Atslēgvārdi:

Latvijas suverenitāte un lielvalstis 8

Vai Latvija kā maza valsts pēc 11.septembra notikumiem nav kļuvusi vēl mazāka globālajā politikā? Starptautiskās vides fragmentēšanās mazām valstīm nav labvēlīga un Latvija no negatīvām sekām var izvairīties tikai ciešāk integrējoties reģionālajās struktūrās. Tas nozīmēs arī zināmu atteikšanos no atsevišķiem suverenitātes elementiem, bet mazas valsts absolūta suverenitāte ir tikai ilūzija.

Iesaki citiem:
Latvija 255x203
Foto:© AFI

Latvija ir maza valsts. Tās statusa izmaiņas 20. gadsimtā ir bijušas cieši saistītas ar starptautiskās sistēmas transformāciju un lielvalstu politiku. Globālie un reģionālie procesi ietekmējuši gan neatkarīgas valsts izveidošanu un atjaunošanu, gan arī tās zaudēšanu. 21.gadsimts ir atnācis ar globalizētas pasaules struktūru un izpausmēm, bet mazām valstīm prioritātes tomēr ir līdzīgas kā iepriekš - nodrošināt suverenitātes neatgriezeniskumu, pilntiesīga un ietekmējoša starptautiskās politikas subjekta statusu. 11. septembra notikumi ir tikai palielinājuši aktualitāti jautājumiem par to, kāda tad ir Latvijas loma un spēja ietekmēt starptautiskos procesus, vai Latvija kā maza valsts nav kļuvusi vēl mazāka globālajā politikā? Vai, par spīti atzinumam, ka "pasaule vairs nekad nebūs tāda kā vakar", tieši pagātnes tendences - ar uzsvaru uz lielvalstu interešu sadursmi un saskaņošanu - var izrādīties izšķirošas mazas valsts suverenitātes trajektorijā?

Pirmās Latvijas Republikas neatkarības izveidošanai un stiprināšanai 1918.-1920. gadā bija nepieciešama tautas vēlme to sasniegt un apņēmība par to cīnīties. Tomēr ne mazāk svarīgi jaunas valsts dzimšanā un atzīšanā bija labvēlīgi starptautiskie apstākļi. ASV prezidenta Vilsona tautu pašnoteikšanās tiesību principu ideālisms sniedza Baltijas tautām morālo un legālo pamatojumu valsts neatkarības veidošanai. Tomēr reālais pamats Baltijas valstu neatkarībai izveidojās Krievijas impērijas sabrukuma un sekojošā atšķirīgu lielvalstu interešu sadursmes rezultātā. Paradoksāli, bet tieši stratēģisko interešu pretnostatījums šajā varas vakuumā padarīja par iespējamu Baltijas valstu neatkarību, kas faktiski nebija nevienas lielvalsts iecerēs. Vācu karavīri noturēja lielinieku armiju 1919.gada sākumā pie Ventas vācu revanšistu tālejošu plānu ietvaros "Versaļas gredzenu" pārraut caur Baltiju. Šie plāni gan neīstenojās, jo Rietumu lielvalstis, kas nevēlējās Vācijas ietekmes palielināšanos reģionā, izdarīja spiedienu uz karu zaudējušo Vāciju un arī sniedza militāro atbalstu Baltijas valstu armijām. Savukārt sabiedroto, it īpaši ASV un Francijas, mērķi atjaunot "vienotu un nedalāmu" Krieviju izgaisa Krievijas pilsoņu kara laukos. Padomju Krievijas tālākajiem centieniem atjaunot cariskās impērijas robežas svītru pārvilka "Vislas brīnums" 1920.gada augustā, kad Polijas armija Varšavas pievārtē sakāva lieliniekus. Polijas neatkarība nodrošināja Baltijas valstīm Krievijas atzīšanu "uz mūžīgiem laikiem" vēl gandrīz 20 gadus. Polijas neatkarības iznīcināšana 1939. gadā gan lielvalstu vienošanās (PSRS, Vācija), gan nevēlēšanās iesaistīties (Rietumu demokrātijas) rezultātā faktiski noveda pie status quo ante, kad Krievija gandrīz pilnībā (nozīmīgākais izņēmums Somija) atjaunoja savu 1914.gada robežu. Cerības pēc Rietumu demokrātiju atbalsta Baltijas valstu neatkarībai pēc 2. pasaules kara palika ilūzijas. Tikai PSRS impērijas sabrukums 1991. gadā vēlreiz deva iespēju Baltijas tautām kļūt suverēnām.

