Līdzdalība ES - Latvijas suverenitātes paplašināšana 2

Eiropas Savienībā nekādi lēmumi netiek pieņemti “pēkšņi” – tas ir viens no faktoriem, kas nodrošina valstu interešu aizstāvību. Šajā rakstā par to, kāda būs Latvijas līdzdalība ES lēmumu pieņemšanā un kā varēsim aizstāvēt savas nacionālās intereses.

Iesaki citiem:

Pozitīva balsojuma gadījumā 20.septembra referendumā, Latvija jau nākamā gadā 1.maijā kļūs par pilnvērtīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Tas nozīmē, ka uz Latviju visā pilnībā attieksies dalībvalsts pienākumu un tiesību kopums. Iestāšanās sarunās un arī pirmsreferenduma diskusijās uzsvars parasti tiek likts uz dalībvalstu pienākumiem, savukārt pie tiesībām parasti piesauc dažāda veida finansu atbalsta saņemšanu. Līdz ar to runāts parasti tiek tikai par konkrēti izmērāmu materiālu labumu. Taču ne mazāk svarīgas ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā Eiropas Savienības ietvaros, jo šiem ES lēmumiem ir liela ietekme ne tikai uz pašu dalībvalstu ekonomiku un sociālo jomu, bet arī uz pārējām pasaules valstīm, kuras ar ES vieno dažāda līmeņa politiskie un tirdznieciskie kontakti. Tā ir arī Latvijas suverenitātes paplašināšana, jo faktiski Latvija piedalās lēmumu pieņemšanā, kas ir saistoši citām valstīm.

Kāda tad būs Latvijas dalība šajos procesos? Latvijas tauta tiešā veidā ES līmenī tiks pārstāvēta Eiropas Parlamentā (EP), kura nozīme aizvien vairāk pieaug. Jau šobrīd absolūtais vairākums jauno ES tiesību aktu stājas spēkā tikai pēc tam, kad EP ir atbalstījis tā pieņemšanu. Proporcionāli iedzīvotāju skaitam Latvijai pienākas 8 EP deputātu vietas no 732. EP deputātu vēlēšanas notiks jau 2004.gada jūnijā, bet līdz tam laikam EP deputātus no savu deputātu vidus deleģēs Latvijas Saeima. Ir gan jāpatur prātā, ka EP deputāti apvienojas pēc partiju un nevis nacionālās piederības un nebūt nav teikts, ka viņu balsojumam ir jāatspoguļo Latvijas valdības un Saeimas noteiktās prioritātes.

EP deputātu neatkarību atsver tas, ka centrālā loma ES lēmumu pieņemšanas procesos ir Padomei. Latviju tajā pārstāvēs valdības locekļi, ņemot vērā konkrētās padomes sēdes tēmu un darba kartību (lauksaimniecības padomē – zemkopības ministrs, bet transporta un enerģētikas padomē – vai nu satiksmes vai ekonomikas ministrs). Latvijas ministri Padomē pārstāvēs valdības izstrādātās un Saeimas atbalstītās pozīcijas.

Saskaņā ar ES pastāvošo sistēmu (dalībvalstu grupējumu pēc iedzīvotāju skaita) Latvijai Padomē pienākas 4 balsis no 321 (bez Bulgārijas un Rumānijas). Pirmajā acu uzmetienā varētu šķist, ka tā ir niecīga attiecība. Taču tieši balsu sadalījums Padomē vislabāk pierāda, ka ES ir “mazo valstu” savienība. Vērtējot pret iedzīvotāju skaitu, Latvijā viena balss būs katriem 600 tūkstošiem iedzīvotāju, bet Vācijā – tikai katriem 2,8 miljoniem. Nākošais Latvijas interešu aizsardzības instruments ir balsojuma procedūra. Kopumā ES līgumi paredz trīs balsojuma veidus. Tie ir

