Atslēgvārdi:

Lielās zivs ēnā 4

Mēs ne mazāk kā sabiedrība gribētu, lai mums būtu noķerta liela zivs, ko varētu uz transparentiem likt kā savu sasniegumu. Ir jārēķinās, ka reizēm smags un ilgs darbs mums beidzas ne ar ko.

Iesaki citiem:

Autovadītāji stāsta, ka līdz ar jaunās soda punktu sistēmas ieviešanu ceļu policijā ir pieņēmusies spēkā kukuļņemšana. Vai KNAB ir bijis iesaistīts diskusijā par šo tēmu un kas, Jūsuprāt, būtu jādara, lai izskaustu kukuļņemšanu uz ielām?

Mēs īsti neesam iesaistīti šajā diskusijā, bet šis jautājums ir aktuāls. Domāju, ka tiešām līdz ar šo punktu sistēmu var pieaugt negodīgu policistu apmērs, jo negatīvās sekas auto vadītājam ir ļoti nozīmīgas, un tas vieglāk ļauj darboties negodīgam ceļu policistam.


Kā šajā situācijā ceļu policijai būtu jārīkojas? Vai jādomā par citādu jauno policistu rekrutēšanas sistēmu?

Ārkārtīgi sarežģīts jautājums, jo rekrutēšana vien negarantē, ka jaunie būs godīgāki par esošajiem. Kādreiz pat bija tā, ka viena no populārākajām policista profesijām bija ceļu policists un ne jau tāpēc, ka viņš saņemtu lielāku algu, vai amats cienījamāks – tās pašas negodīgās naudas dēļ. Manuprāt, jāieved stingrāka kontrole pār ceļu policijas darbu uz ielas. Var domāt par formu, bet situācija ir nepatīkama. Šodien piedāvāt vienu skaidru risinājumu, kā cīnīties ar negodīgām darbinieku rīcībām, nevar.


Varbūt iesaistīt sabiedrību? Motivēt autovadītājus ziņot par izspiedējiem uz ielas un reaģēt uz šīm ziņām?

Tādas iespējas ir jau tagad. Ja līdz šim runa bija tikai par naudu – vai tu samaksā policistam uz rokas, vai arī esi godīgs un samaksā pēc kvīts bankā, tad tagad ir ne vien runa par soda naudu, bet arī par soda punktiem. Un autovadītājam šeit ir tik savtīgas intereses, viņš ir vairāk ieinteresēts samaksāt vairs ne piecus, bet desmit latus, lai nebūtu šie soda punkti. Tāpēc spiest uz autovadītāja godīgumu būtu veltīgi. Policistiem pašiem ir jākontrolē ceļu policijas darbs.


Kā KNAB nolēmis rīkoties ar birojam nelabvēlīgajiem administratīvās tiesas spriedumiem Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ziedojumu lietās?

Mēs pārsūdzēsim šos spriedumus un vēl joprojām esam uz kara takas. Mēs apzināmies, ka mūsu pozīcija varēja būt gruntīgāk pamatota iepriekšējā tiesas prāvā, bet mēs paliekam pie pārliecības, ka ziedojumi ir nelikumīgi un tos ir pamats atprasīt. Nav nekāda pamata mūsu pārliecību sašūpot. Ir jācīnās tālāk.


Jūs teicāt, ka lēmumi varēja būt labāk pamatoti. Vai tas nozīmē, ka izvērtēsiet lēmumus sagatavojušo darbinieku profesionalitāti vai varbūt lemsiet par sodīšanu?

Nē. Tāpēc, ka uz to brīdi, kad pieņēma šos lēmumus, tā bija pozīcija, kuru mēs uzskatījām par pietiekamu. Pieredze rāda, ka mūsu argumentācija nebija pietiekama. Tagad mēs spriedumu pārsūdzēsim un es domāju, ka veiksmīgāk centīsimies panākt nelikumīgo ziedojumu atmaksu.


Spriedumā redzams, ka pēc tiesas domām KNAB darbinieku argumentācija nav bijusi pietiekama, turklāt pēc tiesas domām KNAB nav pierādījis, ka ziedojumi ir nelikumīgi. Tiesa gan, spriedumā nav arī atzīts, ka ziedojumi ir likumīgi. Kā pēc šāda sprieduma rīkosieties turpmāk?

Es negribu to vēl atklāt, jo tikai šodien mēs ar juristiem pārrunājām mūsu pozīciju un kamēr mūsu pozīcija nav fiksēta pārsūdzēšanas dokumentā, es to negribu komentēt.


