Latvija bezsamaņā 31

Paldies visiem par komentāriem, jo īpaši abiem Pēteriem, Drakonam par konkrēto kampaņu novērojumu un Veiko! Romijai paldies par jaunu informāciju. Jūtos rosināta. Īpaši jautājumā par liberālo tirgus ekonomiku, ko minēja Pēteris II.

Nesen, kad Angela Merkele, tērpta jaukā pavasarīgā žaketē, tikās ar Valdi Dombrovski un solījās būt Latvijas labā feja, lobējot mūsu intereses, viņa arī padalījās ar savām pārdomām. Eiropas stabilākā politiķe bilda (citēju „Dienu”), „ka arī 2010.gads Vācijas ekonomikā būs grūts un pieaugs bezdarbs, tāpēc Vācijas valdība plāno risinājumus ekonomiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā.”

Iesaki citiem:

Vai tas bija mājiens vai nē, es nezinu. Nu man pēc tāda izskatījās. Mums IKP kritums ir 18%, bet daži neatkarīgi ekonomistu runā par iespējamiem 25% un 30%. Ceru, ka tās ir tikai prognožu himēras un maldi. Bet 60 000 cilvēku bez ienākumiem un 140 000 bezdarbnieku, par kuriem šodien Dombura raidījumā runāja Elīna Egle no Darba devēju konfederācijas, ir realitāte.

Es joprojām neesmu dzirdējusi nekādu risinājuma plānu gadījumam, kad bez ienākumiem, atkārtoju, pilnīgi un galīgi bez NEKĀDIEM ienākumiem esošo cilvēku skaits sasniegs kritisko skaitli un, kad beigsies valsts izsniegtie bezdarbnieku pabalsti. Kad NEKUR, galīgi nekur vai gandrīz nekur vairs nevarēs doties, lai meklētu darbu.

Daži Latvijas sociālā fona riski, starp citu ir vēl lielāki, kā Argentīnas vai Brazīlijas riski. Man tie arvien vairāk dažā ziņā atgādina Dienvidslāvijas riskus pirms Balkānu kariem 90. to gadu sākumā. Dienvidslāvijas kari sākās ar sociālo krīzi, ko izraisīja banku kolapss, valūtas devalvācija bezdarbs un ekonomiska krīze. Nacionālais faktors kā grāfs Drakula, dekādēm guļošs savā zārkā, piepeši slējās augšā un meklēja savus upurus. Valstī, kur (atšķirībā no Latvijas) lielākā daļa runāja vienā valodā un daudzi pat nezināja savu tautību, notika tas, kas notika. Attīecībā par Latvijau - ir tikai viena labā ziņa – mēs esam Eiropas Savienībā. Bet šobrīd šķiet, ka tā arī ir vienīgā. Varbūt ka otra labā ziņa ir tā, ka es pēc ilgiem laikiem redzu smagi strādājošu valdību. Jautājums ir par rezultātu.

Tagad par liberālo tirgus ekonomiku. Jā, tas ir lieliski, ka manā valstī ir spējīgi cilvēki, kas darbojas visā plašajā politiskajā spektrā – pa labi, pa kreisi, pa vidu, un visur citur, kur viņus sirds aicina. Bet šobrīd ir laiks būt ļoti modriem un nepielipt shēmām. Mēs esam laivā, kurā ir sūce un jāsmeļ ir visiem, vienoti un turklāt ļoti ātri. Šis ir laiks, kurā visām lietām ir jānotiek ļoti ātri. Latvija tuvojas bezsamaņai, un ļoti ceru, ka netuvojas komai. Patiesībā šobrīd svarīgi, lai ekonomiskais kolaps nenovestu pie sociālās eksplozijas, kas var pieņemt ļoti vulgāras formas.

Cilvēki, kam nav ko zaudēt, ir pateicīgs materiāls pilnīgi absurdām politiskām un nacionālistiskām manipulācijām. Šo manipulēto cilvēku sejas mainās līdz nepazīšanai. Un tie būs mūsu kaimiņi un tie būsim mēs, kas darīs lietas, kas agrāk šķita neiedomājamas.

