Latvijas rasisma stereotipi 8

Jēdziens "rasisms" ir ļoti plašs, daudzas tā izpausmes nav aktuālas Latvijai, bet mums problemātiska varētu būt atšķirīga attieksme pret cilvēku viņa etniskās piederības dēļ.

Iesaki citiem:
Mits 255x203
Foto:© AFI

Ko nozīmē rasisms mūsdienu izpratnē?

Varētu sākt ar to, ka ANO konferencē, kas patlaban notiek, lieto četrus terminus. Šī konference ir par rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un neiecietību. Rasisms - tas ir vienas rases pārākuma sludināšana, rasu diskriminācija - tā ir jebkāda cilvēku atšķirīga uztveršana, rīcība pret viņu tādēļ, ka šim cilvēkam ir atšķirīga ādas krāsa, izcelšanās, valstiskā vai etniskā piederība.

Acīmredzot, izpratne par rasismu kā diskrimināciju ādas krāsas dēļ, tagad tiek interpretēta daudz plašāk.

Tieši tā. Šodien lietojot jēdzienu "rasisms" tiek aptverta jebkāda atšķirīga attieksme pret cilvēku tikai tāpēc, ka viņš ir savādāks. Mēs varam apskatīties arī Latvijai saistošajā 1965. gada konvencijā "Par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu", kur ir diezgan precīza definīcija - rasisms ir jebkāda atšķirīga attieksme pret cilvēku, kas pamatojas uz rasi, ādas krāsu, izcelšanos, valstisko vai etnisko piederību. Rase - tas ir tikai viens no diskriminācijas pamatiem. Tikpat labi - juridiskā izpratnē rasu diskriminācija ietver arī citādu attieksmi pret cilvēku viņa etniskās piederības dēļ.

Vai šajā aspektā ir iespējams runāt par rasu diskrimināciju Latvijā?

Tā kā jēdziens "rasisms" ir ļoti plašs, daudzas tā izpausmes nav aktuālas Latvijai, ņemot vērā arī Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu un vēsturisko mantojumu. Mums aktuāla varētu būt tieši vai netieši atšķirīga attieksme pret cilvēku etniskās piederības dēļ. Tieši šis aspekts nepārtraukti tiek pacelts politisko diskusiju līmenī attiecībā pret Latviju. Ja mēs juridiski iedziļināmies, tad mums jāatrod konkrētas tiesības, kas tiek pārkāptas uz šīs etniskās piederības pamata. Ja mēs analizējam, tad tieši likumdošanā nekur neparādās etniskā izcelšanās kā iespējamais atšķirīgas attieksmes pamats. Ja mēs skatāmies netieši ar kādu piemēru no Latvijā notiekošiem procesiem... Piemēram, krievs vai ukrainis uzskata, ka latviskojot viņa uzvārdu, teiksim, Ivans Ivanovs uzskata, ka šādi rakstot uzvārdu, viņš zaudē savu identitāti. Viņš sevi uztver kā Ivan Ivanov. Viņš saka: tas ir manu cilvēktiesību pārkāpums, gan tiesības uz privāto dzīvi, gan manas tiesības kā mazākumtiesību pārstāvim tiek pārkāptas.

Vai jums ir informācija, kā mainījusies šo jautājumu izpratne pasaulē kopš sešdesmitajiem gadiem?

Rasismam ir ļoti daudz seju. Bija aparteīds, tas ir izskausts. Konferencē, kas patlaban notiek, tiek minēts, ka modernas rasisma formas - ksenofobija pret viesstrādniekiem, bēgļiem, citu valstu pilsoņiem. Globālākā mērogā tiek runāts par antisemītismu kā problēmu, kā vienu no rasisma izpausmēm. Islamofobija parādās globālā mērogā, cionisms tiek apspriests ka viena no iespējamām problēmām rasu diskriminācijas kontekstā.

Kā jūs skaidrotu cēloņus? Piemēram, ksenofobija. Tā ir liela mērā Eiropas, bet savā ziņā arī Latvijas problēma.

Katras iespējamās diskriminācijas cēloņus nosaka konkrēti apstākļi: pagātne, procesi katrā konkrētajā valstī. Vai Latvijā ir izteikta ksenofobija - neiecietība pret iebraucējiem? Manuprāt, patlaban tā nav aktuāla, bet Latvijai integrējoties Eiropas Savienībā tā kļūs par problēmu.

