Raksts

Latvijas sabiedrības demokratizācijas dinamikas izvērtējums


Datums:
13. jūnijs, 2005


Foto: AFI © AFI

Demokratizācijas procesa izvērtējumu nevar uzskatīt par tīri akadēmisku pasākumu – tā galvenais mērķis ir sniegt plašai sabiedrībai un politikā profesionāli iesaistītiem cilvēkiem ieskatu problēmās un aktualizēt jautājumus, kam līdz šim sabiedrība nav pievērsusi pienācīgu uzmanību.

Saīsināti pārpublicēts no “Politikas gadagrāmata. Latvija 2004.”
“Demokrātija” ir viens no populārākiem un reizē – viens no strīdīgākiem vārdiem mūsdienu politikā, turklāt diskusiju spraigums par demokrātijas jautājumiem ir būtiski pieaudzis pēdējos gados sakarā ar “reālā sociālisma” sistēmas sabrukumu un bipolārās pasaules kārtības aiziešanu nebūtībā. Demokrātija nav “visu vai neko” stāvoklis, pastāv dažādas demokrātijas gradācijas, dažādās sabiedrībās demokrātijas ideāli var tikt īstenoti dažādos veidos, atkarībā no vēsturiskās attīstības īpatnībām, kultūras tradīcijām un citiem faktoriem, tāpēc mūsdienu pasaulē jautājumam par demokrātijas līmeņa un demokratizācijas procesu dinamikas novērtējumu ir gan zinātniskā, gan praktiskā nozīme. Latvijā pēdējos gados parādījās virkne pētījumu par demokratizācijas procesu atsevišķiem aspektiem, taču līdz šim nav ticis veikts novērtējums, kas aptvertu visus galvenos demokratizācijas aspektus.

Par pamatu Latvijas sabiedrības demokratizācijas procesu gaitas izvērtējumam tika izmantota Starptautiskā demokrātijas un vēlēšanu institūta (IDEA) metodika, kuru no citām atšķir divas galvenās pazīmes – tā iekļauj visplašāko jautājumu loku un liek uzsvaru uz kvalitatīvu izvērtējumu pretstatā kvantitatīvajiem rādītājiem. Tiek izdalīti divi galvenie demokrātijas principi – tautas kontrole un politiskā vienlīdzība. Šie principi realizējas trijās savā starpā saistītajās jomās:

  1. garantētajā pilsoņa un politisko tiesību tīklā, pirmām kārtām, vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvībās, iespējās vērsties tiesās un likuma varā, galvenajās ekonomiskajās un sociālajās tiesības, kas nodrošina iespējas realizēt iepriekšminētās brīvības;
  2. brīvās un godīgās vēlēšanās, kas rada vēlētājiem reālās izvēles iespējas, uz reprezentācijas un atbildības principiem balstītā pārvaldē, kas līdzās vēlēšanām paredz arī citas procedūras, kas nodrošina reālu vēlētu un nevēlētu amatpersonu atbildību tautas priekšā;
  3. attīstītā demokrātiskā pilsoniskā sabiedrībā, kas iekļauj brīvus un daudzveidīgus masu medijus, konsultatīvus procesus un citus pasākumus, kas nodrošina tautas politisko līdzdalību un veicina varas struktūru atvērtību sabiedriskās domas ietekmei un veicina efektīvāku publisko funkciju īstenošanu.

Novērtējumā izmantotā metodika paredzēja atbildi uz vairāk kā 70 jautājumiem par dažādām sabiedriskās dzīves jomām, kas, atbilstoši iepriekšminētajai demokrātijas izpratnei tika sagrupēti trijās lielās daļās. Ņemot vērā arvien pieaugošo starptautisko faktoru ietekmi uz demokrātijas attīstību, novērtējums paredzēja atsevišķu demokrātijas starptautiskajām dimensijām veltītu daļu, kur tika aplūkoti jautājumi par ārējo faktoru ietekmi uz valsts politiku un valsts atbalstu demokrātijas attīstībai ārzemēs.

