Atslēgvārdi:

Latvijas zināšanu piramīda 9

Izglītība jāpiemēro sabiedrības attīstībām un prasībām. Tomēr nedrīkstam aizmirst, ka gan sabiedrībā, gan personībā visam jābūt līdzsvarā, un nevajadzētu tuvoties arī otram grāvim. Latvijai nav vajadzīgi roboti vai mankurti, bet vispusīgi izglītoti savas valsts patrioti un kultūras tradīciju pārmantotāji.

Iesaki citiem:

Šis nenoliedzami ir izglītības ideju laiks. Latvijā tiek apspriesta gan izglītības attīstības koncepcija laikposmā līdz 2010.gadam[1], gan stratēģiskais ietvardokuments Eiropas Savienības fondu piesaistei[2], gan Nacionālais attīstības plāns. Izglītība uzmanības centrā nonākusi arī citās ES dalībvalstīs un visā ES kopumā, ko vieno Lisabonas stratēģijā izvirzītie mērķi. Atšķiras problēmu mērogs un intensitāte, tomēr identificētie sasniegumi, trūkumi un plānotie to novēršanas ceļi ir pārsteidzoši līdzīgi. 2006.gada 13.marta ES Konkurētspējas ministru padomē, apspriežot tā saukto Aho ziņojumu[3], tika skaidri norādīts, ka Eiropai jāstiprina tās kapacitāte attīstīt, koordinēt un integrēt trīs zināšanu trīsstūra komponentus: izglītību, zinātni un inovācijas. Latvijai jāspēj pētniecības rezultātus pārvērst komerciālās idejās, jāveicina inovatīvu vidi un uzņēmējdarbības kultūru izglītības un zinātnes institūcijās un tieši tāpat uzņēmējdarbībā, īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos. Tieši Latvijas izglītības sistēma, kas ir kļuvusi par Eiropas izglītības telpas daļu, ir un būs pamats šo virsuzdevumu veikšanai.

NAP sabiedriskajā apspriešanā uzmanības centrā jābūt problemātiskajiem jautājumiem, par kuriem sabiedrībā valda atšķirīgi viedokļi. 92% Latvijas iedzīvotāji sevi atzīst par kompetentiem izglītības jautājumos, un izglītība ir joma, kurā uzskatu sadursmes ir nenovēršamas, jo tā ne tikai ietekmē valsts ekonomikas un kultūras attīstību, bet arī skar ikvienu cilvēku tieši un personiski.

Mūsu izglītības kvalitāti var atzīt par stabilu un nosacīti labu. OECD (latviski Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, angliski Organization for Economic Cooperation and Development) salīdzinošie izglītības pētījumi pierāda, ka mūsu skolēnu zināšanas atbilst vidējam Eiropas skolēna zināšanu līmenim, mūsu augstskolu absolventi spēj konkurēt ārvalstu intelektuālajā darba tirgū, zinātnieki sekmīgi piedalās starptautisku programmu īstenošanā. Tomēr cilvēces dabā, kā zināms, ir nepārtraukti pilnveidoties, noliegt esošo un ieviest jauninājumus. Līdzko apstāsimies paškritikā un attīstībā, sāksies stagnācija un lejupslīde. Tas attiecas gan uz izglītības saturu, gan uz mācību organizēšanu, gan it īpaši uz izglītības filozofiju.

Viens gan ir skaidrs, izglītības sistēma jāveido atbilstoša šim laikam un šai telpai – Latvijai. Mēs nevaram Latvijā ieviest ne Singapūras, ne Honkongas, pat ne Somijas izglītības sistēmu. Šīs valstis izglītībā tagad plūc ilgu gadu darba augļus, un sasniegumi skolēnu zināšanās iet ciešā kopsolī ar valsts tautsaimniecības attīstību, kultūras un savstarpējo attiecību fonu. Mums jābūt ļoti uzmanīgiem arī atsevišķu elementu pārņemšanā. Izglītības sistēma ir nacionāli specifiska, sakņota vēsturē, neatraujami saistīta ar citiem sabiedrības dzīves segmentiem. Citvalstu pieredze jāstudē, padomi jāuzklausa, bet nopirkt gatavu produktu izglītībā, par laimi, mēs nevarēsim nekad.