Kādā ziņā?

Mēs esam bijuši savā ziņā nošķirti no informācijas un visas citas plūsmas, kas notiek Eiropas ietvaros. Pagājušajā gadsimtā latviešu etniskais sastāvs ir atšķaidīts ar iedzīvotājiem, kuriem ir cits etniskais sastāvs. Patlaban vairākuma iedzīvotāju rūpju moments Latvijā ir saglabāt latvisko identitāti. Neiecietības izpausmēm šeit ir vairāki līmeņi. Ja mēs runājam no iedzīvotāju vairākuma viedokļa, tad neiecietības izpausme tiek vērsta pret tā saucamajiem kolonistiem, kā varam redzēt presē, nelojālajiem nepilsoņiem, kas ir ieceļojuši padomju gados, kas šeit nav piedzimuši, bet darba meklējumos ir ieceļojuši un palikuši Latvijā. Latvijai integrējoties Eiropā, sāksies pavisam citi procesi. Teiksim, ieceļos viesstrādnieki no citām valstīm. Protams, to ir grūti paredzēt, bet kaut kādas izmaiņas notiks. Varbūt sāks ieceļot no Eiropas Savienības valstīm, no jaunajām Savienības valstīm. Vienkārši Latvija pieslēgsies tai kustībai, kas Eiropā notiek patlaban. Gan preču, gan cilvēku, brīvā darbaspēka kustībai. Iedzīvotāju vairākumam parādīsies jauni sentimenti.

Latvijā šobrīd netiek diskutēts par šiem jautājumiem, arī tādā mērā, kā tas skar citas Eiropas vai pasaules valstis. Varbūt, šeit jārunā par to, ka nav attīstījusies diskusiju telpa par starptautiskām problēmām. Ja sabiedrībā notiktu adekvāta diskusija par šīm problēmām, tās nerastos.

Šī problēma radīsies jebkurā gadījumā, bet diskusiju var sagatavot un problēmu risināt daudz vienkāršāk. Šeit mēs runājam par to, ka iedzīvotāju vairākuma negatīvās jūtas ir vērstas uz krieviski runājošu iedzīvotāju daļu, lielā mērā to pat neapzinoties. Es domāju, ka sabiedrība lielā mērā neapzinās, ko nozīmē jēdziens "rasu diskriminācija". 2000.gadā izdarītās socioloģiskās aptaujas rāda, ka 28% respondentu kā pirmo cilvēktiesību pārkāpumu pamatu nosauc viņu etnisko piederību.

Mēs nevaram runāt par valsts līmeņa antisemītismu šeit, bet vai pastāv
ikdienas apziņas līmeņa antisemītisms Latvijā? Tā saucamais sadzīviskais antisemītisms?

Ja mēs palasīsim laikrakstu "Latvietis Latvijā", mēs atradīsim klajas antisemītisma izpausmes, tiek lietots termins "žīdi", piedāvāts viņus deportēt. Protams, sadzīviskā līmenī, kaut kādos slāņos pastāv antisemītisms Latvijā. Jautājums ir par tā apmēru. Protams, mēs nevaram runāt par institucionalizētu antisemītismu.

Mēs jau nevaram arī Vācijā runāt par institucionalizētu neonacismu vai Amerikā par institucionalizētu rasismu. Tie vienkārši pastāv tajā politiskajā kultūrā paši no sevis. Vienkārši ir jēga noskaidrot cēloņus tām parādībām.

