Atslēgvārdi:

Latvija ES – joprojām “pagaidu” kārtībā

Pašlaik ES jautājumu koordināciju Latvijā nosaka pērn pieņemti pagaidu dokumenti, kuros noteiktā kārtība neļauj Latvijas izpildinstitūcijām efektīvi iesaistīties ES jautājumu lemšanā. Situācijas uzlabošanai jāizveido jauns likums un jāstrādā pie ierēdņu izglītošanas.

Iesaki citiem:

Vai Latvija būs pasīva statiste, kas Eiropas Savienības (ES) lēmumu pieņemšanā piesliesies vairākumam, vai aktīva “tirgošanās” dalībniece, kas spēs panākt sev izdevīgu lēmumu pieņemšanu, izmantojot atvēlētās pilnvaras un veiksmīgu diplomātiju? Kopš Latvijas iestāšanās ES šis jautājums ir kļuvis ļoti aktuāls, tāpēc šī raksta mērķis ir norādīt uz trūkumiem Latvijas izpildinstitūciju gatavībā ietekmēt ES lēmumus un nākt ar ieteikumiem to novēršanā.

Lai valsts spētu ietekmēt lemšanas procesu ES, pirmā nepieciešamība ir valsts mērķu noteikšana un nacionālās pozīcijas izveidošana, bet otrā – diplomātu spēja ES institūcijās panākt kompromisu, izmantojot nacionālo pozīciju. Nacionālā pozīcija dod diplomātam mandātu izteikties valsts vārdā, tāpēc ir svarīgi, ka tā atspoguļo visas sabiedrības intereses, satur objektīvu informāciju par attiecīgo sfēru un nav pretrunā ar pozīcijām citās nozarēs. Tā kā nacionālo pozīciju izstrādi veic valsts izpildinstitūcijas, no to darbības kvalitātes ir atkarīga valsts spēja sevi pārstāvēt.

Pašlaik ES jautājumu koordināciju nosaka 2003.gadā pieņemti pagaidu dokumenti[1], kas bija domāti, lai Latvija veiksmīgi pildītu novērotāja statusu, ko ieguva saskaņā ar pērn aprīlī noslēgto Latvijas pievienošanās līgumu ES. Pēc Latvijas iestāšanās ES mainās gan ES jautājumu aprite, gan nacionālo pozīciju izstrāde, un Latvijas spēja kļūt par pilntiesīgu procesa dalībnieci galvenokārt būs atkarīga no ES jautājumu koordinācijas sistēmas Latvijā.

Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) 2004. gada rīcības plānā ir noteikts, ka nepieciešams izvērtēt un papildināt ES jautājumu koordinācijas sistēmu, tajā skaitā izstrādāt grozījumus šo jomu regulējošos tiesību aktos. Šobrīd grozījumu izstrāde normatīvajos aktos vēl nav uzsākta, lai gan ĀM pārstāvji pauž pārliecību, ka uzkrātā pieredze ļautu šādus grozījumus ieviest.

Izanalizējot spēkā esošos tiesību aktus, var secināt, ka šajos pagaidu dokumentos noteiktā kārtība neļauj Latvijas izpildinstitūcijām efektīvi iesaistīties ES jautājumu lemšanā. Turpmāk aplūkošu būtiskākās nepilnības un piedāvāšu risinājumus to novēršanai. Visu ieteikumu īstenošanai būtu jāizveido jauns likums, kas noteiktu vispārīgu kārtību nacionālo pozīciju un instrukciju izstrādei un ES jautājumu koordinācijai, kā arī jāpieņem jauna instrukcija procesa tehnisko aspektu noteikšanai.


Kam jāformulē nacionālā pozīcija?

  • Nepieciešams definēt institūciju atbildību par nacionālo pozīciju un instrukciju saturu. Šobrīd par nacionālo pozīciju saturu atbild nozaru ministrijas, taču tādejādi ir neskaidras ĀM un Eiropas lietu biroja (ELB) pilnvaras nacionālo pozīciju sagatavošanā. Atbildību par nacionālo pozīciju saturu vajadzētu uzticēt vai nu vienam koordinējošam birojam, piemēram, ELB, vai arī tā jāsadala atbildīgo ministriju, ELB un ĀM starpā

  • Jānosaka ELB funkcijas nacionālo pozīciju sagatavošanā. Šobrīd Valsts kancelejas nolikumā ir noteikts, ka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ELB ir tiesības piedalīties Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienībā izstrādē, taču nevienā tiesību aktā šī līdzdalības kārtība nav noteikta. Iesaku ELB izveidot par galveno koordinējošo biroju nacionālo pozīciju izstrādē, kas to izstrādi padarītu pārskatāmāku un pakļautu vienotai kontrolei. ELB struktūrvienību, kas koordinētu nacionālo pozīciju izstrādi, būtu jāveido pēc ĀM Eiropas Savienības koordinācijas departamenta shēmas, bet šo ĀM departamentu nepieciešams pārstrukturizēt un daļu darbinieku pārcelt uz ELB.