Pašreiz arī Latvijā valda sauklis – no zināšanām uz prasmēm, no teorijas uz praksi! Nevaram gan noliegt, ka lielu daļu no zināšanām veido fakti – informācija, kas gluži vienkārši jāiemācās un jāuzņem savā intelektuālajā arsenālā. Faktu zināšanas lielā mērā nodrošina arī cilvēka spēju darboties noteiktā sabiedrībā. Sabiedrības gara dzīve ir caurstrāvota vēstures, kultūras un literatūras reminiscencē, un šis inteliģenta cilvēka rīcības kapitāla minimums jānodrošina skolai. Tomēr konkurētspējai darba tirgū pamatā ir konkrētas instrumentālas un sociālas prasmes, un ne vienmēr inteliģencei ir augsta tirgus vērtība. Šis varētu būt tā saucamais lielais jautājums diskusijai – cik pragmatiski pieiet izglītības saturam?

Ilustrācijai izvēlēsimies beidzamā gada laikā notikušās pārmaiņas mācību satura koncepcijā. Zināms, ka Latvijā nepieciešams sagatavot darbaspēku nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, būtiski palielinot studējošo skaitu dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās. Katru gadu grādu vai kvalifikāciju turpmākajai darbībai attiecīgajā tautsaimniecības jomā iegūst ap 24 000 studentu. Tomēr, kā zināms, vairāk nekā puse absolventu šo kvalifikāciju iegūst sociālajās zinībās, komerczinībās un tiesībās. Vai un kā mēs šo proporciju varam ietekmēt – augstskolas ir autonomas studiju programmu izvēlē, un cilvēkam nevar liegt izvēlēties apgūt to, ko viņš vēlas, īpaši par saviem līdzekļiem. Šeit ir trīs galvenie darbības virzieni: 1) sagatavotības nodrošināšana; 2) intereses radīšana; 3) labvēlīgi nosacījumi studiju procesā un darba tirgū.

Par pirmo – ir izstrādāts darbības plāns eksakto zinātņu apguves pilnveidei skolā. Jau darbojas nacionālā programma "Mācību kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos vidējā izglītībā Latvijā". Top jauni mācību priekšmetu standarti, no 2008.gada tiks ieviests obligāts centralizētais eksāmens matemātikā. Ikvienam vidusskolēnam tiks nodrošinātas priekšzināšanas eksakto zinātņu studijām.

Par otro – pārmaiņas matemātikas, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācīšanā un mūsdienīgas mācību metodes un materiāli stimulēs skolēnu interesi. Spēcīgi motivētāji ir populārzinātniskā literatūra, filmas, zinātnes un tehnikas parki, žurnāli, kā "Terra" un "Ilustrētā zinātne". Gribētu aicināt augstskolu pārstāvjus un darba devējus biežāk viesoties pamatskolās un vidusskolās un stāstīt par studiju un darba perspektīvām. Inovatīvai ekonomikai atbilstoša domāšana veidojas skolā un pat bērnudārzā.

Par trešo – valsts rīcībā bez informēšanas un propagandas būtībā ir tikai divi reāli mehānismi – valsts finansētās budžeta vietas un kreditēšanas politika. Beidzamo gadu laikā valsts finansēto budžeta vietu skaits inženierzinātnēs jūtami dominē. Apsveicama ir darba devēju (mašīnbūve, metālapstrāde, farmācijas industrija, ķīmija u.c.) ieinteresētība gan finansēt un materiāli nodrošināt mācību procesu, gan maksāt īpašas stipendijas. Īpaši būtu jārunā par doktorantūru. Pašlaik Latvijā doktorantūrā studē ap 1800 cilvēku, no tiem 30% jeb 650 dabaszinātnēs, matemātikā un informāciju tehnoloģijās, inženierzinātnēs un būvniecībā. Vai darba devēji ir gatavi pilnībā izmantot šo intelektuālo potenciālu?