Ir jēga noskaidrot cēloņus un apzināt, cik lielos apmēros tas pastāv. Ja runājam par Latviju, manā skatījumā, jautājums par rasu diskrimināciju, par visām tās izpausmēm, nav šeit dienas kārtībā. Tas ir kaut kas tāds, pie kā vēlāk ķersies klāt, uz to norāda kaut vai likumdošana. Latvija pagājušajā gadā prezentēja savu nacionālo ziņojumu par to, kā mēs izpildām saistības, ko uzliek konvencija "Par visa veida rasu diskriminācijas izskaušanu". No uzraudzības komisijas sekoja pārmetums, ka Latvijas likumdošanā nav skaidri definēts, kas ir rasu diskriminācija. Tas norāda, ka likumdošanas līmenī netiek domāts par to, nav skaidrs, kas jāsaprot ar terminu "rasu diskriminācija". Es jau minēju, ka 28% cilvēku uzskata, ka viņi tiek diskriminēti uz etniskās izcelšanās pamata. Tajā pat laikā nav neviena tiesas sprieduma, kas būtu par šo jautājumu: ir vai nav notikusi diskriminācija. Cilvēki nesūdzas par šiem jautājumiem Valsts Cilvēktiesību birojā, cilvēki nesūdzas Darba inspekcijā, bet tas norāda uz kaut ko citu. Pirmkārt, ko cilvēki paši saprot ar diskrimināciju uz etniskā pamata un parādās arī tas, ka nav uzticēšanās valsts mehānismam. Tam, ka valsts izskatīs šo jautājumu un pieņems cilvēkam labvēlīgu lēmumu. Te mēs varam paskatīties, kāds tad ir šis institucionālais mehānisms. Aivara Gardas piemērs arī pierāda, ka Latvijā ir uzlikta diezgan augsta latiņa, kad iestājas kriminālatbildība. Tur ir noteikts pants, ka cilvēku var sodīt, sākot ar naudas sodu un beidzot ar cietumsodu par apzinātu nesaticības sludināšanu sabiedrībā. Kāpēc Latvijā nav neviena lieta, kur cilvēks, pamatojoties uz šo pantu, būtu notiesāts? Aizsardzības institūcijas norāda uz to, ka nevar pierādīt šo nodomu apzināti kurināt šo naidu, nesaticību Latvijas sabiedrībā.

Grūti atrast pierādījumus?

Jā. Sekas varētu būt tādas, ka nesaticība tiek kurināta. Ja mēs paskatāmies uz grāmatu, kas tika publicēta pirms "Viedas" konkursa, mēs varam izlasīt daudzas lietas, kas neveicina integrāciju vai mierīgu līdzāspastāvēšanu. Tā liela mērā aizskar daudzus krievu tautības cilvēkus.

Ir ierosināta krimināllieta?

Nē, tādēļ, ka pārbaudot faktus, prokuratūra nonāca pie slēdziena, ka nav šī apzinātā nodoma kurināt rasu naidu.

Kas ir apzināts nodoms?

Tas ir, ka cilvēks publicē grāmatu tieši vēloties provocēt kaut kādu nesaticību.

Bet ko tad viņi vēlējās?

Es esmu jurists. Palasot gan ievadu, gan pēcvārdu tajā grāmatā, gan intervijas presē, vismaz grāmatas izdevēji to cenšas pasniegt to tādā veidā, ka... Šajā gadījumā viņi piesauc Rēriha mācību, kam būtībā ar to nav nekāda sakara, sekojot kādiem augstākiem principiem...

Rērihs taču teica: "Miers caur kultūru".

Tieši tā. Viņi cenšas nodrošināt šo latviskās identitātes, latviskās valsts pastāvēšanu un viņi, starp citu, apelē arī pie latviešiem. Aicina apzināties, ka šo latvisko valsti mēs varam saglabāt tikai tad, ja mēs draudzīgi liekam saprast cittautiešiem, ka labāk, lai viņi brauc projām.

Atgriežoties pie antisemītisma. Manuprāt, Latvijā tas tiek aplūkots virspusēji un ar tādām vispārējām bailēm. Es samērā bieži, ikdienas apziņas līmenī esmu saskāries ar to, ka, runājot par pazīstamiem zinātniekiem, māksliniekiem, uzņēmējiem, tiek norādīts, ka viņš ir "žīds". Manuprāt, tas ir sadzīves antisemītisms, kas šeit ir izplatīts un publiski netiek apzināts.

Pats es nevarētu apgalvot, ka es samērā bieži būtu ar to saskāries, bet, mēs varam paskatīties uz dažādām izpausmēm... Tas pats bēdīgi slavenais "Panorāmas" sižets par čigāniem. Tipisks stereotipu demonstrēšanas gadījums. Jūs to dēvējat par antisemītismu, es tos sauktu par stereotipiem, kas ir izveidojušies un pastāv attiecībā pret kādu iedzīvotāju kategoriju. Toreiz arī gan žurnālisti, gan policisti vērsās pie čigāniem - pie vienas etniskas grupas. Tādējādi norādot uz šo uzskatu, "ja jau čigāns, tad jau zirgu zaglis utt." Tas ir ļoti būtiski, tas tiks uzsvērts arī ANO konferencē, par masu mediju lomu stereotipu izplatīšanā vai graušanā.