Kā nākotnē, pārbaudot partiju deklarācijas, pierādīsiet vai ziedotāji ir reālas personas? Vai pēc šī tiesa sprieduma mainīsiet darba taktiku?

Tāpat kā līdz šim, vispirms pārbaudīsim, vai persona ir ziedojusi partijai. To var noskaidrot no partijas dokumentiem. Tad ņemsim paskaidrojumus no ziedotāja, vai viņš ir ziedojis un tad lūgsim Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārbaudīt šo personu maksātspēju.


Līdz šim KNAB pārbaudījis tikai ziedotāju spēju ziedot, bet deklarācijām ir vēl arī otra puse – partiju izdevumi. Kādu Jūs redzat efektīvāko mehānismu, lai pārbaudītu partiju uzrādīto tēriņu atbilstību realitātei. Vai vispār esat plānojuši to darīt?

Jā, esam plānojuši. Šeit var parādīties jaunas grūtības un jaunas nepilnības. Bet mēs varam sākt ar to, ka pārbaudām tos tēriņus, kurus pašas partijas uzrāda – vai šī informācija atbilst patiesībai, bet pēc tam varam pārbaudīt, vai partija neizmantoja kādus citus naudas avotus kādiem neuzrādītiem tēriņiem. Vai arī otrādi, pārbaudīt, vai nebija neuzrādīti ietaupījumi.


Piemēram, pirms pagājušās Saeimas vēlēšanām bija partijas, kuras rīkoja lielus koncertus, bet deklarācijā summas bija visai pieticīgas, vai arī klipi taisīti par ļoti lētu naudu, lai gan skaidri redzams, ka tā nav. Kā rīkosieties šādās situācijās, kad visi grāmatvedības dokumenti it kā ir kārtībā, bet pasākums vai pakalpojums acīm redzami maksā vairāk.

Jāstrādā līdzīgā veidā. Vispirms jāstrādā ar partijas dokumentiem, tad jāsāk skatīt. Ja nesamērība ir acīm redzama, jāpaņem paskaidrojumi no visiem, kas pasākumā bija iesaistīti, lai zinātu, vai partijas oficiāli norādītie tēriņi atbilst patiesībai. Šeit jau parādās vēl viena problēma, ja mākslinieks saka, ka viņš patiešām par 20 latiem partijai uzstājies, tad var pieļaut, ka arī viņš ir kaut kādā veidā iesaistīts, bet to vēl ir jāpierāda.


Vai esošie pieci darbinieki, kas, ja nemaldos, strādā ar partiju deklarāciju pārbaudi, var šo darba apjomu kvalitatīvi veikt? Vai nav jāpalielina to skaits?

Mums ir vairākas jomas, kurās ir milzīgi darba apjomi. Piemēram, arī amatpersonu deklarāciju kontrolei. Mums ir nepieciešami cilvēki, bet ne mēs paši nosakām sev cilvēku skaitu.


Vai nākamā gada budžeta projektā ir pierakstītas papildus prasības darbinieku skaita palielināšanai?

Mēs centīsimies panākt štata palielināšanu.


Kā jūs centīsieties?

Mēs prasīsim naudiņu.


Kāda ir summa, kas vajadzīga, lai varētu pilnvērtīgi veikt gan partiju finanšu deklarāciju kontroli, gan amatpersonu deklarāciju kontroli?

Mēs vēl neesam skaitījuši. Šogad mēs palielinājumā lūdzām, lai būtu iespējams izveidot vismaz dažas papildus vietas – sešas darba vietas, tas prasa vairāk kā 80 tūkstošus latu. Naudas lietas ir jūtīgas lietas un zinot, ka valdība vienmēr cenšas taupīt, ir grūti spriest, vai tā mūs atbalstīs.


Ja papildus nauda netiek saņemta, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai pārbaudīt Eiroparlamenta vēlēšanu deklarācijas?

Tādas prognozes man grūti izdarīt, tas pieder pie ikdienas darba. Tas nav nekas ārkārtējs, mēs baudām visu partiju finansiālo darbību un ne tikai Eiroparlamenta vēlēšanas. Laika robežas es neriskētu nosaukt.


Jūs jau minējāt arī amatpersonu ienākuma deklarācijas. Kā KNAB pierāda, vai amatpersonas uzrādītie ienākumi atbilst dzīves līmenim?