Nākošreiz es Jums pastāstīšu, kā izskatās daudz pieminētā humanitārā krīze Eiropā un nevis televīzijas ekrānā, bet ādas attālumā. Tagad ir vēla nakts stunda un tas nav patīkams stāsts. Man personīgi humanitāra krīze nav ironiska intelektuāļu prāta rotaļa vai bildes TV. Es negribu, lai tā jebkādā formā piemeklē mūs.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (31) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ama 15.05.2010 00:45
interesanta info,paldies ! Ama

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andronya 07.05.2010 16:22
_Andronya_ padzivosim, redzesim

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Galika 07.05.2010 00:37
http://predprijatija.com/ "> Galika
ko te pateikt Latvija ir tada kada ta ir

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sergeich 05.05.2010 18:40 http://80-90.ru/ tas vis ir pilnigs haos maigi izsakoties,valstij naudas nav ,visi nema kamer vareja.tad attopas ...vis neka nav

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kārlis 11.10.2009 22:02
iesaku... http://www.burzs.com/edit/arg.php?id=42425

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N. 16.05.2009 23:20
Atvainojos visiem par drukas kļūdām. Mans nabaga vecias laptops dzīvo ar kafiju taustiņos un līdz ar to, ja gribu rakstīt pareizi, man jāraksta lēni. Apsolos to darīt. Solu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N. 16.05.2009 23:19
Pēteri, padies par idejām par kartupeļu vagām un zaptes burkām un vispār par to, ka domājat, bet es tomēr mazliet izteikšos (atvainojiet):

(a) tiem, kas izsaka piezīmes Veoko ejot garām un tie, kas meta ar olām pa Saeimu visdrīžak nav zemes laukos un es gribētu redzēt, kā Jūs atradīsies viņiem "peispiedu radus";
(b) vai Jūs spējat iedomāties, ka bezdarbnieki, praktiski, vakardienas vadītāji, sīkie uzņēmēji, praktiski vidušsķira vāc suņu kakas parkos un pēc tam saņem pārtikas kartiņas? Vai Jus spējat iedomāties, kā viņi jutīsies?
(c) kartiņas, piespiedu (vai gandrīz piespiedu darbs), valstiskas programmas ar pilsētnieku izsūtīšanu uz laukiem - tas viss ir iespējams, ar piezīmi - autoritārā un represīvā režīmā;
(d) mani nepērliecina šāda tipa priekšlikumi, jo viņi neadresējas, vai lielā mēra neadresējas uz riska grupām un vēl, jo vairāk rada visdziļāko pašcieņas aizskārumu, jo nav solidaritātes, kas mūs vieno šajā laikā.

Citādi, super, ka domājam. Domāt ir veselīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis 16.05.2009 09:22
Labriit! Tuuliit seezhos autobussaa un pa Via Baltica riposhu atpakalj uz Riig, bet atstaaju savas domas par iespeejami turpmaako attiistibu Tatjanas blogaa!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N. 15.05.2009 21:52
Stulbi jau ir pašai sevi citēt, bet jūtos sagurusi.

Šis no mana komenta Verjē rakstam Dienā par to,ka jādara, lai mazinātu sociālās eksplozijas riskus:
citēju
Paldies prezidentam: ejam pareizā virzienā (pagaidām gan tikai blogā) -

(a) publiska apspriesta (ļoti) konkrēta vīzija un pa tēmām - super, paldies prezident;
es te mazliet paturpināšu tālāk, kā sieviete no tautas,
(b) krīzes profesionāļu (atkārtoju, vēlreiz, profesionāļu) ugunsdzēsēju komanda pēc principa - nav partiju, nav problēmu, piesaistīt arī aizbaidītos resursus no ārzemēm;
(c) pilnīgi skaidra valsts valstiskumu apdraudošu risku publiskošana, ja vajag vēlreiz un skaļāk - profilaksei;
(d) norobežošanās no problēmu interpretēšanas uz nacionālās bāzes (latvieši - labi, krievi - slikti, latvieši - labējie, krievi - kreisie) un citām raganu medībām;
(e) konsolidācija;
(f) praktiski un arī simboliski soļi (komunikācija!!!) ar kuriem elitārās grupas demonstrētu solidaritāti ar vissmagāk cietušajām sociālajam grupām - neaizmirstiet, ka cilvēku pašcieņa ir aizskarta – pārejiet uz 700 ls algām, ejiet uz zupas virtuvi, vārdu sakot – solidarizējieties;
(g) un implementācija (ieviešana dzīvē) - tā var notikt tikai tad, ja procesu izprot un nesabotē neviena sabiedrības daļa - šobrīd strauji notiek deklasēšanās procesi gan vidušsķirā, gan pa vertikāli zemāk - sabiedrība zaudē ticību valstij;
(h) iedarbināt dialoga instrumentus; valstī nav politiskās elites - krīzē cietušo iedzīvotāju dialoga, ir mūžīgie "thesspassians" - īpašā rase, kas patiesībā vairs nelasa un nav spējīgi lasīt sociālo risku signālus.

