Latvijas biklums Baltkrievijas jautājumā 4

Latvija sevi ES pozicionējusi kā īpašu atbalstu sadarbībai ar Baltkrieviju. Tomēr novērojams, ka Latvijā trūkst stingras augstāko amatpersonu nostājas, kas ievērojami palīdzētu darbā. Ar vienu Saeimas rezolūciju, kurā nosodīts autoritārais režīms, ir par maz.

Iesaki citiem:

Vēlēšanas Baltkrievijā skaidri parādīja, ka līdzās Latvijai joprojām savu dzīvi dzīvo autoritāra valsts – Baltkrievija. Tā ir valsts, kurā cilvēktiesības un vārda brīvība ir sveši jēdzieni un kura no Latvijas otrās lielākās pilsētas atrodas tikai pāris desmitu kilometru attālumā. Kāda īsti ir Latvijas attieksme pret šo valsti? Latvijas ārpolitika attiecībā uz Baltkrieviju diemžēl nav vienota. Tā ir tik dažāda, cik dažādi ir amatpersonu personīgie un viņu pārstāvēto politisko spēku viedokļi. Vieni uzskata, ka cilvēktiesību pārkāpumi un diktatūras nostiprināšanās nav pieļaujama, citiem svarīgāka šķiet zemošanās gāzes un naftas dēļ vai Kremļa polittehnologu izstrādātā versija “mums jau pašiem viss nav kārtībā savā valstī”.

Eiropas Savienības (ES) pozīcija – nosodīt Baltkrievijas diktatūras režīmu un ierobežot sadarbību ar varas pārstāvjiem, tajā pašā laikā veicināt pilsoniskās sabiedrības veidošanos – ir formulējusies pateicoties arī Latvijas EP deputātu centieniem. Ir redzami arī rezultāti. Sastādīts režīma amatpersonu saraksts, kuriem būs liegta iebraukšana ES valstīs.[1] Tāpat tiek strādāts, lai identificētu un panāktu ārvalstu banku kontu iesaldēšanu, kuros diktators Aleksandrs Lukašenko un viņa pakalpiņi glabā līdzekļus, kas izzagti no Baltkrievijas valsts kases. Šos kontus bloķējot, viņiem norādīs, ka neesam mierā ar viņu darbību un tāpēc rīkojamies.

Baltkrievija ir un būs mūsu kaimiņvalsts, tāpēc Latvijai ir īpaši būtiski (iespējams svarīgāk kā citām ES dalībniecēm), ka valsts, kura atrodas tepat blakus, ir stabila, prognozējama, demokrātiska un tur tiek ievērotas cilvēktiesības un citas demokrātiskā sabiedrībā vispārpieņemtas normas.

Latvija Baltkrievijas jautājumā varētu darīt daudz vairāk praktisku lietu. Pirmkārt, nepieciešams atvieglot vīzu režīmu (iespējams nepieciešama vīzu režīma atcelšana vai vismaz bezmaksas atvieglota vīzu izsniegšana) Baltkrievijas pilsoņiem, lai viņiem tiktu radīta iespēja ceļot un savām acīm redzēt, kādas izskatās demokrātiskas Eiropas valstis, ko viņi nekad neredzēs Baltkrievijas valsts režīma kontrolētajā televīzijā. Vēl svarīgāk būtu Latvijai atrast līdzekļus, piesaistot arī īpašu ES finansējumu, lai Latvijas augstskolās un universitātēs varētu studēt baltkrievu jaunieši, kurus režīmam pakļāvīgie rektori izmetuši no mācību iestādēm un lieguši iespēju iegūt augstāko izglītību, tikai tāpēc, ka viņi tieši vai netieši atbalstījuši demokrātijas veicināšanas aktivitātes. Skaidrs, ka pirmām kārtām, tam ir nepieciešama vienota Latvijas pozīcija Baltkrievijas jautājumā, lai vismaz labējie spēki netiražētu muļķības par mūsu atkarību no A.Lukašenko.

Latvija sevi ES pozicionējusi kā īpašu atbalstu sadarbībai ar Baltkrieviju. Pagaidām Latvija šo lomu galvenokārt pilda ar savu EP deputātu starpniecību. Novērojams, ka Latvijā trūkst stingras augstāko amatpersonu nostājas, kas ievērojami palīdzētu darbā. Ar vienu Saeimas rezolūciju, kurā nosodīts autoritārais režīms, ir par maz, lai gan arī tas ir svarīgs solis. Mums ar reāliem darbiem ir jārāda, ka mums rūp Baltkrievija un tajā notiekošais, lai kādā brīdī kolēģi un oponenti nesāktu pārmest, ka nodarbojamies tikai ar retoriku. Studentu un vienkāršo Baltkrievijas iedzīvotāju atbalstīšana būtu labs pirmais solis labās gribas demonstrēšanai, tālāk jāseko citām līdzīgām aktivitātēm, kas ir saprotamas abu valstu iedzīvotājiem un nes reālu labumu.

