Atslēgvārdi:

Latvijas ceļš uz ilgtspējīgu attīstību

Diskusijās par ilgtspējīgu attīstību tradicionāli vairāk uzmanības pievērš vides aizsardzībai, tomēr būtiskākais ir nodrošināt integrētu pieeju attīstības jautājumiem – vienlaicīgu ekonomiskās un sociālās attīstības, kā arī vides aizsardzības risināšanu.

Iesaki citiem:

Noslēgumam tuvojas Latvijas Rio+10 ziņojuma izstrāde, kurš izvērtē Latvijas sasniegto progresu ceļā uz ilgtspējīgu attīstību. Ziņojums, kas tiks apstiprināts valdībā, parāda gan Latvijas sasniegumus, gan arī iezīmē negatīvās tendences un draudus ilgtspējībai. Tomēr būtiskākais ir nodrošināt, lai iniciatīva un vēlme integrēt ilgtspējības pamatprincipus visās sfērās Latvijā saglabātos arī pēc Rio+10 konferences.

1992.g. Riodežaneiro notika ANO konference par Vidi un attīstību, kurā tika pieņemti vairāki starptautiski nozīmīgi dokumenti, tai skaitā Rio Deklarācija par Vidi un Attīstību, kā arī rīcības programma ilgtspējīgas attīstības īstenošanai jeb Agenda 21. Rio galotņu tikšanās laikā pirmoreiz vēsturē vides un attīstības jautājumi tika risināti tik augstā līmenī. Pasākuma raksturs un pieņemtie starptautiskie dokumenti pasaules sabiedrībā radīja cerības par ilgtspējīgas attīstības iespējamību, vienlaikus atzīstot, ka tas ir vēsturiski nozīmīgs mirklis cilvēcei, lai mazinātu augošās negatīvās atšķirības valstu starpā, cīnītos ar nabadzību un badu, analfabētismu un apturētu ekosistēmu degradēšanos.

Šā gada augusta beigās Johannesburgā notiks Rio+10 konference, kurā valstu vadītāji izvērtēs 10 gados panākto progresu ilgtspējīgas attīstības virzienā, lemjot par jaunu starptautisku vienošanos nepieciešamību. Būtiskākais no progresa izvērtēšanas pamatiem būs nacionālie Rio+10 ziņojumi.

Analizējot Rio procesa veiksmes un neveiksmes, būtu jāuzsver fakts, ka Latvijā tas lielā mērā pārklājās ar likumdošanas un politiku veidošanas procesu pēc neatkarības atjaunošanas. Tādējādi Latvijai, līdzīgi kā citām šī reģiona valstīm, bija dota vienreizēja iespēja valsts attīstību veidot uz ilgtspējīgiem pamatiem un izvairīties no ekonomiski attīstīto valstu pieļautajām kļūdām.

Latvija šajā periodā pievienojusies daudzām nozīmīgām starptautiskām konvencijām, stratēģiskajos dokumentos iestrādātas vides aizsardzības prasības. Latvija iesaistījusies reģionālās iniciatīvās, piemēram, Baltic Agenda 21 procesā. Nenoliedzami, Latvijas attīstību šajā posmā būtiski ietekmējis integrācijas process Eiropas Savienībā, it īpaši prasības integrēt vides aizsardzības principus sektoru likumdošanā un iespēja pārņemt ES pieredzi vides aizsardzības sistēmas izveidē. Tas palīdzējis sakārtot normatīvo aktu bāzi, kā arī pamazām uzsākt ES vides aizsardzības likumdošanas prasību ieviešanu. Pamazām veidojas izpratne par to, ka vides aizsardzība nav tikai nevajadzīgas izmaksas.