Un varbūt es prasu par daudz - bet demonstrēt spēju konsolidēties, jau tagad – pirms pašvaldību vēlēšanām. Es negribu nevienam bakstīt ar pirkstu, bet varbūt, būtu labi pārskatīt sarakstus – es runāju par pirmajām personām. Saprotu, ka viņiem ir bijuši daudzi interesanti amati un viņi ir latvieši un labi cilvēki. Vēlu visiem veselību un laimi, bet šobrīd ir valstiskuma riski. Mūs var glābt tikai kvalitāte un ļoti skaidra galvas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

triks 15.05.2009 17:33
Nu ko lai saka uz priekšu visi, neguļam!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N. 15.05.2009 15:26
Lielisks Verjē e-Dienas raksts, kas ļoti labi iederas tēmā, par citplanētiešiem, kas mēģina taupīt un sociālajām lietām. Sk. viņas priekšlikumus.

Ko ar reformām saprot Eiropas Komisija un SVF?
Tatjana Verjē
Piektdiena, 15. maijs (2009) 11:32
AA
Komentāri: 8 Vērtējums: -1 balss -1 +1 balss +6
draugiem.lv Ziņot redakcijai Drukāt Sūtīt draugam Komentēt

Tiekoties ar premjeru V. Dombrovski, H. Almunja (EK komisārs) teica, ka reformas galvenajam mērķim jābūt publiskā sektora izdevumu efektivitātes nodrošināšanai un nevis vienkāršai taupīšanai. Viņam esot radies iespaids, ka ar iecerētajām reformām šī mērķa sasniegšanai var arī nepietikt.

Tādu pašu vai līdzīgu viedokli pauž SVF.

Par kādiem reformas soļiem valdība jau ir paziņojusi?

1. Algu samazināšana valsts pārvaldē, izglītībā, veselības aprūpē (skolotajiem, medmāsām utt.)
2. Dažu piemaksu un vadības līgumu atcelšana valsts pārvaldē (tomēr paliek vēl visādi pabalsti u.c.)
3. Štatu samazinājumi, galvenokārt, tomēr ārpus valsts pārvaldes: skolās, slimnīcās...
4. Dažu valsts aģentūru slēgšana un apvienošana
5. Skolu un slimnīcu slēgšana
6. Vienotas atalgojumu sistēmas ieviešana valsts pārvaldē (bet nav skaidrs, kad, ja vispār, tā tiks īstenota)
7. Padomes likvidācija vai ierobežošana dažos valsts uzņēmumos

Vai bija vēl kas? Ja tas ir viss, tad šo pasākumu sarakstu nekādā gadījumā nevar nosaukt par reformu.

Ko ar reformām varētu saprast Eiropas Komisija un SVF? Šeit ir tas, ko viņi dara paši, un tas, ko viņi uzskata par labāko praksi (best practice):

* apvienot visas grāmatvedības, personāla un IT atbalsta funkcijas vienā vienībā (ministrijā, vai speciāli izveidotā institūcijā). Visiem grāmatvežiem, IT speciālistiem, HR speciālistiem no visām ministrijām un aģentūrām jābūt pārceltiem uz šādu vienību (tādā veidā palīgfunkcijas tiek pārvaldītas citās valstīs un Eiropas Komisijā). Tas jādara, lai nodrošinātu, ka funkcijas nedubultojas un, ka katrai atsevišķai ministrijai vai aģentūrai un to vadībai nepaliek nekādas tiesības vai iespējas noteikt algu, prēmijas vai citus labumus, vai arī paplašināt štatus, pieņemt darbā, atlaist. Visam jābūt apvienotam un pārvaldītam atsevišķi;
* vienkāršot atalgojumu struktūru, lai mēneša algu maksājumi neatšķiras. Ar šo paņēmienu tiek samazināts grāmatvedības darba apjoms. Tas arī padara valsts pārvaldes vadītāju darbu produktīvāku, jo viņi var vairāk laika veltīt nopietniem jautājumiem, nevis to tērēt, lemjot kam, ko un kad piemaksāt;
* nodot visus valsts pārvaldes algu maksājumu aprēķināšanu un sagatavošanu privātam sektoram (to var izdarīt tikai tad, kad algu sistēma ir vienkāršota un standartizēta);
* pilnīgi pārstrādāt valsts pārvaldes uzskaites, grāmatvedības un maksājumu apstiprināšanas un līgumu slēgšanas sistēmu (SVF īpaši uztraucas par slikto situāciju ar maksājumu uzskaiti, uzsverot, ka valsts pārvaldei nav centralizētie dati, par to, kas kam ir apsolīts, un kad būs jāmaksā);
* beidzot uzlabot e-pārvaldi tā, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu naudas darījumus un saziņu ar valsts pārvaldi vairāk organizēt ar interneta palīdzību (pēc Eurostat datiem, mums ir viszemākais e-pārvaldes līmenis ES). Pēc SVF un EK uzskatiem labāka e-pārvalde ir tieši saistīta ar augstāku produktivitāti valstī kopumā un augstāku tās iedzīvotāju labklājības līmeni;
* vairāk valsts uzņēmumus nodot privatizācijai, lai valsts pārvaldei nav jānodarbojas ar to kontroli utt.;
* lielu daļu no sabiedriskiem pakalpojumiem nodot privātajam sektoram;
* valsts pārvaldē bieži tiek aizmirsts – jebkurš īpašums ir jāpārvalda. Jo mazāk ir valsts pārvaldes īpašumā (datori, autoparks, nekustamie īpašumi, uzņēmumi u.c.), jo mazāk darba nepieciešams to pārvaldīšanai. Pārvaldīšana prasa cilvēku resursus, uzskaiti, uzturēšanu, kontroli.

