Foto: B. Koļesņikovs

Vispārējā ienākumu deklarēšana būs jaudīgs pretkorupcijas ierocis, taču līdz šim pilnīgi nav pētīts, vai deklarēšana būtiski nesamazinās iedzīvotāju dzīves līmeni, ņemot vēra pašreizējo nodokļu sistēmu un tās sekmēto plašo “aplokšņu algu” izplatību.

Saskaņā ar valdības un KNAB izstrādāto projektu jau no 2007. gada visiem Latvijas iedzīvotājiem vajadzēs deklarēt savus ienākumus un īpašumus. Jaunā sistēma ir atbalstāma, jo totālā deklarēšana slēgs līdz šim pieejamos korupcijas lielceļus – aizdomīgi bagātu cilvēku atsaukšanos uz padomjlaika puķu eldorado vai bagātiem radiem. Tomēr, ņemot vērā aplokšņu algu masveidību Latvijā, ir pamats bažām, ka deklarēšanai var būt gluži neparedzēta negatīva ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni.

Vispārējās deklarēšanas projekta ekonomiskais izvērtējums, ko sagatavojis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūts[1], balstīts pieņēmumā, ka nodokļu iekasēšanas palielinājums ir viennozīmīgs ieguvums visai sabiedrībai. Ņemti vērā tikai valsts pārvaldes aparāta izdevumi koncepcijas ieviešanai un gaidāmie ieguvumi no papildus iekasētajiem nodokļiem. Potenciālā nodokļu lēciena radītās sekas – iespējamā iedzīvotāju ienākumu līmeņa samazināšanās – līdz šim tikušas pilnībā ignorētas.

Aplokšņu algas – pusei Latvijā strādājošo?

Latvijā par aplokšņu algām runā itin bieži, tomēr ir maz pietiekami ticamu pētījumu par to, cik tad īsti izplatītas tās ir. LZA Ekonomikas institūta pētījumā aprēķināts, “ka vairāk kā trešdaļu fizisko personu izdevumu nevar izskaidrot ar viņu ienākumiem, kas liecina, ka fizisko personu ienākumi ir lielāki, nekā uzrāda statistika.”[2] Ekonomistu apvienības 2010 ekonomista Roberta Remesa aprēķini liecina, ka “2003. gadā uzņēmumi “aploksnēs” Latvijas iedzīvotājiem izmaksāja 840 miljonus latu – tas ir tikai 2,5 reizes mazāk nekā valsts gada budžets”[3].

Uz aplokšņu algām norāda arī netieši, bet labi zināmi fakti. Statistika liecina, ka vidējā darba alga Latvijā pagājušajā gadā svārstījās no 190 līdz 255 latiem[4]. Ņemot vērā dažādu īpašumu iegādes intensitāti, jauno automašīnu pirkšanu (2004. gadā Latvija bija Eiropas čempione jaunu automašīnu iegādē) un milzīgo kredītu izmantošanu, šādas algas šķiet neticami zemas.

Tā domā arī valsts amatpersonas. Pirms gada Diena rakstīja par finanšu ministra Oskara Spurdziņa un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības vienošanos, ka aplokšņu algu apkarošanai jāpastiprina kontrole uzņēmumos, kuros vidējā alga ir zem 200 latiem[5]. Pēc VID un Spurdziņa vienošanās loģikas visi šie uzņēmumi būtu jāpieskaita aizdomīgajiem. Turklāt nav garantijas, ka cilvēki, kuru oficiālās algas ir salīdzinoši lielas, nesaņemtu kaut ko arī aploksnē. Pastāv viedoklis, ka aploksnēs algas izmaksā apmēram 40% celtniecībā strādājošo[6]. Apkalpojošajā sfērā un tirdzniecībā vismaz daļēja algu izmaksa “aploksnē” varētu pat tuvoties 100%, jo tur vidējā darba alga ir zem simts latiem[7]. Pienācis laiks atzīt, ka “aplokšņu algas” Latvijā saņem nevis daži procenti krimināli noskaņotu elementu, bet gan ievērojams skaits iedzīvotāju.