Projekta īstenošanai tika izveidota ekspertu grupa no Latvijā pazīstamiem attiecīgo problēmu speciālistiem. Pie katras tēmas strādāja vismaz divi eksperti, kas neatkarīgi viens no otra sagatavoja atbildes uz visiem jautājumiem, kas vēlāk kļuva par pamatu kopīgā ziņojuma sagatavošanai.

Šo izvērtējumu nevar uzskatīt par tīri akadēmisku pasākumu – tā galvenais mērķis ir sniegt plašai sabiedrībai un politikā profesionāli iesaistītiem cilvēkiem ieskatu Latvijas demokrātijas attīstības problēmās un aktualizēt sabiedriskajā domā jautājumus, kam līdz šim sabiedrība nav pievērsusi pienācīgu uzmanību. Tāpēc katras nodaļas beigās eksperti sniedz savu vērtējumu par visiem aplūkotiem jautājumiem piecpakāpju vērtējumu skalā no “ļoti labi” līdz “ļoti slikti” un izdara kopsavilkumu par aplūkoto jautājumu kopumu, formulējot savu priekšstatu par vislielāko sasniegumu un visnopietnāko problēmu viņu aplūkoto jautājumu lokā, kā arī piedāvā pasākumus situācijas uzlabošanai.

Savās atbildēs uz IDEA jautājumiem eksperti nonāca pie zemāk atspoguļotajiem rezultātiem.

1. Nācija un identitāte

Vai sabiedrībā pastāv vienots priekšstats par pilsonības jautājumiem, vai tas ir brīvs no diskriminācijas?

Vislabākā iezīme

Satversmē noteiktie Latvijas valsts konstitucionālie pamati rada priekšnoteikumus visiem Latvijas iedzīvotājiem kopīgās valstiskās identitātes veidošanai un tādai pilsonības izpratnei, kas būtu atvērta visiem Latvijas iedzīvotājiem un nodrošinātu indivīdu aktīvu iekļaušanos sabiedriskajos procesos. Līdzās pakāpeniskai likumdošanas liberalizācijai pilsonības jomā un cilvēktiesību standartu konsekventai piemērošanai tas veidotu stabilu pamatu tālākai demokrātijas attīstībai.

Visnopietnākā problēma

Visnopietnākā problēma ir nesamērīgi lielais Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kam nav pilsonības (ne Latvijas, ne citu valstu) un ar to saistītie nepilsoņu politiskās līdzdalības ierobežojumi.

Ieteicamie uzlabojumi

Veicināt naturalizāciju. Šajā nolūkā grozīt noteikumus attiecībā uz nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu reģistrēšanu par pilsoņiem. Noteikt, ka jaundzimušo reģistrācija notiek automātiski, ka Latvijā dzimušie bērni arī pēc pilngadības sasniegšanas var tikt uzņemti pilsonībā reģistrācijas kārtībā.

2. Likuma vara

Vai valsts un sabiedrība ir konsekventi pakļauti likumam?

Vislabākā iezīme

Administratīvo tiesu darbības uzsākšana un likumprojekta izstrāde par zaudējumu atlīdzību personām valsts vai pašvaldības darbības rezultātā, kā arī valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības likuma projekta pieņemšana, kas, ja tiks piešķirts atbilstošs finansējums likuma īstenošanai, sniegs iespēju realizēt tiesības uz taisnīgu tiesu ikvienai personai neatkarīgi no tās materiālā stāvokļa.

Visnopietnākā problēma

Tiesu varas finansiālā un institucionālā atkarība no izpildvaras un ilgstošie tiesu procesi, īpaši krimināllietās, ņemot vērā ieilgušo jaunā Kriminālprocesa likuma pieņemšanu.

Ieteicamie uzlabojumi

Pirmkārt, nodrošināt tiesu varas neatkarīgu pārstāvību attiecībās ar citām varām, izveidojot Tieslietu padomi vai izstrādājot citu mehānismu, un tiesu finansiālo un organizatorisko neatkarību no izpildvaras. Otrkārt, nodrošināt ikvienas personas neapgrūtinātu pieeju tiesu spriedumiem. Treškārt, piešķirt nepieciešamo finansējumu juridiskas palīdzības likuma īstenošanai un nodrošināt ikvienas personas tiesības uz efektīvu aizstāvību krimināllietās, arī patreiz pastāvošās sistēmas ietvaros.

