LC: varas stūre negarantē solījumu izpildi 5

Latvijas ceļam (LC) 7. Saeimas laikā divas reizes tika uzticēta valdības veidošana, un partijas līderība Ministru kabinetā šīs Saeimas četros gados tika pārtraukta tikai uz deviņiem mēnešiem, tāpēc LC, salīdzinājumā ar citām varas partijām, bija lielākas iespējas panākt savu priekšvēlēšanu solījumu izpildi arī tajās sfērās, kuru ministrijas pēc vēlēšanām nonāca citu partiju pārziņā. Priekšvēlēšanu īsajā programmā LC vēlētājiem kā savu prioritāti nosauca izglītību un medicīnu, īpaši solot palielināt šajās jomās strādājošo personu algas, panākot izglītības finansējumu 8% no valsts kopprodukta gadā. Par svarīgu uzdevumu tika atzīta arī ceļu sakārtošana un pārdomāta reģionālā politika, kā arī cīņa ar noziedzību.

Iesaki citiem:
Logo fons

Vērtējot paveikto, var secināt, ka solīto vislabāk izdevies pildīt ārpolitikā, bet vismazākie panākumi bijuši tieši prioritāro sfēru solījumu izpildē - veselības aprūpē un izglītībā. Veselības aprūpe un izglītība gan visus četrus gadus nebija partijas paspārnē, bet to nevar teikt par ceļu sakārtošanu, kas visus gadus atradās LC pārraudzībā un kur arī nav veicies ar solītā izpildi.

Pirms vēlēšanām LC deva arī vairākus ļoti konkrētus solījumus tautsaimniecības jomā: panākt IKP pieaugumu lielāku par 7 procentiem gadā, bezdarba līmeni zem 6 procentiem un inflāciju zem 5 procentiem gadā. No šiem trim skaitļiem vislabāk veicies ar inflācijas līmeņa noturēšanu solītajās robežās, kas aizvadītajos gados svārstījies ap divarpus procentiem. Toties bezdarba līmenis pēdējos gados gan ir noslīdējis līdz nepilniem 8 procentiem, taču vēl pārsniedz LC solīto. Ar IKP pieaugumu veicies kā pa kalniem, LC solīto apjomu sasniedzot tikai pērn. 1999.gadā Krievijas krīzes iespaidā IKP pieaugums bija tikai 1 procents, savukārt 2000.g. - 6,6 procenti un tikai pagājušajā gadā - 7,5%.

LC zaudē ministru portfeļus

7. Saeimas vēlēšanas LC bija visumā veiksmīgas – kopš 1993.gada pie varas esošā partija saņēma otro lielāko atbalstu pēc jaundibinātās Tautas partijas (TP), iegūstot 18% velētāju balsu jeb 21 deputāta mandātu. Pēc vēlēšanām LC aktīvi uzsāka koalīcijas veidošanas sarunas, to rezultātā izveidojot nosacīta mazākuma valdību, kuras kodolu veidoja LC, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Jaunā partija, bet balsojumā atbalstu sniedza sociāldemokrāti. Vēlēšanās uzvarējusī TP tika atstāta opozīcijā. Viļa Krištopana vadītajā valdībā LC ieguva satiksmes, ārlietu, finansu, izglītības un zinātnes, kā arī kultūras ministra amatus, tāpat arī valsts ieņēmumu valsts ministra posteni. Šī valdība noturējās tikai nepilnus astoņus mēnešus.

Pēc V.Krištopana valdību veidot tika uzticēts opozīcijā bijušās TP priekšsēdētājam Andrim Šķēlem. Šajā valdībā LC ietekme mazinājās, saglabājot ārlietu, kultūras, satiksmes ministru amatus, iegūstot tieslietu ministra portfeli un valsts ministra amatu pašvaldību lietās. Arī A.Šķēles valdība, līdzīgi kā V.Krištopana valdība pie varas nenoturējās pat gadu.