Tas atkal ir mūsu ikdienas darbs un shēma ir tāda: mēs salīdzinām ienākumus, kurus var izzināt ar esošo reģistru palīdzību, ar amatpersonas īpašumiem, dzīvesveidu. Ja mēs konstatējam, ka dzīvesveids neatbilst ienākumiem, tad rēķinām izejot no patēriņa groza – cik paliek ģimenei pēc visu īpašumu iegādes. Ja viņš saka, ka ir ārkārtīgi taupīgs un iztika no vislētākās pārtikas un vilka mugurā vislētākās drēbes, tad skatāmies, vai atlikusī summa ir pietiekami liela, lai uzbūvētu to māju, vai brauktu ar to mašīnu, ar kuru viņš brauc.


Teorētiski jau tā var pārbaudīt, bet praksē pierādījies, ka ir amatpersonas, kas var ģimeni uzturēt ar 20 latiem mēnesī un visi ienākumi skaitās likumīgi iegūti. Arī krimināllietu par nelikumīgu ienākumu gūšanu nav.

Šeit krimināllietas nav iespējamas. Bet dažos gadījumos pēc mūsu pārbaudēm VID veicis amatpersonas ienākumu auditu, lai pārliecinātos, vai ienākumi atbilst dzīvesveidam. Un ir veikti uzrēķini un vainīgie ir samaksājuši nodokļus, kas nebija samaksāti.


Jūs varat nosaukt tās lietas?

Tagad no galvas nepateikšu.


Un tomēr, ir taču šim nodarījumam arī kriminālā puse par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Kāpēc birojs neiet tālāk un neierosina krimināllietas, varbūt atklājas vēl kādi likumpārkāpumi par nelikumīgu ienākumu gūšanu?

Tāpēc, ka nebija pamata krimināllietas ierosināšanai – viss tas, kas bija noticis, bija administratīvās jurisdikcijas robežās. Krimināllikumā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas mēs varam saukt pie atbildības, ja ir atkārtota izvairīšanās gada laikā, bet deklarācijas iesniedz reizi gadā – uz nākamo deklarācijas iesniegšanu gads jau ir pagājis. Un otrs, kriminālatbildība iestājas, ja ir nodarīti zaudējumi lielā apmērā, bet liels apmērs šodien ir 4 000 Ls un vairāk. Cik es atceros, nebija šādu summu pārsniegšanas.


Varbūt Jums jānāk ar likumdošanas iniciatīvu, lai sods būtu ne vien administratīvs, bet arī pēc krimināllikuma pantiem?

Varbūt var diskutēt par to, ka var samazināt latiņu no liela apmēra uz būtisku kaitējumu. Krimināllikums ir galējs līdzeklis. Ja ir uzrēķins, kad cilvēkam jāšķiras no naudiņas, kas jau iztērēta, arī ir pietiekami.


Tas ir pietiekams sods par to, ka vienu reizi nepaveicies un VID vai KNAB ir pamanījis kādus no nez kurienes nākušus ienākumus?

Man liekas, ka pietiekams.


KNAB līdz šim nav izdevies noķert nevienu no tā saucamajām lielajām zivīm jeb atklāt vērienīgu “valsts nozagšanas” gadījumu. Vienīgais izņēmums ir bijušā ministra Audera krimināllieta un prokurora Nazarova lieta. Kāpēc tā?

Vispirms jāsaka, ka mēs ne mazāk kā sabiedrība gribētu, lai mums būtu noķerta liela zivs, ko mēs varētu uz transparentiem likt kā savu sasniegumu. Jo lielāka zivs, jo labāk tā nodrošina sevi juridiski, jo ar lielu naudu ir iespējas tikt pie dārgas juridiskas palīdzības. No otras puses, ja runājam par koruptīvām attiecībām, ja problēma tiek risināta pēc principa “tu man - es tev”, solidaritāte starp abām iesaistītajām pusēm ir tik milzīga, ka mums piekļūt tādiem cilvēkiem gandrīz nav iespējams.


Bet ir taču operatīvās metodes. Kāpēc tad izmeklēšanas iestādēm Rietumeiropā izdodas piekļūt augstām amatpersonām, atklāt nelikumības un vainīgos sodīt? Ir daudz augstu amatpersonu korupciju lietu.

