Lielgabals korupcijas vārnu medībām 10

Vispārējā ienākumu deklarēšana būs jaudīgs pretkorupcijas ierocis, taču līdz šim pilnīgi nav pētīts, vai deklarēšana būtiski nesamazinās iedzīvotāju dzīves līmeni, ņemot vēra pašreizējo nodokļu sistēmu un tās sekmēto plašo “aplokšņu algu” izplatību.

Iesaki citiem:

Saskaņā ar valdības un KNAB izstrādāto projektu jau no 2007. gada visiem Latvijas iedzīvotājiem vajadzēs deklarēt savus ienākumus un īpašumus. Jaunā sistēma ir atbalstāma, jo totālā deklarēšana slēgs līdz šim pieejamos korupcijas lielceļus – aizdomīgi bagātu cilvēku atsaukšanos uz padomjlaika puķu eldorado vai bagātiem radiem. Tomēr, ņemot vērā aplokšņu algu masveidību Latvijā, ir pamats bažām, ka deklarēšanai var būt gluži neparedzēta negatīva ietekme uz iedzīvotāju dzīves līmeni.

Vispārējās deklarēšanas projekta ekonomiskais izvērtējums, ko sagatavojis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūts[1], balstīts pieņēmumā, ka nodokļu iekasēšanas palielinājums ir viennozīmīgs ieguvums visai sabiedrībai. Ņemti vērā tikai valsts pārvaldes aparāta izdevumi koncepcijas ieviešanai un gaidāmie ieguvumi no papildus iekasētajiem nodokļiem. Potenciālā nodokļu lēciena radītās sekas – iespējamā iedzīvotāju ienākumu līmeņa samazināšanās – līdz šim tikušas pilnībā ignorētas.


Aplokšņu algas – pusei Latvijā strādājošo?

Latvijā par aplokšņu algām runā itin bieži, tomēr ir maz pietiekami ticamu pētījumu par to, cik tad īsti izplatītas tās ir. LZA Ekonomikas institūta pētījumā aprēķināts, “ka vairāk kā trešdaļu fizisko personu izdevumu nevar izskaidrot ar viņu ienākumiem, kas liecina, ka fizisko personu ienākumi ir lielāki, nekā uzrāda statistika.”[2] Ekonomistu apvienības 2010 ekonomista Roberta Remesa aprēķini liecina, ka “2003. gadā uzņēmumi “aploksnēs” Latvijas iedzīvotājiem izmaksāja 840 miljonus latu – tas ir tikai 2,5 reizes mazāk nekā valsts gada budžets”[3].

Uz aplokšņu algām norāda arī netieši, bet labi zināmi fakti. Statistika liecina, ka vidējā darba alga Latvijā pagājušajā gadā svārstījās no 190 līdz 255 latiem[4]. Ņemot vērā dažādu īpašumu iegādes intensitāti, jauno automašīnu pirkšanu (2004. gadā Latvija bija Eiropas čempione jaunu automašīnu iegādē) un milzīgo kredītu izmantošanu, šādas algas šķiet neticami zemas.

Tā domā arī valsts amatpersonas. Pirms gada Diena rakstīja par finanšu ministra Oskara Spurdziņa un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības vienošanos, ka aplokšņu algu apkarošanai jāpastiprina kontrole uzņēmumos, kuros vidējā alga ir zem 200 latiem[5]. Pēc VID un Spurdziņa vienošanās loģikas visi šie uzņēmumi būtu jāpieskaita aizdomīgajiem. Turklāt nav garantijas, ka cilvēki, kuru oficiālās algas ir salīdzinoši lielas, nesaņemtu kaut ko arī aploksnē. Pastāv viedoklis, ka aploksnēs algas izmaksā apmēram 40% celtniecībā strādājošo[6]. Apkalpojošajā sfērā un tirdzniecībā vismaz daļēja algu izmaksa “aploksnē” varētu pat tuvoties 100%, jo tur vidējā darba alga ir zem simts latiem[7]. Pienācis laiks atzīt, ka “aplokšņu algas” Latvijā saņem nevis daži procenti krimināli noskaņotu elementu, bet gan ievērojams skaits iedzīvotāju.


Kā darbojas “aplokšņu algu” sistēma?

