Atslēgvārdi:

Latvijas pieredze var noderēt, bet… (intervija ar Georgiju Tarkhan-Muravi) 1

Gruziju interesē Latvijas pieredze integrējoties ES un NATO. Šāda pieredze varētu noderēt, bet iztrūkst reāla darbība. Ir arī citas valstis, kuras ieinteresētas dalīties savā pieredzē.

Iesaki citiem:

Gruzija tagad ir neatkarīga demokrātiska valsts. Vai Gruzijas iedzīvotājiem šķiet, ka šīs pārmaiņas nākušas par labu Gruzijai?

Domāju, ka ir grūti salīdzināt divas atšķirīgas lietas – pārmaiņas un stagnējošo situāciju, kas bija pirms pārmaiņām. Kad bija pirmie signāli par gaidāmajām radikālajām pārmaiņām un pie varas nāca jaunā valdība, cilvēki ļoti daudz ko gaidīja. Protams, dažas no viņu cerībām tika piepildītas, bet lielākā daļa nē. Bet neskatoties uz to pārmaiņas turpinās, un cilvēkiem tās ir grūti novērtēt. Ir ļoti labi, ka pašlaik daudzas lietas mainās, jo pirms kāda laika pārmaiņu process bija kļuvis pārāk inerts. Cilvēki jau zaudēja cerības, ka kaut kas patiešām mainīsies. Tagad cilvēki jūtas vīlušies, bet pozitīvi, ka kaut kas mainās.

Demokrātija ir daudzšķautņaina. Tā ietver cilvēktiesības, labu pārvaldību un citas lietas. Protams, es nevaru teikt, ka izmaiņas vienmēr nozīmē virzību uz pozitīvo pusi. Dažas pārmaiņas situāciju uzlabojušas, citas nē. Ja mēs runājam par labāko, kas ir izdarīts, tā ir cīņa ar korupciju visās struktūrās. Rezultātā mēs varam redzēt lielāku investīciju pieplūdumu, vairākkārtēju valsts budžeta ienākumu palielināšanos. Bet, runājot par problēmām, jāmin Adžāras autonomija Gruzijas dienvidrietumu daļā.

Galvenais iemesls, kāpēc Gruzijas iedzīvotāji pārsvarā redz pārmaiņu negatīvos aspektus, ir tas, ka uzlabojumi nevar notikt vienā dienā – tas ir ilga darba rezultāts. Runājot par pārmaiņām un demokrātiju jāatzīmē, ka nav labi, ja viena politiskā grupa dominē pār citu, ne tikai dominē, bet pārņem visu politikas telpu. Tas var būt labi ātrām reformām, ātriem lēmumiem, bet tas nav labi demokrātijai. Kāds politologs situāciju nosauca par dominējošās varas sindromu, jo opozīcija ir vāja, izpildvara dominē pār parlamentu un izpildvara nav neatkarīga. Šādā situācijā rodas varas balansa trūkums un tas nenāk par labu demokrātijai Gruzijā.

Kā Gruzijā jūtas nevalstiskās organizācijas?

Tūkstošiem cilvēku un daudzas nevalstiskās organizācijas bija iesaistītas rožu revolūcijā. Protams, nevalstiskās organizācijas bija priekšgalā. Rožu revolūcijas rezultātā pie varas nāca jauna elite. Daudzi tagadējie politiskie līderi agrāk pārstāvēja nevalstiskās organizācijas. Varētu domāt, ka šāda situācija stiprinājusi nevalstiskās organizācijas Gruzijā, bet tā nav. Bieži vien nevalstisko organizāciju valdībai adresētā kritika tiek uztverta kā kritika vai uzbrukums demokrātijai. Valdība īsti neprot uzklausīt kritiku kā konstruktīvu priekšlikumu.

Jūs runājāt par vājo Gruzijas opozīciju, kas grauj varas balansa principus. Spēcīga opozīcija ir ļoti svarīga, lai spiestu valdību strādāt labāk un vairāk. Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai Gruzijā izveidotos spēcīga opozīcija?

Situācija Gruzijā tagad ir interesanta. Ir daudz cilvēku, kuri atkal gaida revolucionāras pārmaiņas, bet tās nebūtu vēlamas, jo tagad mums ir vajadzīga stabilitāte. Domāju, ka Gruzija ir uz pareizā ceļa un tai jāturpina virzīšanās pretī demokrātijai nevis atpakaļ.

Spēcīgākas opozīcijas izveidošanās varētu būt saistīta ar laiku pēc diviem gadiem, kad Gruzijā būs vēlēšanas. 2008.gads būs nozīmīgs arī tādēļ, ka gaidāmas vēlēšanas Krievijā.

