Atslēgvārdi:

Loskutova atstādināšana: juridiskas pārdomas 8

Lēmumi par KNAB priekšnieku būtu jāpieņem pašai Saeimai vai, pamatojoties uz skaidru likuma normu, Saeimas pilnvarotai valsts institūcijai.

Iesaki citiem:

Pēdējās nedēļas ir pagājušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova zīmē. Ministru prezidenta Aigara Kalvīša lēmums atstādināt no amata KNAB priekšnieku un pēc tam rosināt arī viņa atbrīvošanu no amata ir raisījis plašas diskusijas un ne vienmēr pārliecinošas atbildes gan par Ministru prezidenta lēmuma „iekšējo pamatojumu”, gan par juridisko formu, kādā Ministru prezidents ir rīkojies. Loskutova atstādināšanas un atbrīvošanas lieta neapšaubāmi ir komplicēta, Ronalds Dvorkins (Ronald Dworkin) teiktu — sarežģīta lieta juristiem. Šajā rakstā aplūkošu Ministru kabineta pārraudzības pār KNAB tiesību apjomu un Ministru prezidenta tiesības atstādināt KNAB priekšnieku.



Valsts pārvaldes iekārta

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valsts pārvaldes iekārtas pārkārtošana no sociālistiskās sistēmas uz demokrātiskai tiesiskai valstij pieņemamu un adekvātu sistēmu noritēja haotiski, bez vienotas vīzijas un lielā mērā intuitīvi.[1] Valsts pārvaldes iestādes tika veidotas, reaģējot uz sabiedrības attīstības un tiesību sistēmas transformācijas sekām, katrā atsevišķā gadījumā tām piešķirot noteiktas kompetences un statusu. Taču šī valsts pārvaldes sistēmas attīstība nenotika, pamatojoties uz vienotu plānu un konstitucionālajiem priekšrakstiem.

Ap gadsimtu miju tiesībpolitiski tika pieņemts lēmums sakārtot valsts pārvaldes sistēmu.[2] Sakārtošanas pamats bija 2002. gada 21. jūnijā pieņemtais Valsts pārvaldes iekārtas likums. Šis likums nosaka Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un valsts pārvaldes darbības pamatnoteikumus.[3] Ņemot vērā Satversmes 58. panta prasību, ka valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam, Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz: „valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas”.[4] Tajā pašā laikā Valsts pārvaldes iekārtas likums pilnībā nenovienādo visas valsts pārvaldes iestādes.

Pirmkārt, ārpus Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējuma paliek atsevišķas iestādes, kuras nav padotas Ministru kabinetam, proti, t.s. patstāvīgās iestādes.[5] Tas bija apzināts likuma izstrādātāju lēmums, pieņemot, ka šādas iestādes per se neatbilst Satversmes 58. pantam, tādēļ to statuss sakārtojams nevis ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, bet gan ar grozījumiem Satversmē.[6] Satversmes tiesa, izvērtējot šādu iestāžu pastāvēšanu Latvijas valsts iekārtā, savukārt ir secinājusi, ka šādas iestādes var pastāvēt, ja tās atbilst vairākiem no Satversmes izrietošiem kritērijiem.[7]

Otrkārt, Valsts pārvaldes iekārtas likums pieļauj plašu likumdevēja un Ministru kabineta rīcības brīvību, nosakot valsts pārvaldes iestādes padotības formu un tās apjomu.[8]

Šādā kontekstā nepieciešams paraudzīties uz KNAB statusu.



Valsts pārvaldes iestāžu veidi

Valsts pārvaldes iekārtas likums pamatā regulē valsts pārvaldes iestāžu iekārtu, kuru veidošanā likumdevējs nav paredzējis nekādus sevišķus izņēmumus. Tās ir tipiskas valsts pārvaldes iestādes, kuru vadību ieceļ Ministru kabinets, atsevišķs Ministru kabineta loceklis vai cita augstāka amatpersona.

