Atslēgvārdi:

Lojalitāte un pilsonība: esmu par tiesisku viedokli 9

Personas lojalitātes apliecinājuma patiesīgumu pārbaudīt naturalizācijas laikā praktiski nav iespējams, jaunie grozījumi Pilsonības likumā to arī neparedz un tātad šāda pārbaude netiek veikta. Ierakstīt likumā aizliegumu pārbaudīt pilsonības pretendenta lojalitāti būtu juridisks nonsenss.

Iesaki citiem:

Lojalitāte[1] kā viens no priekšnosacījumiem valsts pilsonības piešķiršanai ir parādījusies likumprojektā pirmo reizi kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tāpēc tas daļā mūsu sabiedrības uztverts ar bažām, neizpratni un pat noliegumu.

Dzirdami galējie vērtējumi, proti: nedrīkst prasīt lojalitāti pret valsti, kurā nav pienācīgi sakārtota likumdošana, pastāv korupcija, zemas algas un pensijas utt. Spriedzi īpaši saasina sāpīgais jautājums par joprojām lielo nepilsoņu skaitu Latvijā. Lojalitātes apliecināšana nav pieņemama nedz tiem, kuri grib likvidēt šo problēmu, visiem nepilsoņiem automātiski piešķirot pilsonību, nedz tiem, kas pieprasa pārtraukt naturalizāciju un izraidīt viņus no Latvijas. Ir arī tādi, kas pieprasa stingri pārbaudīt ikkatra pilsonības pretendenta lojalitāti.

Visi minētie viedokļi ir emocionāli, nevis tiesiski, tos iniciē dažādu politisko spēku pārstāvji, radot konfrontāciju, kura vērsta nevis uz problēmas risināšanu, bet uz sava elektorāta nodrošināšanu kārtējās vēlēšanās.

Piedāvāju aplūkot pilsoņa lojalitātes jēdzienu no tiesiskā viedokļa.

Lojalitāte, manuprāt, ir pilnīgi pieņemams un tiesiski pamatots nosacījums, piešķirot valsts pilsonību. Pilsoņu lojalitātei ir nozīme jebkurā demokrātiskā valstī, tai skaitā Latvijā.

Demokrātijas apstākļos lojalitātes prasība neierobežo nevienu no vispāratzītām cilvēka tiesībām un brīvībām. Jebkuram pilsonim ir garantētas tiesības paust savu viedokli par notiekošo valstī un pasaulē, izteikt savu pārliecību, piedalīties likumu veidošanā un īstenošanā.

Iegūstot valsts pilsonību, persona uzņemas arī zināmus pienākumus. Viens no šādiem pienākumiem ir būt lojālam pret valsti, kura šo pilsonību viņam piešķir. Ir runa par lojalitātes apliecināšanu nevis kādiem konkrētiem politiskiem spēkiem, kuri demokrātijas apstākļos vēlēšanu rezultātā nomaina cits citu, bet gan Latvijai kā suverēnai, neatkarīgai un demokrātiskai valstij.

Saskaņā ar piedāvāto likumprojektu persona naturalizācijas procesa gaitā pati labprātīgi apliecina savu apņēmību izturēties lojāli pret Latvijas valsti:


  • izsakot savu vēlmi kļūt par Latvijas valsts pilsoni;

  • apgūstot valsts valodu, himnu, vēsturi, Latvijas Satversmes pamatnoteikumus;

  • dodot solījumu par uzticību Latvijas valstij.



Skaidrības labad es piedāvātu vārda “uzticība” vietā likumā visur lietot vārdu “lojalitāte” un izteikt likuma 18.pantu šādā redakcijā: “Solījums par lojalitāti Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību. Visām personām, kuras uzņem Latvijas pilsonībā, ir jāparaksta šāds solījums par lojalitāti Latvijas Republikai”. Arī solījuma tekstā būtu jānomaina vārds “uzticīgs” pret vārdu “lojāls”.