Kā darbojas “aplokšņu algu” sistēma?

Aiz nosauktajiem skaitļiem stāv cilvēki, kuriem ir savas dzīves, bērni, mātes, vectētiņi, iepirkumi un sapņi. “Aplokšņu algas” un citi ienākumi, kas apiet valsts nodokļu sistēmu, ir nevis novirze, bet gan norma mūsdienu Latvijas ikdienišķajā ekonomikā.

Reālo algu parasti neveido tikai aploksnēs saņemtā nauda. Vairums uzņēmumu, kas šo principu piekopj, maksā darbiniekiem arī oficiālu algu, no kuras tiek atskaitīti visi paredzētie nodokļi. Līdz ar to “uz rokas” iespējams izmaksāt daudz lielāku naudu, nekā uzzina nodokļu inspektori.

Nelegāli izmaksāto algu nav iespējams vienkārši izņemt no kases un iedot darbiniekiem. Latvijas valsts ir ieviesusi pietiekoši komplicētu un pilnīgu atskaišu sistēmu, kas nepieļauj naudas nepamatotu izkūpēšanu gaisā. Tāpēc vēl joprojām pastāv labi attīstīts naudas atmazgāšanas bizness, kurš šajos jautājumos uzņēmējiem sniedz palīdzīgu roku. Tas, protams, nenotiek bez maksas. Rezultātā firmas maksā nodokļus par oficiāli uzrādītajām algām, kā arī nelielu procentu par “aplokšņu algu” naudas legalizēšanu.

Ienākumu deklarēšanas sekas ikdienas dzīvē

Domājot par vispārējās ienākumu deklarēšanas ieviešanu, jāmēģina iztēloties, kā jaunā kārtība ietekmēs mūsu ikdienu. Man nāk prātā divi scenāriji.

Pirmā iespēja ir Ekonomikas institūta prognozētais un valsts ierēdņu izsapņotais “aplokšņu algu” ēras gals un ievērojams nodokļu iekasēšanas lēciens (virs 600 miljoniem latu gadā). Uzņēmumi līdz šim aploksnēs izmaksātās summas pārorientēs tā, lai tiktu nomaksāti visi nodokļi. Tomēr līdz ar to ievērojamai darbinieku daļai krasi samazināsies “uz rokas” saņemtās naudas līmenis. Tas nozīmē neatmaksātus līzingus, hipotekāros un citus aizņēmumus. Aizdevumu industrijas pārstāvji paši var parēķināt, kā tas ietekmēs viņu patlaban plaukstošo biznesu. Daļai privāto uzņēmumu tas nozīmēs vai nu bankrotu vai arī piedāvāto produktu cenu celšanos.

Otra iespēja ir, ka viss turpināsies apmēram tāpat, kā līdz šim. Daļa cilvēku turpinās iepriekš uzsākto praksi, laižot nelegālo naudu caur saviem banku kontiem, ņemot kredītus un ģenerējot cita veida uzskaitāmu informāciju, kuru valsts varēs nepieciešamības gadījumā izmantot pret attiecīgajiem cilvēkiem. Šajā gadījumā kāds miljons Latvijas iedzīvotāju dzīvos ar apziņu, ka var pienākt diena, kad tos apmeklēs VID, lai uzdotu nepatīkamus jautājums. VID, savukārt, būs iespēja vērst savu bardzību pret ikvienu no šiem cilvēkiem.

Ir zināms, ka gadījumos, kad likumpārkāpumus izdara gandrīz vai visi, sodu piemērot praktiski nav iespējams. No vienas puses, tas noved pie likumu leģitimitātes samazināšanās. No otras – pie tā, ka sodi tiek piemēroti tikai atsevišķiem indivīdiem, pamatojoties uz viņu rīcību, kas nav saistīta ar attiecīgo likuma normu. Piemēram, nodokļu piedzīšanas draudi varētu kļūt par vieglu un ērtu veidu, lai apklusinātu politiskos pretiniekus.

