Atslēgvārdi:

Mana emocionālā saikne ar avīzi 47

No Dienas es atvadījos pakāpeniski. Pilnīgi mēs šķīrāmies šogad maijā, kad ceļā uz Rīgu izrādījās, ka airBaltic savās lidmašīnās to vairs nepiedāvā.

Iesaki citiem:

Es biju nikns, apvainojies, sāpināts. Likās, ka man Fliks pats personiski ir atņēmis daļu no maniem ikdienas rituāliem, pat identitātes. Šis šoks rosināja saprast, kāpēc tas ir iespējams. Vēl tikai pāris gadus atpakaļ būtu bijusi vajadzīga idiota nekaunība, lai atteiktos no Dienas izplatīšanas, ignorējot potenciālos politiskā skandāla viļņus un lasītāju pieprasījumu. Tagad izskatījās, ka esmu vienīgais lidmašīnā, kuru šis jautājums tik ļoti nodarbina, lai ar savu kāpēcošanu līdz baltkvēlei nokaitinātu stjuarti. Pēc divām lidojuma un pārdomu stundām izkāpu Latvijā, kas jau dzīvoja bez “manas Dienas”. Tas bija pēdējais pakāpiens garākā ceļā pretī beigām manai “emocionālajai saiknei ar avīzi”.


Iepriekšējais pakāpiens man bija spontāna iespēja kādā pērno Ziemassvētku pasākumā personiski Sarmītei Ēlertei pateikt paldies par viņas divu gadu desmitu darbu. Bez viņas un Dienas mēs pilnīgi visi būtu savādāki un Latvija būtu cita. Manā ieskatā pat Ēlertes nelabvēļiem būtu jāatzīst, ka viņas ietekme uz Latvijas sabiedrību ir bijusi lielāka par jebkuru citu sabiedriski politisko darbinieku otrās neatkarības laikā. Lai arī viņai nekad katrā noteiktā laika posmā nav piemitusi lielākā vara, lielākā nauda, lielākā atpazīstamība vai lielākā tautas mīlestība, nav otra cilvēka Latvijā, kuram ilgtermiņā būtu tik lieli personiskie pēdu nospiedumi Latvijas sabiedrībā. Mums visiem par laimi tie ir tādi, kas panākuši, lai Latvija būtu kaut nedaudz mazāk padomiska un atpalikusi. Par to Ēlertei un viņas Dienai paldies.

Mana pateicība bija arī ļoti personiska, jo ar Dienu esmu uzaudzis politiskā un kulturālā nozīmē. Nezinu, kas ir “Apvārsnis”, tikai miglaini atminos vēl Kolkas skolā lasīto “Atmodu”. Bet Dienas Otrā lapa (jāatzīstas: līdzās neveiksmēm ķīmijā) bija iemesls, kāpēc izšķīros par labu politikas zinātnei un starptautiskajām attiecībām nevis medicīnai kā studiju priekšmetam. Ainārs Dimants, Āris Jansons, Aivars Ozoliņš un Askolds Rodins pilnīgi noteikti ne tikai ielika vārdos manas paša domas, bet arī pārvērtās par manu viedokli.


Tāpat ar kultūru. Neatceros vairs to brīdi, kad “Austrumas un Irmaņa” kino piešķirtās zvaigznītes sāka sakrist ar manu vērtējumu. Vai tā patiesi bija tikai nejaušība? Ļoti jau gribētos domāt, bet šaubos, vai nepārvērtēju savu unikalitāti. Īpaši, ja atceros, cik gandarīts, pat bagāts, sajutos toreiz, vēl deviņdesmitajos, tālu Ķelnē lasot Normunda Naumaņa kādu kultūras gada apskatu un konstatējot, ka esmu pabijis visos viņa par ievērības cienīgiem atzītos Latvijas kultūras pasākumos. Un tad vēl šī Kultūras Dienas pasaules klātesamības sajūta, “vieduma pieskāriens”, kas tik ļoti pastutēja vienā vai otrā jaunības laika gaumes izvēlē.


Tā bija šī unikālā politiskās un kultūras personības vienotība, kas veidoja pamatu manai emocionālajai saiknei ar šo avīzi diendienā turpat deviņpadsmit no maniem nu jau drīz 33 gadiem. Bet formulējot to vārdos, izsakot to skaļi kā paldies par Sarmītes Ēlertes veikumu, biedējoši apjautu, ka ar to sev pielieku punktu procesā, kas bija iesācies jau ievērojami agrāk. Tajā brīdī apzinājos, ka Ēlertes aiziešanai no Dienas man bija tikai formāla nozīme.


Par distancētāku Dienas lasītāju kļuvu vēlākais 1998.gadā. Tā bija lielā Šķēles “atgriešanās, lai strādātu”, kas tik ļoti veiksmīgi izdevās lielā mērā pateicoties Dienas atbalstam. Šis bija gads, kad Dienas redakciju (diezgan pamanāmi, ka ne aiz brīvas gribas) pameta komentētājs Ainārs Dimants, kurš bija ļoti skeptisks, pat pravietisks, attiecībā uz Šķēles “SIA Latvija” politisko modeli. Bet ne tikai – Dimants bija arī viens no labākajiem Dienas komentētājiem ar dziļu demokrātisku pārliecību. Lai cik sulīga būtu Aivara Ozoliņa vai Askolda Rodina valoda, lai cik sociāli sāpīgs Lailas Pakalniņas lietu redzējums, Dimantam līdzvērtīgu sabiedriski politiskās analīzes spēju Diena saglabāja vēl Paula Raudsepa personā, taču komentētāju redaktors diemžēl regulāri saviem lasītājiem pats sāka rakstīt ekonomisko apstākļu spiediena rezultātā tikai šogad.


