Liepāja aug 0

Fakts, ka Liepāja pēc rūpniecībā saražotā apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pirmajā vietā valstī, manī rada stingru pārliecību, ka Liepājai ir visplašākās iespējas kļūt vēl skaistākai un bagātākai.

Iesaki citiem:

Liepāja tāpat kā visa valsts vēl ir pārejas posmā no deviņdesmito gadu sākumā Latvijā valdošās eiforijas, ka ikviens var būt uzņēmējs, uz izpratni, ka veiksmīgi darboties jebkurā jomā, un jo īpaši uzņēmējdarbībā, var tikai tie, kuriem ir laba vadība un tālredzīgs skatījums nākotnē. Tas nosaka attīstības situācijas ietvarus.

Pilsētas budžeta palielinājums pēdējos piecos gados nepārprotami liecina, ka ekonomiskā attīstība Liepājā ir augšupejoša. 1997.gadā pašvaldības budžets bija 12,3 miljoni latu, 2002.gadā – 16,3 miljoni. Ar to gribu uzsvērt, ka pilsētā paveiktais ir pašu liepājnieku nopelns, varam tērēt vairāk, jo esam arī nopelnījuši vairāk.

Svarīgi, lai arī iedzīvotāji redzētu pilsētas attīstības rezultātus, kurus apliecina ekonomiskie rādītāji. Vidējā darba alga, kas pirms pieciem gadiem pilsētā bija 116 lati, šogad ir pieaugusi līdz 147. Jaunradītās darba vietas mazina bezdarbu – atceramies, ka 1998.gadā Liepājā tas sasniedza 15%, bet pērnā gada beigās - 10,4%. Laba tendence ir īpaši straujais jauno darba vietu pieaugums pakalpojumu sektorā - tas nozīmē, ka, lai arī lēnām, bet tomēr pieaug iedzīvotāju labklājība, ka “vidējam liepājniekam” viņa mēneša bilancē sāk parādīties kādi “lieki” pieci lati, kurus cilvēki vēlas iztērēt labiem pakalpojumiem. Piemēram, Liepājā pēdējā laikā ir pieaudzis dažādu aerobikas un tamlīdzīgu aktīvās atpūtas klubu, solāriju skaits. Tātad pieaug pieprasījums pēc šādiem pakalpojumiem - liepājnieki grib un nu arī var tos atļauties.

Pozitīva ietekme ir mūsu valsts kopējai integrācijai Eiropā. Pilsētas aktivitāte ir devusi savu pienesumu gan ārvalstu investīciju piesaistē, gan vietējo uzņēmējsabiedrību tehnoloģiju modernizēšanā atbilstoši Eiropas Savienības līmenim. Mūsu uzņēmēji kļūst konkurētspējīgi. Piemēram, pašu investīcijas Liepājā visā 2000.gadā bija 13,7 miljoni latu, bet pērn jau pirmajā pusgadā vien sasniedza 9,7 miljonus. Tas nozīmē, ka Liepājā uzņēmēji ir kļuvuši aktīvāki un spēj turēt līdzi ārzemniekiem. Es teiktu pat vairāk - nevis, ka mēs ejam uz Eiropu, bet Eiropa nāk pie mums uz Liepāju – ar modernu tehnoloģiju ieviešanu, radot kvalificētas un labi apmaksātas darba vietas, realizējot mūsdienīgas mārketinga stratēģijas.

Liepājas veiksmīgai, veselīgai attīstībai ir svarīgi, lai ražojošo uzņēmumu spektrs paplašinātos, lai ekonomika neturētos tikai uz "diviem vaļiem" – a/s Liepājas Metalurgs un Lauma, bet būtu sazarota. Liepājā strādā arī citi veiksmīgi uzņēmumi, kuri nav tik pazīstami. 2001.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, akciju sabiedrība Liepājas cukurfabrika ir palielinājusi strādājošo skaitu par 107 darbiniekiem. SIA Liepājas Elektromontāža radījusi papildus 38 darba vietas, SIA Būvnieks - 35. Šo sarakstu varētu turpināt, jo tādu uzņēmumu ir vairāk nekā 50. Fakts, ka Liepāja pēc rūpniecībā saražotā apjoma uz vienu iedzīvotāju ir pirmajā vietā valstī, manī rada stingru pārliecību, ka Liepājai ir visplašākās iespējas kļūt vēl skaistākai un bagātākai. Ražotāju un pakalpojumu sniedzējam lielākais atbalsts no pašvaldības puses ir labas infrastruktūras izveide. Budžeta līdzekļu iespēju robežās tas tiek darīts: pēdējos gados tiek īstenotas ceļu un ielu, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas sakārtošanas programmas. Es, protams, arī vēlos, lai tas notiktu straujāk, bet jāatceras, ka infrastruktūra bija viens no smagākajiem mantojumiem pēc neatkarības atjaunošanas. Šodien tā ir mūsu prioritāte.

Pašvaldība meklē arī citas iespējas, kā sekmēt uzņēmējdarbību, aicinām uzņēmējus līdzi vizītēs uz ārzemēm, ik gadu atbalstām Uzņēmēju dienu un produkcijas izstāžu rīkošanu, piešķiram arī nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumus (pērn šī atvieglojumu summa veidoja 255,2 tūkstošus latu), aizdevumus no Privatizācijas fonda uz atvieglotiem noteikumiem (pērn 113,7 tūkstošus latu), pagarinām nodokļa samaksas termiņus.