Man ir grūti pateikt, kāpēc mūsu Rietumu kolēģiem šajā ziņā veicas labāk. Es varu izteikt tikai dažus minējumus, piemēram, ka, viņiem ir pietiekami ilgstošas demokrātijas tradīcijas. Mēs skaidri zinām, ka pie informācijas var piekļūt, izmantojot aģentu palīdzību, bet mūsu sabiedrībā jau ilgstoši ir izteikti negatīva nostāja pret stukačiem un tas neveicina cilvēku iesaistīšanos šādas palīdzības sniegšanā. Otrs moments – mēs varam dzirdēt par skaļiem korupcijas skandāliem ārzemēs, bet mēs reti zinām, cik ilgi tika strādāts pie tā, lai noziegumu atklātu. Birojs strādā pilnvērtīgi tikai no pagājušā gada 1.februāra. Es neņemšos spriest, vai šis laiks ir tiešām pietiekams, bet es domāju – jo lielāka zivs, jo lielāks laiks nepieciešams, lai tai piekļūtu un nodrošinātu pietiekamu dokumentālo bāzi, ar kuru varētu iet uz tiesu.


Cik ilgs laiks ir nepieciešams KNAB?

Es nezinu.


Bet kad Jūs kā priekšnieks teiksiet saviem padotajiem: tagad jūs jau pietiekami ilgi esat strādājuši, lai darbs dotu kādu rezultātu, ir pienācis laiks atklāt kādu valsts nozagšanas gadījumu. Cik ilgu laiku izmeklēšanai Jūs dotu?

Jebkurš nosauktais laiks būtu spekulatīvs.


Bet kā tad Jūs vērtēsiet sava darba rezultātus?



Piemēram, būs pagājis gads un Jūs vēl joprojām esat KNAB priekšnieks. Kā Jūs pats sevi novērtēsiet, vai esat labi pastrādājis, tā ne visai, vai neesat ticis galā ar uzdevumiem?

Labs jautājums… Priekš sevis es vērtētu tā: vai es uzskatu, ka mēs izdarījām visu, ko varējām izdarīt. Protams, tāds atskaites punkts ir absolūts un sabiedrības gaidas diez vai ar tādu kritēriju var apmierināt, bet es negribu nostādīt ne sevi, ne biroju jocīgā situācijā un teikt, ka, piemēram, līdz 1.martam mēs iesēdināsim kādu ministru. Tas izklausītos jocīgi.


Pēc kādiem principiem Jūsu darbu būtu jāvērtē Konsultatīvajai sabiedriskajai padomei?

Konsultatīvā padome nav domāta mūsu profesionālā darba izvērtēšanai, tās uzdevums ir palīdzēt mums īstenot valsts politiku korupcijas novēršanas jomā un sabiedrības izglītošanā. Galvenā viņu funkcija ir atbalsts. Viņi ir tiesīgi mums dot ieteikumus un mums jāizvērtē tie, ja mēs ieteikumu neņemam vērā, mums jādod padomei pamatota atbilde, kāpēc mēs negribam to ņemt vērā.


Viens no indikatoriem, kas nosaka sabiedrības vērtējumu biroja darbam, ir KNAB spēja tikt galā ar interešu konflikta situācijām. Ja atskatāmies uz biroja veikto pārbaudi par bijušā premjera Einara Repšes kredītiem, vai, Jūsuprāt, izmeklēšana bija vispusīga un vai ticat, ka viņa saņemtie kredītprocenti ir tādi, kurus saņemtu jebkurš gribētājs ar attiecīgu ienākumu līmeni?

Man nav ne mazākā pamata apšaubīt kolēģu veikumu. Varu teikt, ka vēl pirms apstiprināšanas tīri privātā kārtā pats interesējos pie ekonomistiem un man teica, ka, protams, ne katrs mirstīgais var saņemt kredītu uz tādiem procentiem kā Einars Repše, jo bankas ņem vērā prasītāja mantisko stāvokli, skaidras naudas uzkrājumus, nekustamos īpašumus, vērtē, cik likvīdi ir šie īpašumi. Cilvēkam, kuram skaidrā naudā ir pietiekami daudz uzkrājumu, bankas var noteikt tik zemu procentu. Man teica, ka tas nebūt nav retums. Diemžēl ne jums, ne man nav tādi ienākumi, lai bankas uzticētos un dotu kredītus par tādiem pašiem procentiem.


Uzņēmēji, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma biznesu, gan norādīja, ka Repšes gadījumā atslēgas vārds nav īpašumi vai nauda, bet gan vara un spēja ietekmēt svarīgu lēmumu pieņemšanas procesu. Kā noteikt to, vai labvēlība amatpersonai nav izrādīta nākotnes vārdā – lai tā pieņemtu lēmumu, kas būtu izdevīgs labvēlības izrādītājam?