Pēc aukstā kara beigām izveidojusies uni-multilaterālā pasaule ar izteikti dominējošo ASV lomu, bet vienlaikus uzsvaru uz saskaņošanas mehānismu izplatīšanu un skaidru nostāšanos pret vardarbīgām izmaiņām, ir bijusi labvēlīga mazām valstīm, īpaši Baltijai. Arī NATO paplašināšanas projekts līdz šim, nenoliedzami sasaistē ar zināmām stratēģiskām un ekonomiskām interesēm, sekojis mērķim aizstāvēt un izplatīt demokrātiskās vērtības un ideālus, kas vienmēr ir bijušas viens no virzītājspēkiem ASV ārpolitikā un sabiedrības motivēšanā. 11.septembra notikumi gan atsauc atmiņā sera Halforda Džona Makkindera apgalvojumu 20. gadsimta sākuma darbā ar zīmīgo nosaukumu "Demokrātiskie ideāli un realitāte", ka demokrātijas atsakās domāt stratēģiski, kamēr tās nav spiestas to darīt aizsardzības nolūkos. Tiešām, var rast pamatojumu atzinumiem, ka teroristu triecieni Ņujorkā un Vašingtonā ir atgriezuši ASV "realitātē" un piespieduši to domāt stratēģiski, visupirms veicinot lielvalstu, it īpaši ASV un Krievijas, sadarbību un to nacionālo interešu savstarpēju ievērošanu terorisma apkarošanas vārdā. Buša un Putina savstarpējā atbalsta un labvēlības politika atsauc atmiņā 70.gadu Henrija Kisindžera reālpolitikas centienus pēc détente lielvalstu attiecībās. Putina uz sadarbību vērstā diplomātija, atteikšanās no Jeļcina perioda agresīvā toņa un nekonsekvences Rietumu valstu uztverē ir padarījusi Krieviju par normālu lielvalsti un potenciālu sabiedroto, kā arī par faktoru, kas var piedot zināmu piesardzības devu Baltijas valstu optimismam par ātru uzņemšanu NATO. Un tomēr kategoriski secinājumi par turpmāku lielvalstu interešu saskaņošanu, arī attiecībā uz mazām valstīm, būtu ne tikai pāragri, bet ignorētu līdz šim pastāvošās tendences un principus, pie kuriem pieturējusies ASV un kas arī nodrošinājuši tās globālo ietekmi un leģitimitāti.

11.septembra sekas starptautiskajā sistēmā parādīs tālākie notikumi. Fragmentācijas un integrācijas procesi, kas vienlaicīgi norisinājās kopš Aukstā kara beigām, iespējams, gūs papildus intensitāti. Globālās fragmentācijas kontekstā saglabāsies valstis, kas ir "vienlīdzīgākas" nekā pārējās un ar spēcīgāku ietekmi "lielās" politikas veidošanā. Mazām valstīm, it īpaši atsevišķu lielvalstu ģeopolitisko, ģeostratēģisko un ģeoekonomisko interešu zonā izvietotajām valstiņām, fragmentēta starptautiskā vide nevar būt labvēlīga. Latvijas no fragmentācijas procesu negatīvajām sekām var izvairīties tikai caur ciešāku integrāciju reģionālajās struktūrās. Caur integrāciju ne tikai formālā un institucionālā līmenī, bet arī apzinoties starptautisko tendenču daudzšķautņainību, izmaiņas draudu uztverē un partneru izvēlē. Integrēšanās dziļumu un valsts tālāko attīstību noteikts spēja pieņemt un pielāgoties integrācijas koncepta mainīgajām izpausmēm. Tas nozīmēs arī zināmu atteikšanos no atsevišķiem suverenitātes elementiem, bet mazas valsts, un it īpaši Latvijas, absolūtas suverenitātes iespējamība ir tikai ilūzija.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Arturs Petersons