Kā tas ir Latvijā? Mediji atražo šos stereotipus?

Jā. Mēs jau par to runājām, ka Latvijā par jautājumiem, kas saistīti ar rasu diskrimināciju, nenotiek diskusija.

Kāpēc?

Tāpēc, ka tas nav bijis aktuāli.

Kam ir jānotiek, lai būtu aktuāli?

Piemēram, ja Latvija zaudēs kādu lietu ANO Cilvēktiesību komitejā, kas līdz ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu ir institūcijas, kurās Latvijas iedzīvotāji var sūdzēties un sūdzas par savu tiesību pārkāpumiem. Pēkšņi mēs izdzirdēsim, ka Latvijā notikusi rasu diskriminācija, sāksim domāt. Kas par to ziņo? Masu mediji, žurnālisti to dara. Analizējot Latvijas presi, mēs nevaram teikt, ka notiek diskusija par rasu diskrimināciju pat sadzīviskā līmenī. Tā nepastāv. Acīmredzot, ir vajadzīgs kāds grūdiens no ārpuses, lai process sāktos iekšienē. Protams, daļēji uz to ir vērsta visa integrācijas programma.

Vai nav tā, ka gan Rietumeiropā, gan Latvijā pastāv tas, ko politikas zinātne apzīmē ar jēdzieniem "oficiālā politiskā kultūra" un "reālā politiskā kultūra", kuras ne vienmēr sakrīt? Oficiālās politiskās kultūras līmenī viss ir kārtībā: mums nav rasu diskriminācijas, mums nav antisemītisma, ksenofobijas.

Rasu diskriminācija ir karstais kartupelis. Latvijā mēs ar to saskaramies retāk tikai tāpēc, ka mums ir ļoti maz melnādainu cilvēku, bet šī problēma, protams, pastāv visās pasaules valstīs. Mēs neesam nekas unikāls, nekāds izņēmums.

Es gribēju pateikt piemēru. Konvencijai par Rasu diskriminācijas izskaušanu ir 157 dalībvalstis - tas ir milzīgs skaits. Šīs valstis ir uzņēmušās konkrētas juridiskas saistības. Tajā pašā laikā šī konvencija paredz iespēju, ja dalībvalstis atzīst, tad indivīdiem ir tiesības griezties ar sūdzībām Diskriminācijas komitejā, kas ir izveidota uz šīs konvencijas pamata. Tikai 34 valstis ir atzinušas šīs tiesības saviem iedzīvotājiem tur griezties.

Latvija nav to skaitā?

Neviena valsts no bijušajām padomju republikām, izņemot Krieviju nav to atzinušas, Latvija arī nav to skaitā.

Kāpēc?

Es domāju tāpēc, ka arī politiskā līmenī pastāv apziņa, ka varētu būt daudz problēmu diskriminācijas kontekstā- gan Latvijā, gan daudzās Rietumu valstīs. Ļoti nedaudzas Rietumu valstis ir devušas iedzīvotājiem tiesības vērsties pret sevi šajā komitejā.

Kā jums šķiet, vai informācijas un ekonomikas globalizācija ir padarījusi pasaules sabiedrību tolerantāku?

ANO pašlaik notiekošajā konferencē deklarācijas projektā patlaban vēl joprojām ir punkts, ka triju dekāžu laikā būtiski panākumi vēl nav panākti diskriminācijas izskaušanā pasaulē. Tas ir sākot no septiņdesmitajiem gadiem, kad ANO sāka vērsties pret šo fenomenu. Es domāju, vienas formas tiek apkarotas, jaunas parādās. Globalizācija ir koks ar diviem galiem. Kā var cīnīties ar rasismu? Jāsāk ar konkrētu valsts politiku, ar izglītību skolā par šiem jautājumiem, kas ir rasisms, kāpēc vajadzētu dzīvot iecietības gaisotnē. Latvijā, manuprāt, tas skolās vispār netiek mācīts. Es te varu citēt punktus, kurus viņi gatavojas iekļaut konferences deklarācijā, kādus pasākumus iesaka. Tie ir tie paši vispārējie, kā risināt jebkuru globālu problēmu - vispirms jāapzinās problēma sabiedrībā, jābūt politiskai gribai institucionāli, finansiāli, visādos citādos veidos to risināt. Svarīga ir sociāli ekonomiskā situācija, izglītība skolā ir tikpat svarīga, visi ir kompleksi pasākumi.