Mēs runājām par lietām ar daudziem nosacījumiem un nezināmajiem. Kā būtu, ja būtu.


Nē, mēs runājam par to, kas ir dāvana. Varbūt amatpersonai nākotnes vārdā nemaz nebūtu ētiski ņemt šādus kredītus, pat ja kāds tos dotu.

… labs jautājums. Man liekas, ka mēs runājam par jautājumiem, kas atrodas uz ļoti interesantas robežas. Kas atrodas starp tiesisku vērtējumu un vērtējumu, kuru var dot no ētikas viedokļa. No vienas puses, jebkura valsts amatpersona ņem kredītus, atšķiras tikai mērogi. No ledusskapja pirkšanas līdz lieliem nekustamiem īpašumiem. Un šeit vērtēt, vai amatpersona nonāks interešu konflikta situācijā, varēs tikai tad, kad tā nonāks situācijā, kad jāizšķiras pieņemt vai nepieņemt lēmumu attiecībā uz to, kas viņam devis šo labumu. Uz šo brīdi interešu konflikta situācijas nebija.


Kur ir interešu konflikta situācijas robeža?

Interešu konflikta robežas nosaka likums.


Likumu taču var interpretēt. Kā Jūs to izskaidrotu amatpersonai?

Mums ir jāreaģē uz situācijām, kad cilvēks ir nonācis interešu konflikta situācijā, kad iespējams apšaubīt viņa lēmuma pieņemšanas objektivitāti attiecībā uz tiem, no kuriem viņš guvis kādu labumu. To mēs vēl nevaram saukt par kukuļošanu, bet šeit varam tikai vērsties pie cilvēka un aicināt viņu izbeigt interešu konflikta situāciju.


Stājoties amatā Jūs teicāt, ka pievērsīsiet vairāk uzmanības sabiedrības izglītošanai. Šo ētisko jautājumu skaidrošana tad arī būtu viens no izglītošanas veidiem. Vai, Jūsuprāt, KNAB pozīcija ir bijusi pietiekami aktīva, skaidrojot ētikas normas un vērtējot amatpersonu rīcību no ētiskā viedokļa?

Atbildēt kategoriski nevar… Nē, noteikti, ka nebija pietiekama, jo visas izglītošanas aktivitātes varētu būt aktīvākas, bet šeit ir viens no momentiem, kāpēc mēs varbūt aizkavējamies ar ētikas normu skaidrošanu. Pagaidām nav apstiprināta mūsu izstrādātā valsts programma korupcijas novēršanā, kurā ir tāds uzdevums kā ētikas normu novešana līdz valsts iestādēm un pašvaldībām. Kad programmu apstiprinās, varēsim aicināt citus izstrādāt ētikas kodeksus, jo būs pateikts mūsu priekšstats par to, kas tur jāiestrādā.


Šobrīd aktuāls ir jautājums, kā nepieļaut nepamatotu līdzekļu piešķiršanu dažādiem projektiem, kas pretendē uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem – kā panākt, ka lēmumi netiek pieņemti interešu konflikta situācijās. Vai domājat par iesaistīšanos projektu piešķiršanas uzraudzībā?

Jā, mēs ne tikai esam domājuši. Atšķirībā no ētikas jautājumiem, jau notiek pirmie darbi, lai iesaistītos nevis abstrakti, bet konkrēti. Mums bija tikšanās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ģenerāldirektoru. Šī tikšanās notika pēc viņa iniciatīvas un atstāja pozitīvu iespaidu. Vienojāmies, ka mums sniegs informāciju par naudas sadali, lai mēs no tās varētu iegūt pietiekami skaidru priekšstatu par pašu sadales principu un uzraudzības principu, kas tiks realizēts Investīciju un attīstības aģentūrā, jo tikai labi pārzinot shēmas mēs varam domāt, kuras ir sistēmas vājās vietas. Tāpat mums būs informācija par personām, kuras iesaistītas gan sadalē, gan lemšanā. Mēs varēsim kontrolēt šīs amatpersonas un pārbaudīt, vai nav pieņemti lēmumi interešu konflikta situācijā un pievērst uzmanību viņu mantiskajam stāvoklim.


Kad būsiet iepazinuši visas shēmas un sāksiet pārbaudes darbu? Turklāt vai nav nedaudz par vēlu, jo, piemēram, zemnieki jau pirmos līgumus parakstījuši.

