LDDK: Valsts durvis “ar kāju” neveram

Informācija par organizāciju:

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) dibināta 1993. gadā.

Tā apvieno 20 profesionālās asociācijas, 60 individuālos biedrus – uzņēmumus ar vairāk nekā 50 darbiniekiem.

LDDK prezidents ir Vitālijs Gavrilovs, ģenerāldirektore – Ieva Jaunzeme.

Mērķis: veicināt uzņēmējdarbību un līdz ar to – Latvijas konkurētspēju pasaulē.

LDDK ir Starptautiskās Darba Devēju organizācijas biedrs.

Iesaki citiem:
Logo fons

Par sadarbību ar politiskajiem spēkiem stāsta LDDK ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme:
Panākts svars Saeimā

Būtisks LDDK darbības virziens pagājušajos četros gados bija sabiedrisko organizāciju lomas, sociālā dialoga nostiprināšana. Pērn tika apstiprināts Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes - LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un valdības pārstāvju - reglaments, ko vērtēju kā nozīmīgāko LDDK sasniegumu sadarbībā ar politiskajiem spēkiem. Trīspusējā padome Ministru kabineta Kārtības rullī ir oficiāli iekļauta kā atzinuma sniedzējs. Nu praktiski nekas no valdībā skatītā attiecībā uz darba devējiem nevar mums paiet garām. Sadarbības padomei ir pārstāvis Valsts sekretāru sanāksmē.

Šā rezultāta sasniegšanā nozīme bija gan mūsu konstruktīvajam darbam, gan daļēji tam, ka pašreizējais premjers Andris Bērziņš (Latvijas ceļš) ir bijis labklājības ministrs, labi pārzina sociālos jautājumus arī no starptautiskā viedokļa.

LDDK šajā Saeimā bija svars. Tas panākts ar konstruktīvu komandas darbu. Esam pārliecinājušies, ka sabiedriskajai organizācijai ir rūpīgi jāstudē dokumenti, kas attiecas uz tās pārstāvēto grupu. Risināmās problēmas ir skaidri jāiezīmē, tikai tad var veidot stratēģiju, kā situāciju mainīt.

Liela nozīme ir personīgajiem sakariem. Arī Rietumvalstīs sabiedrisko organizāciju aktīvisti nāk no valsts pārvaldes, jo valsts iestāžu durvis nevar vērt “ar kāju”. Politiķu darbs ir jāpārzina.


Darba likumdošanas ietekmēšana – svarīgākais uzdevums

Šī Saeima saistās ar trīs būtisku likumu izstrādi: Darba likumu, Darba aizsardzības likumu un Likumu par darbinieka aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā. Pēdējo sāka izstrādāt 1998. gadā, taču Saeima tā arī nav varējusi likumu pieņemt.

Darba aizsardzības likuma pieņemšana veicās raiti, tikai pašlaik redzam - vajadzēja vairāk pārejas periodu, piemēram, riska novērtēšanā darba vietās, jo pusgada laikā visi to nevarēja izdarīt. Turpinās darbs pie Likuma par aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, šobrīd aktuālākais - projektā paredzētā uzņēmējdarbības riska nodeva. Šā gada janvārī vērsāmies Tieslietu ministrijā (TM), ka gribam sadarboties. Līdz pat augustam nekādu ziņu no TM nebija, lai gan nodevu būtu jāsāk iekasēt no nākamā gada janvāra. Tikai augusta beigās ministrijā tika izveidota Konsultatīvā padome, kuras pārstāvis ir arī mūsu darbinieks.
Darba likuma pieņemšanas process bija hrestomātisks. Bija diskusijas par normām, kuras gandrīz nav iespējams īstenot dzīvē, piemēram, par to, ka alga ir jāizmaksā tikai skaidrā naudā. Starptautiskās normas pieļauj, ka daļa tiek izmaksāta arī natūrā. Ar to ārzemēs sen vairs nesaprot zeķubikses un konservu bundžas. Sagatavojām Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai priekšlikumus, ka darba samaksā var ietilpt atalgojuma pakete: nauda, apdrošināšanas polises, darba mašīna utt. Taču deputāti uzstāja, ka alga jāizmaksā tikai skaidrā naudā.

