Latvijai nav labākas attīstības iespējas kā Eiropas Savienība

Eiroskeptiķi arvien biežāk pārmet valdībai mēģinājumus uztiept tautai ES kā vienīgo Latvijas izdzīvošanas iespēju un vēlmi noklusēt daudzās alternatīvas dalībai ES. Tādas, protams, pastāv. Šoreiz vairāk par vienu no tām – teorētiski iespējamo, bet ekonomiski gaužām neizdevīgo dalību EBTA, ko politika.lv iepriekš iztirzājis N.Grostiņš.

Iesaki citiem:

Mēnesi pirms referenduma par Eiropas Savienību, kad diskusijas beidzot ir uzņēmušas apgriezienus, no eiroskeptiķu puses arvien biežāk izskan pārmetumi par valdības mēģinājumu uztiept tautai ES kā vienīgo Latvijas izdzīvošanas iespēju un vēlmi noklusēt daudzās alternatīvas dalībai ES. Tādas, protams, pastāv. Un iestāšanās NVS vai nonākšana izolācijā nav vienīgās.

Nepievienojoties ES, Latvija varētu kļūt par kaut ko līdzīgu ofšoram Baltijas jūras krastā ar izdevīgākiem tirdzniecības nosacījumiem ar Krieviju un Ķīnu nekā tie būs Igaunijai un Lietuvai kā ES dalībvalstīm. Vēl viena iespēja ir lūgt pievienošanos un sākt jaunas sarunas par iestāšanos Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijā (EBTA), ja vien tā nākamo pāris gadu laikā jau nebeigs pastāvēt. Var aizņemties ideju arī no Polijas eiroskeptiķiem, kas pirmsreferenduma debašu laikā kā alternatīvu ES piedāvāja valsts pievienošanos Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības zonai (NAFTA). Visbeidzot pieminēšanas vērts varbūt ir arī jaunais Eiropas draugu loks, ko veidos ārpus ES esošās valstis Ukraina, Krievija, Baltkrievija, Moldova un Balkānu republikas, kam šī Eiropas Komisijas iniciatīva būs vienīgā iespēja nenokļūt aizmirstībā aiz ES labklājības žoga. Iespēju, kā redzams, ir daudz un, ja vien kāda no tām piedāvātu Latvijas attīstībai un visu sabiedrības grupu labklājībai labvēlīgāku augsni, pievienošanās Eiropas Savienībai nekad nebūtu kļuvusi par Latvijas ārpolitikas galveno mērķi. Lielākā daļa šo alternatīvu, pat EBTA, diemžēl ir tikai utopiskas fantāzijas un nespēj apmierināt Latvijas valsts un sabiedrības vajadzības mūsdienu globalizētajā pasaulē. Plašāk pievērsīšos EBTA, kas Latvijai nepievienojoties ES (šādu alternatīvu politika.lv savā rakstā iztirzā N.Grostiņš), teorētiski it kā būtu iespējama, taču ekonomiski gaužām neizdevīga izvēle.

Pirmkārt, nebūdama ES, Latvija nekādā ziņā automātiski nepievienojas Eiropas Ekonomiskajai zonai (EEZ). Sarunas, kas šogad notika starp Latviju un EBTA valstīm par pievienošanos EEZ nebija divpusējas sarunas, bet gan daudzpusēja vienošanās starp ES, tās nākamajām dalībvalstīm un EBTA par jauno tirdzniecības kārtību Norvēģijas, Islandes, Lihtenšteinas un nu jau 25 ES dalībvalstu starpā. Nepievienojoties ES, Latvija varētu lūgt EBTA dalībvalstīm iespēju pievienoties šīs organizācijas dibināšanas konvencijai, tomēr par pievienošanos EEZ sarunas Latvijai būtu jāsāk vēlreiz no sākuma, turklāt nu jau rēķinoties ar 24 ES dalībvalstu interesēm šajā zonā.

Otrkārt, trim EBTA valstīm Norvēģijai, Lihtenšteinai un Islandei (Šveices attiecības ar ES regulē divpusējie līgumi par brīvo tirdzniecību) pieeja EEZ izmaksā ļoti dārgi. EEZ līgums paredz, ka EBTA valstis un Norvēģija atsevišķi maksā ES “par dzīves līmeņa atšķirību izlīdzināšanu” EBTA un ES reģionu starpā. Ja trīs bagātās valstis nesūdzējās par šo maksu 15 ES dalībvalstu tirgum, tad pieeja 25 valstu ES tirgum nu jau tām maksās desmit reizes vairāk un pat Norvēģijā un Islandē sabiedrībā arvien biežāk izskan jautājums, cik izdevīgi valstij ir atrasties ārpus ES. Saskaņā ar vienošanos, ko EBTA panāca ar Eiropas Komisiju un nākamajām ES dalībvalstīm, Norvēģija, Islande un Lihtenšteina dotācijās paplašinātajai ES nākamo piecu gadu laikā maksās vairāk nekā 1 miljardu eiro. Šie līdzekļi aizies dzīves līmeņa celšanai jauno ES dalībvalstu reģionos un ārējo robežu un tieslietu un iekšlietu sistēmu nostiprināšanai (Latvija saņems ap 53 miljoniem eiro).