Īpatnēja autora nostāja: vēsturiskās projekcijas tiek veidotas balstoties uz pieņēmumie. Kopš uzrakstīšanas ir pagājuši 12 gadi. Var izdarīt secinājumus:
1) Pārlieku tuvināšanās ar ASV Latvijai ir atņēmusi suverenitātes daļu, bet nav sniegusi vēlamos rezu;tātus.
2) iestāšanās ES ir vājinājusi suverēnās valsts pamatus- ekonomiku, nacionālo valūtu, darbaspēku, ražošanas apjomus .
3) tajā pat laikā Igaunija kā vēl mazāka valsts, ieturot SUVERĒNU nacionālās attīstības programmu ir panākusi pieaugumu visās iepriekšējā punktā minētajās sfērās.

Secinājums: autora maziskums liedz skatīties un veidot Latvijas suverenitāti. Mozus tautu pa tuksnesi vadāja 40 gadus- lai nomirst tā paaudze, kas dzimuši verdzībā. Latvijai ceļā uz suverinitāti ir jāiet cauri ES tuksnesim, lai apglabātu verdzību pieņēmušo paaudzi...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Marty Paudrups Paudrups

Liekas, ka veesture raada,ka lielvalstis var dariit ko grib, un kad grib, ar mazaam suvernaam valstiim (Iraq).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


oposit 24.11.2001 18:45
Paldies Andrim par teemu un analiizes ievirzi. Tomeer ne visam var piekrist. Tas, ka absoluuta suverenitaate ir iluuzija, nenoziimee mazo valstu suverenitaates padziljinaashanas neiespeejamiibu. Militaaro un komunikaacijas tehnologjiju progresa kopeejais vektors pārsvarā vērsts tieši zemaakaa fragmentaacijas liimenja virzienaa (valstu skaits sasniedzis divu simtu diapazonu). Birkavs aarlietu kreeslaa zheelojaas, ka Latvija ar saviem ierobezhotajiem resursiem jau nevarot izdariit Krievijai liidziigu spiedienu, aizmirstot, ka spiediens ir speeks uz laukuma vieniibu. Tieshi shii spiediena shaurajaa sektoraa, kas orienteets valsts specifisko intereshu virzienaa, shodien mums pietruukst visvairaak. Jau Uldis Gjeermanis aizraadiija uz latvieshu paarmeeriigu aizraushanos ar globaalajam probleemaam. Paaraak biezhi esam uznjeemushies kara kalpu lomu sveshu intereshu realizaacijai, par vienmeer esam samgi maksaajushi. Tikai viens piemeers. Pēc Latvijas dibinaashanas tika veikta agraaraa reforma, sadalot muizhu zemi (paarsvaraa vaacieshu iipashumu) jaunsaimnieciibaas. Tautu Svieniibas iebildumi toreiz tika noraidiiti un nostiprinaataas pamatnaacijas ekonomiskaas pozicijas kljuva par speeciigu stimulu valsts izaugsmei. Peec Latvijas neatkariibas atjaunoshanas muusu riiciibu vairaak ir noteikushi no aarpuses naakushi padomi un spiediens un shodien esam tur kur esam (latvieshu rokaas 15% no uznjeemeejdarbiibas, kriminalizeeta ekonomika).