Mēs tomēr nedrīkstam aizmirst, ka gan sabiedrībā, gan personībā visam jābūt līdzsvarā, un nevajadzētu tuvoties arī otram grāvim. Latvijai nav vajadzīgi roboti vai mankurti, bet vispusīgi izglītoti savas valsts patrioti un kultūras tradīciju pārmantotāji. Identitāte nav tukšs vārds arī zinātnes un tehnoloģiju laikmetā. Ne velti Nacionālajā attīstības plānā īpaša vieta ierādīta tieši Latvijas neatņemamā identitātes elementa – latviešu valodas – statusa, funkciju un attīstības stiprināšanai. Laba humanitārā izglītība ir liela vērtība, un sociālo un humanitāro zinātņu speciālistu un skolotāju sagatavošana mums arī jāpaceļ jaunā kvalitātē.

Mums ir daudz sasniegumu. Daudz arī vēl darāmā. Izglītības sistēma ikvienā valstī ir smagnēja, tai raksturīgs dabisks konservatīvisms. Sabiedrības attieksme arī ir duāla, jo no vienas puses, tiek prasītas pārmaiņas, no otras – valda zināma nostalģija pēc "jaunības laikiem" un ikviens jauninājums tiek uztverts ar neuzticību. Bet attīstībai jābūt, izglītība jāpiemēro sabiedrības attīstībai un prasībām. Jānodrošina pedagoga darba materiālais un morālais novērtējums, jārada bērnam un skolotājam draudzīga vide, jāstiprina ģimenes un skolas sadarbība. Zinātnes un augstākās izglītības attīstība ir atsevišķas sarunas temats. Tomēr jāapzinās, ka ir maz specifisku tieši izglītības sistēmas problēmu. Lielākā daļa saistās ar valsts ekonomikas attīstību, politisko situāciju, sociālajām problēmām, un te nepieciešams komplekss risinājums.

Visas vai gandrīz visas sabiedrības akceptētās idejas izglītības, zinātnes un inovāciju sinerģijas stiprināšanai ietvertas trīs nozīmīgos dokumentos: Izglītības attīstības koncepcijā 2006.-2010. gadam, Nacionālajā attīstības plānā un Nacionālajā stratēģiskajā ietvardokumentā. Projektu apspriešana turpinās, un arī šī diskusija būs ieguldījums mūsu stratēģisko vadlīniju izstrādē un darba detaļu precizēšanā. Nav sabiedrības, kas būtu apmierināta ar savu izglītības sistēmu, un tam tā arī jābūt, mums nepārtraukti jātiecas pēc uzlabojumiem. Ir svarīgi, vai esam saskatījuši problēmas, par tām atklāti runājuši, vienojušies par risināšanas ceļiem un spēruši kaut pussolīti to risināšanas virzienā. Latvijas izglītībai un zinātnei jāatspoguļojas ilgtspējīgā valsts attīstībā – kā teikts Aho ziņojumā – kamēr nav par vēlu.

___________________________

[1] Pamatnostādnes "Izglītības attīstības koncepcija 2006.-2010. gadam" (projekts). Ar projektu var iepazīties IZM mājaslapā (Word DOC)

[2] Nacionālā Stratēģiskā ietvardokumenta 2007.-2013. gada periodam projekts (PDF)

[3] Creating an Innovative Europe .Report of the Independent Export Group on R&D and Innovation appointed following the Hapton Court Summit (PDF)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (9) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunārs Blūms - Ina Druviete 28.03.2006 23:43
"Latvijai nav vajadzīgi roboti...bet vispusīgi izglītoti savas valsts patrioti un kultūras tradīciju pārmantotāji."

Jauna veida diskriminācija! Japānā un ASV ar sekmēm būvē pašprogramējošus robotus, kas dažādi jau tagad pārspēj cilvēka intelektu, - bet Latvijā zinātnieki puņķodamies atstrādā iztikas minimumus.