Daudz paveikts ir Liepājas ostā. Tā atbrīvota no vairāk kā 30 nogrimušajiem kuģiem, un tā ir padziļināta, ir sakārtotas navigācijas sistēmas, salabots Dienvidu mols, izbūvēts jauns smagā transporta ievadceļš, arī dzelzceļš. Gandrīz visas piestātnes ir iznomātas ilgtermiņa nomā ostas 11 stividoru kompānijām, kas, galvenokārt, pašu spēkiem rekonstruējušas ostu piestātnes, iegādājušās tehniku, uzbūvējušas noliktavas utt. Liepājas osta ir multifunkcionāla, tiek pārkrautas dažāda tipa kravas, vidējie kravu pārkraušanas pieauguma tempi ir stabilizējušies ap 10% gadā. Pērn tika pārkrauti 3,2 miljoni tonnu kravu. Ņemot vērā to, ka osta attīstās par pašu līdzekļiem, sasniegtais rezultāts vērtējams kā labs.

Pilsētas saimniecisko izaugsmi ietekmē Liepājas Speciālā ekonomiskā zona (SEZ), kas aizņem aptuveni 65% no visas pilsētas teritorijas un tās 28 uzņēmumos ir nodarbināti ap 17% pilsētā strādājošo, tāpēc visi stratēģiskie jautājumi tiek risināti sadarbībā ar pilsētas domi un SEZ pārvaldi. Liepājas SEZ tika izveidota 1997.gadā kā instruments labvēlīga uzņēmējdarbības klimata radīšanai, tās darbības termiņš ir 20 gadu. Interese par Liepāju joprojām ir liela, bet klupšanas akmens parasti ir tieši infrastruktūra – ar visām nepieciešamajām komunikācijām jau nodrošinātu ražotņu trūkums. Arī šeit esam atraduši risinājumu. Pašvaldība kopā ar SEZ pārvaldi šobrīd strādā pie diviem projektiem – Pulvera ielas Biznesa Parka un Karostas Industriālā Parka.

Neraugoties uz jauno darba vietu rašanos, bezdarbs pilsētā joprojām ir problēma, kuru cenšamies risināt. Pašvaldība sadarbībā ar Nodarbinātības valsts dienestu organizē un līdzfinansē algotos pagaidu darbus – tā pērn mēs Karostas gruvešu un vides sakopšanas darbos iesaistījām ap 120 bezdarbnieku. Izveidojām arī Darba informācijas kabinetu Karostā, kura darbības laikā daļa iedzīvotāju ir atraduši darbu. Apmēram trešdaļai kabineta apmeklētāju esam snieguši atbalstu - informāciju un apmācības iespēja. Jāatzīmē, ka pērnvasar dažādos darbos iesaistījām arī mūsu skolēnus. Kopējais nodarbināto skolēnu skaits bija 315, šogad ar domes līdzfinansējumu ceram uz laiku darbā iekārtot vismaz 250 skolēnus.

Svarīgs jautājums ir arī sociālā integrācija, kurš tiek pārāk sašaurināts, skatot to tikai kā nepilsoņu jautājumu. Sociālā integrācija nozīmē gribēt un varēt dzīvot sabiedrisku dzīvi. Pašvaldība par to domā pastāvīgi, un tas atspoguļojas arī pilsētas budžetā, kurā esam paredzējuši līdzekļus gan maznodrošināto liepājnieku atbalstam, gan gados vecāko un trūcīgāko iedzīvotāju sabiedriskā transporta izdevumu kompensācijām, gan veselības pabalstiem. Katru gadu iespēju robežās finansējam latviešu valodas apmācības grupu organizēšanu tiem, kuri valodu neprot un šī iemesla dēļ viņiem ir grūtāk konkurēt darba tirgū. Sadarbībā ar Norvēģijas partneriem esam iesaistījušies apjomīgā projektā, lai sekmētu sabiedrības veselības profilakses darba attīstību. Ir izveidots atbalsta punkts narkomāniem, lai sabiedrība nezaudētu šos cilvēkus.

Viena no mūsu pilsētas prioritātēm ir arī tūrisma attīstība. Priekšnosacījumi tam ir, to rāda viesnīcu speciālistu sniegtā informācija, taču trūkst tūrisma nozares speciālistu, vēl nav atrasti pareizie instrumenti, kuri reāli iedarbinātu tūrisma nozares ekonomiskās sviras. Liepājai kā lielu laika periodu slēgtai militārai pilsētai tūrisma lietās vēl tikai būtu jāmācās pasaules tūrisma biznesa “sākumskolā”. Bet esmu pārliecināts, ka Liepājas vēsture, Liepājas šodienas sasniegumi, liepājnieku talanti mūzikā, teātra jomā, simfoniskajā mūzikā, arhitektūrā, sportā un arī citās jomās ir tie magnēti, kas spēj piesaistīt Liepājai tuvus un tālus interesentus.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (0) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Saistītie raksti