Lielais plāns par mazu naudu?

Attīstības plāna tapšana nelielā Latvijas pilsētā izmaksā aptuveni 20 tūkstošu latu. Nacionālā attīstības plāna veidošanai no 2007. līdz 2013.gadam pašlaik atvēlēti 16 tūkstoši latu, taču mērķis ir ambiciozs – neveidot vairs ķeksīti Briselei, bet gan plānu, kas nodrošinātu reģionu attīstību.

Iesaki citiem:

Intervija ar Māri Kučinski, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru.


Jūsu vadītā ministrija ir sākusi darbu pie Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2007. – 2013. gadam izstrādes. NAP koordinators Māris Sprindžuks atzinis, ka jaunais plāns jāgatavo priekš mums pašiem, nevis tikai kā ķeksītis Briseles acīs vai vienkāršs “iepirkumu saraksts” struktūrfondu apgūšanai. Uzstādītais mērķis ir visai ambiciozs, kā domājat šo kvalitāti nodrošināt?

Jā, es piekrītu visiem ambiciozajiem, lielajiem uzstādījumiem. Tiesa, neatkarības laika vēsture mums ir pierādījusi, ka plāns ir plāns un dzīve ir dzīve. Praksē izrādījies, ka tās ir divas dažādas lietas, lai gan dzīvei vajadzētu ritēt pēc izstrādāta plāna. Esmu sekojis līdzi arī pirmā NAP tapšanai. Skaisti jau tur ierakstīti mērķi par reģionu attīstību, tas bija tieši tas, ko mēs reģionos gaidījām. Tomēr nebija jābūt lielam speciālistam, lai jau tobrīd, lasot plānu un skatot instrumentus, varētu prognozēt, ka tie būs tikai skaisti mērķi un nekas vairāk.

Jaunā NAP tapšanas procesā mūsu ministrija ir izraudzīta par koordinatoru. Jāsaka godīgi, ka jau šobrīd NAP tapšanā mēs nedaudz atpaliekam no grafika. Tomēr labāk ir nedaudz atpalikt, bet ielikt kārtīgus pamatus, jo tas būs priekšnoteikums tālākai plāna veidošanai. Mums jāizveido pilnvērtīgāka struktūra, tad būs labāks rezultāts. Arī metodikā ir daudz jaunu priekšlikumu. Pašlaik tiek komplektēts darba grupu sastāvs.


Vai Jūs varat minēt konkrēti, kas šoreiz būs savādāk, lai novestu pie kvalitatīvāka rezultāta?

Radikālākā atšķirība ir tā, ka pašreizējā plānā ir tikai viena nodaļa ar nosaukumu “Reģionālā attīstība”, bet tagad mūsu iecere ir, ka viss NAP jāveido, skatoties uz valsts attīstību caur reģionālo prizmu. NAP tiks taisīts reģionālās attīstības griezumā, katrā analīzes grupā tiks ietverts reģionālās attīstības moments. Mūsu mērķis ir panākt, lai reģionālā attīstība nebūtu vertikāls, bet gan horizontāls pasākums. Tas ir lielākais jauninājums, bet to arī būs visgrūtāk paveikt.

Citi metodiskie jauninājumi ir mazāk būtiski. Piemēram, pēc tam, kad savu būs paveikušas darba grupas, dokumenta projektu gribam nodot pēc iespējas kompetentākiem speciālistiem, piemēram, nodaļu par makroekonomiku es gribētu uzticēt Latvijas Bankai.


Tātad NAP tapšanā nozīmīga loma atvēlēta ekspertiem, viņu vērtējumam. Kā plānojat piesaistīt spēcīgus kadrus?

Jāatzīst, ka ar ekspertiem vēl neesam tikuši skaidrībā. Pašlaik esam apzinājuši to ekspertu loku, kas līdz šim piedalījušies svarīgu dokumentu izstrādē, kā arī akadēmisko personālu, kas ir spēcīgs dažādās konkrētās nozarēs. Godīgi sakot jāatzīst, ka ekspertu jautājums šobrīd ir mūsu lielākā problēma. Es nesaku, ka tas ir strupceļš, bet jāvienojas par to, kas ir eksperti, kurus cilvēkus mēs tur gribam redzēt. Gribam sakoncentrēt visus spēkus.