1998.gada vēlēšanu politisko izvēli, kas pārsniedza tradicionālo priekšvēlēšanu ieteikumu apjomu, argumentēt vienīgi ar Latvijai liktenīgu izvēli starp Austrumiem un Rietumiem man šķiet pārāk vienkārši. Tāpat kā turpmākajos gados jūtamo tuvību ar TP. Iepriekšējās attiecības ar Latvijas ceļu man verbālās ideoloģijas līmenī (liberāls ar liberālu) šķiet saprotamākas, lai gan neņemos tās vērtēt savu tolaik pārāk mazo gadu dēļ. Tāpat jāatzīst, ka šāda “tuvība” nekad nepārsniedza “kvalitatīvas žurnālistikas” pieklājības robežas, taču par profesionālajai ētikai atbilstošu un nepieciešamu distanci to nosaukt var, tikai ļoti izvērsti un niansēti argumentējot. Lai cik svarīga man bija Diena kopumā, šī bilde man ļoti, ļoti nepatika. Un es – tieši kā lasītājs – to neesmu varējis izprast līdz pat šim brīdim.


Attiecības ar TP un Šķēli nebija ne pirmais, ne vienīgais jautājums, ko uzdot savai avīzei, taču visi starplaika jautājumi man nav ar tādu svaru kā pēdējais par “lietussargu revolūciju”. Delna bija iniciatore pirmajai demonstrācijai pie Saeimas pirms diezgan precīzi diviem gadiem. Akcijas rezonanse virknei piketēt mazāk pieradušu “sabiedrībā pazīstamu” cilvēku deva drosmi aicināt jau uz nākamo demonstrāciju, kas palielinātu spiedienu uz Kalvīša valdību. Lai arī es personiski biju vienīgais juridiski atbildīgais tautas sapulces rīkotājs, 3.novembris Doma laukumā nekad nebūtu noticis bez Ēlertes un Dienas. Visupirms jau publicitātes dēļ, bet – un tas ir daudz svarīgāk – kultūras elites personisko, uzticības un atkarības saišu dēļ ar Sarmīti Ēlerti un Dienu. Dienai bija izšķiroša loma faktā, ka lietussargu revolūcija sākās, un ne mazākā mērā arī tajā, kā un ka tā izčākstēja.


Slapjajā sniegā izmircis līdz apakškreklam un pārsalis kā vēl nekad dzīvē, kopā ar kolēģiem personiskās sarunās ar sanākušajiem cilvēkiem panācis, lai tautas sapulce tomēr nepārvēršas Saeimas logu dauzīšanā vai Zatlera nomētāšanā (lai gan gribētāju netrūka, un tie visi bija latvieši), cerēju uz pārmaiņām, kas nebija manos spēkos. Tikai pirms pāris nedēļām tepat politika.lv uzzināju, kāpēc pārmaiņas neiestājās. Sarmītei Ēlertei tautas sapulce likās dibināta “reakcija uz ārkārtas situāciju” jeb “tiesiskās sistēmas demontāžu”, bet kopumā, viņasprāt, “nav racionāli staigāt pa ielām katru dienu ar lietussargiem rokās”. Tā lielākā Latvijas laikraksta redaktore apraksta savas sajūtas pēc prettiesiskām, jo nopirktām vēlēšanām, pēc gadiem ilgušas pastāvīgas valsts izzagšanas, politiski un ekonomiski bezatbildīgās “gāzēšanas”, ilglaicīgas un sistemātiskas tiesiskās sistēmas demontāžas, pēc sabiedrisko mediju pakļaušanas un organizētas pilsoniskās sabiedrības iedīgļu ideoloģiskas iznīcināšanas?


3.novembris man personiski bija ceturtā reize 2007.gadā, kad ar plakātiņu rokās stāvēju uz ielas ar sajūtu, ka valsts brūk, jo to iznes pa gabaliņam. Kopā ar kolēģiem un domubiedriem ielās savācām tūkstošiem parakstu, kas izrietēja no politiska niknuma un pārmaiņu ilgām. Bet pēc 2006.gada apvērsuma LTV un vēlāk arī Latvijas radio nebija mediju, kas ne tikai formulē šo sabiedrības sajūtu un kanalizē to demokrātiskā procesā. Bija vēl trakāk – nebija mediju, ieskaitot Dienu, kas tiešām zinātu, gribētu zināt, ko domā, ko jūt un kas sāp “tantei Bauskā”. Manā vērtējumā vienīgais iemesls, kāpēc Lietussargu revolūcija beidzās bez dziļākām sabiedriskām un politiskām pārmaiņām, bija apstāklis, ka Sarmīte Ēlerte personiski noticēja Godmaņa “labajiem nodomiem”. Lai nu paliek Kalvīša krišana kā panākums. Taču kā Dienas lasītājs es par laikraksta izvēles motīviem nekad neko neuzzināju.


Klusējoša lietussargu aizvēršana, kad “tante Bauskā” bija savu laiku Doma laukumā un slapjā sniegā nostāvējusi, man personiski bija emocionāls lūzums. Tas atvēra acis uz deklaratīvu principiālismu savienojumā ar establišmenta (Vitas Matīsas terminiem runājot:) kliķu sabiedrību, kuru raksturo daudzās Latvijas pēdējas vietas sociālās nošķirtības reitingos. Vairums cilvēku uz skatuves Tautas sapulcē pat neapjauta, kā dzīvo un ko īsti grib tantes un onkuļi skatuves priekšā. Viņu loma bija būt masai, kas palīdz panākt noteiktas “upper middle class” grupas politiskā redzējuma īstenošanos. Patiesa sajūdze ar “vidusmēra pilsoņa” vajadzībām un gaidām nebūt nebija vajadzīga. Latvija ir pierādījusi, ka šāds sajūdzes trūkums vēl strādā nopirktā politikā, bet Diena pierādīja, ka tas tomēr nestrādā mediju biznesā. Diena jau labu laiku nepelnīja.