Veel viens aspekts uz robezhas ar blakus teemu. Ja starpnacionaalaas konkurences intensitaate pazeminaas zem kautkaada kritiska liimenja, valsts vairs netiek uztverta ka tautas starpnacionaalaas konkurences instruments un zuud pamats moraalei. Cilveeku evoluucija ir veidojusi kaa bara dziivnieku un muusu emocionaalaa pasaule ir piemeerota baru konkurences apstaakļiem. Orientaacija uz totaalu integraaciju (ideoloģjija) ir pretrunā cilveeka dabai (biologjija). TV Discovery kanaals civilizāsijas lielajiem konfliktiem veltiito teemu saak ar vaardiem: Atgrieziisimies pagaatnee, lai atguutu zaudeetos goda un varoniibas ideaalus. Ir jaanoraida abas galeejiibas. Karsh cilveeku padara par zveeru, paarmeeriigs miers - par lopu (ar reproduceeshanaas, moraales un daudzaam citaam probleemaam). Tieshi shis apstaaklis nosaka starpnacionaalaas integraacijas galeejaas robezhas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 23.11.2001 19:01
Jauks rakstinjsh,piesaatinaats.Tomeer laikam jau taisniiba ir Veixa komentaaraa paustajam veerteejumam,autors ir veelreiz atklaajis sen zinaamu patiesiibu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

andris 23.11.2001 17:38
paldies trollimSkiet, ka diezgan detalizeta Krievijas analize tomer netiesi atspogulo Krievijas faktora (jeb Krievijas jautajuma, apzimejums ganbutu atkarigs no katra personigajiem uzskatiem par Krievijas vietu un ietekmi) aktualitati globalaja politika un it ipasi,Latvijas arpolitiskajos aprekinos.Kas attiecas par Krievijas lielvalsts statusu, tad diskusija butu jaizvers, kas ir lielvalsts koncepts un kados jautajumos Krievija tam ir atbilstosa un kados nav. Krievijas ietekme un iespejas nav salidzinamas ar ASV un ASV dominanceglobalaja politika ir visuma neapstridama. Tomer ne katram prezidentam Buss ieskatas dvesele un runa par kodolierocu samazinasanu no 6000-7000 lidz 1700-2200 vienibam un ne katrai pasaules valstij tiek piedavats (Blers) izveidot NATO un Krievijas vienotu struktura, kura iespejams Krievijai butu balstiesibas atseviskos NATO jautajumos.Bet diskusija pat saja gadijuma neiet tikdaudz par pasu Krieviju cik "lielvalstu koncerta" iespejamibu (ala Vines kongresarezultata izveidotais Eiropas koncerts). Atlausos izteikt pienemumu, ka tada iespejamiba ir ierobezota (ASV arpolitikas ideologiskas bazes sekas), tomer ne izslegtas. Bet jebkura gadijuma pilniba piekritu ar trolla domam par diskusijas izversanu arpolitisko jautajumu sakara!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

andris 23.11.2001 17:20
Sveix Veix! Paldies par piezimem un prieks ka musu diskusija turpinas, soreiz rakstiska veida. Pilniba piekritu, ka mazas valsts suverenitates ierobezotiba ir truisms, bet, skiet, ka tiesi tas pazud aiz politiska diskursa "mes esamdizeni" un apgalvojumiem, ka Latvija pati, bez arejas ietekmes, izvelesies savas arpolitiskas prioritates. Un pirmsvelesanu perioda, arpolitiskajiem jautajumiem ir tendence vel vairak iet kopsoli ar iekspolitiskajam nepieciesamibam un retoriku.Atgriezoties vel pie "ierobezotas suverenitates", pats koncepts mainas lidzi globalajiem procesiem (ari Sveice), un tas kasbija vakar var nenozimet truismu sodien, jo jauni aspekti var izmainat ta specifiku. Ka izejas punkts gan paliek truisms par absolutas suverenites iluziju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

trollis 23.11.2001 16:52
var piekrist weix, ka velesanas pie mums var sataisit pamatigus dublus. nav jau ta, ka musu talakais liktenis butu likumsakarigs, ka nekas no mums nebutu atkarigs.