Personas lojalitātes apliecinājuma patiesīgumu pārbaudīt naturalizācijas laikā praktiski nav iespējams. Lojalitātes pārbaude nav arī paredzēta piedāvātajā likumprojektā. Trešās sadaļas nosaukumā un likuma 19. panta redakcijā ir runa ne par ko citu, kā tikai par Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtību.

Likumprojektā paredzēts arī, ka Ministru kabinets nosaka tikai jau minēto Satversmes, himnas, vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtību, kā arī personu loku, kurām noteikti pārbaudes atvieglojumi, un atvieglojumu apjomu.

Tātad, ja likums neparedz pārbaudīt personas lojalitātes apliecinājuma patiesību, tāda pārbaude netiek veikta. Ierakstīt likumā aizliegumu pārbaudīt pilsonības pretendenta lojalitāti būtu juridisks nonsenss.

Likumprojektā paredzēts iespējamais aizliegums piešķirt Latvijas pilsonību personām, kuras ir saistītas ar terorismu, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, ja to konstatē kompetentas iestādes. Tas nebūt nenozīmē katra pilsonības pretendenta lojalitātes pārbaudi. Operatīvā informācija par notiekošo valstī, kas saskaņā ar savām likumīgajām funkcijām regulāri jāvāc attiecīgiem resoriem, var skart jebkuru Latvijas iedzīvotāju, ja tas pārkāpj attiecīgos Latvijas likumus. Gadījumā, ja šāda persona pretendē uz Latvijas pilsonību, tad tā viņam pamatoti tiek liegta. Minēto kompetento iestāžu darbība Latvijā kā demokrātiskā valstī saskaņā ar speciāliem likumiem tiek reglamentēta un tai jābūt pārraudzītai, lai izslēgtu patvaļu vai falsifikācijas.

Likumprojektā nav paredzēts, ka šāda kompetento iestāžu dokumenta pamatotība vēl papildus jāizvērtē ierēdņiem, kuri pieņem lēmumu par pilsonības piešķiršanu. Ja likumdevējs paredzētu šāda vērtējuma iespēju, tad likumā būtu precīzi jānosaka kurš un pēc kādiem kritērijiem to tiesīgs darīt. Tā kā likumprojekts šādas normas nesatur, atkrīt arī iespēja parādīties ierēdņu subjektivitātei lēmuma pieņemšanā. Protams, pie nosacījuma, ka šī likuma normas praksē tiks stingri ievērotas.

__________________________________
[1] Angļu val. “loyal” - uzticīgs, godīgs, pastāvīgs. Oxford Student’s Dictionary of Current English. A.S.Hornby. 1978.
Krievu val. “лояльный” –держащийся формально в пределах благожелательно-нейтрального отношения к кому-то, чему-то. (Persona, kura formāli pieturas pie labvēlīgi - neitrālas attieksmes pret kādu vai pret kaut ko). Толковый словарь русского языка. С.И. Ожегов и Н.Ю. Шведов М.2000.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sherlock 23.10.2005 17:41
«Sherlock: "Pilsonības likumā ir noteikts, ka Ministru Kabinetam ir deleģētas lēmuma pieņemšanas tiesības un izvles brīvība, vai uzņemt naturalizācijas kandidātu pilsonībā. " AK: Citātu, pantu! Es vēlreiz skatījos cauri - nav tur "izvēles brīvības", bet " Lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets" 17. pantā.»

Tieši tā - lēmuma pieņemšanas tiesības, un no tām izrietošā, starptautiskajās tiesībās atzītā izvēles/rīcības brīvība. Šī brīvība ir atzīta 1930. gada Hāgas konvencijas par dažiem jautājumiem, kas saistīti ar konfliktiem likumos par nacionalitāti 1. pantā (skat. piemēram Eiropas Padomes konvencijas par nacionalitāti paskaidrojošā ziņojuma 28. un 29. punktu). http://conventions.coe.int/Treaty/EN/Reports/Html/166.htm

MK rīcības brīvību ierobežo Latvijas Satversme, likumi, un starptautiskās saistības - piemēram, pieņemot lēmumu, nepārkāpt cilvēktiesības.