Banāli, bet brīvā tirgū “balsojums ar maciņu” ir, lai arī tikai viens no, bet tomēr nozīmīgs kritērijs, lai noteiktu, cik daudz un cik lielā mērā esi vajadzīgs savā sabiedrībā un vidē. Izpaliekoša nauda nav iemesls likt domāt savādāk, tā nemaina personisko pārliecību. Bet tā tomēr ierobežo rīcības brīvību un ir vienlaikus ne tikai akla, bet arī ledusauksta bezemociju temīda, kas bez apelācijas iespējām spriež, vai esi vai neesi vajadzīgs savai sabiedrībai veidā, kādā to esi iedomājies. Šādu vērtējumu personiski saņēmu Delnā. Ne viens vien Latvijā tādu ir saņēmis, biznesā bankrotējot. Dienai šāds spriedums bija 1,4 milj. latu zaudējumu formā 2008.gadā. Tāpēc Bonnier izvēle uzņēmumu pārdot bija tikai daļēji pārsteidzoša. Šogad Dienai draudēja bankrots, par ko zināja gan redakcija, gan menedžments. Finanšu rezulātu slikto atzīmi papildināja ievērojams lasītāju skaita kritums un strauja avīzes autoritātes krišanās politiskajā, sabiedriskajā un biznesa vidē. Un tas viss aizsākās labu laiku pirms slavenā š.g. 3.jūlija ar Aleksandra Tralmaka uzrašanos.


“Upper middle class presei”, kuru prestiža vai ieraduma dēļ pasūta plašāks lasītāju loks ir savas priekšrocības. Kultūras sadaļa Dienā ir veiksmīgs paraugs: sleju noteikti neizlasītu tik daudz cilvēku, ja tā iznāktu atsevišķā izdevumā. Bet plastmasas bumbuļkrelles 280 Ls vērtībā Dienas stila pielikuma lapās ir medaļas otra puse, kas, lai cik arī gaumīgi noformēta, neveikli pārslīd takta sajūtas robežām un liek jautāt, vai Dienas komanda tiešām zina, kam vēl raksta un kādā valstī dzīvo. To pašu var teikt par politikas sadaļu, kad man kā lasītājam arvien vairāk sāka šķist, ka ziņas un komentāri vairs nav adresēti man, bet gan tajos aprakstītajiem personāžiem ar personiskiem mājieniem, savām simpātijām un antipātijām, kas ietvertas gandrīz vai slepenos kodos.


Tieši šādos kodos es redzu Dienas melno piektdienu ar daļas komandas aiziešanu. Man kā lasītājam bija zināms tikai tas, ka Dienā kā tās jaunais īpašnieks ir ieradies tās iepriekšējais direktors, kurš lasītājiem nezināmu iemeslu dēļ kādus gadus atpakaļ bija izdevniecību pametis. Tad es vēl no savas avīzes uzzināju, ka Tralmaks neatzīstas tajā, kas tieši viņam šim pirkumam devis naudu, bet žurnālisti viņam to, ultimatīvi nosakot termiņus, prasa atklāt. Jaunais īpašnieks, savukārt, tikmēr veidoja mītus ap darījumu, netieši pasakot, ka viņam tā īsti prātā nenāk naudas devējus atklāt. Bet Bonnier, kas no redakcijas puses tika deklarēts par Dienas ilgās neatkarības garantu un ideāla īpašnieka iemiesojumu, arī savu darījumu pēc būtības nepaskaidroja: it kā negribot vairs vispār turēt īpašumā drukāto presi Austrumeiropā, bet nepilnu mēnesi pēc Dienas pārdošanas iegādājās avīzi Rumānijā, savukārt, jau septembrī sūdzējās par to, ka Latvijā viņiem nekad neesot bijis jēdzīgu partneru...


Līdz 10.oktobrim tiktāl viss. Todien Tralmaks (ar nedēļas novēlošanos) paziņoja, ka īpašnieki ir Roulendi no Lielbritānijas. Tikmēr redakcijas vadība – ka Tralmaks nav pieņēmis piedāvājumu pārdot avīzi Nellijai Ločmelei, Anitai Braunai un Paulam Raudsepam. Bet ne tāpēc redakcija aizejot, patiesais iemesls esot neticība, vai Tralmaks šoreiz sakot patiesību. Tikmēr patiesību par naudu, kas bija tapusi pieejama redaktoriem, lai pirktu Dienu, mums vairs neesot pamata zināt. Esot gan arī citādas redakcionālas domu atšķirības. Un ļoti pamatotā kritika par neadekvāti rupjo attieksmi, pārtraucot darba attiecības.


Tagad (starp 30 un 170) tūkstošiem Dienas lasītāju no vienas puses varētu šķist tikai loģiski, ka īpašnieku maiņas gadījumā un uz laikraksta bankrota robežas, kad redakcijas vadošais sastāvs ir izteicis pirkuma piedāvājumu savam izdevējam, kuru viņš nav pieņēmis, viņi nu nekādā veidā redakcijā palikt nevar. Bet kāpēc nepaskaidrot, kas tieši ir izdevēja un redakcijas domstarpības? Kādi viedokļi valda redakcijas ietvaros? Kāpēc tomēr nepagaidīt kādu Roulendu parakstītu lapu (varbūt arī nesagaidīt, bet tomēr)? Kas tieši ir tik nepieņemams Tralmaka laikraksta attīstības redzējumā? Ar ko tik ļoti tagad atšķirsies Diena no CitasDienas.lv? Mēs, lasītāji, varam mēģināt tikai nojaust, kas patiesībā īsti notika. Bet nav pamata priecāties, ka tas viss ir sanācis tik "kūli", lai var par to pasmieties.


Šobrīd redzu atkal Latvijai tik klasisku solidaritātes trūkumu. Diskusijas, kas sniegtu atbildes uz manis uzskaitītajiem jautājumiem, izrādās, nav notikušas pat redakcijas iekšienē. Nellijai Ločmelei neesot ļauts izklāstīt lietas būtību pēc (!) atlūguma iesniegšanas Tralmakam. Katrs "aizgājējs" nu tiek vai celebrēts kā jauna uzvara lasītājam pilnīgi mīklainā cīņā. Kāpēc man jātic Ločmelei, Braunai un Raudsepam, ja arī viņi pieļāva, ka Latvijā vairs tikai diviem medijiem ir zināmi īpašnieki: valsts īpašumā esošajai TV un radio. Šie paši cilvēki izlikās nemanām, kad viņu profesionālās cunftes vadību, pārstāvniecību un ētisko uzraudzību uzņēmās mediju paraugprostitūta Paiders. Un vēl, un vēl, un vēl. 2009.gada Latvijā ar caur un cauri pērkamu žurnālistiku es kā lasītājs vispār nesaprotu, kas tad īsti piektdien notika un kāpēc visi ir tik ļoti satraukušies!