Būt savas valsts patriotam - formāli nozīmē, atzīt un veicināt savas valsts egoismu, un līdz ar to, - arī bez atzīšanas, veicināt egoismu visur, Latvijā un visā pasaulē. Taču dialektiski tas nozīmē, veicināt vispārīgu sabilstību Latvijā un Latvijas, līdz ar ES, sabilstību pasaulē.

"Lielākā daļa [izglītības sistēmas problēmu] saistās ar valsts ekonomikas attīstību, politisko situāciju, sociālajām problēmām, un te nepieciešams komplekss risinājums."

Zelta vārdi! Latvijas nacionālai attīstībai ir vajadzīga vispārīga sabilstība. Tam savukārt ir vajadzīgs vispārīgi sabilstīgs, tātad ZINĀTNISKS, visa kopskats - PASAULES UZSKATS.

No zināšanām uz prasmēm, no teorijas uz praksi un atpakaļ!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks - Druviete, pārējie diskutanti. 28.03.2006 17:02
Vēlreiz rūpīgi pārlasot ministres viedokli NAP sakarā iezīmējas plašs problēmu loks, kam risinājuma ceļi un veidi tā arī nav saskatāmi ne ministres teiktajā ne NAP dokumentā. Vispirms jāatzīst, ka ministres teiktais ir augsti politiskā tonī ieturēts un profesionāli nekonkrēts, pat nekompetents.

1. Ministre ierosina, ka NAP sakarā būtu jādiskutē par jautājumiem, par kuriem sabiedrībā valda atšķirīgi viedokļi. Tad lūdzu, kāpēc Jūs neformulējiet šos jautājumus? Mācību satura pragmatisms? Nē, cienītā, mācību saturs nevar būt ne pragmatisks, ne principiāls, ne radikāls kā politika. Tas ir zinātniska pamatojuma un kultūras jautājums, arī izglītības filozofijas jautājums. Ja NAP centrā, kaut arī tikai formāli, ne reāli, ir izvirzīts CILVĒKA jautājums, tad izglītība ir tā sfēra, kur cilvēka veidošanās kā praktiski tā teorētiski reāli notiek, un šī veidošanās tiek valstiski organizēta cienījamās ministres vadībā. Kāpēc novelt problēmu "no slimās galvas uz veselo" - uz sabiedrību, kas nav apmierināta ar šādu izglītību? Tūlīt arī pamatošu savu uzskatu, ka cilvēks (bērns) no izglītības sistēmas faktiski tiek izmests kā nevajadzīgs.

2. Ministre arī neformulē savu nostāju un izpratni par inteliģences kā vērtības un izglītības kā tirgus vērtības attiecībām. No kā viņa gaida šo izpratni? Apgalvojums, ka "jau bērnu dārzā veidojas innovatīvai ekonomikai atbilstoša domāšana" ir varbūt tehnokrātiski konkurētspējīgs !!!, bet cilvēka pašvērtību degradējošs. Līdz ar to cilvēks tikai formāli, politiski paštaisni ir izglītības centrā, bet faktiski viņa tur nav. Kā viņu tur atgriezt ?- lūk 'pati aktuālāka problēma. Kā norādīja Maija Kūle LU konferencē, arī Universitātē tirgus vērtības valda pār zinātnes un morāles vērtībām. Vai cien. ministre to nezina?

3. "Pārmaiņas mācību satura koncepcijā", ko ministre piemin kā sasniegumu, ir notikušas nemitīgi, bet vienotas, līdzsvarotas koncepcijas, par kādu ministre runā, tā arī nav. Izglītības filozofijas nav. Mums nav pašiem savu uzskatu par savu izglītības sistēmu (izņemot, protams, ministres uzskatu). Iztiekam ar ārzemju konsultantiem, kaut gan vārdos ministre to neatzīst. Patreiz spēkā esošais Pamatizglītības standarts ir manāmi gājis uz leju, t.i. prasību formalizācijas virzienā salīdzinot ar iepriekšējo, 1999.g. izdoto. Mūzika, piemēram, arvien vairāk tiek mācīta nevis kā māksla bet kā zinātniska disciplīna. Un tā mēs visi pamazām un nemanot virzāmies mankurtisma virzienā, ko ministre tik daiļrunīgi nosoda.