vienkāršais balsu vairākums, kuru var pielietot procedūru jautājumos;
kvalificētais balsu vairākums, kuru var pielietot iekšējā tirgus un kopējo politiku jomās (no 2005.gada 1.janvāra šīs balsojuma procedūras laikā dalībvalstis varēs ierosināt pārbaudīt, vai kvalificētais balsu vairākums atspoguļo arī vismaz 62% no ES iedzīvotāju kopējā skaita) un
vienbalsīgums, kuru var pielietot tādās jomās kā sociālā drošība, nodokļu un likumdošanas harmonizācija, pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmas, atsevišķi vides aizsardzības, sociālās politikas, kultūras, izglītības, veselības un rūpniecības jautājumi, kā arī lai grozītu Eiropas Komisijas priekšlikumus likumdošanas jomā, līdz ar to tiek nosegtas Latvijai būtiskās jomas.
Tāpat, no savas četru mēnešu pieredzes novērotāja statusā Pastāvīgo pārstāvju komitejā (COREPER), kas ir Padomes struktūra, varu apliecināt, ka dalībvalstis katrā gadījumā cenšas pieņemt lēmumus vienbalsīgi, atrodot visām dalībvalstīm pieņemamu risinājumu. ES visi saprot, ka īstermiņa ieguvums, par katru cenu apstiprinot kādu lēmumu, ilgtermiņā var atspēlēties, jo neapmierinātā dalībvalsts var turpmāk būtiski apgrūtināt ES kopējo funkcionēšanu. Stratēģiska rakstura lēmumi, kas skar visas ES tālāko attīstību, tiek pieņemti valstu un valdību vadītāju sanāksmēs tikai un vienīgi vienbalsīgi. Tāpat ir skaidrs, ka praktiski jebkurā jautājumā Latvijai ir un būs dabiskie sabiedrotie.

Tas, ka liela daļa lēmumu var tikt pieņemta ar kvalificēto balsu vairākumu (ar 232 balsīm jeb 72.3%), liks Latvijai katrā jautājumā efektīvi veidot alianses ar citām līdzīgi domājošām valstīm. Balsu sadalījums būs tāds, ka nevienai valstu grupai (vecās vai jaunās, lielās vai mazās, ziemeļu vai dienvidu dalībvalstis) nebūs pietiekams balsu skaits, lai varētu pieņemt lēmumu bez vismaz vienas dalībvalsts piesaistīšanas no citas grupas.

Ņemot vērā to, ka lielākajā daļā jautājumu, izņemot ārlietas un dažus tieslietu un iekšlietu jautājums, likumdošanas iniciatīvas tiesības pieder Eiropas Komisijai (EK), būtiski ir, lai gan EK ierēdņu, gan politiskās vadības līmenī būtu cilvēki, kuri izprot Latvijas specifiku un ir spējīgi ņemt to vērā, sagatavojot tiesību aktu projektus. Tanī pat laikā jāpatur prātā, ka EK jau pēc definīcijas darbojas tā, lai tās sagatavotie lēmumi maksimāli ievērotu visu dalībvalstu, to iedzīvotāju un uzņēmumu intereses. Latvijai būs tiesības nozīmēt vienu EK locekli (komisāru). Tāpat EK struktūrās tiks rezervētas darba vietas cilvēkiem ar latviešu valodas zināšanām. Paredzams, ka darbinieku proporcionāla pārstāvniecība Komisijā tiks pakāpeniski sasniegta līdz 2008.gadam. Neskatoties uz konkurētspējīgu atalgojumu, izvēlēties nepieciešamo darbinieku skaitu būs grūti, jo kandidātiem tiek izvirzītas diezgan augstas kvalifikācijas prasības un tāda līmeņa speciālisti daudzos gadījumos varēs vienkāršāk atrast salīdzinoši labi apmaksātu darbu Latvijas privātajā sektorā. Uz to norāda arī fakts, ka starp visām jaunajām dalībvalstīm no Latvijas ir vismazākais pieteikušos kandidātu skaits uz pagaidu darba līgumiem EK, kas parasti kalpo par labu tramplīnu turpmākajai karjerai Eiropas institūcijās.