3. Pilsoniskās un politiskās tiesības

Vai pilsoņu un politiskās tiesības visiem ir vienādi nodrošinātas?

Visnopietnākā problēma

Visnopietnākā problēma ir augstais vardarbības līmenis sabiedrībā un nepietiekošā valsts ieinteresētība šo problēmu apzināt un risināt. Vardarbīgu noziegumu līmenis ir augsts, arī policijas darbībā pārāk bieži nesamērīgi tiek pielietots spēks. Cilvēku tirdzniecības problēma vēl arvien pastāv un vardarbībai ģimenē pietrūkst uzmanības no valsts puses. Pilnīgi nepietiekošs ir valsts atbalsts cietušo rehabilitācijas institūcijām un programmām.

Vislabākā iezīme

Pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi valdības un valsts struktūru spēja neitrāli uztvert pret sevi vērstu kritiku, kā arī iesaistīties konstruktīvā dialogā, lai apspriestu un risinātu jautājumus (arī likumdošanas līmenī), kuros nepieciešami uzlabojumi.

Ieteicamais uzlabojums

Neatkarīgu uzraudzības iestāžu izveide pār valsts represīvajām struktūrām un neatkarīgas tiesībsarga jeb ombuda institūcijas nostiprināšana. Lai mazinātu tiesisko nihilismu un paaugstinātu sabiedrības uzticību valsts sistēmai, nepieciešams, lai valsts cilvēktiesību uzraudzības iestādēm būtu ne tikai plašs teorētisks mandāts un deklaratīvs visaptverošs uzdevumu loks, bet arī reāla neatkarība gan finansu, gan politiskā ziņā.

4. Ekonomiskās un sociālās tiesības

Vai ekonomiskās un sociālās tiesības ir garantētas visiem un vienādā mērā?

Eksperti secina, ka Latvijā pastāv būtiska iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība, ienākumu,nodarbinātības un bezdarba atšķirības starp reģioniem, kā arī liels skaits sociāli atstumtu cilvēku. Džini koeficients Latvijā ir ievērojami pieaudzis no 0.25 1991 gadā līdz 0.30 1996. gadā un 0.36 2003. gadā. Reālais IKP Rīgā ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā Latgalē, savukārt, reģistrētā bezdarba līmenis Latgalē aptuveni 3.5 reizes pārsniedz bezdarbu Rīgas rajonā. Tādējādi, kā rāda pieredze, lai gan pēdējo gadu laikā Latvija kopumā ir samērā veiksmīgi attīstījusies, ievērojama iedzīvotāju daļa nav guvusi labumu no šīs izaugsmes.

Lielākais sasniegums

Likumdošanas sakārtošana un institūciju izveidošana sociālās aizsardzības jomā, kā arī ilgtermiņa bezdarba īpatsvara samazināšana kopējā bezdarbā no 58% 2000.gadā līdz 41% 2003.gadā reizē ar bezdarba līmeņa samazināšanos.

Lielāka problēma

Iedzīvotāju veselības stāvoklis, kuru Kopējā iekļaušanas memorandā (2003) Latvijas valdība vērtē pēc dzīves ilguma un mirstības rādītājiem kā neapmierinošu. Satraucoša ir augsta mirstība darba spējīgā vecumā. Sociālajai aizsardzībai atvēlēto līdzekļu īpatsvara samazinājums IKP negatīvi ietekmē iedzīvotāju dzīves līmeni un veselības stāvokli.

5. Brīvas un godīgas vēlēšanas

Vai vēlēšanas ļauj cilvēkiem kontrolēt pārvaldes struktūras un to rīcībpolitiku?

Vislabākā iezīme

Pretēji vairākās attīstītajās demokrātijās novērotajai tendencei vēlēšanu līdzdalībai sarukt Latvijā saglabājas pietiekoši augsta un stabila vēlētāju līdzdalība nacionālajās (Saeimas) vēlēšanās.