4. Ministre savulaik ir uzsvērusi, ka politika (laikam taču izglītībā) jāveido vieniem, bet tā jārealizē citiem. Sabiedrība tā arī nezin kuri ir tie vieni un kuri tie citi un no kā gaidīt rezultātu. Un raksta beigās - tavu atklājumu ! - izrādās, ka specifisku izglītības problēmu ir maz, viss slēpjas kompleksa risinājuma nepieciešamībā. Kāda politiski meistarīga izvairīšanās no atbildības!

5. Apgalvojumu ka faktu daudzuma zināšana ir gandrīz pirmā nepieciešamība lai dzīvotu mūsdienu sabiedrībā, es nevaru citādi saprast kā nekompetenci pedagoģijā, neizpratni par to, kas ir zināšanas.

6. Apgalvojums, ka populārzinātniskie žurnāli var motivēt skolēnus profesijas izvēlē arī ir tikai politisks uzsaukums ne vairāk. Motivācija ir cilvēka iekšējs, psihisks process, un nekas un neviens "no malas" cilvēku principā motivēt nevar. Var tikai materiāli vai morāli stimulēt.

7. Lūk, cik daudz problēmu. Un tās vēl nebūt nav visas. Bet katram ir skaidrs, cienītā Karīna Janova, ka nekādi ieteikumi un ierosinājumi ministrijas darbu nemainīs ne 7 ne 70 gados ja nebūs politiskās gribas un politiski atbildīgu vadītāju, ja netiks iedibināts valsts un sabiedrības mijiedarbības mehānisms.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Praktiķis 27.03.2006 10:05
Apsveicami, ka esam beidzot esam sākuši reāli domāt par to, ko vajadzēja darīt jau desmit gadus atpakaļ, bet toreiz politika bija īsredzīga - redzējam tikai ES un NATO. Vēlreiz uzsveru - sākuši domāt. Tomēr arī pašreizējie darbi pagaidām vēl nepārliecina, ka esam spējīgi domāt un darīt tādās kategorijās, kā paredz NAP. Par ideju - palielināt profesionālās izglītības īpatsvaru kopējā apmācību procesā. Saprotams, ka šāda proporcija neapmierina darba devējus, jo viņi ātrāk grib tikt pie darba rokām, nevis gaidīt, ka beigs augstskolu un tad par darbu prasīs vairāk. Jautājums - vai varam to realizēt? Cik zināms, pašreizējā vidējā profesionālā izglītības sistēma gan materiālajā (izņemot tos, kas tikuši pie ES naudas), gan kavalificētu kadru ziņā ir diezgan bēdīgā stāvoklī. Ja pirmo var atrisināt dažu gadu laikā, piešķirot vairākus desmitus miljonus latu (bet no kurienes?), tad kvalificētu speciālistu skolā tik vienkārši iekšā nedabūt (arī šodien par 2010.g. algu - Ls 460). Bet jautājums jau nav tikai atalgojumā, tās ir vēlēšanās veikt pedagoģisko darbu, karjeras iespējas, kuru skolā praktiski nav un citi apstākļi. Sabiedrībā arī joprojam valda neglaimojošs priekšstats par profesionālo vidējo izglītību. Dažādos plānos, vadlīnjās, likumprojektos ir daudz pieminēta izglītības kvalitāte, tomēr nespēju atrast, kuri tad nodarbosies ar profesionālās vidējās izglītības kvalitātes novērtēšanu un analīzi. Augstākai un vidējai izglītībai tādas institūcijas pastāv. Mans priekšlikums pašreizējā situācijā būtu - vispirms nostiprināt pamatus, uz kuriem gribam būvēt māju, tas ir sakārtot pašreizējo sistēmu (gan materiāli, gan arī organizatoriski). Perspekt'vā tālredzīgāk tomēr būtu vairāk uzmanības pievērst īsā cikla augstākajai izglītībai (koledžas), kur iespējams iegūt augstāko izglītību (prestižs) un samērā ātri sagatavot nepieciešamos speciālistus. Mums ir nepieciešami kadri, kuri var radīt pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību, jo Latvijas nākotne un bagātība slēpjas tikai šādā attīstībā. Skolās daudz plašāk jāienāk jaunām mācīšanās metodēm, vispirms jau kā iemācīties pareizi mācīties - jāpgūst zināšanas par zināšanām, jo pārāk daudz laika izniekojam mazefektīvā mācību procesā. Mums nepieciešams izglītības kvalitātes pētīšanas institūts, kādi jau ir attīstītākajās valstīs, lai redzētu perspektīvās izglītības kopainu. Cerams, ka neliesim ūdeni caurā mucā, domājot, ka paspēsim ieliet varāk nekā iztecēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Imants 26.03.2006 12:50
Galīgi muļķīgs, neko neizsakošs raksts, bet atbilst tam, kā jāraksta augstai amatpersonai - burtu daudz, bet skaidrības nekādas un pie tam atrauts no dzīves.
Patiesībā vērojama 'augstākās' izglītības mākslīga uzspiešana, profesionālās apmācības ignorēšana, bērnu pārslogošana ar nevajadzīgām zināšanām, viņu psiholoģiska preparēšana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Karīna Janova 24.03.2006 18:31
Aicinu visus diskutētājus piedalīties sabiedriskajā apspriedē par Nacionālo attīstības plānu un tajā ietvertajiem izglītības jautājumiem. www.politika.lv/nap