Šādas iestādes vadība ir hierarhiski padota augstākai amatpersonai, kas bauda pilnu disciplināro varu, tostarp tiesības ierosināt disciplinārlietu, atstādināt no amata un atlaist. Šādas augstākas amatpersonas tiesības īstenojamas, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Līdztekus šīm valsts pārvaldes iestādēm pastāv t.s. patstāvīgās valsts iestādes.[9] Šādas iestādes tiek veidotas īpašu izpildvaras funkciju īstenošanai, kuras atbilstoši mūsdienu demokrātiskas tiesiskas valsts un varas dalīšanas principa prasībām nevar īstenot Ministru kabineta padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Patstāvīgās iestādes ir padotas Saeimai, kas uzrauga to darbību vai arī ar likumu noteic šo iestāžu darbības pārraudzības kārtību. Tāpat parasti šo iestāžu iekārtu noteic sevišķs Saeimas pieņemts likums un par šo iestāžu vadību lemj pati Saeima.

Tomēr Latvijas valsts iekārtā iespējams konstatēt arī trešā tipa valsts pārvaldes iestādes, kuru uzbūvē ir sintezēti gan tipiskas valsts pārvaldes iestādes, gan patstāvīgas valsts iestādes elementi. Šādu iestāžu nav daudz. Tās ir padotas Ministru kabinetam, taču likumdevējs par tām pieņem speciālu likumu un pats lemj par šādu iestāžu amatpersonu atrašanos amatā. Vispārīgi sakot, tās ir iestādes, kuru vadību ieceļ amatā Saeima, bet kuras nav patstāvīgās iestādes. Visupirms šeit jāmin KNAB un Satversmes aizsardzības birojs.



KNAB statuss

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde.[10] Tajā pašā laikā KNAB priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma.[11] Tieši šo divu noregulējumu konteksts liecina par to, ka KNAB nav tipiska valsts pārvaldes iestāde, kuras attiecību noskaidrošanai ar Ministru kabinetu pietiktu ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām.

Apstāklis, ka KNAB priekšnieku ieceļ un atceļ no amata Saeima, norāda uz likumdevēja mērķi paredzēt sevišķas KNAB priekšnieka neatkarības garantijas. Tas lielā mērā pamatojams arī ar KNAB izveidošanas mērķi — kompleksi risināt korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī kontrolēt politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi.[12] Līdz ar to būtu noskaidrojams, kādā apjomā Ministru kabinets vai tā pilnvarots Ministru kabineta loceklis var īstenot pārraudzību pār KNAB priekšnieka darbību.



Pārraudzības apjoms

Valsts pārvaldes iestādes īsteno izpildvaras administratīvās (valsts pārvaldes) funkcijas, kas kopā ar Ministru kabineta īstenotajām izpildvaras politiskajām funkcijām veido Ministru kabinetam ar Satversmi nodoto kompetenci izpildvaras jomā. Lai Ministru kabinets varētu uzņemties politisku atbildību par visas tam nodotās kompetences īstenošanu izpildvaras jomā, ir nepieciešama valsts pārvaldes padotība Ministru kabinetam, proti, Ministru kabineta rīcībā jābūt tādiem tiesiskiem mehānismiem, kas nodrošinātu pienācīgu valsts pārvaldes iestāžu darbību.[13]

Valsts pārvaldes iekārtas likums noteic, ka minimālā padotības forma pār valsts pārvaldes iestādi ir šīs iestādes atrašanās Ministru kabineta pārraudzībā, proti, augstākai iestādei ir jābūt tiesībām post factum pārbaudīt un atcelt vai grozīt zemākās iestādes lēmumu, ja tas ir prettiesisks. Ar pārraudzības mehānisma starpniecību tiek nodrošināta valsts pārvaldes iestādes darbības tiesiskuma kontrole.[14]

KNAB kontekstā nozīmīgs ir cits Egila Levita komentārs par pārraudzības saturu: „Pārraudzība, tātad, ir padotības minimālākā forma. Ar to tiek nodrošināta pārvaldes darbības tiesiskuma kontrole. Taču pārraudzība var saturēt arī citus papildu elementus, piemēram, tiesības iecelt vai atcelt zemākās iestādes vadītāju vai citus darbiniekus, disciplinārā vara, vadlīniju izdošana u.c. Šie papildu elementi ir konkrēti jānosaka pārraugāmās iestādes nolikumā vai citā normatīvajā aktā. Pārraudzība, tātad, nozīmē vismaz tiesiskuma kontroli, taču konkrētajos normatīvajos aktos tā var saturēt arī papildu elementus [..] Līdz ar to pārraudzība var būt gan stingrāka, gan vājāka. Visvājākā pārraudzības forma ir tiesiskuma kontrole.”[15]

Tas nozīmē, ka pārraudzības jēdziens per se sevī neietver tiesības iecelt vai atcelt iestādes vadītāju un disciplināro varu. Šīs tiesības var tikt piešķirtas ar normatīvo aktu Ministru kabinetam, bet ar normatīvo aktu likumdevējs var noteikt arī citādu kārtību.