Pagaidām gan NAP ambiciozā projekta īstenošanai ir atvēlēti vien 16 tūkstoši latu. Tik nozīmīgam projektam tas nav liels finansējums.

Jā, tiešām finansējums ir briesmīgs. Turklāt izpētes stadijā, priekšsagatavošanā jau seši tūkstoši latu būs iztērēti. Finansējuma jautājums cieši saistīts arī ar ekspertu piesaisti. Kā panākt, lai eksperti man uzticētos, ka valdība budžeta grozījumos piešķirs papildus līdzekļus? Esmu rēķinājis, ka NAP izstrādei kopā vajadzētu vismaz 50 tūkstošus latu.

Problēma ir arī tā, ka mums nav paredzēti līdzekļi komunikācijai ar sabiedrību. Mēs, protams, varam mēģināt izmantot iekšējos resursus, tomēr tad efekts būs mazāks. Mēs gribētu, lai sabiedrību varētu ne tikai informēt par notiekošo, bet arī iesaistīt, rīkot sabiedriskās apspriešanas. Kā vienu no risinājumiem redzu nevalstiskā sektora iesaistīšanu plāna tapšanā. Tā ir viena no iespējām, kā nodrošināt zināmu sabiedrības atbalstu un izvairīšanos no resorisko interešu dominantes plāna saturā.


Nereti sabiedrībā izskan viedoklis, ka liela daļa finansējuma nonāk dažādu ekspertu, konsultantu naudas makos. Vai NAP izstrādē piesaistītajiem ekspertiem tiks maksāts Latvijas vai Eiropas līmeņa atalgojums?

Tas ir tīrs Latvijas atalgojums. Piemēram, Attīstības plāna tapšana mazā Latvijas pilsētā izmaksā ap 20 tūkstošiem latu. Mēs ticam, ka tas ir arī liels gods būt par ekspertu šāda valstij svarīga dokumenta tapšanā. Tāpēc mēs ceram, ka eksperti neprasīs Eiropas, bet gan Latvijas līmeņa samaksu. Protams, par brīvu strādāt arī nevar. Nepieciešamo naudas summu esam rēķinājuši, ņemot vērā, ka katrs eksperts būs arī Latvijas patriots.


Vai sagaidāms, ka NAP izstrādei tiks piešķirts papildus finansējums?

Es domāju, ka tas ir tikai loģiski, ka NAP izstrādei valdība piešķirs papildus finansējumu.


Kādas Jūsu skatījumā ir pašreizējā NAP problēmas? Kas ir tās kļūdas, no kurām gribat izvairīties?

Kā jau minēju pašreizējā NAP viena no galvenajām problēmām ir reģionālā skatījuma trūkums. Nebija arī adekvātu instrumentu plāna iedzīvināšanai. Tas redzams arī Eiropas naudas apgūšanas procesā – līkne ir centriska, reģioni saņem mazāk nekā Rīga.

Normāli būtu, ja plānā būtu ierakstītas arī tās mūsu prioritātes, kam nav Eiropas, bet gan nacionālais finansējums. Piemēram, valstī vajag attīstīt infrastruktūru, sakārtot ceļus. NAP tad arī ierakstām, ka tam paredzēta Eiropas nauda. Bet mums ir arī citas prioritātes, kam nauda nāk no nacionālā finansējuma – valsts investīcijām, pašvaldību līdzekļiem, privātās naudas.

Ja skatāmies uz Latvijas attīstību kopumā, jāatzīst, ka iekšzemes kopprodukta pieauguma temps 7% gadā ir jauks, bet svarīgs jautājums ir - kur ir mūsu rezerves? Tie 7% pagaidām ir tāds trauka pārplūšanas princips, ekonomikas attīstība galvenokārt nozīmē Rīgas attīstību. Ja kaut kas paliek pāri, tas plūst pāri “trauka” – Rīgas malām un nonāk reģionos. Man šķiet, ka mūsu ekonomikas spēks varētu pieaugt, ja mēs paralēli Rīgai attīstītu arī reģionus un tas ir galvenais NAP mērķis. Pašreizējā NAP nav instrumenta, kā attīstīt reģionus.


Un jaunajā plānā būs?

Būs.


Kādi tad būs šie instrumenti, lai reģioni attīstītos?