Par atskaites punktu ņemot deviņdesmito gadu sākumu, vides stāvoklis pašlaik ir vērtējams kā labāks. Protams, pozitīvās izmaiņas apkārtējās vides stāvoklī lielā mērā notika rūpnieciskās ražošanas un ekonomikas lejupslīdes rezultātā, tomēr savs pozitīvs ieguldījums bijis arī vides aizsardzības prasību paaugstināšanai un ekonomiskiem stimuliem piesārņojuma samazināšanai. Piemēram, būtiski samazinājies siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzums, pieaudzis videi draudzīga kurināmā – dabasgāzes – īpatsvars un, veicot siltumenerģijas taupīšanas pasākumus, samazinājies enerģijas patēriņš uz vienu iekšzemes kopprodukta vienību.

No otras puses, līdz ar ekonomikas attīstības tempu pieaugumu, aug arī mājsaimniecībās saražoto atkritumu daudzums, aug bīstamo ķīmisko vielu izplatība, lauksaimniecības sektorā pēdējos gados atkal palielinās minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas intensitāte. Enerģētikas un transporta nozares joprojām rada lielu slodzi videi, un tai ir tendence palielināties. Kopš deviņdesmito gadu sākuma pieaugusī mežu resursu izmantošana rada nopietnus draudus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, bet prioritāra problēma Latvijā joprojām ir ūdenstilpju aizaugšana organiskā piesārņojuma dēļ (eitrofikācija) un ūdens ekosistēmu degradācija.

Pēdējā desmitgadē ir ievērojami paplašinājušās sabiedrības līdzdalības iespējas, kas ir centrālais elements ilgtspējīgas attīstības koncepcijā. Normatīvo aktu izstrādē iesaistās interešu grupas, darbojas konsultatīvās padomes, kā arī pamazām attīstās funkciju deleģēšana. Daudzos normatīvajos aktos, it īpaši ar vides aizsardzību saistītos, ir iestrādāta prasība konsultēties ar nevalstiskajām organizācijām, atzīstot tās par vienu no ieinteresētajām pusēm un partneriem.

Diskusijās par ilgtspējīgu attīstību tradicionāli vairāk uzmanības tiek pievērsts vides aizsardzības jautājumiem, tomēr būtiskākais ir nodrošināt integrētu pieeju attīstības jautājumiem – vienlaicīgu ekonomiskās un sociālās attīstības, kā arī vides aizsardzības risināšanu. Ekonomiskās attīstības stratēģijas ir atrautas no vides un sociālās attīstības, par ko liecina nevienlīdzības palielināšanās ienākumu sadalē pie augstiem ekonomiskās izaugsmes tempiem, pieaug negatīvās reģionālās atšķirības, un arī Latvijā var runāt par sociālās nabadzības izplatīšanos, it īpaši lauku rajonos, kas ir būtisks šķērslis ilgtspējīgai attīstībai.

Sabiedrības izpratne par ilgtspējīgas attīstības jēdzienu joprojām nav viennozīmīga, neskatoties uz jēdziena plašo izplatību, turklāt ilgtspējības pamatprincipu ieviešanā šķērslis varētu būt nepietiekami attīstītā sabiedrības vides apziņa. Tai pat laikā Latvijā vairākas negatīvas tendences, tādas kā nevienlīdzības palielināšanās, rada nepieciešamību pēc ilgtspējīgas attīstības.

Mums ir dota iespēja, jautājums - vai to izmantosim? Vai Latvijas sabiedrība un politiķi spēs pieņemt ilgtspējīgu attīstību kā attīstības ideoloģiju, ekonomiskajā attīstībā integrējot vides un sociālās attīstības aspektus? Pašlaik ir labs moments politiska lēmuma pieņemšanai, par pamatu ņemot Rio+10 ziņojuma saturu un ieteikumus, tomēr vairāk rādās, ka ilgtspējības jautājumu aktualizēšana Latvijā ir saistīta ar gaidāmo starptautisko sanāksmi Johannesburgā. Turklāt šādam lēmumam būtu jāsaņem plašas sabiedrības atbalsts, tomēr diskusijas par ilgtspējības jautājumiem joprojām ir nekoordinētas un fragmentāras.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!