Visnopietnākā problēma

Vērienīgas politiskās reklāmas izvietošanas un publicitātes nodrošināšanas iespējas ir atkarīgas no katras partijas rīcībā esošajiem finanšu resursiem. Tā kā šie resursi visbiežāk koncentrējas nedaudzu, nereti Saeimā jau ievēlētu partiju rokās, ir grūti runāt par līdzvērtīgu politisko konkurenci partiju starpā.

Ieteicamie uzlabojumi

Ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu milzīgo nozīmi mūsdienu politiskajā komunikācijā (ne tikai priekšvēlēšanu kampaņās), būtu jāmeklē efektīvākie veidi, lai nodrošinātu partiju līdzvērtīgāku piekļūšanu publiskās komunikācijas kanāliem un tādējādi pilnveidotu saziņu ar vēlētājiem.

6. Politisko partiju demokrātiskā loma

Vai partiju sistēma atbalsta demokrātijas darbību?

Vislabākā iezīme

Reaģējot uz sabiedrības spiedienu, Saeima 2002.gadā pieņēma grozījumus likumdošanā, aizliedzot juridisko personu ziedojumus politiskajām partijām un samazinot ziedojuma maksimālo summu viena gada laikā. 2003.gadā tika noteikti arī partiju tēriņu ierobežojumi priekšvēlēšanu kampaņu laikā.

Visnopietnākā problēma

Neraugoties uz Saeimas veiktajiem grozījumiem partiju darbību regulējošajā likumdošanā un nevalstisko organizāciju centieniem novērot politisko organizāciju finanšu plūsmu priekšvēlēšanu kampaņu laikā, joprojām saglabājas partiju finansiālā atkarība no šaurām interesēm. Daži no cēloņiem šādai situācijai ir saistīti ar priekšvēlēšanu kampaņu izdevumu straujo pieaugumu, sabiedrības kraso ekonomisko noslāņošanos, zemo uzticēšanos partijām un potenciālajiem ieguvumiem no ciešām saiknēm ar ietekmīgākajām politiskajām partijām. Otra problēma ir Latvijas partiju mazais biedru skaits. Latvijā šis rādītājs ir viens no viszemākajiem visā Eiropā, neraugoties uz to, ka pēdējās desmitgadēs partiju biedru skaits ir samazinājies teju visās attīstītajās Eiropas demokrātijās.

Ieteicamie uzlabojumi

Diskutabls, taču mērķtiecīgs un viegli administrējams uzlabojums partiju atkarības mazināšanai no finanšu līdzekļiem un dāsniem ziedotājiem ir apmaksātas politiskās reklāmas ierobežojums vienā vai vairākos plašsaziņas līdzekļu veidos. Vienlaikus gan būtu paplašināma un pilnveidojama bezmaksas raidlaika piešķiršana sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos vēlēšanām reģistrēto kandidātu sarakstiem.

7. Pārvaldes struktūru efektivitāte un atbildība

Vai pārvaldes struktūras ir atbildīgas tautas un tās pārstāvju priekšā?

Vislabākās iezīmes

  1. Publisko pārvaldi reglamentējošās likumdošanas (Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Valsts civildienesta likuma, Publisko aģentūru likuma, Administratīvā procesa likuma) izstrāde un pieņemšana.
  2. Politikas analīzes un koordinācijas vienības izveidošana Valsts kancelejā.

Visnopietnākā problēma

Politiskās gribas pēctecības trūkums politiķu vidū attiecībā uz publiskās pārvaldes reformas īstenošanu, kā arī politiķu neinteresētība valsts pārvaldes darbā.