Mēs iesaistīsimies pakāpeniski, pēc iespējas plašāk, jo atbildīgās ministrijas ir vairākas, bet cilvēku no KNAB, kas kontrolēs ES finansēšanas procedūras, ir ļoti maz. Nedaudz vairāk par tiem, kas kontrolē valsts amatpersonas. Šonedēļ man paredzēta tikšanās ar zemkopības ministru, lai pārrunātu ES fondu apguvi. Šis process varbūt ir sākuma stadijā, bet mums ir prieks, ka to darām.


Vai ņemsiet vērā nevalstisko organizāciju pārstāvju domas, kuri arī tagad iesaistīti ES fondu uzraudzīšanā?

Mēs uzklausām jebkādu informāciju, kas var būt saistīta ar koruptīviem pārkāpumiem – ar pārkāpumiem fondu sadalē, ar pārkāpumiem politisko partiju finansēšanā, mēs uzklausām pilnīgi visus.


Bet ja Jums ir maz darbinieku, varbūt ES fondu sadales kontrolē, jābalstās tieši uz NVO pārstāvju vērtējumu?

Šaubos, ka sabiedriskas organizācijas varēs daudz izdarīt, lai pārbaudītu konkrētas darbības tiesisko pamatotību. Ja mums piespēlēs nopietnu informāciju, nevis divos vārdos – mums liekas, ka tāds un tāds nodarbojas ar kaut kādām blēdībām, – tad mēs mēģināsim pārbaudīt. Bet, ja informācija būs nekonkrēta, mēs diez vai varēsim atrast to racionālo graudiņu. Pat, ja tāds tur ir. Mums ir dažreiz tā, ka raksta par pārkāpumiem un atsūta arī dokumentus, kas dod pamatu uzskatīt, ka ir pārkāpumi. Jo pamatotāku informāciju sniedz, jo vieglāk mums iesaistīties.


Lai Jums kāds vispār ziņotu, ir nepieciešama sabiedrības uzticība. Vai sabiedrības uzticību negrauj tas, ka nav īstas skaidrības, kas notiek pašā KNAB iekšienē, kādas ir Jūsu attiecības ar bijušo biroja vadītāju Jutu Strīķi, ar Alvi Vilku un kā šīs attiecības atspēlējas uz darba rezultātiem?

Kāds ir iespaids uz darba rezultātiem, ir pietiekami grūti vērtēt, jo nekad nevar zināt, kur par kādu kripatiņu varēja izdarīt vairāk, ja nebūtu saspīlējums. Runājot par sabiedrisko attieksmi, protams, sabiedrība skatās skeptiski un saka, ka KNAB nodarbojas ar sevis apkarošanu, nevis ar korupcijas apkarošanu. Es ar to rēķinos, ar to nevar nerēķināties. Tanī pat laikā es visai skaidri apzinos, ka priekšstati par KNAB notiekošo ir ne tikai visas sabiedrības novērtējums, bet tā ir arī apzināta musināšana.


Kas tad musina?

Vienmēr atradīsies kāds, kas nav apmierināts ar esošo stāvokli un interpretēs to tā, kā uzskatīs par vajadzīgu.


To, ka ir saspīlējums iekšējās attiecībā, Jūs pats atzīstat. Juta Strīķe un Alvis Vilks ir skaidri pateikuši, ka neredz iemeslus, kāpēc viņiem darbs KNAB būtu jāatstāj. Kādu Jūs piedāvājat risinājumu, lai varētu pārkāpt pāri pagātnes apvainojumiem, ambīcijām un vienoties korupcijas apkarošanā?

... man ir grūtu atbildēt. Vajadzētu, lai katrs darītu savu profesionālo darbu un domātu par biroja kopīgiem mērķiem. Es uz to esmu gatavs, man grūti spriest, cik tālu gatavi mani kolēģi. Tā ažiotāža, kas ap mums notiek, ne vienmēr ir, es pat teiktu reti ir manas iniciatīvas rezultāts.


Jūsu iniciatīvas rezultāts ir dienesta izmeklēšana pret Jutu Strīķi, un Jūs kā priekšnieks varat prasīt savu padoto darba rezultātus. Vai Jums liekas, ka mēnesis ir samērīgs laiks, kurā vērtēt, varēja vai nevarēja cilvēks parakstīt pāris dokumentus?

Man nebija pamata apšaubīt izmeklēšanas komisijas lūgumu divas reizes pagarināt izmeklēšanas laiku, jo bija pieprasīta papildus informācija no citām valsts iestādēm. Šodien ir saņemta pēdējā vēstule un nedēļas laikā būs zināms dienesta pārbaudes rezultāts.