Kā ar Gruzijas nākotni? Kur Jūs redzat savu nākotni? Vai Gruzija skatīsies Eiropas Savienības (ES) virzienā?

Gruzija ļoti skatījās Eiropas virzienā. Tas bija viens no prezidenta un valdības solījumiem – tuvināties Eiropai. Bet pēc divu gadu darba, valdība atklājusi, ka nav ticami iekļūt ES ātri. Tāpēc man šķiet, ka pašlaik Gruzija zaudē stimulu virzībai tuvāk ES, jo tas nav vienkāršs un ātrs process.

Kāds cits reālāks virziens ir Eiroatlantiskā alianse. Domāju, ka NATO ir reāls mērķis. Mēs saņemam lielu atbalstu no Amerikas Savienotajām Valstīm un arī Baltijas valstīm. Notikumi Krievijā, Irānā un centrālāzijā Gruzijas stratēģisko svaru tikai palielina. Tomēr tuvināšanās NATO ir atkarīga arī Gruzijas valdības – kā tiks veiktas prasītās reformas. Ilgtermiņā domājot, Gruzijai ir vēlēšanās kļūt par pilntiesīgu abu organizāciju – NATO un ES – dalībnieci.

Latvijai un pārējām Baltijas valstīm ir lieliska pieredze, ko ieguvām strādājot pie integrācijas NATO un ES. Mēs domājam, ka mūsu pieredze varētu būt noderīga Gruzijai. Vai arī Gruzija ir ieinteresēta šādas pieredzes saņemšanā?

Es domāju, ka Jums ir pilnīga taisnība – tā ir lieliska pieredze. Jūsu priekšrocība ir tā, ka zināt Briseli, zināt, ko viņi prasa un ko novērtē. No šāda skatu punkta Latvijas pieredze ir ļoti vērtīga un varētu būt noderīga Gruzijas valdībai. Daļēji jau Jūs palīdzat, īpaši aktīva ir Igaunija. Tomēr jāpiebilst, ka šādu palīdzību varētu saņemt ne tikai Gruzijas valdība, bet arī nevalstiskais sektors. Esam sākuši runāt par jaunu sadarbības modeli – trīs plus trīs – trīs Baltijas un trīs Kaukāza valstis.

Mēs zinām, ka Jūsu pieredze varētu noderēt, bet ir pārāk maz reālas darbības. Arī citām valstīm ir pieredze, kas mums var palīdzēt. NATO integrācijas jautājumos ļoti aktīva ir Turcija. Savukārt ES integrācijas jautājumos palīdzēt mums piedāvājas ES nākotnes dalībvalstis – Bulgārija un Rumānija. Protams, Jūsu priekšrocība varētu būt krievu valoda un mūsu kopīga pagātne Padomju Savienībā.

Intervijas teksts angļu valodā

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (1) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 10.05.2006 12:05
Jā, Gruzija ir tālu no mums, tomēr kaut kas liek valdošajiem prātiem raudzīties šīs Kaukāza reģiona valsts virzienā. Šķiet, ka vēlamies dalīties savā demokrātijas celtniecības pieredzē. ĀRLIETU Ministrijas mājas lapā ir uzskatīta virkne Latvijas-Gruzijas sadarbības virzienu: regulārs politiskais dialogs gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī: sadarbība aizsardzības jomā; sadarbība starp parlamentiem; Sadarbība robežapsardzības jomā; Latvijas pieredzes nodošana eirointegrācijas jomā u.tml. Kā redzams, nekā īpaša.

Daudz interesantāks sadarbības partneris Gruzijai ir Turcija. Tas attiecas gan uz ekonomikas, gan reģionālo konfliktu novēršanas sfēru. Tāpat kā Gruzijai ir problēmas ar Abhāziju un Dienvidosetiju, Turcijai ir līdzīga pieredze ar kurdu apdzīvotajiem rajoniem un Kipru (šis gadījums dēļ Turcijas karaspēka ieiešanas Kiprā ir mazliet īpašs). Gan Gruzijai, gan Turcijai ir neizdevīga Krievijas karaspēka klātbūtne reģionā. Gruzija ir arī koridors uz Azerbaidžānu un Kaspijas jūras reģionu ar tās energo resursiem. Gan Turciju, gan nākotnē Gruziju varētu vienot atrašanās NATO. Tādēļ nav pamata uzskatīt, ka Latvija kļūs par vērā ņemamu Gruzijas ārpolitikas partneri. Mēs cenšamies būt kaut kas pasaules politikā, tomēr lielāka jēga spēku pielikšanai būtu sadarbība Baltijas jūras reģiona ietvaros.