Pievienojoties EBTA kā neatkarīga valsts nevis ES dalībvalsts, arī Latvija visticamāk būtu spiesta dot savu finansiālo artavu 24 dalībvalstu Eiropas Savienībai. Cik daudzi latvieši (neaizmirsīsim, ka pagaidām labklājības līmenis mūsu valstī ir par 70% zemāks nekā ES) būtu ar mieru maksāt par Latvijas uzņēmēju tirgus iespējām Eiropā un labklājības celšanu Igaunijas, Lietuvas, Portugāles un Grieķijas reģionos (arī šīs valstis no EBTA dalībvalstīm turpinās saņemt atbalstu dzīves līmeņa atšķirību izlīdzināšanai)? Turklāt pretim naudas izteiksmē nesaņemot neko. Salīdzinoši ES dalības maksa Latvijai nākamos trijos gados būtu 284 miljoni eiro, bet atpakaļ no ES strukturālo un lauksaimniecības fondu formā Latvija saņems 1,6 miljardus eiro – tātad piecreiz vairāk.

Treškārt, būtiski uzsvērt, ka piekļūšana ES tirgum EBTA dalībvalstīm tomēr nenozīmē brīvu tirdzniecību ar lauksaimniecības un zivsaimniecības precēm. Šobrīd Latvijas tirdzniecība ar ES rūpniecības precēm notiek par nulles tarifiem, bet lauksaimniecības tirdzniecību ierobežo kvotas. Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, ES tirgus beidzot būs atvērts mūsu lauksaimniecības precēm. Neesot ES, bet tikai EBTA, Latvijai tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm ar ES valstīm saglabāsies kvotu ierobežojumi, kam klāt tāpat kā Norvēģijai un Islandei vēl nāks maksa par pieeju ES tirgum.

Ceturtkārt, EEZ dalībvalstīm ir pienākums pārņemt visu jauno ES likumdošanu iekšējā tirgus jomā, bet bez iespējām to ietekmēt, jo lēmumus pieņem tikai ES dalībvalstis. Pat Norvēģijas sabiedrībā, kas līdz šim vispārliecinošāk turējusies pretim valsts iestājai ES, pašlaik ir vērojamas būtiskas pārmaiņas. ES atbalstītāju skaits šogad pirmo reizi pietuvojās 60% (pašlaik gan tas atkal ir atgriezies pie 45%), bet oponentu skaits saglabājas 30% robežās. Arvien vairāk norvēģu – gan ES atbalstītāji, gan ES pretinieki – atzīst, ka EEZ sevi nav attaisnojusi kā ekonomiski izdevīgu alternatīvu dalībai ES un pēc ES paplašināšanās Norvēģijas ekonomiskās attiecības ar ES finansiāli kļūs vēl neizdevīgākas. Pat Norvēģijas valdība ir pieļāvusi atkārtota pieteikuma iesniegšanu dalībai ES līdz 2010.gadam, un šis jautājums varētu kļūt par nopietnu diskusiju objektu nākamajās parlamenta vēlēšanās 2005.gadā. Nav izslēgts, ka līdzīgu soli sper arī Islande. Tādēļ pamatots ir jautājums, cik ilgi EBTA vispār vēl pastāvēs. Jāatgādina, ka savulaik šajā organizācijā bija arī Dānija un Lielbritānija, Portugāle un Austrija, Somija un Zviedrija, taču tās visas pameta EBTA, lai kļūtu par ES dalībvalstīm. Latvijā nav ne tik liels tirgus, kāds ir Lielbritānijā, ne tāds labklājības līmenis, kāds ir Austrijā vai Zviedrijā. Tādēļ nekādi nav iespējams saprast, kā gan EBTA mūsu valstij varētu būtu izdevīgāka par iestāšanos ES.

Eiropas Savienība savos vairāk nekā piecdesmit pastāvēšanas gados ir bijis veiksmīgs projekts un palīdzējusi daudzām valstīm uzlabot gan labklājības līmeni, gan stiprināt to neatkarību un kultūras identitāti, kamēr EBTA dalībvalstu skaits un ietekme gadu gaitā ir tikai samazinājies par labu ES un šobrīd šīs organizācijas turpmākā pastāvēšana ir zem jautājuma zīmes. Nav valdības interesēs noklusēt nevienu no alternatīvām Latvijas dalībai ES. Šīs alternatīvas ir zināmas un informācija, kas ļauj spriest par šo alternatīvu izdevīgumu Latvijai, atklātībā ir pieejama jebkuram. Objektīvi izvērtējot visus EBTA aspektus, vairākumam būs skaidrs, ka šī alternatīva vienkārši nav ievērības cienīga un Eiropas Savienība joprojām ir un paliek izdevīgākais risinājums Latvijas ilgtspējīgai attīstībai nākotnē.




"Latvija Eiropā"
Šī publikācija ir tapusi projekta "Fwd:Eiropa" ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!