Aiz nosauktajiem skaitļiem stāv cilvēki, kuriem ir savas dzīves, bērni, mātes, vectētiņi, iepirkumi un sapņi. “Aplokšņu algas” un citi ienākumi, kas apiet valsts nodokļu sistēmu, ir nevis novirze, bet gan norma mūsdienu Latvijas ikdienišķajā ekonomikā.

Reālo algu parasti neveido tikai aploksnēs saņemtā nauda. Vairums uzņēmumu, kas šo principu piekopj, maksā darbiniekiem arī oficiālu algu, no kuras tiek atskaitīti visi paredzētie nodokļi. Līdz ar to “uz rokas” iespējams izmaksāt daudz lielāku naudu, nekā uzzina nodokļu inspektori.

Nelegāli izmaksāto algu nav iespējams vienkārši izņemt no kases un iedot darbiniekiem. Latvijas valsts ir ieviesusi pietiekoši komplicētu un pilnīgu atskaišu sistēmu, kas nepieļauj naudas nepamatotu izkūpēšanu gaisā. Tāpēc vēl joprojām pastāv labi attīstīts naudas atmazgāšanas bizness, kurš šajos jautājumos uzņēmējiem sniedz palīdzīgu roku. Tas, protams, nenotiek bez maksas. Rezultātā firmas maksā nodokļus par oficiāli uzrādītajām algām, kā arī nelielu procentu par “aplokšņu algu” naudas legalizēšanu.


Ienākumu deklarēšanas sekas ikdienas dzīvē

Domājot par vispārējās ienākumu deklarēšanas ieviešanu, jāmēģina iztēloties, kā jaunā kārtība ietekmēs mūsu ikdienu. Man nāk prātā divi scenāriji.

Pirmā iespēja ir Ekonomikas institūta prognozētais un valsts ierēdņu izsapņotais “aplokšņu algu” ēras gals un ievērojams nodokļu iekasēšanas lēciens (virs 600 miljoniem latu gadā). Uzņēmumi līdz šim aploksnēs izmaksātās summas pārorientēs tā, lai tiktu nomaksāti visi nodokļi. Tomēr līdz ar to ievērojamai darbinieku daļai krasi samazināsies “uz rokas” saņemtās naudas līmenis. Tas nozīmē neatmaksātus līzingus, hipotekāros un citus aizņēmumus. Aizdevumu industrijas pārstāvji paši var parēķināt, kā tas ietekmēs viņu patlaban plaukstošo biznesu. Daļai privāto uzņēmumu tas nozīmēs vai nu bankrotu vai arī piedāvāto produktu cenu celšanos.

Otra iespēja ir, ka viss turpināsies apmēram tāpat, kā līdz šim. Daļa cilvēku turpinās iepriekš uzsākto praksi, laižot nelegālo naudu caur saviem banku kontiem, ņemot kredītus un ģenerējot cita veida uzskaitāmu informāciju, kuru valsts varēs nepieciešamības gadījumā izmantot pret attiecīgajiem cilvēkiem. Šajā gadījumā kāds miljons Latvijas iedzīvotāju dzīvos ar apziņu, ka var pienākt diena, kad tos apmeklēs VID, lai uzdotu nepatīkamus jautājums. VID, savukārt, būs iespēja vērst savu bardzību pret ikvienu no šiem cilvēkiem.

Ir zināms, ka gadījumos, kad likumpārkāpumus izdara gandrīz vai visi, sodu piemērot praktiski nav iespējams. No vienas puses, tas noved pie likumu leģitimitātes samazināšanās. No otras - pie tā, ka sodi tiek piemēroti tikai atsevišķiem indivīdiem, pamatojoties uz viņu rīcību, kas nav saistīta ar attiecīgo likuma normu. Piemēram, nodokļu piedzīšanas draudi varētu kļūt par vieglu un ērtu veidu, lai apklusinātu politiskos pretiniekus.

Citi varētu sākt turēt naudu, kā saka, zeķē (pagultē, seifā, kabatā utt.). Turklāt, lai izvairītos no izdevumu reģistrācijas, viņi savus latus varēs tērēt tikai maziem, nenozīmīgiem un anonīmiem pirkumiem. Varētu arī pirkt nelegāli, bet tas dotu vietu īpaša pagrīdes patēriņa preču tirdzniecības uzplaukumam. Līzinga kompānijām un bankām šajā gadījumā klātos īpaši smagi. Ir zināms, ka patlaban līzinga kompānijas skatās caur pirkstiem uz savu klientu oficiālajām algām. Pietiek ar pavisam neformālu izziņu no darbavietas vai pat tikai kailu apgalvojumu par ienākumiem. Tomēr reizēm tiek izmantoti arī izraksti no bankas vai oficiālas izziņas no darbavietas. Ja cilvēki uzkrājumus veidos skaidrā naudā, šāda pamata lēmumam par kredītu piešķiršanu nebūs. Līzinga kompānijas jau tagad sadarbojas ar likumsargiem, taču tā kā nepastāv vispārējā ienākumu deklarēšana, līzingu ņēmēji var justies samērā droši.