Ņemot vērā, ka Saeima pati ieceļ amatā KNAB priekšnieku, jāpieņem, ka Ministru kabinetam attiecībā uz KNAB priekšnieku nav tik plašas tiesības, kā piemēram, attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta direktoru vai Valsts zemes dienesta direktoru. Ar Saeimas tiesībpolitisko izšķiršanos pašai lemt par KNAB priekšnieku tas iegūst augstāku demokrātiskās leģitimācijas pakāpi un institucionālās neatkarības garantijas. Būtu dīvaini ignorēt šo apstākli, pārraudzību pār KNAB priekšnieka darbību pielīdzinot pārraudzībai pār jebkuras citas iestādes vadītāja darbu.

Šajā gadījumā būtu pat iespējams runāt par KNAB priekšnieka institucionālo padotību Saeimai, proti, parlamenta kompetencē ietilpst tiesības iecelt vai atcelt šo amatpersonu no amata, kā arī nepieciešamības gadījumā to atstādināt vai īstenot disciplināro varu, lai nodrošinātu KNAB pienācīgu darbību. Saeima šīs tiesības var uzņemties īstenot pati vai ar likumu nodot citām institūcijām.[16] Taču šādu tiesību nodošanu Ministru kabinetam nevarētu izrietēt no vispārējas klauzulas, ka KNAB atrodas Ministru kabineta pārraudzībā, jo sevišķi ņemot vērā, ka pārraudzības īstenošanai pietiek ar tiesībām post factum pārbaudīt un atcelt vai grozīt zemākās iestādes lēmumu, ja tas ir prettiesisks.

Tas lielā mērā tuvina KNAB priekšnieka statusu patstāvīgo iestāžu vadītāju statusam, bet to vēl līdz galam nesasniedz, jo tiek saglabāta KNAB kā iestādes padotības Ministru kabinetam.


Rīcība ar KNAB priekšnieku

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4. panta pirmo daļu KNAB priekšnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma. Šā likuma 6. panta septītā daļa paredz atsevišķos gadījumos īpašu procedūru jautājuma izlemšanai par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata, proti, nepieciešams izveidot īpašu komisiju, ko vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots prokurors, kura konstatētu to, vai pastāv pamats KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata.

Likuma 6. panta astotā daļa paredz KNAB priekšnieka atstādināšanu. Šīs tiesības ar likumu piešķirtas ģenerālprokuroram un īstenojamas divos gadījumos — ja pret KNAB priekšnieku kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai uzsākta kriminālvajāšana. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums nesatur citas atsauces par KNAB priekšnieka atstādināšanu vai disciplināratbildību.

Vai tas nozīmētu, ka Ministru kabinets pārējos gadījumos var brīvi rīkoties? Piemēram, atstādināt KNAB priekšnieku no amata vai to disciplināri sodīt? Lai izdarītu šādu secinājumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā nepieciešams atrast pieturas punktu šādas Ministru kabineta rīcības tiesiskumam. Ministru prezidents lēmumā par KNAB priekšnieka atstādināšanu ir atsaucies uz trim argumentiem, kas piešķir viņam šādas tiesības:

1) tiesības atstādināt A. Loskutovu izriet no KNAB atrašanās Ministru kabineta pārraudzībā

2) šādas tiesības izriet no tā, ka attiecībā uz KNAB priekšnieku piemērojamas darba tiesiskās attiecībās

3) tiesības atstādināt A. Loskutovu prasa labas pārvaldības princips.

Izvērtēsim šos argumentus:[17]

1. Pārraudzība

Par pārraudzību jau iepriekš konstatējām, ka no šā jēdziena obligāti neizriet tiesības lemt par amatpersonas atstādināšanu no amata un disciplināro sodīšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums Ministru kabinetam šādas tiesības nepiešķir.

2. Darba tiesiskās attiecības

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5. panta otrā daļa paredz, ka “biroja amatpersonu darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi.”