Trešo reizi 7. Saeimas laikā valdību atkal tika uzticēts veidot LC pārstāvim — toreizējam Rīgas mēram Andrim Bērziņam, kura vadītā valdība turpina darbu kopš 2000.gada maija. Tā kā LC atkārtoti tika premjera amats, ministru portfeļus partija saņēma vēl mazāk, saglabājot savā paspārnē ārlietu, kultūras un satiksmes jomu.

Vērtējot LC lomu valdību veidošanā, iespējams secināt, ka tikai pirmās valdības tapšanas laikā LC nopietni cīnījās par to sfēru ministru posteņiem, kuras partija pirms vēlēšanām bija pasludinājusi par prioritārām. Proti, tikai V.Krištopana valdībā LC ieņēma izglītības, kā arī finansu ministra amatu, kas budžeta veidošanā ļautu rūpēties, lai tiktu pildīts solījums par finansējuma palielināšanu medicīnai un izglītībai. Aplūkojot laikrakstu arhīvu par A.Šķēles un A.Bērziņa valdību tapšanas laiku, jāsecina, ka LC aktīvi neuzstāja nedz uz medicīnas pārņemšanu savā pārziņā, nedz arī izglītības ministra amata saglabāšanu. Piemēram, A.Šķēles valdības tapšanas laikā LC par svarīgākajiem atzina ārlietu un satiksmes ministra posteņus, bet pašreizējās valdības veidošanā partija publiski uzstājusi tikai uz Ārlietu ministrijas saglabāšanu savā pārziņā.

Valdībām nesokas mērķu izpilde

Vērtējot visu triju partiju deklarācijas, iespējams secināt, ka tajās būtībā atspoguļojas gan LC pilnās partijas programmas, gan īsās priekšvēlēšanu programmas pamatnostādnes. Tā, piemēram, visu triju valdību deklarācijās iekļauts solījums palielināt izglītības un medicīnas darbinieku algas, uzlabot autoceļu kvalitāti un aktīvi vērsties pret korupciju un noziedzību.

Atskatoties uz visu triju valdību paveikto var secināt, ka ar deklarāciju izpildi valdībām nav veicies — nav izpildīta nedz lielākā daļa konkrēto solījumu kā algu pieaugums, nedz konceptuālās apņemšanās, kā, piemēram, radīt efektīvu slimnieku apdrošināšanas sistēmu. Visveiksmīgāk valdībām izdevies izpildīt ārlietu sadaļā solīto. Tajā pat laikā, piemēram, tādās sfērās kā korupcija un valsts pārvaldes reforma, solīto dzīvē ieviest un iedarbināt iecerētās koncepcijas tā arī nav izdevies. Solījumu neizpildi šajās sfērās būtiski pieminēt ne vien tāpēc, ka LC pārstāvji valdībā vismaz kādu laiku ir pārraudzījuši valsts pārvaldes un tieslietu jomas, bet arī tāpēc, ka tieši gausā reforma šajās divās sfērās tiek minēta kā būtiskākais šķērslis Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību (ES). Būtībā tas nozīmē, ka solījumu nepildīšana šajās sfēras var kavēt Latvijas iestāšanos ES, kas savukārt LC nozīmētu vēlētājiem dotā solījuma neizpildi.

Izglītība - prioritāra tikai programmās

Viena no LC priekšvēlēšanu programmas prioritātēm bija izglītība. Līdzās solījumam izglītības finansējumu palielināt līdz 8% no IKP, LC solīja visiem augstskolu studentiem lētus studiju kredītus, kas ļautu mācības turpināt arī trūcīgu vecāku bērniem, un uzsvēra arī izglītības lomu integrācijas procesā.