Palielinoties nepieciešamībai veidot uzkrājumus skaidrā naudā, bankās var samazināties arī privātpersonu noguldījumu apjoms ar visām no tā izrietošajām sekām.

Protams, pastāv arī nodokļu iekasēšanas palielinājuma pozitīvā puse. Paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieņēmumus, iespējams (bet ne garantēts), ka tiks palielinātas algas ārstiem un pensijas veciem ļaudīm. Tomēr līdz šim Latvija virzījusies uz arvien lielāku privātā sektora attīstību un patlaban tajā strādā vairums ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Tāpēc ekonomistiem būtu vērts izrēķināt, kā šāda naudas pārvietošana no privātā uz valsts sektoru ietekmēs ekonomiskos procesus.


Uz ko šaus lielgabals?

Korupcijas apkarošana ir laba un vajadzīga lieta. Nevar noliegt, ka vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana ieliks KNAB un citu atbildīgo institūciju rokās jaudīgus ieročus. Tomēr lielgabals nav piemērots visu veidu medībām. Šajā gadījumā, šaujot pa niecīgu skaitu korumpantu, lielākie upuri būs vienkāršo darbaļaužu vidū. Korupcijas ābeces patiesība skan – šo parādību pilnībā izskaust nav iespējams. Ieguldot vairāk pūļu tās apkarošanā, korupcija samazinās, taču ir punkts, kurā izdevumi kļūst nesamērīgi lieli attiecībā pret ieguvumiem. Šķiet, ka izstrādājot ienākumu deklarēšanas projektu šis punkts palicis tālu aiz muguras. Tomēr jāpiebilst, ka mana kritika ienākumu deklarēšanas projektam ir nevis principiāla, bet gan attiecas uz šo projektu mūsdienu Latvijas nodokļu politikas kontekstā.

_______________________

[1] Karnīte, R., “Koncepcijas projekta “Par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu” ekonomiskais novērtējums.” Latvijas Zinātņu Akadēmijas Ekonomikas institūts, 2005.

[2] Turpat, 15. lpp.

[3] Brauna, A., Iedzīvotāju ienākumu kontrole Latvijā. Politikas kopsavilkums., politika.lv.

[4] Skatīt Centrālā statistikas biroja mājas lapā publicētos datus.

[5] “Sola stingrāk apkarot aplokšņu algas”, Dace Kārkliņa, Diena 29.09.2004.

[6] “Aploksnēs pazūd miljoni” Ilze Šteinfelde, Neatkarīgā Rīta Avīze, 26.09.2005.

[7] “Vislielākās algas Latvijā”, Oksana Solovjova, Biznes&Baltija. Citāts Titul.lv, 11.10.2004.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


fiksais no sakas. - lv pavilosta. 07.06.2010 04:05
Ja kas ir algas aploksnes piemeram saka cel skuni stenbergs kas nodega , cilvekus vins izmanto par zupas skiviti vaij ta ir aploksne domajams kad ir neviens nezin cik vins maksa es visu muzu maksaju nodoklus un ta but,vaij valsts zem minimala marine cilvekus ka lopu baru simtniekos,patiesiba katra seta strda 10 viru bez pvn.un ziv kombinata pat bez pases uz cita varda falsi cilveki sedina cietuma nevainigus policija sadarbojas jo pus algu patur

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Parastais mirstīgais - aplokšņu alga!!!!! 13.06.2008 23:57
Aplokšņu alga!! esu priecīgs kad tāda mum ir!!!! Domāju daudzi man piekritīs mazturīgo. iedomājies kad tu samaksā no 200 Ls nodokļus kas man tur paliek nekas! cenas visur aug pēc eiropas līmeņa, bet algas????? visur runā tādā un tādā valstī maksā gaļa tik un tik,man godīgi sakot ir virnalga cik maksā citās valstīs.mani interesē ko es te saņemu un ko varu par to nopirkt. man ir 30 gadu es velos dzīvot tagat,est tagat,ģērpties tagat,samaksāt maksājumus šomēnes,nevis domāt par vecumdienām jo es līdz pensijai nenodzīvosu ja ateikšos no aploksnes!!!!!!!