Lai varētu piemērot darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, nepieciešams konstatēt, ka Loskutovs atrodas darba tiesiskajās attiecībās. Taču, kā zināms, Loskutovu amatā ir iecēlusi Saeima un amata pienākumus viņš pilda, pamatojoties uz Saeimas lēmumu, nevis darba līgumu. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments jau ir secinājis, ka darba tiesiskās attiecības regulējošās tiesību normas nav piemērojamas gadījumā, ja ar attiecīgo valsts darbinieku nav noslēgts darba līgums.[18]

Pat ja būtu iespējams pamatot darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu attiecināšanu uz Loskutovu, aktuāls jautājums varētu būt par to, kurš uzskatāms par „darba devēju”, kam darba tiesisko attiecību ietvaros būtu tiesības īstenot disciplināro varu pār KNAB priekšnieku. Ministru kabinets KNAB priekšnieku darbā „nepieņem” — savu pienākumu pildīšanu viņš uzsāk, pamatojoties uz Saeimas lēmumu. Līdz ar to Saeimai būtu jābūt tam subjektam, kurš īsteno disciplināro varu un lemj par KNAB priekšnieka atstādināšanu.

3. Laba pārvaldība

Ministru prezidents, pamatojot savas tiesības atstādināt KNAB priekšnieku, vēl atsaucās uz labas pārvaldības principu. Šajā gadījumā gan drīzāk varētu runāt par terminoloģiskām neskaidrībām, jo droši vien Ministru kabinets ir pamatojies uz pienācīgas pārvaldības principu, nevis labas pārvaldības principu.

„Labas pārvaldības principam ir iespējams konstatēt divas izpausmes formas. Tam ir ārējā forma — kā valsts pārvalde izturas pret personu — un iekšējā forma — kā valsts pārvalde organizē pati sevi. Labas pārvaldības ārējo formu ierosināts dēvēt par labu pārvaldību, savukārt iekšējo formu apzīmēt kā pienācīgu pārvaldību, šādi skaidri nodalot abus principa aspektus.”[19]

KNAB priekšnieka atstādināšanu varētu prasīt pienācīgas pārvaldības intereses, proti, lai nodrošinātu KNAB tiesisku un lietderīgu darbību, nevis laba pārvaldība — KNAB priekšnieka attieksme pret privātpersonām.

Taču pienācīgas pārvaldības interesēs, kā secinājusi Satversmes tiesa, tieši atsevišķas iestādes tiek izņemtas no Ministru kabineta padotības, lai nodrošinātu pēc iespējas neatkarīgu no Ministru kabineta ietekmes šo iestāžu darbību.[20] Nez vai ar pienācīgu pārvaldību var pamatot pretējo — Ministru kabineta pilnvaru attiecībā pret KNAB priekšnieku paplašināšanu.

Pienācīga pārvaldība varbūt prasa atsevišķos gadījumos atstādināt KNAB priekšnieku, par ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas likumā nav ietverts regulējums, taču no šā principa drīzāk izriet, ka par to jālemj Saeimai, nevis Ministru prezidentam.[21] Atbilstoša Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4. panta pirmās daļas garam būtu prakse, kad šo jautājumu ierosinātu Ministru kabinets, bet galīgo lēmumu pieņemtu Saeima, ja vien Saeima likumā nav noteikusi citādi.



Secinājumi

Valsts pārvaldes iekārtai ir jābūt loģiskai. Ja likumdevējs ir paredzējis atšķirīgu vienas iestādes vadītāja iecelšanas un atcelšanas kārtību, kā arī viņam noteicis augstāku demokrātiskās leģitimācijas pakāpi, tas norāda uz to, ka attiecībā pret šo amatpersonu Ministru kabineta kompetences ir tikušas ierobežotas.

Lēmumi par KNAB priekšnieku būtu jāpieņem pašai Saeimai vai, pamatojoties uz skaidru likuma normu, Saeimas pilnvarotai valsts institūcijai. Ministru kabinets nevar atvasināt no vispārējiem tiesību principiem vai pārraudzības jēdziena tādas pilnvaras, kuras tam ar likumu nav piešķirtas.
____________________________________

[1] Plašāk sk.: Jansone D., Reinholde I., Ulnicāne I. Latvijas publiskā pārvalde. Rīga: Eirofakultāte, 2002, 35. – 93. lpp.

[2] Plašāk sk.: Levits E. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija. Latvijas Vēstnesis, 2002. gada 26. jūnijs, Nr. 95.

[3] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 3. panta pirmā daļa.