Šis ir tikai neliels saraksts ar pašām acīmredzamākajām reformas iespējām. Tas viss jau sen ir īstenots Rietumeiropā, un mums tikai jānokopē. Vai valdība plāno tādas reformas?

---


Ko ar reformām saprot Eiropas Komisija un SVF?
Tatjana Verjē
Piektdiena, 15. maijs (2009) 11:32
AA
Komentāri: 8 Vērtējums: -1 balss -1 +1 balss +6
draugiem.lv Ziņot redakcijai Drukāt Sūtīt draugam Komentēt

Tiekoties ar premjeru V. Dombrovski, H. Almunja (EK komisārs) teica, ka reformas galvenajam mērķim jābūt publiskā sektora izdevumu efektivitātes nodrošināšanai un nevis vienkāršai taupīšanai. Viņam esot radies iespaids, ka ar iecerētajām reformām šī mērķa sasniegšanai var arī nepietikt.

Tādu pašu vai līdzīgu viedokli pauž SVF.

Par kādiem reformas soļiem valdība jau ir paziņojusi?

1. Algu samazināšana valsts pārvaldē, izglītībā, veselības aprūpē (skolotajiem, medmāsām utt.)
2. Dažu piemaksu un vadības līgumu atcelšana valsts pārvaldē (tomēr paliek vēl visādi pabalsti u.c.)
3. Štatu samazinājumi, galvenokārt, tomēr ārpus valsts pārvaldes: skolās, slimnīcās...
4. Dažu valsts aģentūru slēgšana un apvienošana
5. Skolu un slimnīcu slēgšana
6. Vienotas atalgojumu sistēmas ieviešana valsts pārvaldē (bet nav skaidrs, kad, ja vispār, tā tiks īstenota)
7. Padomes likvidācija vai ierobežošana dažos valsts uzņēmumos

Vai bija vēl kas? Ja tas ir viss, tad šo pasākumu sarakstu nekādā gadījumā nevar nosaukt par reformu.

Ko ar reformām varētu saprast Eiropas Komisija un SVF? Šeit ir tas, ko viņi dara paši, un tas, ko viņi uzskata par labāko praksi (best practice):