Redzu, ka man gan tagad jānotic, ka Tralmaks tiešām ir vai pats sātana iemiesojums. Viņa reputācija šobrīd ir atbilstoši sabojāta. Tikai (cerams tikai) viņa rokās ir iespējas šo ainu mainīt. To viņš var izdarīt ne tikai pierādot Dienas piederību Roulendu fondam, bet arī lasītājiem izklāstot savu pozīciju par medija nākotni. Nedomāju, ka viņam te obligāti būtu jāpakļaujas Latvijas nedefinētajai un izslēdzošajai “kvalitatīvās žurnālistikas” terminoloģijai. Arī žurnālistiska prostitūta var būt tīri profesionāla. NRA & Co. to ļoti labi pierāda jau gadiem. Runājot mediju kvalitātes kategorijās, tad Dienas produkts nebūt ne vienmēr bija kvalitatīvs, lai arī var teikt, ka tas bieži bija labākais tirgū, parasti virs vidusmēra, tā sakot. Diena atšķīrās ar to, ka vienīgi tās lasītāji varēja būt puslīdz droši par redakcijas viedokļa tapšanu bez tiešas ietekmes no ārpuses. Tāpat mēs ticējām, ka dieniešiem nevar samaksāt par komplimentāru rakstu ne “uz rokas”, ne caur redakcijas kasi vai avīzes reklāmas daļu. Par Dienu netika slēgti trešo personu līgumi partiju priekšvēlēšanu intervijām un Dienā nebija zvanu, diktējot jautājumus “inesītēm”. Diena bija vienīgā avīze Latvijā, kas “treknajos gados” atteicās no žurnālistus ne tikai pazemojošās, bet viņiem brīvību atņemošās daļas algas izmaksas honorāru veidā. Tas bija cienījami. Un patiesībā ļoti daudz Latvijas mediju vidē. Taču tas vienalga nenovērsa saiknes zušanu ar savu lasītāju.


Lietussargu revolūcija Dienas vadībā bija apbrīnas vērts, bet ne žurnālistiskas dabas fenomens un ne medija kvalitātes zīme. Vācijā folklorizējies “Wir sind Papst” (mēs esam pāvests) apliecina medija profesionalitāti. Tāds bija lielās bulvāravīzes Bild-Zeitung virsraksts pēc vācu kardināla Racingera ievēlēšanas pāvesta amatā. Diena savulaik mēģināja iekāpt šajā, manuprāt, joprojām brīvajā Latvijas mediju tirgus nišā. Runa ir par augsti kvalitatīvu bulvārpresi, kas spētu apvienot masu pieprasījumu pēc informatīvas izklaides apvienojumā ar spēju arī izzināt un formulēt sabiedrības politisko gribu. Diena padzeltēja, zaudējot savu kvalitātes oreolu un ar to daļas lasītāju uzticību. Bet pie jaunā lasītāja tā arī nenonāca. Roulendi esot konservatīvu uzskatu ģimene un rietumos bulvārprese vairāk pieskaitāma labējam galam. Formāli tas būtu 180 grādu manevrs Dienai, lai gan vidusmēra konservatīvs brits varētu šķist par liberālu pat daļai Latvijas liberāļu. Tomēr jaunais politiskās ideoloģijas virziens būtu nākamais jautājums aiz īpašnieku tiesību apliecinājuma, kuru Aleksandram Tralmakam derētu jau pavisam drīz atbildēt saviem lasītājiem, īpaši ņemot vērā tieši pēc gada gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Tomēr spēcīga, finansiāli neatkarīga, politiski acīga un profesionāli augstvērtīga bulvāravīze Diena Latvijai 2009.gadā būtu tikpat liela vērtība kā Diena 1990.gadā. Ļoti gribētu pēc nākamajiem 19 gadiem pateikt Aleksandram par to paldies.



Bilde no Diena.lv.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (47) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 29.12.2009 23:20

Putnis padomju režīmā būtu bijis priekšzīmīgs komunists - ko tauta domā, tas nav svarīgi, pašam ir ideja, kaut smirdoša, un uz priekšu. Visi, kas tai nepiekrīt ir stulbeņi un maitas.

Putņa kungs, mūsu tautas apm. 80% ir kristīgas pārliecības, tātad ar konservatīviem uzskatiem, un demokrātijas pamatjēga ir ... nu kas tad ir? Uzminējāt: VAIRĀKUMAM NOTEIKŠANA. Satversmē tas ir rakstīts 2. pantā.

Bet jums kā anti-demaokrātam tādas nianses tikai tracina...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Mārtiņš 16.11.2009 12:11

Ja kāds zina S.Ēlertes e-pastu lūdzu pasakiet to man šeit: http://martins.stals.lv/e-pasts-sarmitei-elertei/

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Danute 11.11.2009 08:58

Kaut gan Dienu vairs nelasu jau krietni sen, man pašlaik ir sajūta, ka kritis pēdējais Atmodas simbols. Ceru, ka līdz ar to kritīs arī romantiskā migla no mūsu acīm un mēs vairs tik daudz nerunāsim par "mūsu valsti", bet gan racionāli sakartosim savu dzīvi. Te un tagad, ar vai bez valsts.

Kaut arī valda tik liela, gandrīz vispārēja vilšanās sajūta, esam 20 gados daudz sasnieguši - esam relatīvā drošībā, visa pasaule mums atvērta un mūsu dzīves līmenis ir diezgan augsts. Tagad atliek nobriest un uzņemties atbildību par sevi un sabiedrību sev apkārt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Streļķs 15.10.2009 10:09

tā īsti nav skaidrs, ko Putnis vēlējās sagaidīt no Dienas pēc lietussargu revolūcijas - lai Ēlerte dzīvo mežā bunkurā un uzsāk partizānu cīņu pret valdību?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Slaidais 15.10.2009 09:59

Nekad nebiju Putni uztvēris nopietni,bet nu laikam sākšu cienīt:ļoti precīzi visu uzrakstījis.Un dīvainā kārtā tas sakrīt ar manām domām:))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 15.10.2009 00:01

Vai tu zini, kas ir "Diena"? - Tā ir Diena!
Lai nāk, lai nāk, lai nāk smaga diena
Mēs dzīvosim to stundu pa stundai!