Bet vai tas nemet ēnu uz KNAB tēlu, ja veselu mēnesi tiek risināta iekšēja lieta? Turklāt rodas jautājums, kā Jūs varēsiet apkarot lielo korupciju un valsts nozagšanu, ja divus papīrus vērtējat veselu mēnesi?

Tas met ēnu, bet daudz lielāku ēnu met un daudz melnāks pleķis būtu tad, ja komisija, nepārbaudot visus faktus un neizvērtējot apstākļus, pieņemtu lēmumu, kas pēc tam izrādītos nepamatots, kad būtu pieļauta kļūda.


Kādu Jūs redzat nākotnē savu sadarbību ar Strīķi un Vilku, un ar ko šim iekšējam konfliktam būtu jābeidzas?

Tas nav atkarīgs tikai no manis, tas atkarīgs arī no maniem kolēģiem. Cik es varu teikt, subjektīvi vērtējot tuvākajā perspektīvā man diezin vai būtu problēmas strādāt ar Vilka kungu, bet kas attiecas uz Strīķes kundzi, es nevaru pat atbildēt.


Bet cilvēki gaida atbildi. Vai tas ir racionāls konflikts, vai tās ir divu amatpersonu ambīcijas un ja tā, tad kur paliek darbs – kur paliek korupcijas apkarošana?

Domāju, ka šeit var būt abi momenti, gan racionālais, gan emocionālais. Kas attiecas uz darbu, mēs, var teikt, cenšamies atrast kopēju izpratni un diskutējam arī par konkrētām krimināllietām, diskutējam par jautājumu, kāpēc pēdējā laikā atdeve nav tik liela. Varu teikt, ka bija gadījumi, kad izskatījās – tuvākā laikā būs konkrēta krimināllieta, aizturēšana. Bet diemžēl viss saistīts ar cilvēkiem un ir cilvēki, kas ir gatavi palīdzēt un ir cilvēki, kas izsaka gatavību palīdzēt, bet pēdējā brīdī pārdomā un darbs, kas bija ieguldīts mēnešiem, nedod rezultātus krimināllietas ierosināšanā. Ir jārēķinās, ka reizēm smags un ilgs darbs mums beidzas ne ar ko.


Pēdējā laikā KNAB nav bijis aizturēšanu un jaunu krimināllietu. Kāpēc? Vai vainojama vasara, vai birojs pieklusināts politiski?

Varbūt vasara, varbūt kādi citi iemesli. Man nav pietiekama pamata izdarīt vienu apgalvojumu, kuram man pietrūkst šobrīd pierādījumu. Es atturētos no plašākiem komentāriem.


Nav noslēpums, ka šobrīd viss ap KNAB notiekošais tiek vērtēts ļoti politizēti. Kā plānojat izvairīties no Jūsu darba politizācijas un no vēlmes padarīto tulkot kā vienai vai otrai partijai izdevīgu?

Izvairīties var, man pašam darbojoties. Diez vai tas būs spilgti pamanāms, kā es izvairīšos no kāda politiska lēmuma pieņemšanas kādai politiskai apvienībai par labu. Protams, ja būs izteikts politiskā spiediena gadījums, es par to runāšu, bet tā demonstrēt mūsu politisko neatkarību varam tikai ar darbiem. Es nezinu, cik ilgam laikam jāpaiet, lai cilvēki nerunātu, ka birojs nestrādā kādās politiskās interesēs. Jūs zināt, ka birojs cīnās par ZZS ziedojumu atmaksāšanu, diez vai var to uzskatīt par demonstrāciju no Loskutova puses – ka viņš vēlas demonstrēt politisku neatkarību, upurējot 50 tūkstošus latu viņa atbalstītāju naudas. Bet tāds uzskats arī var būt.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 04.08.2004 09:56
Hmm.Pēteris