Ieteicamie uzlabojumi

  1. Nepieciešams konsolidēt sabiedrības pieprasījumu pēc pēctecības politiķu un valsts pārvaldes darbā. Valsts pārvaldes efektivitāte un demokrātiskā kontrole pār to ir tieši atkarīga no pilsoniskās sabiedrības kā prasīga klienta veidošanās – tāpēc tieši pilsoniskās sabiedrības spēks un kapacitāte lielā mērā ietekmēs turpmāko pārmaiņu virzību šajā jomā.
  2. Nepieciešams turpināt izmantot starptautisko organizāciju veikto ekspertīžu piedāvātās iespējas un ciešāk sadarboties ar citu ES valstu valsts pārvaldes reformu politikas veidotājiem, kas ļautu uzturēt pārmaiņu kvalitāti un tempu atbilstoši ES kopējam līmenim.

8. Civilā kontrole pār karaspēku un policiju

Vai karaspēks un policija ir pakļauti civilai kontrolei?

Vislabākās iezīmes

Ir radīts normatīvais pamats civilās kontroles pār bruņotajiem spēkiem nodrošināšanai. Pilnveidojas normatīvā bāze policijas un valsts drošības dienestu atbildības nostiprināšanai. Latvijas policijas etniskais sastāvs izlīdzinājies atbilstoši etniskajam sastāvam pilsoņu vidū, kaut arī vēl ir saglabājusies disproporcionāli liela mazākumtautību pārstāvniecība policijas darbinieku vidū. Pieaug valsts drošības iestāžu kompetence un darbības tiesiskums.

Visnopietnākās problēmas

Kvalitatīvā bruņoto spēku civilā kontrole ir apgrūtināta kontroles īstenotāju nepietiekamas sagatavotības dēļ. Nepilnīgās iespējas izmantot praksē normatīvajos aktos noteiktās tiesiskās garantijas pret indivīda brīvību apdraudējumu no policijas un valsts drošības dienestu puses. Mazākumtautību pārstāvju, īpaši, krievu mazais īpatsvars Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Ieteicamie uzlabojumi Pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju individuālos pienākumus civilās kontroles pār bruņotiem spēkiem procesā. Policijas iekšējās un ārējās uzraudzības mehānismu kapacitātes stiprināšana. Veikt pasākumus, lai palielinātu mazākumtautību pārstāvniecību Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī sekmēt to līdzdalību jaunveidojamajā profesionālajā armijā. Sekmēt sieviešu īpatsvara palielināšanos vadošos amatos policijā. Nodrošināt motivēta personāla darbību un tās stimulēšanas sistēmu policijas, prokuratūras un drošības iestāžu darbībā.

9. Korupcijas mazināšana

Vai valsts ierēdņi ir brīvi no korupcijas?

Vislabākās iezīmes

1. NVO un daļas mediju ietekmes pieaugums korupcijas jautājumu aktualizēšanā; 2. KNAB darbības uzsākšana un izvēršana; 3. Partiju finansēšanas likuma sākotnējā ieviešana un jaunais teksts.

Visnopietnākā problēma

Augsta līmeņa politiķu iesaistīšanās koruptīvos darījumos; līdzšinējā tiesībsargājošo iestāžu nespēja šo darbību apkarot un novērst.

Ieteicamie uzlabojumi

1.Iedzīvotāju ienākumu deklarāciju efektīva kontrole; 2. Veicināt likumu interpretāciju saskaņā ar to garu, nevis pieķeroties pie burta un gramatikas; 3. KNAB, NVO un medijiem ieteicams vairāk izklāstīt reālos panākumus korupcijas apkarošanā, jo tā ir daļa no efektīvas novēršanas. 4.Nepieciešami jauni labas kvalitātes pētījumi: reprezentatīvas aptaujas, fokusa grupu izmantošana, mediju un publiska diskursa analīzes.

10. Plašsaziņas līdzekļi demokrātiskajā sabiedrībā

Vai plašsaziņas līdzekļi darbojas demokrātisko vērtību stiprināšanas vārdā?

Vislabākās iezīmes

Sakārtota likumdošana un mediju daudzveidība.