Atā!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB > asaka 14.10.2009 23:38

"Dienai nebija peļņas arī biznesa labākajā gadā 2007.g.!!!"
-------------------------------------
Toties bija vairāk nekā 10 gadus biznesam ne tais labākajos gados. Toties tas bija un joprojām produkts, kurš rada tik daudz kaislības un cīņas. Vai ka'ds jelkad tērētu laiku un enerģiju dēļ kaut kā tik nevajadzīga un slikta? Nē, tas bija ļoti vērtīgs produkts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

asaka > MB 14.10.2009 23:12

Dienai nebija peļņas arī biznesa labākajā gadā 2007.g.!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB - Labrīt 14.10.2009 23:05

Kas man vēl būtu jasedz, kas nav nosegts? Vai par Dienas finansu situāciju? Jebkurš kuram ir kaut mazākā nojēga par biznesu nesāk noteikt kompānijas vērtību no 1,5 gada pret kopējiem vairāk nekā desmit veiksmīgiem. Piedevām ir visiem zināms, ka daļu no zaudējumiem radušies no neveiksmīgā un izmestā direktora, kurš tagad atgriezies.
Kurš punkts man vēlu būtu jāsedz? Par "paštaisnajiem un aizmiglotajiem" žurnālistiem? Ziniet, es lasu avīzes nevis bučojos ar konkrētiem cilvēkiem. Man dziļi pie kājas viņu paštaisnums vai migla, lasot avīzi tas mani neskar. Nevienu nepazīstu personīgu. Tos kurus gadījies nejauši sastapt - ziniet, pieklājīgi cilvēki.
Ja vēlies mani pārspēt vārdu kaujās, tad esi izvelējies nepareizu pretinieku.
Arlabvakaru

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB - Gella 14.10.2009 22:58

Neesmu ne Diena, ne Tēvzemietis, bet par gudriem nesaukšu tos, kuri iebalsoja "gāzi grīdā" ekonomikas karsētāju Rīgas Domē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gella - MB 14.10.2009 19:02

Te jau jūs kā Tēvzemieši - nosaucat elektorātu par dumju... Nebrīnos, ka visi Dienas aizgājēji domā jums līdzīgi. Bet varbūt spogulī jāpaskatās?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Labrīt - MB 14.10.2009 19:01

Nu jau nu jau...atbildi tad jau labāk pēc punktiem par paša sarakstītajām muļķībām....
Vai arī - nav ar ko segt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Olga 14.10.2009 18:56

Tur jau tā lieta, ka visi domāja, ka Fliks Dienu no lidmašīnām izmetis, bet izrādījās, ka Diena pati sākusi lielāku naudu prasīt. Tad taču nav ko brīnīties, ka izmet.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB - Gella 14.10.2009 18:52

Flika spējas slēgt "izdevīgus" līgumus var apliecināt degvielas piegādātāji. Cik miljonus zaudējumus AirBaltic nesa nese neveiksmīgi noslēgtei degvielas līgumi?
Protams, neveiksmīgās sarunās nosaukt otru pusi par "eksaltētām mesijām" ir ļoti ērta pozīcija. It sevišķi ja ir runa par izdevumu, kurš neglaimoja ne Flikam, ne viņa patronam Šleseram.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB - Labrīt 14.10.2009 18:49

Acīmredzot, Jūs kļūdaties. MB nav bijis ne tuvu Dienai. Līdz ar to mēs varam pieņemt, ka pārējie "acīmredzot" ir tikpat apšaubāmi pievilkti aiz matiem. Cilvēku spriestspēju tiešām ir grūti paredzēt. Atliek vien apskatīties uz Rīgas vēlēšanu rezultātiem. Acīmredzot, kādam nav vajadzīgs, lai arī Saeimas vēlēšanu laikā tā nemainītos.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gella - Putnis, MB 14.10.2009 18:48

vajag lasīt avīzes. Tur bija skaidri un gaiši teikts, ka no lidmašīnām Diena tika izplivināta tāpēc, ka gribēja vairāk naudas par to saņemts nekā līgumā prasīts... Muļķīgi, nepārzinot faktus, rakstīt visādus murgus. Es Fliku ļoti labi saprotu, kad viņš sūta taisni eksaltētus mesijas...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Labrīt - MB 14.10.2009 18:40

acīmredzot MB ir kāds bijušais Dienas darbinieks, kam nepatīk skatīties patiesībai acīs... Pusotrs miljons zaudējumu ir tieši pusotrs miljons. Tāpat arī zero 2007. gadā un pagalam nesekmīgs 2009. gads. Pašlaik Diena ir stipri pat zem Kas Jauns portāla. Un tas ir tāpēc, ka redakcija novēŗtēja lasītāju par zemu. Regulāri mēģināja bakstīt sabiedrisko domu sev vien zināmos virzienos. Ja kādai uzmācīgai domai vai idejai nav oficiāla apstiprinājums, nieki, vienmēr gadīsies "neoficiāls" avots (kura nav). Patmīlība un paštaisnums un aizmigloja Dienas žurnālistu acis un viņi kļuva nekritiski pret sevi... Bet, ja tehniski, viņu vienkārši bija par daudz... Šis nav nekāds trieciens pilsoniskajai sabiedrībai. Kas par stulbībām...nevajag nenovērtēt par zemu cilvēku spriestspēju. Šis ir trieciens atsevišķu indivīdu pašapziņai

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ilga - Spārei 14.10.2009 18:02

Tieši tā! Vajadzēja sākt ar virsrakstu, emocionāls vietā lietojot jūtu. :)))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladis Spāre 14.10.2009 17:27