Arī Eiropas Savienība, kas ir ekonomiska savienība un ar cilvēktiesībām uz "jūs", pagājušajā gadā pieņēma Rasu direktīvu, kas uzliek valstīm pienākumu līdz 2003. gadam veikt diezgan detalizētus pasākumus - pirmkārt, darba attiecību jomā, bet arī citās sociālajās sfērās, izglītības, pajumtes jautājumos. Piemēram, ir paredzēta kompensācija, ja darba intervijas laikā aizvaino manas nacionālās jūtas... Pie kam nevis man ir jāpierāda, ka tas ir noticis, bet intervētājam, ka viņš to nav izdarījis. Šis ir punkts, kurā Latvija direktīvas prasības ir jau izpildījusi, jo jaunajā Darba likumā, kas stāsies spēkā nākamā gada jūnijā, minētā kārtība ir noteikta. Taču ir darbi, kas vēl jādara. Piemēram, Latvijā nav institūcijas, kas varētu pētīt diskriminācijas problēmu, izskatīt sūdzības un ietekmēt procesus gan likumdošanas līmeni, gan sadzīviska līmenī.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 07.09.2001 17:43
Martinjakam. Protams,protams,mees visi esam subjektiivi ,jo citaadi nemaz nespeejam buut.Es savu pasaules ainu un viedokli buuveeju balstoties uz savaam zinaashanaam un pieredzi.Juus ,es ceru, daraat gluzhi taapat.Es piekriitu arii tam ,ka katram ir tiesiibas uz savu viedokli un poziiciju jebkuraa jautaajumaa.Bet jebkura poziicija balstaas uz kaut kaa.Taa var balstiities uz ticiibas ,uz aizspriedumiem, uz privaati merkantilaam intereseem utt.,utjpr. Tomeer augliiga diskusija saakas tad un tikai tad ,ja shii poziicija ir balstiita uz racionaaliem argumentiem,kas ,savukaart ,arii var buut bezgala dazhaadi,piem .korektu un profesionaalu empiirisko peetiijumu rezultaati.Gadiijumaa ,ja kaads izveelas argumentus citaa dimensijaa ,lasiit a-racionaalus argumentus,tad lieta kljuust neinteresanta,jo mums paliek tikai viena iespeeja-- ticeet shiem argumentiem vai nee.Ja pareizi atminu epistemologjijas teoriju, tad cilveeks ,kas tiecas kaut ko izzinaat tiek saukts par izzinosho subjektu,kameer tas ko vinjsh alkst izzinaat tiek deeveets par izzinaamo objektu.Nu re un ,ja shis izzinaamais objekts ir rasisms un ksenofobija Latvijaa,tad noteikti ir bezgala daudz shiis lietas vai paraadiibas redzeejumu.Manas kritikas meerkjis bija attiiriit shos subjektiivos redzeejumus no saarnjiem ,kas neiztur nekaadu kritiku,kas ,savukaart, ir balstiita uz sociaalo zinaatnju metodologjiju un formaalo logjiku.Njemot veeraa sho saarnju daudzumu ,es uzurpeeju sev tiesiibas nosaukt shos redzeejumus par primitiivi subjektiiviem.Un no sava viedoklja neatsakos arii shobriid.Redziet sociaalaa izzinja buutiski atshkjiras no dabaszinaatniskaas izzinjas.Dabas likumus mees nevaram mainiit,sociaalos varam ietekmeet un ideaalaa gadiijumaa arii mainiit.Diivainaa kaartaa veesture raada,ka sabiedriias eksistenci var uzstaadiit arii uz neracionaalu likumu pamatiem.Uzskatu ,ka tas rakstiibas stils un informaacijas pasniegshanas veids ,ko savos artikjeljos piekopa K.Streips un A.Pabriks veicina gardveidiigo elementu nostiprinaashanos.Ir taads krievu rakstnieks ,vaardaa M.Zoshchenko,kuram ir dailjsh staasts ,kuraa figuree divi tipi---ispolkoma darbinieks un seetnieks.Shis ispolkoma darbonis bija apseests ar vienu ligu,vinjsh alka visu klasificeet un iespraust ideologjijas raamjos.Cik zinaams iz gudras literatuuras ideologjija ir teorija vai taas surogaats.Nu luuk,shis ispolkomists regulaari apmekleeja poljitprosveta lekcijas un peec katras shaadas smadzenju skaloshanas meegjinaaja klasificeet seetnieku komunistiskaas ideologjiskajos raamjos,te vinjsh bija revizionists,te zinovjevietis,arii rasists un siikburzhujs.Beigas