Līdz ar to, daudz svarīgāks un efektīvāks veids savu interešu aizstāvībai ir aktīva darbība EK un Padomes izveidotajās ekspertu darba grupās un komitejās, kurās notiek lēmumu, direktīvu un regulu sagatavošanas process. Tieši šajā, agrīnajā darba posmā ir vislabākās iespējas iestrādāt ES dokumentos Latvijas īpatnībām atbilstošākos nosacījumus. Tādēļ jau šobrīd Latvijas eksperti aktīvi piedalās visās šajās darba grupās un komitejās un izmanto iespējas ietekmēt ES lēmumus vēl pat nebūdama pilntiesīga dalībvalsts.

Būtisks faktors, kas jau no pirmās iestāšanās dienas nodrošinās Latvijai savu interešu aizstāvēšanu ES struktūrās, ir tas, ka ES nekādi lēmumi netiek pieņemti “pēkšņi”. Jebkura likumdošanas iniciatīva top ilgstošā un detalizētā konsultāciju un sarunu procesā, kura laikā savu viedokli ir iespējams izteikt kā valdību tā arī dažādu nozaru uzņēmumu un interešu grupu pārstāvjiem. Jau labu laiku Eiropas Komisija, pirms formāli iesniegt Padomes un Eiropas Parlamenta apstiprināšanai jauna dokumenta projektu, publicē tā saturu internetā, kur visiem interesentiem ir iespējas izteikt savu viedokli un ierosināt vēlamos uzlabojumus. Tas gan izvirza jaunas, augstākas prasības Latvijas dažādo tautsaimniecības nozaru apvienībām un konfederācijām spēt formulēt savas intereses un nebaidīties tās aktīvi lobēt kā Rīgā, tā arī Briselē. Pat vislabākie Latvijas ierēdņi un politiķi nespēs panākt Latvijai maksimāli izdevīgu rezultātu, ja tie nejutīs uzņēmēju un citu interešu grupu pastāvīgu atbalstu un konstruktīvu kritiku.

Citu “mazo” ES dalībvalstu pieredze pierāda, ka efektivitāte savu interešu aizstāvībai slēpjas ne jau valsts izmēros, iedzīvotāju skaitā vai pat ekonomiskajā attīstības līmenī. Noteicošā daudzos gadījumos ir spēja atšķirt svarīgākos jautājumus no mazāk svarīgiem, un koncentrēt pūles tieši svarīgāko mērķu sasniegšanai, izmantojot visas daudzās iespējas, ko sniedz ES lēmumu pieņemšanas procedūras. Sākotnējā periodā ir iespējamas arī kļūdas, taču kopumā Latvijas gatavošanās ES dalībvalsts statusam šajā jomā norit sekmīgi.

Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 15.09.2003 19:44
"Pat vislabākie Latvijas ierēdņi un politiķi nespēs panākt Latvijai maksimāli izdevīgu rezultātu, ja tie nejutīs uzņēmēju un citu interešu grupu pastāvīgu atbalstu un konstruktīvu kritiku."

Lieliski!Stiprā kungs pauž oficiālu valdības viedokli.Kā vienkāršs pilsonis gribu vērst Valdi'bas uzmanību ,ka dialogā ,kuru mūsu valdība atbalsta(!?) ir vēlama arī valdības iesaistīšanās.Ir tādas iespējas.Piemēram portālā DELFI.LV.šobrīd(15.09.2003) var uzdot jautājumus LR ārlietu ministrei.Sabiedrība-no mājsaimnieces līdz deputātam uzdod viņu interesējošus jautājumus.Tas būtu lieliski ,ja valdība uz šiem jautājumiem atbildētu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Staļins 13.09.2003 22:59
interesants raksts,tikai atkal-nav viegli izteikt viedokli par tik kompleksu jautājumu..Būs jāmēģina pakāpeniski.

Saistītie raksti