Tā ir iespēja izteikt priekšlikumus ministrijai, kas būtu izglītības jomā darāms turpmākos 7 gadus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Udox - Druviete 24.03.2006 18:02
Kārtējais murgs. Atvainojiet, bet patiesībā viss pieminētais, kas it kā raksturo kaut kādu izglītības trīs līmeņu piramīdu, izceļas tikai ar totālu haosu un mērķi sarežģīt gan skolotāju dzīvi, gan izglītības apmācību, nepārtraukti izsludinot izmaiņas, tās atsaucot vai atkal izsludinot jaunās izmaiņas. Turklāt visa tā kreditēšanas sistēma šobrīd atgādina milzu izsmieklu tajā brīdī, kad skolotājs mēģina patiesi atgūt kaut kādu apsolīto naudu - tad izrādās, ka viņš strādā neīstajā skolā vai patiesībā var atgūt tikai 10 % vai - pat bieži - kaut kad iepriekš varēja atgūt. Šis raksts ir klasiska IZM atrakstīšanās, kas līdzīnās tiem papīru kalniem, kurus IZM sūta uz skolām ar mērķi pamatot savu eksistenci un darbību. Mans viedoklis - nožēlojami. Šobrīd izglītībā sākas krīze - cik tuvredzīgam ir jābūt, lai to nepamanītu un runātu par kaut kādiem mistiskiem sasniegumiem?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Stjuudent - Cein. I.Druvietes kundzei 24.03.2006 10:51
Lasu, un lasu šo rakstu, un nespeeju aptvert - kurš no mums te dzīvo ilūzijā.Protams, neapšaubu Jūsu kompotenci un pieredzi.Tātad, mūsu izglītības piramīda, kura "it kā" atbilst vidējam Eiropas līmenim.Sirsnīgi izsmējos par frāzi, ka "mūsu studenti spēj konkurēt arī Eiropas darba tirgū", nu murgs kaut kāds! Vai tiešām neredziet, ka Latvijā students strādā, un ja ir laiks, tad aiziet uz lekcijām - un laiks atrodas. Viss paša spēkiem. Tiek krāta nauda, lai aizbrauktu atvaļinājuma laikā uz kādu no Starptautiskajām konforencēm ārzemēs, jo Latvijā, piedodiet, arī konforenču laikā students netiek uzskatīts par cilvēku, kā arī kvalitāte nav augsta.Protams, ka latviešu studenti ir konkurētspējīgi, bet mācību iestādēm un izglītības sistēmai te nav nekāds nopelns - drīzāk kauns!un par kādu nākotnes vīziju Jūs runājiet? Papildus prasības? Vajadzētu gan - lai darba devējam nebūtu papildus jāapmāca darbinieks. Bet, tad jau neatliks laika mācībām universitātē, vai ne? Kaut kad jau ir jāguļ arī. Humm, bet varbūt braukt uz ārzemēm, kur piedāvā stipendiju un dzīves vietu - atbilstošu cilvēcīgiem apstākļiem?Mjā, bet vēl aizvien tā naivā cerība par Latvijai vajadzīgiem jauniem cilvēkiem, kuri pārmantos "latviešu tautas tradīcijas", bet - par kādām tradīcijām te iet runa?"Jāspēj pētniecības rezultātus pārvērst komerciālās idejās" - ha! Neviens darba devējs nav ieinteresēts veikt šādus pasākumus, jo kvalitatīvs projekts maksā naudu, bet Latvijā kvalitāte ir reti sastopama. Un par kādiem tur vēl zinātniekiem runājiet? Piem. LU Ķīmijas fakultātē vēl aizvien tiek mācītas vecas analīzes metodes, kuras pie normāliem apstākļiem (es domāju, nevis 30 gadus vecu aparatūru, kura ir salīmēta ar PVA līmi, bet augstas kvalitātes, mūsdienīgu tehniku) vienkārši nav vajadzīgas, jo 3,5h darbu var izdarīt 10 sek.Tāda nu ir mūsu reālā situācija skatoties kaut vai tikai no mana subjektīvā viedokļa.Cerēju ieraudzīt reālu atbildi - KĀ un ar KĀDIEM līdzekļiem notiks izmainjas "mūsu izglītibas piramīdā"? "Un cerība paceļas gaisā, zilajā debesu laukā, aizlidos cīruļiem līdzi... un apstāsies Īrijas krastos"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