Visnopietnākās problēmas

  • Divu informācijas telpu pretnostatījums, dialoga trūkums starp tām, kas neveicina demokrātisku diskusiju publiskajā sfērā un integrētas pilsoniskas sabiedrības attīstību
  • Sabiedrisko elektronisko mediju atkarība no valsts finansējuma
  • Informācijas trūkums par mediju īpašniekiem
  • Pilsoniskas organizācijas trūkums, kas izskatītu pilsoņu sūdzības par žurnālista ētikas pārkāpumiem pret personu un kontrolētu likumdošanas ievērošanu
  • Analītiskās, pētnieciskās žurnālistikas vājums
  • Specializētu un kvalitatīvu izdevumu pastāvēšanas grūtības komercializācijas un maza mediju tirgus apstākļos
  • Vienotas izpratnes trūkums par žurnālistikas lomu un funkcijām demokrātiskā sabiedrībā

Ieteicamie uzlabojumi

  • Elektronisko mediju abonentmaksas ieviešanas veicināšana
  • Nacionālās radio un televīzijas padomes depolitizācija
  • Žurnālistu pašregulējošas organizācijas radīšana
  • Kopēju, visiem žurnālistiem pieņemamu profesionālo standartu izstrādāšana un pieņemšana (ētikas kodekss)
  • Pilsoniskas organizācijas radīšana, kas izskatītu pilsoņu sūdzības par žurnālista ētikas pārkāpumiem pret personu.

11. Politiskā līdzdalība

Cik plaša ir pilsoņu līdzdalība politiskajā dzīvē ?

Vislabākā iezīme

Uz salīdzinoši lēna un nevienmērīga iedzīvotāju aktivitātes un līdzdalības pieauguma fona, kā vislabākās iezīmes vērtējamas:

  • pieaugoša iedzīvotāju ticība iespējām kaut ko mainīt savā un sabiedrības dzīvē;
  • pirmie soļi valsts politikā pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un dzimumu līdztiesību īstenošanai, kā arī sabiedrības iesaiste šīs politikas veidošanā.

Visnopietnākā problēma

Ļoti zemais iedzīvotāju īpatsvars, kuri iesaistās brīvprātīgās aktivitātēs savās ģeogrāfiskajās kopienās un sabiedriskā labuma jomās – vides aizsardzībā, veselības veicināšanā, sociālajā palīdzībā, demokrātijas veicināšanā. “Neatkarīga” finansējuma trūkums demokrātijas veicināšanai.

Ieteicamie uzlabojumi

Apstiprināt un ieviest Programmu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai. 2005. – 2009. gadam un ieviest Programmu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.-2006. gadam pasākumus gan iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju kapacitātes celšanai, gan arī valsts un pašvaldību atvērtības nodrošināšanai.

12. Pārvaldes struktūru atsaucīgums

Vai pārvaldes struktūras ņem vērā iedzīvotāju domas?

Vislabākā iezīme

Tiesību akti paredz salīdzinoši daudz iespējas piedalīties dažādu līmeņu publiskās pārvaldes darbībā. Arvien vairāk iedzīvotājiem un citām grupām tiek skaidrots par šīm iespējām.

Visnopietnākā problēma

Joprojām iedzīvotāji ir nepietiekoši zinoši par publisko pārvaldi, tai skaitā pašvaldībām. Informācija ne vienmēr tiek pasniegta izprotamā un uzskatamā formā.

Ieteicamie uzlabojumi

Jāapsver iespēja par vietējo referendumu rīkošanas atzīšanu likumdošanā. Jāizveido ombudsmena dienestu.

13. Decentralizācija

Cik lielā mērā lēmumi tiek pieņemti iedzīvotājiem vistuvākajā pārvaldes līmenī?

Vislabākā iezīme

Īstenojot valsts pārvaldes un pašvaldību reformas veikta publiskās pārvaldes funkciju decentralizācija, virkni funkciju nododot no centrālās valdības līmeņa pašvaldībām.

Visnopietnākā problēma

Latvijā ir zema pašvaldību finanšu autonomija. Pašvaldību finanšu resursi ir nepietiekami, lai veiktu visas obligātās pastāvīgās funkcijas. Latvijā nav noteikti pašvaldību nodokļi, pašvaldību budžetu ieņēmumos liels ir mērķdotāciju īpatsvars.


Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!