Vērtējot aizvadīto četru gadu laikā notikušās izmaiņas izglītības sfērā, jāsecina, ka neviens no LC dotajiem solījumiem tā arī nav piepildījies. Piemēram, izglītības finansējums šobrīd sasniedz tikai 6,8% no IKP. Arī skolotāju algas būtisku palielinājumu nav piedzīvojušas. LC gan norāda, ka, piemēram, A.Bērziņa valdības laikā skolotāju algu palielināšanai piešķirti kopā 29 miljoni latu, taču skolotāju algas joprojām nav salīdzināmas, piemēram, ar valsts pārvaldes darbinieku algām. Arī solījums par visiem pieejamiem studiju kredītiem šo četru gadu laikā nav īstenots. Studenti par aplamu uzskata izstrādāto galvojumu programmu, kas liek studentam atrast vismaz divus galvotājus, kuri garantē kredīta atdošanu – mazturīgas ģimenes jaunietim galvotājus atrast ir grūti, arī sarežģītā procedūra studentiem kredītus ļauj saņemt ar aizkavēšanos. Tiesa gan, no nākama gada arī pašvaldības varēs garantēt studiju kredītus, kas, iespējams, atvieglos kredītu saņemšanu mazo pašvaldību jauniešiem. Arī trešais būtiskākais izglītības sfēras solījums — rūpes par izglītības lomas palielināšanos integrācijas procesā, diemžēl nav pildīts, praksē lielāku atbalstu projektiem, kas skolas ar krievu valodas mācību sagatavotu bilingvālai izglītībai un pārejai uz mācībām latviešu valodā, sniedz nevalstiskas organizācijas un ārvalstu donorfondi, nevis Latvijas valdība.

Budžeta pieaugums nekrīt mediķiem makā

Otra no LC priekšvēlēšanu programmas prioritātēm ir medicīna un labklājības līmeņa palielināšana kopumā, piemēram, solot godprātīgu pensiju pārrēķinu.

Vērtējot medicīnā paveikto, jānorāda, ka šobrīd tieši medicīnas darbinieki visasāk kritizē valdību par nepaveikto. Nav izdevies nedz palielināt algas, nedz sakārtot slimokasu apdrošināšanas sistēmu, nedz noregulēt sistēmu, kas ļautu bezmaksas medikamentiem sasniegt pacientu, nedz piešķirt pietiekami naudas slimnīcu remontiem un jaunas tehnikas iegādei. Arī mediķu streiki rāda, ka valdības partijas veselības aprūpes jomā pirms vēlēšanām solītos uzlabojumus nav panākušas. LC atbildē portālam politika.lv gan norāda, ka laikā no 1998.gada līdz 2002.gadam Labklājības ministrijas finansējums palielinājies par 41 miljonu latu, bet 2002.gadā vien — par 20 miljoniem. Jāsecina, ka LC un premjeram nav izdevies panākt, lai budžeta līdzekļu papildinājums sasniegtu tās sfēras, kurām ticis domāts. Visspilgtāk par kārtības trūkumu liecina pēdējā valdības papildus naudas piešķiršana medmāsu algām, kas rezultāta tā arī nepieauga.

Savukārt par to, cik adekvāti bijuši pirmsvēlēšanu solījumi palielināt pensijas un pabalstus, liecina kaut vai viens piemērs. Proti, pirms 7. Saeimas velēšanām tika pieņemti grozījumi pensiju likumā, kas atļauj strādājošajiem pensionāriem saņemt pilnu pensiju. Tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām likums tika grozīts, un strādājošie pensionāri pilnas pensijas vairs saņemt nevarēja. Tikai ar Satversmes tiesas spriedumu, kas šos grozījumus atzina par Satversmei neatbilstošiem, tika atjaunota iepriekšējā kārtība.

Ceturtā daļa autoceļu – kritiskā stāvoklī

Trešā LC prioritāte, kas minēta partijas priekšvēlēšanu programmā, ir autoceļu sakārtošana. Turklāt atšķirībā no iepriekš minētajām nozarēm - izglītības un medicīnas - autoceļi visus četrus gadus bijuši tiešā LC pārraudzībā, jo visu šo laiku satiksmes ministrs bijis no LC.