Autoram nevajag aizmirst, ka viņš raksta latviski. Vai tiešām bez svešvārdiem nav iespējams pateikt:
"tiek vai celebrēts".
Tas nav vienīgais piemērs. Rakstīts ar kazas kāju, bez cieņas pret mātes valodu. Pret pašu rakstu man nav ko iebilst, bet nu paņemiet rokās latviešu literārās valodas vārdnīcu, pašķirstiet pa vakariem...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

marruciic 14.10.2009 16:36

Lieliski!.
Viens no labākajiem Roberta rakstu darbiem. Trāpīgs!.
Atgādina "Eine Deutsche Botschaft" - ar spēju esot iesaistītam notikumā paraudzīties no malas. žēl, ka Tu neesi aktīvs komentētājs medijos Lv zonā. Lasītāji no tā iegūtu, ja Tu izpaustos komentāros biežāk!.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ugis gruntmanis 14.10.2009 16:35

Paldies Robert par so rakstu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kartāga 14.10.2009 16:11

Lietussardznieku tusiņš ir lielākais Latvijas sabiedrības šķēlēju pasākums, kurš ir nesis tikai ļaunumu mūsu sabiedrībai. Kā šo sorosītu inspirēto pasākumu var saukt par revolūciju? Cieniet vismaz šo vārdu, ja necienat cilvēkus, kuri nevēlas dzīvot atvērtā sbiedrībā, kur visu nosaka globalizācija un uzspiestais neoliberālisms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

archivārs 14.10.2009 15:52

Pilnīgi piekrītu autoram,ka bez Ēlertes Latvija būtu citāda,jo bez Ēlertes avīzes pozitīvisma un propagandas Šķēle vēl joprojām būtu vēlētājiem mazpazīstams ofšoru naudas maiss bez politiskas varas un iespējas rakstīt likumus,iecelt Prezidentu,Ģenerālprokuroru,paralizēt KNABu utt. Bet mūsu algas un pensijas joprojām būtu samērojamas ar leišiem un igauņiem,kā tas bija deviņdesmitajos gados,pirms Šķēles dominēšanas.
Arī man nav saprotama sakarā ar avīzes īpašnieku maiņu saceltā histērija.Ēlerte sešpadsmit gadu laikā,kopš abonēju DIENU,ne reizi neinformēja mūs,lasītājus,par avīzes īpašniekiem,taču īpašu satraukumu komentos par to nejutu.Tagad man nez kāpēc janotic,ka angļu miljonāri ir daudz sliktāki par zviedru miljonāriem.Bez jebkādiem argumentiem.Ļoti gaidu atklātu valodu no Ločmeles,Raudsepa.
Esmu patīkami pārsteigts par Putņa godīgajām pārdomām,atmiņām,vērtējumiem.Kaut tādu publikāciju būtu vairāk mūsu angažēto rakstītāju laikmetā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB - Roberts Putnis - lasīji? 14.10.2009 15:35

"Diena"
Sprinteris labs, maratonam vēl jātrenējas
Trešdiena, 8. jūlijs (2009) 08:08
"A.Tralmaka kolēģe Dienā Liene Vilnīte, ar kuru viņš strādāja visciešāk, uzteic bijušā bosa netradicionālo skatu uz lietām. Dažkārt tas bija ieguvums, bet citkārt vienkāršas lietas tika sarežģītas. A.Tralmaka vadībā tika sākts portāls diena.lv, avīze 5min, žurnāls Lietišķā Diena. Ekonomiski neveiksmīga izrādījās grāmatu XX gadsimta klasika, tievēšanas portāla GI ieviešana. Neveiksmīgajos projektos pazuda labajos gados nopelnītie līdzekļi, par ko A.Tralmakam aizvien biežāk nācās uzklausīt pārmetumus."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB - Roberts Putnis 14.10.2009 15:31

Te gan derēja paskaidrot, ka nebiji lasījis Dienā publicēto informāciju par Tralmaka biznesa "panākumiem" un iesmliem aiziešanai. Nezināji, ka tas bija viens no zaudējumu iemesliem. Tā kā pa daļai atkrīt pārmetums Dienai par zaudējumiem. Tāpat atkrīt pārmetums, ka Diena neko nebija stāstījusi par iepriekšējām attiecībām ar Tralmaku. Dienas arhīvā tas ir joprojām pieejams (cerams).
Tāpat pārmetums par sabiedrības intereses kritumu nekādi nesakrīt ar Dienas.lv portāla līdz šim pieaugušo popularitāti. Piedevām ievērojamo, kas ierindoja to lielāko Latvijas portālu vidū. Tas sasniegts salīdzinoši īsā periodā, kas sakrīt ar drukātas versijas pieprasījuma kritumu. Tas drīzāk liecina par lasītāju migrāciju nevis lojalitātes zaudēšanu. Interneta plūsmas starptautiskie skaitītāji to precīzi norāda. Vai Putnis to bija apskatījis? Domāju, ka - nē.
Šis fakts bja izlaists un joprojām no Putņa nav paskaidrots. Vai vismaz atvainojies par paviršību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB - egmonts 14.10.2009 15:22

Jā, piekrītu, ka terorizēt stjuarti tādēļ, ka Fliks, ar viņu neapspriežoties, aizliedzis AirBaltic likt Dienu ir vismaz stulbi. Cita lieta, ka tai pašā Vācijā, Fliks par šādu lēmumu būtu ja ne izcepts uz lēnas uguns, tad vismaz izmests ārā uz ielas. Jo man kā AirBaltic klientam ir dziļi, dziļi, dziļi pie kājās viņa intīmās attiecības ar kādu avīzi.
Jāatzīstas grēkā, ka es arī vienreiz biju dusmīgs uz stjuarti. Man LV nacionālajā lidsabiedrības lidmašīnā paziņoja, ka runās ar mani vai nu krieviski vai angliski. Es gen neterorizēju stjuarti, bet kopš tā laikā domāju, ka Fliks ir kretīns. Ja viņa etniskās dzimtenes Vācijas Lufthansā stjurate vācietim pateikti, ka runās tikai turciski vai angliski, tad kompānijas vadītājs tajā brīdi tiktu izšauts skurstenī.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

viesis 14.10.2009 15:21

stipri precīzi saskan ar manām izjūtām un domām par Dienas vēsturi un attīstību, paldies autoram!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Roberts Putnis 14.10.2009 15:15

Paldies par komentāriem! Skaidrības labad tiešām jāpaskaidro, ka izvēlējos runāt tikai par apstākļiem, par kuriem ir atbildīga redakcija pati ar savu darbu. Lemberga dotācijas NRA un Šlesera gājieni ar pastu, lai radītu Dienai zaudējumus, protams, ir būtiski faktori, bet ne kontekstā ar manu "emocionālo saikni".