«Sherlock: "Lūdzu, likuma vai Satversmes normu, vai Latvijai saistošu starptautisko tiesību aktu, kas uzliek Latvijas valstij pienākumu, uzņemt pilsonībā kādu indivīdu, kas atbilst formāliem naturalizācijas kritērijiem"

AK: Kas valstij nav atļauts - ir aizliegts" ir jurisprudencē atzīts vispārējs tiesību princips, kas darbojas arī bez kādiem aktiem.»

Kuzmina kungs, beidziet klāstīt acīmredzmu damagoģiju atsaucoties uz vispārējiem tiesību principiem, kad jautājumos, kas saistīti ar uzņemšanu pilsonībā, darbojas pavisam konkrēti, starptautiski atzīti tiesību principi. Atkārtošos, jautājums bija: kas uzliek Latvijai par pienākumu naturalizēt kādu pretendentu, kas atbilst formālajiem naturalizācijas kritērijiem?

«AK: No likumiem šeit skaidrākie ir Administratīvā procesa likuma 7. pants "Tiesiskuma princips. Iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām. Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim"

MK rīcība Petropavlovska gadījumā atbilst tiesību normām (pilsonības likuma 17. pantam), tas nepārprotami darbojās savu pilnvaru ietvaros, atbilsotši pilnvarojuma jēgai un mērķim - tai skaita, nepieļaut, ka Latvijas pilsonību iegūst Latvijas valstij nelojāli indivīdi.

AK: «un 9. pants "Patvaļas aizlieguma princips. Administratīvo aktu un tiesas nolēmumu var pamatot ar faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem"»

Pirmkārt, nekāds pienākums uzņemt pilsonībā kādu, kas atbilst formālajiem naturalizācijas kritērijiem, no šī panta, protams, neizriet.

Otrkārt, par administratīvo aktu, no MK atbildes raksta Petropavlovska lietā: «(..) pilsonības piešķiršana nav administratīvais akts tā vispārpieņemtajā izpratnē, bet gan politisks lēmums ar administratīvā akta pazīmēm, jo pilsonības piešķiršana ir politisks akts, ar kuru valsts institūcijas kā tautas gribas paudējas apliecina savu gribu apveltīt konkrēto personu ar valsts garantētajām tiesībām un iedibinātajiem pienākumiem.»

Bez tam: «tieslietu ministre vērsa uzmanību uz to, ka „atbilstoši Pilsonības likuma prasībām pretendentam ir jāapliecina uzticība Latvijai ne tikai ar solījumu, bet arī ar savu rīcību” un ka „Petropavlovska rīcība neatbilst solījumam par uzticību Latvijai”.[6] Ar uzticības solījumu, kas ir ietverts Pilsonības likuma 18.pantā, persona apliecina savu gatavību būt lojālai pret Latvijas Republiku. Pieņemot lēmumu par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā konkrētajai personai, Ministru kabinets lemj par to, vai persona ir lojāla vai nav. Konkrētajā gadījumā Ministru kabinets, izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju par J.Petropavlovski, nonāca pie secinājuma, ka lēmuma pieņemšanas brīdī J.Petropavlovska rīcība neliecina par konkrētās personas lojalitāti pret Latvijas Republiku.

[6] Dace Rudzīte, Elizabete Rutule. Krievu skolu aizstāvības štāba aktīvistam Petropavlovskim nepiešķir Latvijas pilsonību.// LETA, 2004.gada 16.novembrī.»