[4] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 8. pants.

[5] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 3. panta trešā daļa.

[6] Plašāk sk.: Levits E. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija. Latvijas Vēstnesis, 2002. gada 26. jūnijs, Nr. 95.

[7] Par Radio un televīzijas likuma 46. panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 58. un 91. pantam: Satversmes tiesas 2006. gada 16. oktobra spriedums lietā Nr. 2006-05-01. Latvijas Vēstnesis, 24.10.2006., Nr. 169(3537).

[8] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. pants. Plašāk sk.: Levits E. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija. Latvijas Vēstnesis, 2002. gada 26. jūnijs, Nr. 95.

[9] Piemēram, Nacionālā radio un televīzijas padome, Centrālā vēlēšanu komisija, Centrālā zemes komisija, Tiesībsargs, Latvijas Banka, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija u.c.

[10] Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2. panta pirmā daļa.

[11] Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4. panta pirmā daļa.

[12] Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 1. panta otrā daļa. Iespējams, ņemot vērā šīs KNAB funkcijas, būtu apspriežams jautājums par KNAB pārveidošanu par patstāvīgo valsts iestādi.

[13] Par Radio un televīzijas likuma 46. panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 58. un 91. pantam: Satversmes tiesas 2006. gada 16. oktobra spriedums lietā Nr. 2006-05-01. Latvijas Vēstnesis, 24.10.2006., Nr. 169(3537). Sprieduma 11. punkts.

[14] Levits E. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija. Latvijas Vēstnesis, 2002. gada 26. jūnijs, Nr. 95.

[15] Turpat.

[16] Piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5. panta astotā daļa piešķir ģenerālprokuroram tiesības atstādināt KNAB priekšnieku.

[17] Visumā spīdoši tas jau izdarīts citu autoru rakstos. Sk.: Kalniņš V., Kažoka I., Litvins G. Rullējot pāri Loskutovam un likumam. Diena, 2007. gada 29. septembris.

[18] Turpat.

[19] Desmito reizi sanāk Dišlera biedrība. Jurista Vārds, 2006. gada 12. decembris, Nr. 49(452).

[20] Plašāk sk.: Par Radio un televīzijas likuma 46. panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 58. un 91. pantam: Satversmes tiesas 2006. gada 16. oktobra spriedums lietā Nr. 2006-05-01. Latvijas Vēstnesis, 24.10.2006., Nr. 169(3537).

[21] Praksē jau Ministru kabinets iepriekš ir pārkāpis šos principus attiecībā uz KNAB. Einara Repšes Ministru kabineta laikā, kad Saeima noraidīja Jutas Strīķes kā KNAB priekšnieces kandidatūru, Ministru kabinets iecēla Jutu Strīķi par KNAB priekšnieka p.i. Šāda rīcība tajā laikā plašsaziņas līdzekļos tika plaši kritizēta, norādot, ka Ministru kabinetam šādu kompetenču attiecībā uz KNAB nav.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drumais - to Jānis Pleps 19.11.2007 15:41
Jāni, ja Tu uzskati, ka Saeima, ievēlot vai ieceļot amatā virkni amatpersonu, kļūst par šo amatpersonu "darba devēju", tad kāpēc lēmumus par Loskutova atvaļinājumiem, prēmijām, komandējumiem pieņem Ministru prezidents? Kāpēc to nedara Saeima?

Ja Tu uzskati, ka šādas adminstratīvās "darba devēja" darbības ir jādara Saeimai, tad par Loskutova atvaļinājumu būtu jālemj Saeimas sēdē?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Labrīts - jānim knābim 29.10.2007 16:00
Svētā govs ir nevis Loskutovs, bet gan Latvijas tiesību sistēma. Ja ministru prezidents atļaujas izpratni par valsts pārvaldes iekārtu staipīt pēc savas (ne)saprašanas, tad nav pamata kādam pārmest to, ka nepiekrīt premjera rīcības (ne)likumībai. Loskutova vietā varēja būt arī kāds pilnīgi cits ierēdnis. Un šim rakstam nāktos piekrist arī tiem zinošajiem juristiem, kas tomēr atbalsta Kalvīša valdību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jānis knābis 29.10.2007 08:25
Loskutovs ir palicis par svēto govi? KNAB priekšnieks nodarbojas ar politku - iesaistoties viņa aizstāvībai tādām politiskām organizācijām kā Providus, Delna un Diena, pilnīgi skaidrs, ka Loskutovs ir atgarīgs no šauras politikāņu grupas. Ja viņš pats to nesaprot, tad to noteikti zina Juta Strīķe, kas sarunā ar Jaunalksni (telefonsarunas bija pieejamas publiski) bija tik neviltoti ieinteresēta procesā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jandžs 28.10.2007 17:57
Apsveicu Jāņa Plepa analīzi un secinājumus, re: Loskutova atstādināšana: juridiskas pārdomas.