gribat lai es maksāju nodokļus?? labi!!!! 1) pielīdziniet atalgojumu eiropas līmenin,katrai profesijai . un aplokšņu algas būs vēsture.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

policista māte - xxxxx 18.12.2006 20:53
Vai tas nav ārprāts,ka policists ar savu algu nevar savilkt galus.Policista darbs nav novērtēts un pietiekami atalgots,iespējams ka valstij šāda situācija ir izdevīga,jo tā ir ļoti līdzīga ar muitas darbiniekiem.Vārdu sakot ,ja gribi dzīvot,domā un tiec galā pats kā gribi,jāmeklē papildus nodarbošanās brīvdienās un pēc tam jāatgriežas darbā policijā nogurušam nevis ar uzkrātiem spēkiem.Kauns pat pieminēt policista algu latos,ko saņem ierindas policists,un vai jūs esat dzirdējuši,ka kaut kur to vispār kāds presē vai televīzijā ir to darījis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

marks 08.11.2005 22:59
Privātpersonu naudas patēriņam izsekot praktiski nav iespējams, ņemot vērā vispārējo iespēju uzlabot dzīves kvalitāti, uz kopējās postažas fona. Valstiskā līmenī, nekad netiks atzīts, ka par esošo darba samaksu iespējams nopirkt tikai kvalitatīvu tualetes papīru, kurš jālieto kakājot meža brikšņos, jo krievu laika pods ir sadrupis, bet Ulmaņlaiku pods nav davilcis līdz mantiniekiem..

Valsts politika ir tendēta uz uz labdarībā ziedoto nelegālo līdzekļu legalizāciju, nekautrējoties paust visciešāko valsts saistību šo līdzekļu piesaisē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

navmiera 14.10.2005 21:52
Albertam P.

"Svarīgi būtu arī apzināties, ka valsts iestādes un valsts uzņēmumi patlaban ir nostādīti negodīgas konkurences situācijā, jo tiem nav citas izvēles kā maksāt oficiālās algas."

Ar ko ir jākonkurē valsts iestādēm?...

Valsts uzņēmumi arī principā ir vajadzīgi tikai tādu pakalpojumu sniegšanai, kurus tirgus nevar nodrošināt, respektīvi, kur principā nav normālas konkurences situācijas. Ja nozarē pastāv tirgus un konkurence (pat ja tie ir tikai daži lieli uzņēmumi), tad kam ir vajadzīgs valsts uzņēmums? Valstij principā nav jāpelna nauda (budžetu jāveido no nodokļiem), bet jāveic daži nepieciešami sabiedrības administrēšanas pasākumi, teiksim tā. Ja ir kāds pakalpojums, kas cilvēkiem ir vajadzīgs, bet ko tirgus nespēj sniegt tirgus likumu dēļ (jo ar šāda pakalpojuma sniegšanu nevar gūt peļņu), tikai tad tas jādara valstij pašai.

Valsts uzņēmums, kas piedalās tirgū konkurences apstākļos, kā likums, tiecas izkropļot normālu konkurenci.

Tas tā, ne par autora tēmu, bet ļoti gribējās pateikt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