Viens no galvenajiem argumentiem, kādēļ Latvija ir piesardzīga, tiek minētas Latvijas ekonomiskās intereses. Proti, mums jābūt uzmanīgiem nosodīt autoritāro režīmu, jo mūsu valstis vieno ekonomiskās saites, kuru pārraušana var iedragāt Latvijas ekonomiku. Tomēr neviens nav nosaucis precīzus skaitļus, kas raksturotu Latvijas intereses Baltkrievijā un otrādi. Cik man zināms, Baltkrievijas biznesa (pareizāk valsts) kapitāls Latvijā ir mērāms dažos nieka procentos. Ja arī A.Lukašenko izmisumā izlemj vērsties pret Latviju, mūsu ekonomika to pat nepamanīs. Tas nebūs jūtams, jo neko būtiski neietekmēs. Domāju, ka ekonomiskais un politiskais lobijs (abu saknes ir Krievijā), kas atbalsta diktatora A.Lukašenko režīmu Latvijā, nav īpaši spēcīgs, bet pamanāms gan. Man ir sajūta, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs, slavinot Baltkrievijas diktatoru, ne tik daudz zemojas, lai saglabātu mistiskās naftas tranzīta attiecības, bet gan simpatizē A.Lukašenko politiskajam kursam, kuru pats cenšas atdarināt. Ja mēs koncentrēsimies tikai uz lētu gāzi un slavēsim bezmaksas dzīvokļu sistēmu, bet atstāsim novārtā demokrātiskās vērtības, tad kādu dienu attapsimies kaimiņos nežēlīgi totalitārai valstij, ar lielu risku, ka tās pašas idejas daži politiskie spēki ar lielu sajūsmu importēs Latvijā.
_____________________

[1] Vīzas aizliegums nozīmē, ka A. Lukašenko un 30 ministri, prasītāji un vēlēšanu amatpersonas nedrīkst iebraukt ES valstīs.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 02.05.2006 07:20
mēs vēl varam noorganizēt katikatūru konkursu par autoritāro Baltkrievijas režīmu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 01.05.2006 20:56
Domāju,ka vairāki Kušķa kunga ierosinājumi ir pieņemšanas vērti-atvieglināt vīzu iegūšanu Baltkrievijas pilsoņiem vai teiksim finansēt un palīdzēt kaimiņvalsts studentiem turpināt vai sākt studijas Latvijā,ja viņi ir izmesti no Baltkrievijas augstskolām politisku motīvu dēļ.Tas ir tā teikt,ļoti savlaicīgs ierosinājums.Studentus vajag atbalstīt,tai skaitā materiāli.

Bet ir arī visai strīdīgi izteikumi,proti-lūk Baltkrievijas daļa Latvijas ekonomikā esot pāris %,sīkumi kautkādi.Bet es izteikšos tā-tūkstošiem Latvijas un Baltkrievijas iedzīvotāju tas ir materiālās izdzīvošanas pamats,un attiecīgi tas nav sīkums kautkāds.Es drīzāk uzdotu jautājumu:kāpēc tikai daži procenti,kāpēc ne vairāk?Ja šis cipars būtu lielāks,mūsu iedzīvotājiem būtu labāka dzīve.Un vēl.Tad mums būtu lielākas iespējas veicināt demokrātijas attīstību Baltkrievijā.Protams,kas ir demokrātija-tas arvien vēl ir diskusiju objekts

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janka - Jack Ripper 26.04.2006 10:46
Man liekas, ka Ripers aplami saprata, ne jau tikai disidenti ir aicināti mācīties Latvijā, bet viņi tiek uzrunāti, lai pēc izmesšanas no augstkolas neaizietu strādāt gaterī vai nekļūtu par lukašenkistiem tikai tāpēc, lai varētu studēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jack Ripper 26.04.2006 09:58
Lai cik ļoti kādam nepatiktu Baltkrievijā notiekošais, tomēr viņi ir mūsu kaimiņi, lai arī ar atšķirīgu priekšstatu par demokrātiju un cilvēktiesībām. Kaimiņš-valsts nav tas pats, kas kaimiņš no blakus dzīvokļa. Dzīvesvietu var mainīt, ko nevar teikt par valstu ģeogrāfisko atrašanos. Ar kaimiņiem būtu jāuztur labas vai neitrālas attiecības, bet ne jānaidojas. Arī diskriminēt kaimiņu valsts pilsoņus izglības jomā, tikai tāpēc, ka kāds kā nelojāls elements ir pārtraucis mācīties Baltkrievijas valsts augstskolās, bet cits turpina, nevajadzētu. Tas attiecībā par A.Kušķa ideju mācīt mūsu augstskolās Baltkrievijas exstudentus-disidentus. Jāļauj mācīties ir visiem studētgribētājiem, cerot, ka mūsu sabiedrības piemērs palīdzēs arī baltkrievu jauniešiem saredzēt un saprast ko jaunu. Kaimiņvalstu ekonomiskā sadarbība ir svarīga ne tikai no ekonomiskā viedokļa, tur paslēpta arī politika. Lai cik mazu daļu no Latvijas tranzīta veido Baltkrievijas eksports, tomēr tas ir tieši saistīts ar Baltkrievijas strādājošo nodarbinātību un , cerams, kaut vai minimālu Baltkrievijas ekonomikas attīstību. Domāju, ka ir pietiekami, ja atrodamies sarežģītās attiecībās ar citu kaimiņvalsti-Krieviju. Kādēļ naidoties arī ar Baltkrieviju? Vai tādēļ, ka ES to vēlās? Laikam ir tā, ka attiecībā uz dažām valstīm ES rokas demokrātijas un cilvēktiesību jomā ir par īsām, bet Baltkrievijas gadījumā rodas tā lielā varēšanas dūša. Ar oficiālo Minsku ir jārunā un , ja mūsu izpildvara būtībā lepojas par politisko kontaktu neesamību, tad tomēr ir tuvredzība.