Citi varētu sākt turēt naudu, kā saka, zeķē (pagultē, seifā, kabatā utt.). Turklāt, lai izvairītos no izdevumu reģistrācijas, viņi savus latus varēs tērēt tikai maziem, nenozīmīgiem un anonīmiem pirkumiem. Varētu arī pirkt nelegāli, bet tas dotu vietu īpaša pagrīdes patēriņa preču tirdzniecības uzplaukumam. Līzinga kompānijām un bankām šajā gadījumā klātos īpaši smagi. Ir zināms, ka patlaban līzinga kompānijas skatās caur pirkstiem uz savu klientu oficiālajām algām. Pietiek ar pavisam neformālu izziņu no darbavietas vai pat tikai kailu apgalvojumu par ienākumiem. Tomēr reizēm tiek izmantoti arī izraksti no bankas vai oficiālas izziņas no darbavietas. Ja cilvēki uzkrājumus veidos skaidrā naudā, šāda pamata lēmumam par kredītu piešķiršanu nebūs. Līzinga kompānijas jau tagad sadarbojas ar likumsargiem, taču tā kā nepastāv vispārējā ienākumu deklarēšana, līzingu ņēmēji var justies samērā droši.

Palielinoties nepieciešamībai veidot uzkrājumus skaidrā naudā, bankās var samazināties arī privātpersonu noguldījumu apjoms ar visām no tā izrietošajām sekām.

Protams, pastāv arī nodokļu iekasēšanas palielinājuma pozitīvā puse. Paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieņēmumus, iespējams (bet ne garantēts), ka tiks palielinātas algas ārstiem un pensijas veciem ļaudīm. Tomēr līdz šim Latvija virzījusies uz arvien lielāku privātā sektora attīstību un patlaban tajā strādā vairums ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tāpēc ekonomistiem būtu vērts izrēķināt, kā šāda naudas pārvietošana no privātā uz valsts sektoru ietekmēs ekonomiskos procesus.

Uz ko šaus lielgabals?

Korupcijas apkarošana ir laba un vajadzīga lieta. Nevar noliegt, ka vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana ieliks KNAB un citu atbildīgo institūciju rokās jaudīgus ieročus. Tomēr lielgabals nav piemērots visu veidu medībām. Šajā gadījumā, šaujot pa niecīgu skaitu korumpantu, lielākie upuri būs vienkāršo darbaļaužu vidū. Korupcijas ābeces patiesība skan – šo parādību pilnībā izskaust nav iespējams. Ieguldot vairāk pūļu tās apkarošanā, korupcija samazinās, taču ir punkts, kurā izdevumi kļūst nesamērīgi lieli attiecībā pret ieguvumiem. Šķiet, ka izstrādājot ienākumu deklarēšanas projektu šis punkts palicis tālu aiz muguras. Tomēr jāpiebilst, ka mana kritika ienākumu deklarēšanas projektam ir nevis principiāla, bet gan attiecas uz šo projektu mūsdienu Latvijas nodokļu politikas kontekstā.

_______________________

[1] Karnīte, R., “Koncepcijas projekta “Par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu” ekonomiskais novērtējums.” Latvijas Zinātņu Akadēmijas Ekonomikas institūts, 2005.

[2] Turpat, 15. lpp.

[3] Brauna, A., Iedzīvotāju ienākumu kontrole Latvijā. Politikas kopsavilkums., politika.lv.

[4] Skatīt Centrālā statistikas biroja mājas lapā publicētos datus.

[5] “Sola stingrāk apkarot aplokšņu algas”, Dace Kārkliņa, Diena 29.09.2004.

[6] “Aploksnēs pazūd miljoni” Ilze Šteinfelde, Neatkarīgā Rīta Avīze, 26.09.2005.

[7] “Vislielākās algas Latvijā”, Oksana Solovjova, Biznes&Baltija. Citāts Titul.lv, 11.10.2004.