bezvardis 13.10.2005 16:53
Te vēl būtu labi piebilst kaut ko no tēmas par sazvērestības teorijām, a la 'kuram tas ir izdevīgi' stilā. Ir zināms, ka aplokšņu algas, kā autors norāda, atbalsta labi nostrādāta naudas atmazgāšanas sistēma. Jau gadiem un atkal gadiem pastāv firmas, kuras piegādā uzņēmumiem fiktīvas pavadzīmes, kuras tad grāmatvediski nosedz aplokšņu algu izdevumus. Cik zinu, šīs firmas piesedz ļoti veiksmīgi un to dara acīmredzot ļoti ietekmīgas personas. Tomēr mēs arī zinām, ka neviena lieta šajos jautājumos nav ierosināta (varbūt ir?). Pirms pāris gadiem vienu it kā noķēra, bet, cik atceros, ātri vien atlaida brīvībā. Nedomāju, ka manas zināšanas šajā jomā būtu kaut kas unikāls. Gan jau ka arī VID to it labi zina. Tikai nerīkojas. Kāpēc? Tātad - ja cilvēki, kas šo lietu piesedz, ir augsti situēti un ietekmīgi, tad viņiem jebkuras darbības, kas aplokšņu algas samazinātu, iedragātu biznesu. Te izskanēja aplokšņu algu apjomi - 600 miljoni gadā. kādi trīs % būs atmazgātāju bizness - tātad kādi 18 miljoni. Nav nekas milzīgs, bet pietiekoši, lai kāds pulciņš būtu noraizējies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Klavs Sedlenieks 12.10.2005 14:30
Alberts P:"tāpat kā autora peltie ieņēmumu speciālisti, arī pats autors domā, ka aplokšņu algas pazudīs, bet visi pārējie parametri paliks nemainīgi."Tā nu gan es nedomāju. Gluži otrādi - mēģināju teikt, ka izmaiņas notiks, jo cilvēki mēģinās kaut kā rīkoties attiecībā uz jaunajiem spēles noteikumiem. Es domāju, ka reālāka ir iespēja, ka aplokšņu algas nepazudīs. Bez tā, ko rakstīju, varu piebilst, ka nodokļu politikas īpatnības Latvijā ir viena no cēloņproblēmām. Pieskaņojoties dažādām starptautiskajām (Eiropas) prasībām, ir izveidota tāda sistēma, kāda tā ir, izveidojot plaisu starp realitāti un oficiālo versiju. Mans viedoklis - ir ievērojami jāsamazina iedzīvotāju ieņēmumu nodoklis, izveidojot situāciju, kad uzņēmumiem būtu tikai nedaudz jāpiepūlas un viņi varētu jau kļūt par pilnībā 'legālu' algu maksātājiem. Kā jau teicu, aplokšņu algu maksātāji bez nodokļiem maksā arī kaut kādu procentu naudas atmazgātājiem, plus vēl nodokļus no 'oficiālajām algām'. Nodokļiem sākotnēji būtu jābūt mazliet virs šīs summas, ar plānu to vairāku gadu laikā ļoti pamazām celt uz augšu. Tomēr tam vēl jābūt acīmredzot apvienotam ar pastiprinātu cīņu pret aplokšņu algām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edžus 12.10.2005 13:27
Arī pēc lielgabala šāviena aplokšņu algas nesamazināsies, ja vien prasmīgi tiks aizpildītas anketas. Policejiskām metodēm nevar ne atrisināt 15 gados izveidojušās problēmas, ne arī izmainīt domāšanu, kas jau sterotipizējusies gandrīz vienas paaudzes laikā. Esmu jau pāris reizes rakstījis, tāpēc varbūt atkārtošos vairāku gadu garumā, ka aplokšņu algas, korupciju un kotrabandu var radikāli ierobežot ar ekonomisko sviru palīdzību, prasmīgi saaustu ar policejiskām metodēm, likvidējot ēnu ekonomiku, kas ir visa pamats. Pārējie - izpildītāji, ēnu ekonomikas sekas. Bet cīņa ar sekām ir Donkihota cīņa ar vējdzirnavām.Komentējot nākamā gada budžetu, es ierosināju noteikt ar likumu minimālās algas 120 latu.. Samazināt no algām ienākuma nodokli uz 15%,. Uzņēmumi jau to pierādīja, ka samazinot ienākuma nodokli uz 15%, budžets ievērojami ieguva. Nākamgadam, iestrādājot šos divus manus priekšlikumus, vienlaicīgi izstrādājot pilnīgi jaunu algu sistēmu visām ministrijām, no budžeta finansētajām institūcijām, no, atmainot visas prēmijas, piemaksas, līgummaksas utt, nosakot, ka jebkura darbinieka izaugsme ir iespējama tikai pa dienesta kāpnēm, viss nostāsies savā vietā. 700 varbūt arī vairāk neesošo policistu algas nevarēs sadalīt priekšnieki sev, lai gan arī tagad ne visi to darīja. Nevar uzskatit par normālu procesu, ka katru gadu valsts birokrātiskais aparāts palielinās par 3000 vienībām. Tiem vajag kabinetus, datorus,, telefonus, automašinas utt. 2003. gadā pēc VID datiem aplokšņu algās tika izmaksāti 840 tūkstoši latu. Troksnis sacēlās kā viesuļvējš un tikpat ātri arī aprima, nenesot nekādas nopietnas izmaiņas. Pie kam VID un ekonomiskā policija ķer tikai mailītes... Haizivīm pagaidām neviens netuvojas, vienīgi ja paši nesadalā laupījumus, tad iedarbojas nejau tiesiskie, bet mafiju likumi. Aizvadītajā gadā noziedzīgajā pasaulē bojā gā 200 cilvēku. Šā gada pirmajā pusē 60. Vai nav par daudz - valdībā klusums, tāpat kā par inflāciju. Kalvītis saka, ka vajagot izslimot. Šo slimību rezultātā arodbiedrības Latviju nosauca par eiropas nabagmāju. Kas tālāk? Nabagmājas deklarācijas??? Tādas jau bija deviņdesmitajos gados un čiks vien no visa tā iznāca. Tagad uzpūtīs lielu aparātu (pēc vēlēšanām daudziem deputātiem būs vajadzīgs labi atalgots minimālas slodzes darbs), tērš miljonus latu nodokļu maksātāju anudas. Piebildīšu, ka Eiropā nav valsts, kur pārtikai PVN ir `8%, kuru jāmaksā arī pensionāriem. Saeimā Dobelis bļaustās par latvisku Latviju, celtnieki, tirgotāji jau pastiepuši rokas Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas virzienā pēc viestrādniekiem, bet mūsu bāleliņi, nabadzības dzīti, turpina braukt uz Rietumiem. Pē ministra Latkovska sacītā jau tagad kars desmitais Latvijas iedzīvotājs ir viesstrādnieks ārzemēs. Īrijā jau darbojas latviešu skola!!! Administrēsim, sodīsim, tiesāsim nabagos, bet paši lepni dzīvosim. Tāda ir pašreizējā domāšana vadības grožu turētājiem...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


