Raksts

Legālo traģēdiju legālais ietvars


Datums:
06. aprīlis, 2014


Autori

Ilona Kronberga


Foto: † mexico rosel †

Jau 2011.gadā mūsu valdībai bija zināmi riski, kādus Latvijai varētu radīt jaunu psihotropo vielu ienākšana, tāpat kā bija zināmi "robi" tiesību normās un narkotiku kontroles un ierobežošanas sistēmā.

„Legālās nāves” tēma šodien nav atstājusi vienaldzīgu faktiski nevienu cilvēku Latvijā. Šīs sociālās parādības kaitīgās sekas saistāmas ar risku ikvienai ģimenei, jo sevišķi tām, kurās ir bērni.

“Narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanas un kontroles pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam” ietverta informācija[ 1 ] , kas liecina, ka jau 2011.gadā mūsu valdībai bija zināmi riski, kādus Latvijai varētu radīt jaunu psihotropo vielu ienākšana, tāpat kā bija zināmi “robi” tiesību normās un narkotiskas iedarbības vielu kontroles un ierobežošanas sistēmā.

Jebkuru atkarību izraisošu vielu izplatīšana un lietošana ir saistīta ar pieprasījumu un piedāvājumu.

Lai gan šobrīd tiek apspriesti dažādi risinājumu veidi un izteikti viedokļi, nav pamata uzskatīt, ka problēmai varētu rast vienkāršu risinājumu. Speciālistu viedokļu apmaiņa turpinās, taču „legālās nāves” rūpals turpina attīstīties un nes jaunus zaudējumus sabiedrībai ik dienu. Saprotams, ka jebkuru atkarību izraisošu vielu izplatīšana un lietošana ir saistīta ar pieprasījumu[ 2 ] un piedāvājumu[ 3 ] , kur katru kaitīgo darbību grupai jāpiemēro plānveidīgas un mērķtiecīgas specifiskās metodes.

Kādi risinājumi?

8.aprīlī Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija skatīs jaunus priekšlikumus problēmas risinājumam. Šo priekšlikumu būtība ir uzskatāma par atšķirīgu līdz šīm piedāvātajiem risinājumiem. Piedāvātais (likumprojektspdf) paredz Krimināllikuma papildināšanu ar vairākiem jauniem pantiem (no 248.1 līdz 248.2), nosakot kriminālatbildību:

1) par pamudināšanu lietot jaunu psihoaktīvu vielu vai telpu nodošanu šo vielu lietošanai vai realizācijai;

2)par jaunu psihoaktīvu vielu ievadīšanu citai personai vai to pievienošanu citas personas ēdienam vai dzērienam pret šīs personas gribu vai tai nezinot;

3)par jaunas psihoaktīvas vielas neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu bez un ar nolūku tās realizēt.

Likumprojektā paredzēts, ka persona, kura labprātīgi nodevusi jaunas psihoaktīvas vielas vai labprātīgi paziņojusi par to iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, tiek atbrīvota no kriminālatbildības par šo vielu iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, tādējādi mēģinot rast veidu, kā iesaistīt sabiedrību „legālās nāves” izplatības mazināšanai.

Paredzēts, ka persona, kura labprātīgi nodevusi jaunas psihoaktīvas vielas vai labprātīgi paziņojusi par to iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, tiek atbrīvota no kriminālatbildības.

Vienlaikus jāvērš uzmanība arī tam, ka atkarības izraisošu vielu ietekmi un izplatību ir iespējams apstādināt tikai ar kompleksa rakstura metodēm, kur būtiska loma atvēlama mērķtiecīgiem preventīviem pasākumiem.

Ņemot vērā minēto, būtu nopietni jāizvērtē LR Veselības ministrijas ieteikumi[ 4 ] , kas iesniegti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai saistībā ar priekšlikumiem likumprojektam „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””[ 5 ] , attiecībā par nepieciešamajiem papildinājumiem „Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Veselības ministrija norādījusi, ka papildināms ir likuma 49.pants, nosakot, bērnu aizsardzību ne tikai no narkotisko, psihotropo, toksisko vielu lietošanas, bet arī paredzot, ka bērni aizsargājami no jauno psihoaktīvo vielu (JPV) kaitīgās ietekmes.

Veselības ministrija rosinājusi likumdevēju noteikt atbildību par narkotisko, psihotropo, jauno psihoaktīvo vielu, toksisko vai citu apreibinošu vielu nodošanu bērna rīcībā vai tādu apstākļu radīšanu, ka šīs vielas kļuvušas bērnam brīvi pieejamas; par bērna pamudināšanu lietot narkotiskās, psihotropās, jaunās psihoaktīvās vielas, toksiskās vai citas apreibinošas vielas un bērna iesaistīšanu šādu vielu lietošanā vai izplatīšanā vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības. Gadījumā, ja bērnam radušies psihiski vai uzvedības traucējumi narkotisko, psihotropo, jauno psihoaktīvo vielu, toksisko vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, bērnam ir nodrošināma obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Veselības ministrija uzsvērusi, ka šiem mērķiem valsts budžetā jāatvēl pietiekoši finanšu līdzekļi, bet tajā gadījumā, kad bērns vai viņa vecāki nepiekrīt obligātajai ārstēšanai, to jāveic ar bāriņtiesas piekrišanu.

Kādas izmaiņas vēl nepieciešamas?

Blakus minētajai tiesību normai „Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (BTAL) būtu pārskatāmi un diskutējami vairāku citu pantu regulējumi, proti:

1)Likumā[ 6 ] paredzot, ka pašvaldībai ir pienākums iekārtot profilakses lietu un izstrādāt uzvedības sociālās korekcijas programmu ikkatram bērnam, iesaistot šī bērna vecākus, kuri ne tikai ubago, klaiņo vai veic darbības, kas var novest pie prettiesiskas rīcības, bet arī lieto atkarības izraisošas vielas – tai skautā jaunās psihoaktīvās vielas;

2)Likumu[ 7 ] papildinot ar nosacījumu: „gadījumos, kad policija konstatē bērna klaiņošanu, ubagošanu un apreibināšanos ar narkotiskajām, toksiskajām, jaunām psihoaktīvajām vielām vai alkoholiskajiem dzērieniem, nelabvēlīgu vidi ģimenē, kā arī citus apstākļus, kas var kaitēt bērnam, tā informē attiecīgo bāriņtiesu un sociālo dienestu;

3)noteikti būtu jāsniedz skaidrojums, ka BTAL 60.panta trešās daļas apstākļos līdzīgi jārīkojas arī gadījumos, ja ir aizdomas vai pamats uzskatīt, ka bērns ir apreibinājies ar jaunu psihoaktīvu vielu.

Vienotas metodes speciālistiem

Lai stimulētu mērķtiecīgu preventīvo darbu, kas mazina jauno psihoaktīvo vielu pieprasījumu, būtu nepieciešams ne tikai pieņemt jaunas tiesību normas, bet arī sniegt šajā darbā iesaistītajiem speciālistiem vienotas vadlīnijas (metodikas) šo normu īstenošanai praksē, īpaši pievēršot vērību starpinstitūciju sadarbībai pašvaldībās, kas varētu stimulēt ātrāku rezultāta sasniegšanu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!