Savukārt stjuartes nokaitināšana ir tikai un vienīgi apzināts stilistisks pārspīlējums, lai gan konkrētā stjuarte tiešām nebija profesionālākā no BT pieredzētajām. :) No otras puses, redzot vispārējo BT komunikācijas politiku, pieņemu, ka viņai tiešām neviens nebija oficiāli paskaidrojis šīs izmaiņas un klientiem sniedzamo informāciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB - Aiga Grišāne 14.10.2009 15:13

Varbūt mēs var precīzēt, ka tā bija demokrātiskai un pilsonīgai sabiedrībai aktīvi simpatizējošu cilvēku grupa, kurā dabiski bija arī daudzi no Dienas.
Dienai kā avīzei, tās redakcijai pamata uzdevums ir atspoguļot notikumus un tos apskatīt nevis pašiem radīt. Tas, ka daudzi no tās iesaistījās pasākumu organizācijā bija katra pilsonīgas apziņas izvēle ne profesionāla piederība avīzei. Es, personīgi, izvēlotos nodalīt šis divas lietas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Varna 14.10.2009 14:57

Labs raksts. Vistuvāk īstenībai no visa, ko pēdējā laikā iznācis par šo tēmu lasīt. Tad, kad par avīzi vairs nav gatava maksāt tante Bauskā, tad avīžniekiem agri vai vēlu nāksies klausīt bagāto onkuli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

alladins 14.10.2009 14:25

man vislabak patika Dienas biznnesredaktores, tagad jaunas redaktores labas rokas un glaimotajas, martas ribeles komentars shodien twiterii : "piekritu Robertam" un links uz shaa raksta saiti. Pirms dazham nedeljam vinja Putnim twiteri uzklupa, ka vinsh bez principiem, ka aizgajis kaukad sen atpakal uz parex. es sapratu, ka Marta spej ielist ne tikai vienaa alaa, arii vairaakaas, kad vajag.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

egmonts 14.10.2009 14:07

Cilvēkam, kurš spēj "novest stjuarti līdz baltkvēlei" dēļ jautājuma, kurš būtu jāuzdod viņas vadībai, vajadzētu drīzāk pameklēt savu emocionālo saiti ar sevi, nevis Dienu. Tā ir pretīga snobiska žults izgāšana uz otru ar skaidru pārākuma apziņu.

Un nevajag stāstīt "viņai jāzina! viņa ir kompānijas seja! es esmu klients! utt." Aiz katras šiltes stāv pirmkārt cilvēks.
Pēc 1. rindkopas interese par domām, kas zemāk, zuda.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aiga Grišāne - MB 14.10.2009 14:05

Manuprāt, mēs diskutējam par divām dažādām lietām, kā jau tas bieži gadās elektroniskās sarakstēs.

Pieļauju, ka liela daļa Dienas darbinieku arī neko nezināja par pānoto pasākumu, jo viņiem bija darāmi savi ikdienas darbi un organizēšanā iesaistījās tikai daži cilvēki. Taču tas neizlēdz to, ka Dienas, kā redakcijas, loma bija milzīga.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB - Aiga Grišāne 14.10.2009 13:08

Aiga, ir un pietiekama. Vēl nedēļu pirms pasākuma nekas nebija lāga skaidrs. Cilvēku informētības līmenis bija daudz zemāks nekā to varēja sagaidīt. Apmēram nedēļu pirms pasākuma jautāju cilvēkiem, kuri bija cieši saistīti arī ar Dienu - kur ir plašāka informācija? Neviens man neko lāga paskaidrot nevarēja. Tas, iespējams, skaidro kādēļ pie tā milzīgā sauštuma līmeņa kas jau toreiz bija valstī uz mītiņu ieradās vien 8-10 tkst cilvēku.
Ja mēs tagad paanlizētu informatīvo vidi dienās pirms mītiņa tad tā neliecinātu par cilvēku pārāk plašu informētību. Citādā ziņā - no tehniskā viedokļa tas bija labi organizēts pasākums. Nenoliedzami.
Tāpat Putnis nav bijis precīzs skaidrojot situāciju ar Dienu šobrīd. Žēl, ka tas viss, tai skaitā ar Putņa rokām, tiek reducēts uz ambīcijām, personālijām un pagātnes grēkiem. Jūs samainat sīknaudā patieso bildi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aiga Grišāne - MB 14.10.2009 12:38

Acīmredzot, nevis Robertam, bet gan Jums nav pilnas informācijas par Lietussargu revolūcijas tapšanas gaitu un Dienas iesaisti tajā. Kā viens no organizatoriem, varu apliecināt, ka Dienai tajā bija milzīga loma, kā jau Roberts norādījis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ilžux 14.10.2009 10:18

es arī tur biju, gan 1.gan 2.reizē, (bija vēl 3.vasarā, kur bija maz cilvēku) tāpēc, ka aicināja Diena. Tas gan iepriekšējā vakarā tika izziņots, un atceros tā rīta avīzes numuru, ar lieliem burtiem PAR TIESISKU VALSTI. Tur nu Ēlerte nesa karogu tajā reizē - no iedzīvotājas(mana) viedokļa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Labrit 14.10.2009 10:05

1) paldies autoram par rakstu!
2) jums, Robert, ir lieliska latviesu valoda, laikam bijusi laba skolotaja taja Kolkas skolaa...
3) zheel kluva lasot to salshanas un izmirkshanas aprakstu Lietussargu revolucijas laikaa, bet - ziniet, ja nu sadomasiet braukt atpakal uz LV un kaut ko lidzigu saorganizeet, es ari brauksu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

petka 14.10.2009 10:04

"man ir neizsakāmi žēl, ka tagad notiek matu skaldīšana - kur un ko Jūs darījāt L-sargu revolūcijas laikā, kāpēc jauni būdami par daudz ļāvāties bārdas harismai"

