Foto: G. Dieziņš
Latvija sevi ES pozicionējusi kā īpašu atbalstu sadarbībai ar Baltkrieviju. Tomēr novērojams, ka Latvijā trūkst stingras augstāko amatpersonu nostājas, kas ievērojami palīdzētu darbā. Ar vienu Saeimas rezolūciju, kurā nosodīts autoritārais režīms, ir par maz.
Vēlēšanas Baltkrievijā skaidri parādīja, ka līdzās Latvijai joprojām savu dzīvi dzīvo autoritāra valsts – Baltkrievija. Tā ir valsts, kurā cilvēktiesības un vārda brīvība ir sveši jēdzieni un kura no Latvijas otrās lielākās pilsētas atrodas tikai pāris desmitu kilometru attālumā. Kāda īsti ir Latvijas attieksme pret šo valsti? Latvijas ārpolitika attiecībā uz Baltkrieviju diemžēl nav vienota. Tā ir tik dažāda, cik dažādi ir amatpersonu personīgie un viņu pārstāvēto politisko spēku viedokļi. Vieni uzskata, ka cilvēktiesību pārkāpumi un diktatūras nostiprināšanās nav pieļaujama, citiem svarīgāka šķiet zemošanās gāzes un naftas dēļ vai Kremļa polittehnologu izstrādātā versija “mums jau pašiem viss nav kārtībā savā valstī”.
Eiropas Savienības (ES) pozīcija – nosodīt Baltkrievijas diktatūras režīmu un ierobežot sadarbību ar varas pārstāvjiem, tajā pašā laikā veicināt pilsoniskās sabiedrības veidošanos – ir formulējusies pateicoties arī Latvijas EP deputātu centieniem. Ir redzami arī rezultāti. Sastādīts režīma amatpersonu saraksts, kuriem būs liegta iebraukšana ES valstīs.[1] Tāpat tiek strādāts, lai identificētu un panāktu ārvalstu banku kontu iesaldēšanu, kuros diktators Aleksandrs Lukašenko un viņa pakalpiņi glabā līdzekļus, kas izzagti no Baltkrievijas valsts kases. Šos kontus bloķējot, viņiem norādīs, ka neesam mierā ar viņu darbību un tāpēc rīkojamies.
Baltkrievija ir un būs mūsu kaimiņvalsts, tāpēc Latvijai ir īpaši būtiski (iespējams svarīgāk kā citām ES dalībniecēm), ka valsts, kura atrodas tepat blakus, ir stabila, prognozējama, demokrātiska un tur tiek ievērotas cilvēktiesības un citas demokrātiskā sabiedrībā vispārpieņemtas normas.
Latvija Baltkrievijas jautājumā varētu darīt daudz vairāk praktisku lietu. Pirmkārt, nepieciešams atvieglot vīzu režīmu (iespējams nepieciešama vīzu režīma atcelšana vai vismaz bezmaksas atvieglota vīzu izsniegšana) Baltkrievijas pilsoņiem, lai viņiem tiktu radīta iespēja ceļot un savām acīm redzēt, kādas izskatās demokrātiskas Eiropas valstis, ko viņi nekad neredzēs Baltkrievijas valsts režīma kontrolētajā televīzijā. Vēl svarīgāk būtu Latvijai atrast līdzekļus, piesaistot arī īpašu ES finansējumu, lai Latvijas augstskolās un universitātēs varētu studēt baltkrievu jaunieši, kurus režīmam pakļāvīgie rektori izmetuši no mācību iestādēm un lieguši iespēju iegūt augstāko izglītību, tikai tāpēc, ka viņi tieši vai netieši atbalstījuši demokrātijas veicināšanas aktivitātes. Skaidrs, ka pirmām kārtām, tam ir nepieciešama vienota Latvijas pozīcija Baltkrievijas jautājumā, lai vismaz labējie spēki netiražētu muļķības par mūsu atkarību no A.Lukašenko.
Latvija sevi ES pozicionējusi kā īpašu atbalstu sadarbībai ar Baltkrieviju. Pagaidām Latvija šo lomu galvenokārt pilda ar savu EP deputātu starpniecību. Novērojams, ka Latvijā trūkst stingras augstāko amatpersonu nostājas, kas ievērojami palīdzētu darbā. Ar vienu Saeimas rezolūciju, kurā nosodīts autoritārais režīms, ir par maz, lai gan arī tas ir svarīgs solis. Mums ar reāliem darbiem ir jārāda, ka mums rūp Baltkrievija un tajā notiekošais, lai kādā brīdī kolēģi un oponenti nesāktu pārmest, ka nodarbojamies tikai ar retoriku. Studentu un vienkāršo Baltkrievijas iedzīvotāju atbalstīšana būtu labs pirmais solis labās gribas demonstrēšanai, tālāk jāseko citām līdzīgām aktivitātēm, kas ir saprotamas abu valstu iedzīvotājiem un nes reālu labumu.
Viens no galvenajiem argumentiem, kādēļ Latvija ir piesardzīga, tiek minētas Latvijas ekonomiskās intereses. Proti, mums jābūt uzmanīgiem nosodīt autoritāro režīmu, jo mūsu valstis vieno ekonomiskās saites, kuru pārraušana var iedragāt Latvijas ekonomiku. Tomēr neviens nav nosaucis precīzus skaitļus, kas raksturotu Latvijas intereses Baltkrievijā un otrādi. Cik man zināms, Baltkrievijas biznesa (pareizāk valsts) kapitāls Latvijā ir mērāms dažos nieka procentos. Ja arī A.Lukašenko izmisumā izlemj vērsties pret Latviju, mūsu ekonomika to pat nepamanīs. Tas nebūs jūtams, jo neko būtiski neietekmēs. Domāju, ka ekonomiskais un politiskais lobijs (abu saknes ir Krievijā), kas atbalsta diktatora A.Lukašenko režīmu Latvijā, nav īpaši spēcīgs, bet pamanāms gan. Man ir sajūta, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs, slavinot Baltkrievijas diktatoru, ne tik daudz zemojas, lai saglabātu mistiskās naftas tranzīta attiecības, bet gan simpatizē A.Lukašenko politiskajam kursam, kuru pats cenšas atdarināt. Ja mēs koncentrēsimies tikai uz lētu gāzi un slavēsim bezmaksas dzīvokļu sistēmu, bet atstāsim novārtā demokrātiskās vērtības, tad kādu dienu attapsimies kaimiņos nežēlīgi totalitārai valstij, ar lielu risku, ka tās pašas idejas daži politiskie spēki ar lielu sajūsmu importēs Latvijā.
_____________________
[1] Vīzas aizliegums nozīmē, ka A. Lukašenko un 30 ministri, prasītāji un vēlēšanu amatpersonas nedrīkst iebraukt ES valstīs.