Vērtējot paveikto, jāatzīmē, ka V.Krištopana valdības laikā tika veikta akcīzes nodokļa pārdale, 60% novirzot speciālā Valsts autoceļu fonda budžetā. Taču, neskatoties uz šo papildus finansējuma saņemšanu, autoceļu infrastruktūra būtiskus uzlabojumus nav sagaidījusi. Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs šā gada februārī atzinis, ka Latvijas auto ceļi ir kritiskā stāvoklī — no 8 023 km melnā seguma 2 385 km ir sliktā stāvoklī, bet 981 km no tiem ļoti sliktā stāvoklī (Bizness&Baltija 21.02.2002). Turklāt naudas ceļu ātrai un kvalitatīvai savešanai kārtībā valsts budžetā joprojām nav. LC, skaidrojot, kāpēc šajā jomā nav izdevies pildīt solīto, norāda, ka iepriekšējos gados Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav varējis nodrošināt pietiekamu akcīzes nodokļa iekasēšanu no degvielas. Šeit jāatgādina, ka, piemēram, V.Krištopana valdības laikā tieši LC bija ieguvusi gan Valsts ieņēmumu valsts ministra, gan finansu ministra portfeli. Arhīva materiāli par 1999.gadu neliecina, ka finansu ministrs, Valsts ieņēmumu valsts ministrs vai pats premjers būtu asi kritizējuši VID darbu un rūpējušies par struktūras reformu, lai uzlabotu darba kvalitāti.

LC gan norāda, ka V.Krištopana laikā tika uzsākts VID modernizācijas process, kas gan netika pabeigts solītajos termiņos, nepaveicot vienu no svarīgākajiem posmiem — tiešsaistes režīma un novērošanas kameru darba saskaņošanu uz visiem lielākajiem robežkontroles (muitas) punktiem un centru. Šīs projekta daļas īstenošana būtu ļāvusi jau 1999.gadā sekmīgāk cīnīties ar kontrabandu, tajā skaitā arī degvielas. Turklāt jāatgādina, ka priekšvēlēšanu programmā viens no LC solījumiem bija saistīts ar noziedzības apkarošanu un uzlabojumiem nodokļu iekasēšanā.

Tikai šogad, atzīstot Latvijas autoceļu kritisko stāvokli, nolemts, ka no nākamā gada 85% akcīzes nodokļa tiks novirzīti autoceļu sakārtošanai.

Ceļš uz ES – bez tautas?

Ceturtā LC prioritāte, kas visus šos gadus līdzīgi kā autoceļi, bijusi LC pārraudzībā, ir ārlietas. Pirms vēlēšanām tika solīts gan turpināt ceļu uz ES un NATO, gan veidot labas kaimiņattiecības ar Krieviju, kas pēc 1998.gada 3.marta piketa pie Rīgas domes bija kritiski pasliktinājušās.

Vērtējot ārpolitikā paveikto, jāsecina, ka tā ir joma, kurā LC četru gadu laikā patiešām izdevies konsekventi pildīt solīto — mērķtiecīgi slēgtas ES iestāšanās sarunu sadaļas un saskaņota likumdošana. Tomēr, rūpīgi strādājot pie valsts virzības uz ES, Ārlietu ministrijai kopā ar Eiropas integrācijas biroju bija izdevies “aizmirst”, ka patiesībā to, vai Latvija iestāsies ES vai ne, noteiks referenduma balsojums, bet ES atbalstītāju skaits Latvijā šobrīd ir viens no zemākajiem kandidātvalstu vidū. Tāpēc par būtiskāko mīnusu, vērtējot Ārlietu ministrijas un valdības darbu eirointegrācijas lietās kopumā, var uzskatīt nepietiekamo informatīvo kampaņu, kas sniegtu iedzīvotājiem izpratni par to, kāpēc valsts iestāšanās ES patiešām būtu nepieciešama.