Jautājums, kas satrauc (un kam J. Pleps nepieskaras) ir Ministru prezidenta ierosinātā un Ministru kabineta vienbalsīgā piekrišana Ministru prezidenta nelikumīgai KNAB priekšnieka atlaišanai. Nebūdams jurists, mans secinājums ir, ka Ministru prezidenta un Ministru kabineta darbība tomēr notiek ārkārtēji likumam, jo pilnībā pamatojas uz Ministru prezidenta subjektīvām jūtām, kam nav autoritāte izņemot tās pamatotība uz ārīgo (un garā nepamatotu) varu. Satrauc, ka saeima piebiedrojas šim ārkārtējam lēmumam, dodot par attaisnojumu nepieciešamību tuvākā laikā pieņemt valsts budžetu. Rodas jautājums, kas notiek starp ‘tagad’ (nelikumības pastāvēšanas stāvokli) un ‘tad’ (kad nelikumība var turpināt pastāvēt)?



Saeimas izvairīšanās balsot par korupcijas novērošanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka nelikumīgo atlaišanu (it kā neesam spēkā, bet starp debesīm un zemi tomēr pastāvošu faktu) pati par sevi rada ārkārtas situāciju tiesiskuma mehānismā, īpaši tāpēc, ka pamatā ir korumpētība valsts politiskās un iespējams tiesiskās iestādēs. Arī valsts prezidents, kura interešu saistība ar Ministru prezidentu nav izslēdzama, un kura rīcība ir nenoteikta (izvairīga), ved šo Latvijas pilsoni apšaubīt valsts līderu un iestāžu autoritāti noteikt mūsu nākotni, ja vien samierināties un gaidīt, ka Latvijas korupcijā bagātinātais ceļš nebeigsies.



Atkārtoju, domājams valsts darbojas tiesiski neautoritatīvi, tas ir, ārkārtēji un pie varas esošo likumdevēju likumā neautorizētas subjektivitātes pamata.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Knābis - sīkajiem knābātājiem 25.10.2007 11:40
Vai esat informēti, ka runām par KNAB iespējamo angažētību kā juridiskam argumentam ir nulles vērtība?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs



Juris dddd 24.10.2007 16:54
Pilnigi piekritu Janim knabi, Knab ari angazeta!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jānis knābis 24.10.2007 08:52
vai autors nav pamanījis, ka Loskutovs vada nevis KNAB, bet gan politisku organizāciju, kura ār repersīvām metodēm šķiro - labie un sliktie. Partijas soda par priekšvēlēšanu finansēšanu. Kam KNAB pieskaitīs antikampaņu izdevumus? JL tā kā vajadzētu. Kam pieskaitīs sorosa atbalstīto struktūru pamperošanos? JL tā kā vajadzētu. Nu un kas, ka tā bija izšmugulēta Eiropas nauda. Šo kampaņu mērķis bija tāds pats kā pozitīvisma veicinātājiem - ietekmēt vēlēšanu rezultātus. KNAB nodarbojas ar politiku, bet Delna un Providus nodarbojas ar politisko prostitūciju. Ja nebūtu Dienas atbalsta, šo NVO darbība būtu kūtsmēslu smaka.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


bij.kol. - Jānim 23.10.2007 21:31
Priecājos un lepojos ar Tevi, Jāni ! Tāda līmeņa padomniekus vajadzētu Kalvītim.

Tad premjers publiski nebūtu spiests runāt muļķības. Premjera padomniekam Policijas akadēmijā nav mācīta tiesību teorija un konstitucionālās tiesības.

Saistītie raksti
Citi autora darbi
Rokas

Vienā valodā 12 Autors:Jānis Pleps

Dzirnavas

Uz jauno krastu? Autors:Jānis Pleps

Metamie kaulini 255x203

Meklējam tiesībsargu! 58 Autors:Jānis Pleps