Manuprāt, pietiekami izsmeļoši, un MK kā valsts augstākajais izpildvarai deleģētajai kompetencei atbilstoši.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 19.10.2005 19:09
Sherlock "Pilsonības likumā ir noteikts, ka Ministru Kabinetam ir deleģētas lēmuma pieņemšanas tiesības un izvles brīvība, vai uzņemt naturalizācijas kandidātu pilsonībā. "Citātu, pantu! Es vēlreiz skatījos cauri - nav tur "izvēles brīvības", bet " Lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets" 17. pantā

"Lūdzu, likuma vai Satversmes normu, vai Latvijai saistošu starptautisko tiesību aktu, kas uzliek Latvijas valstij pienākumu, uzņemt pilsonībā kādu indivīdu, kas atbilst formāliem naturalizācijas kritērijiem"

"Kas valstij nav atļauts - ir aizliegts" ir jurisprudencē atzīts vispārējs tiesību princips, kas darbojas arī bez kādiem aktiem. No likumiem šeit skaidrākie ir Administratīvā procesa likuma 7. pants "Tiesiskuma princips. Iestādes un tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām. Iestāde un tiesa darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim" un 9. pants "Patvaļas aizlieguma princips. Administratīvo aktu un tiesas nolēmumu var pamatot ar faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sherlock 18.10.2005 17:17
"Pilsonības likumā ir notektas prasības naturalizantiem. Nekas Latvijas likumos neļauj valstij izvirzīt vēl kādas prasības, lai cilvēks, kas atbilst PL noteikumiem, iegūtu pilsonību. Kas valstij nav atļauts - ir aizliegts."

Pilsonības likumā ir noteikts, ka Ministru Kabinetam ir deleģētas lēmuma pieņemšanas tiesības un izvēles brīvība, vai uzņemt naturalizācijas kandidātu pilsonībā. Šīs tiesības un izvēles brīvība ir plašas, tās vispārīgā gadījumā ierobežo vienīgi nepieciešamība pieņemt likumīgus lēmumus - tādus, kas atbilst Satversmei, Latvijas likumiem, Latvijas starptautiskajām saistībām.

[1] Ja jūs tomēr apšaubiet suverēna deleģētās MK tiesības, Kuzmina kungs, jums ir "brīvība" nolikt savu deputāta mandātu, atrast citu, jums tīkamāku suverēnu - piemēram, tādu "suverēnu", kuram lemjot, kas kļūs vai nekļūs par valsts pilsoni, esot aizliegt tas, kas neesot atļauts, - tad atteikties no Latvijas pilsonības un doties uz jebkuru no visām četrām debess pusēm.

"Kas cilvēkam nav aizliegts (iegūt pilsonību, ja viņš atbilst noteiktiem kritērijiem) - ir atļauts."

Vēlreiz, Kuzmina kungs: nekas Latvijas likumos nerada indivīdam subjektīvas tiesības tikt naturalizētam -"(iegūt pilsonību, ja viņš atbilst noteiktiem kritērijiem)".

Lūdzu, likuma vai Satversmes normu, vai Latvijai saistošu starptautisko tiesību aktu, kas uzliek Latvijas valstij pienākumu, uzņemt pilsonībā kādu indivīdu, kas atbilst formāliem naturalizācijas kritērijiem.

"Un kā to objektīvi noteikt, vai cilvēks ir labvēlīgi noskaņots pret valsti, vai viņa onkulis ārzemēs neapdraud valsts interesēs un vai cilvēks darbojas pret sabiedrisko drošību? Brīvība patvaļai..."

Tieši tāpat, kā to līdz šim jau sekmīgi ir darījušas valdības, vai pat viens ministrs vienpersonīgi - Lielbritānijā, dažos gadījumos arī likumdevējs, - viskautkur pasaulē, arī Latvijā. Skat. arī [1].

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 18.10.2005 16:25
AK: Pilsonības likumā ir notektas prasības naturalizantiem. Nekas Latvijas likumos neļauj valstij izvirzīt vēl kādas prasības, lai cilvēks, kas atbilst PL noteikumiem, iegūtu pilsonību. Kas valstij nav atļauts - ir aizliegts. Kas cilvēkam nav aizliegts (iegūt pilsonību, ja viņš atbilst noteiktiem kritērijiem) - ir atļauts.