bija nelaagas ,jo seetnieks neiztureeja ispolkomista tieksmes vinju saklasificeet un iedeva vinjam pa purnu.Taa seetnieks kljuva vienkaarshi par huligaanu,bet ar vienu piebildi --par huligaanu vinjsh tapa saskanjaa ar nodariijumu un likumu.Manis mineetie autori man neganti aatri atsauc atminjaa sho ispolkomistu. Labi ,kljuust jau paaraak gari...P.S. Mans niks ir KLASTERS un nevis klestars,ja Juus buutu labi maaciijies tad varbuut buutu uzzinaajis shii jeedziena noziimi un rakstiibu.Ja tiik deeveejiet mani arii par kliisteri vai drausmoniigu rasistu un/vai anti -semiitu.Manaas gjeneetiskajaas saknees gan ir satopami arii semiiti.Taa ir juusu dariishana.Man Juusu foto nez kaadeelj atsauc atminjaa V.I.Uljanovu Shushenskas trimdas laikaa .Jums taa cikelbaarda.Nu re, esmu kljuvis arii ksenofobs,lai jums labi klasificeejas ,juristeli...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Maartinjsh 07.09.2001 15:25
Klestaram par subjektivitāti. Kurš tad ar to nesirsgst un vai subjektivitātes pilnīgs trūkums vispār ir normāls? Nepiekrītu par "primitīvo subjektivitāti". Man šķiet, ka ar to Jūs patiesībā domājat šo kungu pozīciju. Un kādēļ gan viņiem tāda nevarētu būt un kādēļ gan Jūsu pozīciju tāpat nenodēvēt par "primitīvi subjektīvu"? Nav grūti iekarst, runājot par tādu tēmu kā diskriminācija, grūtāk ir runāt par lietu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 06.09.2001 18:13
Maartinjam. Par taam Juusu piemineetajaam diskusijaam K.Streipa un A.Pabrika kungu rakstu sakaraa.Feini ,ja notiek diskusijas par shaadiem sociaali noziimiigiem tematiem,tomeer svariiga ir arii diskusiju rosinoshaa teksta kvalitaate.Diemzheel Juusu piemineetie raksti sirgst ar primitiivu subjektivitaati.Vinjos ljoti caurspiidiigi atklaajas pashu autoru poziicija,tajos hroniski truukst racionaalu argumentu.Tas diskusiju padara seklu un galu galaa iestumj to deklaratiivu sauklju staignaajaa.Zheel gan ,man patiik intelektuaalie kautinji...Starp citu Juusu intervijaa saciitais man itin labi patika,Juus ir gruuti sist ar argumentiem. Nu gan jaabeidz ,man ir autoritaars priekshnieks ,kas draud mani atsleegt no shii portaala.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Maartinjsh 06.09.2001 15:26
Dace, pilnīgi Jums piekrītu. Problēma ir tikai tajā apstāklī, ka pirms preventīvu pasākumu veikšanas vispirms ir jaāpzina pati problēma. Nebūs viegli panākt iecietīgu attieksmi pret nākamajiem iebraucējiem, ja neatzīsim, ka neiecietība pietiekoši lielos apmēros,kas reizēm pāriet konkrētās darbībās (diskriminācijā), mūsu sabiedrībā pastāv šodien (uz ko Jūs arī norādāt). Un te nu mēs stāvam vēl tikai šauras taciņas pašā sākumā. Diemžēl politiskā līmenī par diskrimināciju runāt nav izdevīgi, sociālā līmenī tas nešķiet aktuāli. Tādēļ sākumam ārkārtīgi nepieciešams ir uzsākt diskusiju sabiedrībā par šiem jautājumiem. Reakcija uz Streipa rakstu un Pabrika rakstu ir tam ļoti labs apliecinājums un sākums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marta 06.09.2001 14:23
Kraftam -- tavuprāt, rasisms "drīkst" vai "nedrīkst" pastāvēt valstī atkarībā no rasu skaita attiecībām?! Kas par absurdu ideju. Tas nozīmētu, ka visi Latvijā drīkstētu rasistiski izturēties pret manu labo draugu Džordžu Stīlu, kurš jau daudzus gadus dzīvo Latvijā, dzied "Gaudeamusā" un runā latviski?!! Viņš no dažādiem izlēcieniem šeit ir pietiekoši daudz cietis, un man katrreiz ir neērti viņa priekšā, kad dzirdu kārtējos stāstus par it kā normālu cilvēku rasistiskajiem komentiem/rīcību. Vai tas ir tas, uz ko Tu aicini?