Ja tagad šīs lietas neizrunās un nenoskaidros, kļūdas tiks atkārtotas un aizgājēju jaunveidojamie pasākumi arī aizies pa to pašu skuju taku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB - Paldies, Robert 14.10.2009 10:02

Viņa analīzē ir vairāki būtiski caurumi, kas to nekādi neļauj saukt par labu analīzi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Paldies, Robert 14.10.2009 09:46

Tiešām vērā ņemama analīze. Vienīgais, ko vēlos piebilst un atgādināt, ir vecā labā tēze, ka žurnālistiem nav jāstāsta mums KO domāt, bet gan PAR KO domāt. Priecāsimies par katru žurnālistu, kas to spēj, neatkarīgi no tā, vai viņa maizesdevējs sēž Ventspilī, Stokholmā, Rīgā vai Londonā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nadja 14.10.2009 09:44

precīzi. "aizgājēju" nometnē iemeties nejauks nervs - vipsnāt par "palicējiem", sak, mēs jau neko negribam pārmest, bet strādāt kopā ar Tralmaku, ar Db... ambīciju aizmetnis uzziedējis abās "nometnēs" un abās tas neizskatās jauki.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB - Labrīt 14.10.2009 09:38

Vai lūdzu varētu paskaidrot ko nozīmē - "neadekvāti dārgais dzīves veids". Vai žurnālisti un atbildīgās amatpersonas brauca dārgos BMW un Porsche, atļāvās citas ekstras? Tā nebija. Vai redakcijā nebija jau iepriekš notikušas strukturālās reformas, tai skaitā atlaišanas, honorāru samazināšanas? Vai par to vispār bija diskusija, netika domāts. Tika un sāpīgi tika.
Putinis tāpat grēko ar patiesību. Dienas durkātās versijas un abonimentu skaits krita nevis "cik Diena bija vajadzīga sabiedrībā un vidē", bet gan spiežot ārējiem apstākļiem. Tai skaitā demogrāfijai, milzīgajam izbraucēju skaitam, pirktspējas kritumam, kas sākās krietni agrāk nekā tika pasludināta krīze 2008.gada nogalē, tā sākas ātrāk. Protams, aizvien vairāk un vairāk cilvēki pievērsās internetam. To arī Putnis palaidis garām - Diena.lv bija šajā ziņā viens no veiksmīgākajiem portāliem, tas ātru ieguva savu patstāvīgo klikšķinātāju skaitu. Portālam bija pastāvīgs lasītāju pieaugums, tas bija kļuvis par vienu no lielākajiem savā auditorijā.
Man nav nekāda sakara ar pašu Dienu, tāpat kā Putnis biju milzīgi nikns par viņu proŠķēlisko orientāciju. Tomēr apbrīnojamā kārtā viņi atguva reputāciju un pamatoti.
Šis bija trieciens pilsonīgajai sabiedrībai un man ir neizsakāmi žēl, ka tagad notiek matu skaldīšana - kur un ko Jūs darījāt L-sargu revolūcijas laikā, kāpēc jauni būdami par daudz ļāvāties bārdas harismai, utt.
Mazliet par daudz "dzeltenas kleitas" manieres, kad prasās vienots karogs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Labrīt 14.10.2009 08:16

Pa lielam Dienas vecā vadība pie visa vainīga. Redakcija uzkrītoši norobežojās no ekonomisko sekmju jautājuma Dienā. Kāpēc izdevējam ilgstoši jāpacieš redakcijas neadekvāti dārgais dzīves veids? Dienas žurnālisti neizdarīja to, ko pārmet, piemēram, valdībai - strukturālas reformas, lai samazinātu izmaksas. Lūk arī sekas! Un te nav runa par redakcionālās neatkarības ierobežošanu. Te ir runa par "aizgājēju"nevēlēšanos skatīties patiesībai acīs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

petka 14.10.2009 01:30

paldies Putnim! Tik tiešām, ļoti precīzi izteiktas arī manas domas. Pēdējās sešās rindkopās ir lietas, kurām nepiekrītu, bet tas nav svarīgi. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

MB 14.10.2009 00:46

"Man kā lasītājam bija zināms tikai tas, ka Dienā kā tās jaunais īpašnieks ir ieradies tās iepriekšējais direktors, kurš lasītājiem nezināmu iemeslu dēļ kādus gadus atpakaļ bija izdevniecību pametis."
---------------------------------------------
Te mēs redzam vienu un, jāatzīst, kārtējo problēmu. Tas nav pats labākais attaisnojums Putnim, ka Fliks viņam bija nskaudis to avīzi, kurā bija aparkstīti Tralmaka aiziešana no Dienas. Tajā, manuprāt, korektā formā bija norādīts, ka Tralmaks bija darbojies vērienīgi, bet bez redzamiem panākumiem Drīzāk zaudējumiem. Dienas finasiālā situācija bija tāda kāda tā bija daļēji arī toreiz bijuša direktora Tralmaka lielajām finaniālajām neveiksmēm.
Putnis pretendē uz analīzi, bet ir palaidis garām būtiskus faktus. Tāpat ir apšaubāmi, ka Diena bija pamata organizators Lietussargu revolūcijai. Viņi to atbalstīja, bet tādu tiešu aicinājumu bija maz. Pats termins radās burtiski pāris dienas vēlāk nejauši dažām personām kopīgi izmetot šo simbolu publiskajā telpā. Būtībā pirms paša mītiņa bija negaidīti maz sabiedriskās mobilizācijas. Vēl nedēļu pirms bija visai liela neizpratne par to kur un kāpēc. Katrā ziņā Diena nebija centrālais un acīmredzamais mobilizētājs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ilžux 13.10.2009 23:12

Prieks, ka Putnis šeit blogo! Paldies Jums par lielisko rakstu! Lūdzu, rakstiet vēl.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunta 13.10.2009 23:09

Paldies autoram!