Manuprāt, AK pārsteidzīgi interpretē suverēnu valstu tiesības piešķirt vai arī liegt pretendentiem pilsonību. It īpaši kopš starptautiskā terorisma nostiprināšanās ir grūti ieviest formālus kritērijus ar kuriem liegt pilsonību, teiksim, radikāliem reliģiskiem sludinātājiem. Dažas Eiropas valstis (Lielbritānija, Francija) jau saskārušās ar šo problēmu. Kaut kādā brīdī valstij jābūt iespējai jautājumu atrisināt politiski (teiksim, Latvijā Drošības Policija vienkārši noraida pilsonības pretendentu kā aizdomīgu, nesniedzot nekādus paskaidrojumus). Tas ir līdzīgi kā ar "melno sarakstu", kam neizsniedz vīzas.

Ja suverēnu valsti kāds starpvalstu veidojums var piespiest izsniegt pilsonību, tad šīs valsts suverenitāte ir apšaubāma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 18.10.2005 15:36
Keefa "ņemot vērā visiem zināmās viņa un "krievu skolu aizstāvības štāba" aktivitātes, ir pats par sevi saprotams, ka šādai personai tiek liegta pilsonība"

Man nav pats par sevi saprotams, kāpēc miermīlīgas protesta akcijas (desmitiem tūkstošu protestētāju - nekādas vardarbības!) pret valdības rīcību, kas traucē par savu nodokļu naudu skolot bērnus dzimtajā valodā, liegtu pilsonības iegūšanu. Bet man ir saprotams, ka tieksme izmantot "pats par sevi saprotams" iz ļoti ērta politiskajām represijām.

Ja gribat pārmest Petropavlovskim administratīvo sodāmību - pamēģiniet atcerēties, ka tā ir sen dzēsta un tieši pret štābu bija pieņemti grozījumi likumā, kas liedz deputātiem brīvi tikties ar vēlētājiem... Vispār likumi mēdz būt tādi, ka godīgam cilvēkam tie ir jāpārkāpj.

Sherlock "nekas Latvijas likumos nerada indivīdam subjektīvas tiesības tikt naturalizētam"

Pilsonības likumā ir notektas prasības naturalizantiem. Nekas Latvijas likumos neļauj valstij izvirzīt vēl kādas prasības, lai cilvēks, kas atbilst PL noteikumiem, iegūtu pilsonību. Kas valstij nav atļauts - ir aizliegts. Kas cilvēkam nav aizliegts (iegūt pilsonību, ja viņš atbilst noteiktiem kritērijiem) - ir atļauts.

"objektīvi nosakāms - lojalitāte ir, līdzīgi kā, piemēram, Austrijas pilsonības likumā - "labvēlīga attieksme pret Republiku" + nav tādas saites ārzemēs, kas varētu kaitēt Republikas interesēm, + nav veicis darbības, kas ir pretrunā Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvības konvencijas, piemēram, 10. pantā minētajām valsts interesēm. Proti - valsts drošības, teritoriālās vienotības un sabiedriskās drošības interesēm"

Un kā to objektīvi noteikt, vai cilvēks ir labvēlīgi noskaņots pret valsti, vai viņa onkulis ārzemēs neapdraud valsts interesēs un vai cilvēks darbojas pret sabiedrisko drošību? Brīvība patvaļai...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sherlock 18.10.2005 13:32
Protams, "lojalitāte" ir relatīvs jēdziens un pārbaužu noteikšanas likumprojektā nepieciešamība ir apšaubāma, jo tas nav objektīvi izdarāms.

Pilnīgas, piedodiet, mulķības. Ir objektīvi nosakāms - lojalitāte ir, līdzīgi kā, piemēram, Austrijas pilsonības likumā - "labvēlīga attieksme pret Republiku" + nav tādas saites ārzemēs, kas varētu kaitēt Republikas interesēm, + nav veicis darbības, kas ir pretrunā Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvības konvencijas, piemēram, 10. pantā minētajām valsts interesēm. Proti - valsts drošības, teritoriālās vienotības un sabiedriskās drošības interesēm.