Varbūt arī ievēroji, ka šajā intervijā ir argumentēts, ka ar rasismu mūsdienas saprot daudz vairāk nekā tikai diskrimināciju ādas krāsas dēļ, un šajā izpratnē Latvijā ir vairāk rasisma izpausmes formas kā tikai rupju neizglītotu ļautiņu uzbraucieni dažiem cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ivars Krafts 06.09.2001 13:55
Labojums."Nemot vera Latvijas centienus ieklauties Eiropa, butu nepieciesams ..." , bet gan " Ņemot vērā Latvijas politiķu vēlmi iekļauties Eiropas Savienībā, būtu ..."



Jo Eiropā mēs esam jau vairāk kā 10 tūkstošus gadu. Un patiesībā es gan nedomāju, ka tas būtu nepieciešams. Kāpēc Latvijā nedrīkstētu būt rasisms? Es neredzu neko sliktu tajā, ka kādā valstī, kurā 99.9% iedzīvotāju ir vienas rases pārstāvji, pastāvētu rasisms. Jo tas jebkurā gadījumā ir vērsts uz āru. Tad jau amerikāņiem būtu jāsāk mācīt labāk attiekties pret kanādiešiem. Un angļiem aizliegt frančus saukāt par varžēdājiem. Tas ir muļķīgi. Katrā tautā un valstī ir nostabilizējušies kautkādi konkrēti uzskati par kādu konkrētu lietu un neredzu nekādu iemeslu mēģināt veselai tautai piespiest mainīt savus uzskatus. Kā vārdā tas būtu jādara?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dace 04.09.2001 19:30
"Tā kā jēdziens "rasisms" ir ļoti plašs, daudzas tā izpausmes nav aktuālas Latvijai, ņemot vērā arī Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu un vēsturisko mantojumu." (M. Mits)Rasisma izpausmju aktualitate ir gruti merams jedziens. Tas, ka Latvija ir loti maz melnadaino iedzivotaju, un lidz ar to ir mazakas iespejas verot uz adas krasu balstitas tiesas (uz konkretu cilveku merketas) rasisma izpausmes, vel nenozime, ka si (vai lidzigas) rasisma izpausmes Latvija nav aktualas. Rasisma izpausmes visspilgtak paradas tiesi cilveku attieksme, kas biezi tiek demonstreta sadziviskas sarunas - jokos, parrunajot arzemju zinas, komentejot filmas, utt. Nenoliedzami, ka globalizacijas ietekme Latvijas iedzivotajiem ir aizvienlielakas iespejas iegut dazadu informaciju, veidot prieksstatus par procesiem un cilvekiem arpus Latvijas, ka aripaust savu attieksmi pret siem it ka arejiem procesiem. Diemzel, biezi vien si attieksme ir klaji rasistiska. Nemot vera Latvijas centienus ieklauties Eiropa, butu nepieciesams jau tagad pieverst uzmanibu sadam, it kanetiesam, rasisma izpausmem, nevis tikai tad, kad tas jau klus aktualas tiesa veida.

Saistītie raksti