Piekrītu. Visas līdzšinējās un arī pašreizējā valdība turpina pielietot sociālā dempinga politiku. Mums valstī minimālā darba alga ir 20 latu mazāka par iztikas minimumu, viszemākā minimā alga Eiropā. Valstij absolūti nerūp jaunu darba vietu radīšana, it īpaši privātajā sektorā. Tik ilgi, kamēr valsts vadība nesāks nodarboties ar cēloņu analīzi un nelikvidēs, vai vismaz neiedragās kontrabandas un korupcijas bāzi, nekas nopietns nemainīsies. Traucētas tiks tikai mailītes. Kāpēc ar nākamo gadu nevarētu pacelt minimālo algu iztikas minimuma līmenī, ņemot vērā pašreizējo inflāciju, tie būtu Ls 110,- mēnesī. Atruna parto, ka nepietiek naudas ir mazu bērnu nevarīgi šļupsti. Lai iekasē to, kas valstij pienākas, pietiks. Otrkārt, privāsektors nodokļu atskaitījumos pārsegs iztrūkstošo. Laiks būtu arī sākt domāt par pārāk uzpampušā valsts aprāta samazināšanu un naudas taupību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Staļins 03.08.2004 06:45
Hmm, Pēteri.Katram kokam ir divi gali.Un tā otrā būtība ir tāda,ka ja valsts nerupējas par tās sabiedrību un tās ekonomiku,tad to dara sabiedrība pati.Un tā jau ir valsts problēma,ka tā pieprasa milzumu visdažādāko licenžu un standartu,prasa maksāt nodevas un ne mazos nodokļus.Un ko tā dod pretī. Tāpēc daudzi mazie pelēkie uzņēmēji darbojās un darbojas,neatkarīgi no tā cik cītīgi viņus apkaro.Un par to lielo vīru korupciju,zagšanu-vai tas ir iespējams,neizkustinot valsts ekon,un polit elites pamatus.Starp citu ārzemju korporācijas arī prot dot kukuļus:))Un ne sliktāk! Bet lūk draugu būšana gan viņiem traucē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


j_a 02.08.2004 22:05
God. Pēteri,

piekrītu Jūsu viedoklim, bet vēlos papildināt to ar uzskatu, ka šobrīd nav vērts ne diskutēt ar Loskutovu, nedz vispār cerēt uz sekmīgu korupcijas apkarošanu valstī, jo pirmkārt esošā valdība nav tā, kas būtu ieinteresēta patiesā korupcijas apkarošanā, otrkārt sekmīgai korupcijas apkarošnai nepieciešama cieša sadarbība ar Ģenerālprokuratūru, kas šobrīd nav iespējama tā apstākļa dēļ, ka pašā prokuratūrā sistemātiskās un lielās korupcijas izmantotājiem ir pārāk labi sakari un atbalstītāji (partneri). Manuprāt, Loskutovu kā KNAB direktoru izvēlējās galvenokārt tāpēc, ka viņš nav tā personība, kas varētu nopietni apdraudēt lielo organizētās noziedzības dalībnieku intereses. Sekmīgai korupcijas apkarošanai mūsu valstī pirmkārt jāmainās valdībai, pret tādu, kas patiesi grib strādādt valsts labā, tad par KNAB direktoru jāieceļ "tīģeri", nevis jēriņu, un tad vēl jāizmaina ģenerālprokuroru pret tādu personību, kas nebaidās no "lielajiem", bet dara savu darbu konsekventi un bez atlaidēm - tie būtu paši pirmie priekšnoteikumi, un tad vēl tāls ceļš ejams...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 31.07.2004 20:30
God. Loskotuva k-gs

Uzmanīgi izlasīju Jūsu interviju, Jūsu izstrādāto koncepciju, virkni citus dokumentus, nosūtīju Jūsu birojam atsauksmi, uzrakstīju "Politika" vairākus komentārus, kuri, cerams var sasniegt arī Jūs, un tomēr man jāatkārto: jūs filozofējat par kuģa klāju, bet, ar ko piepildītas kuģa tipnes, tādos dziļumos jūs neielaižaties. Īsāk sakot, visi grozās ap virsbūvi, bet pie bāzes neviens nopieni klāt neķeras. Bet bāze, tie ir ap 5000 nereģistrētie uzņēmumi, tirgoņi uc., tie ir reģistrētie, kas strādā ar dubulto grāmatvesību, tie ir aplokšņu masātāji, kas aploksnēs pēc VID datiem izmasāja aizvadītajā gadā pāri par 800 miljonu latu. Šo uzskaiti varētu turpināt. Tieši šie "uzņēmumi" pasūta un organizē kontrabandu simtos miljonu dolāru apmērā. Kontrabandai savukārt nepieciešami savi piesedzēji, kurus nodrošina ar korupcijas mehānismu. Latvijā sīs process jau ir laidis dziļas saknesr valsts aparātā, finašu sistēmā, uzspiežot realizet valstī sociālā dempinga politiku. Šo procesu es neesmu pamanōjis nevienā KNAB dokumentā.

Pēteris

pj@apollo.lv