Ja kāds/kāda, līdzīgi kā daži runātīgi valsts ierēdņi, apšauba augstākās valsts izpildvaras kompetenci pieņemt lēmumu par kādu no iepriekšējiem punktiem - likumā var paredzēt un tajā ir paredzētas tiesības apstrīdēt uz likuma pamata pieņemto administratīvo aktu. Tiesa, ja pareizi saprotu, pašu piešķiršanas/nepiešķiršanas lēmumu pēc būtības apstrīdēt nevar. Tas arī saprotams, jo nekas Latvijas likumos nerada indivīdam subjektīvas tiesības tikt naturalizētam - atsakot naturalizāciju MK neierobežo subjektīvas indivīda tiesības. Šeit tad varbūt var ko vairāk atļaut tiesām - piemēram, pārliecināties vai MK bija vispār kaut kāds racionāls iemesls atteikt naturalizāciju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Elizabete 18.10.2005 12:53
Problēma ir tājās "kompetentās iestādēs". Viena lieta ir aizdomas par terorismu, cita aizdomas par pretvalstisku darbību. Uzsveru aizdomas, kas nav pārbaudītas objektīvā procesā, kurā tiek uzklausītas abas puses. ====== Un tad padomājiet, kā reāli tiek uztverta "pretvalstiskā darbība" - kā darbība pret demokrātiju un neatkarību, vai kā darbība pret esošo valdību vai tās kursu kādā jautājumā. ======= Tad palasiet valsts drošības iestažu likumu, kur teikts, ka valsts drošība ir tās poltiskās, ekonomiskās un citas intereses. ======== Līdz ar to, zinot mūsu policijas kvalifikāciju un iepriekšējās rekomendācijas neatļaut opozīcijas mītiņus, padomājiet paši ciktāl autora skaistas domas par lojalitātes būtību realizēsies dzīvē?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Keefa 18.10.2005 11:53
Protams, "lojalitāte" ir relatīvs jēdziens un pārbaužu noteikšanas likumprojektā nepieciešamība ir apšaubāma, jo tas nav objektīvi izdarāms. Tomēr tajā pašā laikā, runājot par J. Petropavlovski, ja arī tiesiskā ziņā pilsonības liegšana ir apstrīdama, tad reāli, ņemot vērā visiem zināmās viņa un "krievu skolu aizstāvības štāba" aktivitātes, ir pats par sevi saprotams, ka šādai personai tiek liegta pilsonība, un šāda tendence (no manas puses) ir tikai apsveicama.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 12.10.2005 01:12
Pati par sevi lojalitāte būtu saprātīga prasība pilsonim. Problēma rodas, kad to vēlas pārbaudīt... Lojalitāte ir tik nenotverama, ka, aizbildinoties ar to, ir viegli atteikt pilsonību politiskajam oponentam... Es neuzticētu valsts varai lemšanu par to, kas ir un kas nav lojāls pret Latviju. Pašreizējai, kas jau parādīja savu nostāju naturalizācijas lietā ar J. Petropavlovski, liedzot opozicionāram pilsonību politisku apstākļu dēļ, kad tie pat nav paredzēti likumā, - it sevišķi.

Diemžēl autore attaisno "aizliegumu piešķirt Latvijas pilsonību personām, kuras ir saistītas ar terorismu, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, ja to konstatē kompetentas iestādes"

Šeit jau stipri ož pēc tā, ka drošības dienestiem būs milzīgas patvaļas un politiskas vajāšanas iespējas - pat bez tiesas sprieduma var apieties ar cilvēku kā ar teroristu vai organizāciju pasludināt par pretvalstisku... Kāda ir aizsardzība pret to? Tikai autores neargumentēts uzskats par to, ka Latvija esot demokrātiska...

Saistītie raksti