alberts.p 12.10.2005 11:26
Raksts labs, bet tajā ir būtiska neprecizitāte: tāpat kā autora peltie ieņēmumu speciālisti, arī pats autors domā, ka aplokšņu algas pazudīs, bet visi pārējie parametri paliks nemainīgi. Manuprāt, aplokšņu algu izskaušanai jāsakrīt ar dažu nodokļu likmju pārskatīšanu, tā lai kopumā iegūtu ne tikai valsts budžets, bet arī strādājošie (uz ienākumu nodokļa samazināšanas rēķina) un uzņēmumi. Svarīgi būtu arī apzināties, ka valsts iestādes un valsts uzņēmumi patlaban ir nostādīti negodīgas konkurences situācijā, jo tiem nav citas izvēles kā maksāt oficiālās algas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


karlisr 12.10.2005 06:45
Neapsjaubaami daljai iedziivotaaju briivi teereejamie liidzeklji samazinaasies. Bet nedomaaju, ka to vareetu uzskatiit par probleemu latvijas ekonomikai. Driizaak jau tiejsi preteeji- ieguvumu. Pilniibaa (vismaz pilniigaak) iekaseejot nodokljus iisterminjaa tiktu samazinaata inflaacija, jo teereejamie liidzekjli samazinaasies tiesji tam sabiedriibas slaanim, kas pasjlaik dzen aarkaartiigi augstos inflaacijas procentus- augosjajam vidusslaanim. Cilveeki, kas straadaa labi un videeji labi apmaksaatus darbus.Protams, visa sabiedriiba izjutiis cenu paaugstinaasjanos, kas sekos bruto algas pieaugumam (ne jau nu par 25% bet varbuut par kaadiem 15% uz paslaik nodokljus nemaksaajosjajiem individiem un kaadiem 5% caurmeeraa). Bet kaa jau mineeju, sjai paraadiibai pretii staasies inflaacijas samazinaajums briivi teereejamo liidzeklju samazinaajuma deelj.Cerams, ka ienaakumu deklareesjanu saaks skaidrot driiz, taa, lai nerodas probleemas ar to, ka atkal neviens neko nezina, bet likumaa noteiktais laiks naak virsuu.Un veel jaacer, ka tikliidz tiks ieviests elektroniskais paraksts, taa deklareejsnau buus pilniibaa iespeejams veikt elektroniski, bez jebkaadaam veestuleem un veel kaut kaa.

Saistītie raksti