bet es tomer sliecos piesieties autora vardiem un apgalvot, ka krievija nav lielvalsts globala meroga. ta ir regionala lielvara, lielvara aizsardzibas un teritorijas nozime (lidzigi ka citas lielvaras eiropa - anglija, francija, vacija, varbut ari italija un turcija - tas nospiest pie zemes ir loti gruti un dargi, bet ari tas pasas nevienam neko briesmigu izdarit nevar). bet tas globala speletaja loma balstas tikai uz veco laiku iluzijam un tradicijam. aptuveni ka britiem un franciem - pasi uzvedas, ka lielvalsts un tad visi vinus par tadiem ari uzskata, kaut visai apsaubami tas ir vairak ka regionalas lielvaras.

man gan liekas, ka krievijai vairs nav materialo un intelektuali psihologisko resursu, lai spetu but aktiva kaut vai centralazija - sava tradicionalaja etekmes zona - to vienkarsi nomaina asv, kam nopakalus steidzas turcija (ka regionalais agents). tapec man liekas, ka krievija ir pati ieintereseta izmantotrietumu apjukumu un pielikt visus resursus, lai tuvotos rietumiem. krievija veidojas par brazilijas un indijas sajaukumu - liela valsts, plasas teritorijas un resursi, cilveku skaits ieverojams, bet speka nav un tuvakaja laika ari nebus.

galvenais message - pec inerces krievijai piedevejam lielu lomu (un ne mes vien), bet ta nebut nav un parskatama nakotne diez vai ari bus. prieks par krieviem, ka sie nemet plinti krumos un brasi turas, izliekoties, ka vel visu var, ja nu loti, loti sagribes.

forumam - ir labi, ka paradas raksti par starptautiskam attiecibam. bet joprojam ta pamaz. gribas pa laikam diskusiju formata iziet ari no istabas ara un paskatities, kas notiek pagalma un kaiminu seta...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


veix 23.11.2001 15:33
Salut Andris! Redzams ka izieshana aarpus Ljas. robezhaam naak tikai par labu, jo domas uzreiz reisaas:-) Tomeer...Tavs raxta secinaajums manupraat ir sen zinaama patiesiiba (truism), jo par ierobezhoto suverenitati Suisse gadiijumaa runaa ja kopsh 19gs. saakuma...Shobriid Suisse suverenitaates instituciolalizeeshanaas ir radiijusi taadu status quo, kad lielaakos Eiropas procesos, lai panaaktu kardinaalu politikas izmainju vajaga 2/3 balsu jebkuraa referendumaa....Tas noziimee, ka ar nosaciiti nenoenkuroto suverenitaati plashaakos Eiropas paplashinaashanas procesos LAT ir lielaaka uzvareetaaja saliidzinot ar SUI un NOR, jo vairaak pateicoties mazajam iedziivotaaju skaitam un labveeliigaajam gieopolit. staavoklim. BET.......Latvijas politiskaa elite???? Vai shamaa maacees izmantot veesturiskaas izdeviibas ko tai pasniedz LAT ekon. izaugsme un ASV politikas paarkaartojumu rezultaataa paarkaartotaa Eiraazijas pol. prioritaashu karte (meenesi atpakal iznaakusi jauna graamata, diemzheel nevaru atcereeties autorus, US policy interests in Northern Europe and Baltic States)?! Baidos, ka tuvojoshaas veeleeshanas sakulstiis politisko diikji liidz nepaziishanai...:-(

Citi autora darbi
Sliedes

Latvijas ārpolitikas gada grāmata 2016 Autors:Andris Sprūds, Diāna Potjomkina, et al

Energy security

Energy (In)Security: Challenges and Prospects for the EU and Baltic States Autors:Mārtiņš Hiršs, Andris Sprūds

7943901492 40220b0a46

Latvijas ārpolitikas gadagrāmata 2015 Autors:Andris Sprūds, Diāna Potjomkina, et al

Integracija liia 2013

Latvijas ārpolitikas gadagrāmata 2013 1 Autors:Andris Sprūds, Diāna Potjomkina, et al

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Energy: Pulling the Baltic Sea Region Together or Apart? Autors:Andris Sprūds, Toms Rostoks u.c.

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru Autors:Andris Sprūds, Ojārs Balcers, Daina Eberšteina, Juris Ozoliņš, Aiga Grišāne