Valstij jābūt izstrādātiem kritērijiem pa reģioniem. Tāpat jāstrādā pie reģionālo attīstības aģentūru kapacitātes stiprināšanas. Iepriekšējais plāns tika izstrādāts ar koncentrāciju Finanšu ministrijā. Kapacitāte reģionos neatbilda tam, lai varētu strādāt ar lielākiem finanšu instrumentiem, piemēram, Eiropas naudu.

Mums vajadzētu panākt, lai visi plāni un nodomi, kas nāk no centra, no ministrijām, taptu kopā ar reģioniem. To var izdarīt, ja pie viena galda sēž kopā gan ministrija, gan pašvaldība, gan sabiedriskais sektors. Esot reģionos, uz to aicinu jau šobrīd.

Latvijā kopumā trūkst reģionālās sabalansētības, nav vietējā koordinatora. Piemēram, ja valdība izlemtu kaut kur celt jaunu pansionātu, visi tikai priecātos par to, ka ir iedota nauda, bet vai kāds uz vietas reģionā savāktu apkārtējo pagastu viedokļus, vai šāds pansionāts tur ir vajadzīgs, vai pēc gadiem desmit tur būs kas dzīvo? Pagaidām tas mums trūkst. Ja mums izdotos izveidot šādu mehānismu, plānā varētu iestrādāt, ka mēs šo reģionu atbalstām un tādējādi tas varētu palīdzēt Latvijai kopumā.


Ir vajadzīgs kāds, kas runā par reģionu kopumā?

Jā, tāpēc jāizveido reģionālais pārvaldes mehānisms, es nesaku pašvaldības, bet pārvaldes. Mums pašlaik ir pagasti, pilsētas, rajonu padomes un plānošanas reģioni ar savām aģentūrām bez pietiekamas kapacitātes. Tomēr pateikt konkrēti, kādam jābūt mehānismam, kuru gribam iestrādāt NAP, es nevaru. Tad jau es būtu visgudrais. Tas ir mērķis, pie kura jānonāk analīzes rezultātā.


Vai strādājot pie NAP nav jūtams, ka valstī vispār pašlaik trūkst stratēģiska dokumenta par mūsu interesēm, mērķiem?

Jā, tiešām, Latvijai vajadzētu arī formulētu attīstības vīziju. Tam vajadzēja būt jau ātrāk, bet būtu labi, ja izdotos par to vienoties paralēli strādājot pie NAP. Skaidrai Latvijas vispārējai vīzijai noteikti vajadzētu būt līdz šā gada rudenim, kad tiks apspriesta arī pirmā NAP redakcija. Šādas valsts stratēģiskās intereses tad daļēji būtu transformējamas Attīstības plānā. NAP teiktais izrietētu no vispārējām valsts interesēm. Es domāju, ka valdības uzdevums būtu koordinēt vispārēju Latvijas nacionālo interešu izstrādāšanu.


Pie dokumenta par Latvijas nacionālajām interesēm pašlaik strādā Eiropas lietu birojs, arī pie Valsts prezidentes kancelejas izveidotā komisija. Vai tiks ņemts vērā arī šo institūciju paveiktais?

Jā, mūsu uzdevums ir koordinēt arī to, kas darīts līdz šim. Darba rezultātam jātiek apspriestam un nepieciešamības gadījumā ieliktam NAP.


Kā tieši ir plānota dokumenta izstrāde? Kad plašākai sabiedrībai apspriešanā iecerēts nodot NAP projektu?

Plānojam, ka līdz jūnijam būs process, kas saistīts ar darbu grupās, materiālu analīzi, apkopošanu. Ar jūliju sāksies darbs, kur būs iesaistīti eksperti. Viņi novērtēs darba grupu paveikto, izteiks savu viedokli. Tad, ņemot vērā speciālistu analīzi, tiks sagatavots NAP, kā mēs sakām, pirmajam lasījumam. Tā izvērtēšanā domājam iesaistīt sabiedrību, lai tā varētu izteikt savus komentārus. Šā gada Ziemassvētkos sāksies plāna otrā lasījuma redakcijas veidošana, lai 2006.gada aprīlī šo jautājumu varētu skatīt Ministru kabinetā.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Citi autora darbi
Olesen 255x203

Silta zaļa istabiņa 4 Autors:Ilze Sedliņa