molders 23.03.2006 13:12
Ļoti skaisti uzrakstīts. Tikai ir viena liela nelaime. Paša izglītības ministrija un tai pakļautais ISEC praksē ignorē šeit pasludinātos principus. Izglītības sistēmā ļoti haotiski un lielā steigā tiek veiktas izglītības satura reformas. Parasti tās ir kampaņu rezultāts, kur tiek uzklausīts tikai vajadzīgais viedoklis. Šīs reformas veido neliela cilvēku grupa, kas pilnīgi ignorē skolotāju profesionāļu viedokli. Kad ministrijā interesējies, kur var iepazīties ar jau esošās analīzi, tad atbilde ir vairāk nekā dīvaina - ka šadu analīzi neviens neveic, un ja veic, tad to nedrīkst izplatīt! Vai Druvietes kundzei ir skaidrs, kas ir nacionālais elements izglītības sitēmā, ja mēs nekritiski kopējam Skotijas, Velsas un daudzu citu valstru pieredzi. Varbūt beidzot vajadzētu aprunāties ar skolotājiem uzklausīt viņu domas, nevis kā politikānei celt savu politisko reitingu ar lētām akcijām, kā tas bija Latvijas vēstures gadījumā. Skola jau neveido robotus, bet ja mēs zināšanas aizstāsim ar plezīru un nepārtrauktiem eksperimentiem, tad nonāksim pie amerikāņu sabiedrības, kur vienīgais sarunu temas ir runāt tikai sarunas pēc.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vidzemnieks - Ina Druviete 23.03.2006 12:55
Jūsu rakstā "Latvijas zināšanu piramīda" ir brīnišķīgs uzstādījums par Latvijai specifisko izglītības pieeju, kam jāatbilst "laikā un telpā". Bet šis uzstādījums arī adekvāti jārealizē ar specifiski latvisku kultūras koncepciju. Tālāk - no vienas puses Jūs sakāt, ka jāveido sava izglītības filozofija - URĀ, beidzot! bet pēc tam - ka ir maz specifisku ar izglītību saistītu problēmu, un nepieciešams komplekss risinājums. Kā to saprast? Šis risinājums tomēr jāsāk no izglītības puses. Ko tad īsti Jūs liekat priekšā? "Ko darīt" jeb "ar ko sākt?"

Saistītie raksti

RAPLM raplm.gov.lv