LDDK neētiska likās diskusija par bērna kopšanas atvaļinājumu. Arodbiedrības uzstāja: kad darbinieks vēlas, viņš var ņemt atvaļinājumu līdz bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Taču darba devējam ir jāplāno darbs, nu kaut nedēļu pirms atvaļinājuma darba devējs būtu jāinformē. Tad vērsāmies Trīspusējās sadarbības padomē ar LDDK iebildumiem. Lielāko daļu atbalstīja, taču normu par skaidro naudu algas dienās likumā atstāja.


Telefona iemēģināšana interesantāka par likumu

Saeimas komisijās var redzēt, kuram politiskajam spēkam deputāts pieder, bet tas nav būtiskākais. Visdīvaināko iespaidu uz mani Sociālās un darba lietu komisijas sēdē gan reiz atstāja apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) pārstāvis Oļegs Deņisovs, kurš bija atnācis uz Sociālo un darba lietu komisijas sēdi, ar laikam tikko nopirktu mobilo telefonu. Jālemj par likumprojektu, bet viņš iemēģina jaunās melodijas! Tāda politiķu rīcība man liekas dīvaina. Bet kopumā LDDK argumentos ieklausījās lielākā daļa deputātu.

Vairāk par politisko piederību izpaudās deputātu pieredze, profesionālā pieredze: Andris Bērziņš (bijušās Jaunās partijas deputāts, Latvijas Bērnu fonda prezidents) karsti iestājās par bērnu tiesībām, Aijas Barčas (LSDSP) lēmumos bija redzama iepriekšējā darba pieredze Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Kopumā vērtējot, sadarbība ar Sociālo un darba lietu komisiju bija auglīga. Tā gan atsala, kad Darba likuma projekts no valdības bija nonācis Saeimā, bet LDDK, redzot, ka strīdi kļūst nekonstruktīvi, atkal vērsās Trīspusējās sadarbības padomē. A. Barčai, acīmredzot, nepatika, ka vērsāmies pie valdības.

Jautājumā par alkohola aprites likuma grozījumiem šogad griezāmies Tautsaimniecības komisijā un pie Valsts prezidentes. Pēkšņi – tas bija aprīlis, kad graudu Latvijā vairs nav – pirms trešā lasījuma parādījās aizliegums importēt jēlspirtu. Valsts prezidente šos grozījumus neizsludināja, tas bija arī mūsu nopelns.

LDDK ir pret politiķu neprognozējamu rīcību. Piemēram, šajā gadījumā tikai Latvijas Balzamā vien bez darba paliktu 600 cilvēku.


Padomdevēji valsts budžeta lietās

7. Saeimā LDDK sadarbojās ar Ekonomikas, Labklājības, Finansu ministriju, ar kuru kopā skatījām budžeta programmas, plānojām līdzfinansējumu ES sociālajiem un strukturālajiem fondiem. LDDK ir viens no EM Tautsaimniecības padomes dibinātājiem. Budžeta jautājumos sadarbojāmies ar Satiksmes ministriju, ar Ārlietu ministriju (ĀM) - jautājuma par brīvu darbaspēka kustību risināšanā. Lūdzām ĀM, ka valstīm, kuras pret Latviju ievieš ierobežojumus brīvā darbaspēka kustībā, ir jāievieš tādi paši ierobežojumi. Mums izdevās to panākt.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) darbojas Trīspusējās padomes Izglītības un nodarbinātības apakšpadome, kuras viens no uzdevumiem ir apstiprināt profesiju standartus. IZM ir vienīgā ministrija, kuras darbinieku attieksme pret LDDK sākotnēji bija ļoti skeptiska. Taču tā ir atsevišķu darbinieku, nevis ministrijas vaina.


Prasības 8. Saeimai

Likumdošanas bāze šīs Saeimas laikā ir puslīdz izveidota. 8. Saeimā būs jārūpējas par likumu ieviešanu dzīvē. Tomēr Labklājības ministrijā izveidotā darba grupā drīzumā piedāvāsim 10 punktos grozīt Darba likumu.

8. Saeimā gribam redzēt profesionālus, prognozējamus, valstiski domājošus politiķus, kuri saprot, ka, diskutējot ar maksimālu plašu profesionāļu loku, politiķi samazinās iespēju pieļaut liktenīgo kļūdu, kas pašiem maksās dārgi.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!