Kad jāizstrādā nacionālā pozīcija?

Jānosaka, ka sākotnējā pozīcija jāizstrādā uz Eiropas Komisijas (EK) darba grupu sanāksmēm, tādējādi palielinot izpildinstitūciju iespējas ietekmēt ES lēmumus. Šobrīd ir noteikts, ka nacionālā pozīcija jāizstrādā ne vēlāk kā pirms ES tiesību akta projekta pirmreizējas izskatīšanas attiecīgajā Ministru Padomes darba grupā vai komitejā. Ir izveidojusies situācija, ka Latvijas pārstāvim EK darba grupās ir jābalstās tikai uz saviem pieņēmumiem, vai labākajā gadījumā uz viedokli, kas saskaņots atbildīgajā valsts iestādes struktūrvienībā. Šāda kārtība var novest pie tā, ka viedoklis, ko pārstāvis ir paudis EK darba grupās tiesību akta veidošanas stadijā, izrādās pretrunā ar Latvijas valsts patiesajām interesēm. Gadījumā, ja pārstāvja paustais viedoklis darba grupā ir bijis neatbilstošs Latvijas interesēm, Padomes darba grupās mainīt to būtu gan nekorekti, gan sarežģīti, jo lielākais viedokļu saskaņošanas darbs notiek tieši EK darba grupās, kur tiek izlemti apmēram 70% jautājumu. ES jautājumu koordinējošajā institūcijā nepieciešams izveidot struktūrvienību, kas atbildētu par pozīciju izstrādi šīm EK darba grupu sanāksmēm.


Kam jāapstiprina nacionālā pozīcija?

  • Sākotnējai pozīcija, kas tiek gatavota uz EK darba grupu sanāksmēm, jābūt apstiprinātai Saeimas Eiropas lietu komisijā un Ministru Kabinetā, jo nav pieļaujams, ka eksperti EK darba grupās un COREPER sanāksmēs balstītos uz pozīciju, kas nav atbildīgajās institūcijās apstiprināta.

  • Jānosaka, ka Saeimas Eiropas lietu komisijai un valdībai ir jāapstiprina visas nacionālās pozīcijas noteiktā kārtībā – sākotnēji pozīciju apstiprina nozares ministrs, tad valdība un visbeidzot Eiropas lietu komisija. Šobrīd MK noteikumi paredz, ka visas pozīcijas nav jāapstiprina valdībai, bet Eiropas lietu komisijā tās jāapstiprina tikai tad, ja tiek virzītas uz Eiropadomes vai Eiropas Ministru Padomes sēdēm. Faktiski pēc 2004. gada 1.maija visas pozīcijas tiek apstiprinātas gan valdībā, gan Eiropas lietu komisijā, taču tiesību aktos šāda kārtība vēl nav noteikta.




Informācijas aprite

  • Eiropas Savienības Dokumentu uzskaites sistēmas datu bāze ir jāpārstrādā – jāveido iespēja dokumentus tajā meklēt pēc to nosaukuma, nevis numura, turklāt datu bāzes saturs jāpadara skaidrāks. Tādejādi ierēdņiem būtu vieglāka pieeja dokumentiem, kas saistīti ar ES jautājumu apriti, kā arī ĀM sagatavotajam palīgmateriālam „Palīgs darbam ar Eiropas Savienības jautājumiem,” kas sniedz skaidrojumu par nacionālo pozīciju un instrukciju gatavošanu.

  • Precīzi jādefinē instrukcijas un dienesta ziņojumi, skaidrāk nosakot pozīcijas un dienesta ziņojuma atšķirības, kā arī padarot vieglāk izprotamu dienesta ziņojuma mērķi.





Lai apzinātu visus trūkumus un izmaiņas, kas jāveic Latvijas ES jautājumu koordinēšanas sistēmā, un izstrādātu pilnvērtīgu jauno likumu, tā izstrādei jāizveido darba grupa ar pārstāvjiem no visām nozaru ministrijām un iesaistītājām institūcijām (MK, ELB, Saeimas). Turklāt jāapzinās, ka izpildinstitūciju veiksmīga iekļaušanās ES lēmumu pieņemšanas procesā nav atkarīga tikai no tiesību aktiem – liels darbs jāveic ministrijās, jo nepieciešams apmācīt ierēdņus par ES lietām, pozīciju un instrukciju izstrādi, ir jāceļ ierēdņu kvalifikācija un jāpaaugstina arī atalgojums.


___________________

[1] Runa ir par trīs normatīvajiem aktiem - 2003.gada 3.jūlijā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.286 “Pagaidu kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo pozīciju ES jautājumu izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana” (pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā), 2003. gada 16. septembrī MK pieņemto instrukciju Nr.9 “Par Latvijas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes kārtību, kā arī informācijas aprites kārtību” un 2003.gada 11.jūnija rīkojumu Nr.385 „Par ministriju un citu valsts iestāžu kompetenci Eiropas Savienības jautājumos”.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!