Eiropas parlamenta vēlēšanu priekšvakarā pētnieki šajā rakstu krājumā pievēršas diskusijai par Eiropas Savienības demokrātiskā un komunikatīvā deficīta
problēmām un piedāvā vielu pārdomām un iespējamiem risinājumiem Latvijas
kontekstā.

Gan politikas, gan komunikācijas zinātnes pētnieki Eiropas Savienības kontekstā raugās uz vienu problēmu - kā mazināt plaisu starp ES institūcijām un 28 dalībvalstu pilsoņiem.

'Analizējot demokrātisko atsaucību, jāsecina, ka demokrātijas kvalitāte ir zema. Esot vienīgajai tieši vēlētajai institūcijai Savienībā, EP tiek piešķirti arvien jauni instrumenti, lai tas spētu veiksmīgāk pārstāvēt pilsoņu intereses, kā arī lai palielinātos ES atbildīgums pilsoņu priekšā,65 taču EP gadījumā vēlēšanas nekalpo par veiksmīgu instrumentu atsaucības stimulēšanai ES līmenī, jo lielākoties iedzīvotāji EP vēlēšanās cenšas palielināt nacionālā parlamenta vadošo partiju atsaucību, tās sodot par kļūdām nacionālajā politikā,' raksta Latvijas Universitātes Politikas zinātnes maģistre Līga Spūle. Par šo jautājumu arī runā vairāki citi žurnālā publicēto rakstu autori — Filips Lastovskis, Sofija Lehelere, Artjoms Konohovs un Žaneta Vegnere.

(Latvijas intereses Eiropas Savienībā 2013/3pdf)