Pašvaldību reforma vēl gaida savu kārtu

Pirms vēlēšanām LC vēlētājiem solīja arī “stiprināt pašvaldības” un sekmēt “pārmaiņas, kas tuvinātu cilvēkus varai”. Vērtējot padarīto, jāsecina, ka reģionālo reformu neizdevās īstenot nedz laikā, kad īpašo uzdevumu ministrs bija LC pārstāvis, nedz vēlāk, kad ministriju, jau LC premjera A.Bērziņa laikā, pārņēma Jaunā partija. Turklāt valdību iecerētās reformas, jo īpaši pagastu apvienošanas projekti, ir izraisījuši daudzu vietējo pašvaldību neapmierinātību, jo dažkārt par pagasta centru tiek nosaukta vieta, uz kuru no visiem jaunā pagasta miestiem pat nekursē sabiedriskais transports. Piemēram, Vidzemē, ja par vienu no pagasta centriem tiek izraudzīta Vecpiebalga, tad no tāda ciema kā Skujene uz centru nekursē neviens sabiedriskās satiksmes līdzeklis.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (5) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

robis 20.08.2002 14:28
pilnīgi piekrītu,jo neviena valdība vēl tik ilgi nav stūrējusi. labāk darīt un kļūdīties nekā nemitīgi riet.JL ir pārvērtējusi savas spējas un ne repše ne viņa komanda neizdarīs desmito daļu no tā ko tā sola.ja valstī kādreiz izveidosies divu partiju sistēma tad LC varētu būt vienas kodols.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jenoc 19.08.2002 08:58
nu nez kaa lai reagjee uz sho fraazi "JL tomeer jau saak pildiit savus soliijumus nebuudami pie shprices". interesanti ko taadu JL shajaa laikaa buutu paveicis? ak jaa, repshe izmainiija savu frizuuru, bet vai ko vairaak? par LC - nu ok, lai jau buutu taa, ka vinji ir kljuudijushies un kaut kas nav arii sanaacis, bet ja reaali padomaa, vai tad shobriid Latvijaa ir kaac politiskais speex, kursh ir ar reaali svaigaam idejaam un ar nesavtiigu veelmi dariit muusu labaa? man liekas, ka shajaa laikaa LC ir pieraadiijis, ka vinjiem resursu pieietiek (shajaa gadiijumaa domaaju ne finansiaalus, bet gan cilveekus ar idejaam un veelmi straadaat), lai savu vietu "zem saules" notureetu. to ka neskatoties uz kljuudaam tautaa LC ir pietiekami liela popularitaate (vareetu teikt ka pat stabila) tautas viduu pieraada stabilie partijas reitingi jau daudzu gadu garumaa. taadas ir manas domas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ernests 06.08.2002 17:59
Liepniekam.

Kaapeec Tu taads pesimists?? JL tomeer jau saak pildiit savus soliijumus nebuudami pie shprices :-) Vinji jau kaut ko dara nebuudami saeimaa, bet kas notiks kad vinji tur buus?? Droshi, ka vinji varees daudz vairaak izdariit :-)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

zobenbralis x 26.07.2002 14:01
nu LC naksana pie varas garante tikai un vienigi-galigu Latvijas sabrukumu un izlaupisanu-ka vini to dara jau 9 gadus

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

liepnieks 24.07.2002 16:40
Sveicināti!

tas, laikam, ir raksturīgi Latvijas politikai vispār, ka pozīcijas partijas nevar izpildīt savus solījumus! un nav nekāds brīnums, ka lielākajā daļā Lavijas sabiedrības valsda uzskats, ka politiķi tikai sola un neko no solītā nedara!

un tieši šis raksts ir pierādījums tam, kāpēc tas pats Repšes kungs un Jaunais Laiks nebūs savādāki. kādas gan ir tās atšķirības, lai ar Jauno Laiku un Repšes kungu būtu citādāk. nezinu, bet es šādas atšķirības neredzu!

brīnumi notiek tikai pasakās, un vilšanās sekos, noteikti! Latvijas sabiedrība jau tā ir vīlusies politiķos un tas diskreditē Latvijas politiku un politiku vispār. beidzot vajadzētu apzināties, kādu atbildību politiķi uzņemas, soloti to un šito.

paldies

cieņā

Ivars