* apvienot visas grāmatvedības, personāla un IT atbalsta funkcijas vienā vienībā (ministrijā, vai speciāli izveidotā institūcijā). Visiem grāmatvežiem, IT speciālistiem, HR speciālistiem no visām ministrijām un aģentūrām jābūt pārceltiem uz šādu vienību (tādā veidā palīgfunkcijas tiek pārvaldītas citās valstīs un Eiropas Komisijā). Tas jādara, lai nodrošinātu, ka funkcijas nedubultojas un, ka katrai atsevišķai ministrijai vai aģentūrai un to vadībai nepaliek nekādas tiesības vai iespējas noteikt algu, prēmijas vai citus labumus, vai arī paplašināt štatus, pieņemt darbā, atlaist. Visam jābūt apvienotam un pārvaldītam atsevišķi;
* vienkāršot atalgojumu struktūru, lai mēneša algu maksājumi neatšķiras. Ar šo paņēmienu tiek samazināts grāmatvedības darba apjoms. Tas arī padara valsts pārvaldes vadītāju darbu produktīvāku, jo viņi var vairāk laika veltīt nopietniem jautājumiem, nevis to tērēt, lemjot kam, ko un kad piemaksāt;
* nodot visus valsts pārvaldes algu maksājumu aprēķināšanu un sagatavošanu privātam sektoram (to var izdarīt tikai tad, kad algu sistēma ir vienkāršota un standartizēta);
* pilnīgi pārstrādāt valsts pārvaldes uzskaites, grāmatvedības un maksājumu apstiprināšanas un līgumu slēgšanas sistēmu (SVF īpaši uztraucas par slikto situāciju ar maksājumu uzskaiti, uzsverot, ka valsts pārvaldei nav centralizētie dati, par to, kas kam ir apsolīts, un kad būs jāmaksā);
* beidzot uzlabot e-pārvaldi tā, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu naudas darījumus un saziņu ar valsts pārvaldi vairāk organizēt ar interneta palīdzību (pēc Eurostat datiem, mums ir viszemākais e-pārvaldes līmenis ES). Pēc SVF un EK uzskatiem labāka e-pārvalde ir tieši saistīta ar augstāku produktivitāti valstī kopumā un augstāku tās iedzīvotāju labklājības līmeni;
* vairāk valsts uzņēmumus nodot privatizācijai, lai valsts pārvaldei nav jānodarbojas ar to kontroli utt.;
* lielu daļu no sabiedriskiem pakalpojumiem nodot privātajam sektoram;
* valsts pārvaldē bieži tiek aizmirsts – jebkurš īpašums ir jāpārvalda. Jo mazāk ir valsts pārvaldes īpašumā (datori, autoparks, nekustamie īpašumi, uzņēmumi u.c.), jo mazāk darba nepieciešams to pārvaldīšanai. Pārvaldīšana prasa cilvēku resursus, uzskaiti, uzturēšanu, kontroli.

Šis ir tikai neliels saraksts ar pašām acīmredzamākajām reformas iespējām. Tas viss jau sen ir īstenots Rietumeiropā, un mums tikai jānokopē. Vai valdība plāno tādas reformas?

---

Interešu atruna:

Tatjana Verjē ir Eiropas Parlamenta deputāta kandidāte no Pilsoniskās Savienības

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis==> autore 15.05.2009 11:31
Nav, diemzhel nav himeeras...:(

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis==>Peteris 15.05.2009 11:13
LOTI LABI, bet tikpat labi buutu JAADOMAA ARII PAR TO, lai noziedzniekus "sabiedriskaa labuma veiceeji" nevis vienkaarshi uztureetu bet nodarbinaatu tajos pashos uzkopshanos darbos, kuudras purvos vai izgaaztuvees atkritumus skirojot oranzhos geerbos geerbti.

Naturaalaa saimniekoshana laukos nav mainiijusies - vinji kriizi neizjuut, jo 18.g. lielas paarmainjas nav ienesusi. Un esot Inchukalna, Dobele, Kandavaa dzirdeeju ka stabeliem vien t.s. "Riigas laimes mekleetaaji" atgriezhas teeva&maates seetaas.

Viss notiek:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pēteris 15.05.2009 10:48
Plāns rudenim daudzajiem bezdarbniekiem, kuriem beidzies pabalsts, ir:
1) sabiedriskā labuma darbi - vienkārši, bet nepazemojoši, darbaspēka ietilpīgi, kapitāla mazietilpīgi (sociālā aprūpe, pilsētas un vides infrastrutkūras uzlabošana, vienkārši ceļu remonti utml., labprāt apspriestu katalogu)
2) (elektronisku) pārtikas čeku programma - GMI vietā - mazliet lielāka summa pārtikas čekos, par kuriem lielveikalos, kas piedalās šai programmā, var iegādāties pamatlietas, kuras, savukārt, ir iegādātas centralizētā valsts iepirkumā (mērogekonomika -> mazākas cenas). Priekšnoteikums pārtikas cēku saņemšanai - dalība sabieriskā labuma darbos (analogi "līdzdalības pasākumiem" GMI gadījumā)
3) darba emigrācija (ja kaut kur atdzīvosies ekonomika) un naudas pārvedumi atpakaļ uz
dzimteni
4) naturālā saimniekošana - kas nevar izdzīvot lielpilsētās, pārceļas uz mazpilsētām un lauiiem pie radiem vai "progrannas ietvaros ieg;utiem radiem"

Nu tā kaut kā . Attīstās...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N.- Veiko 15.05.2009 01:46
Es cerēju, ka Jūs teiksiet, ka es pārspīlēju un tās ir himēras.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis 15.05.2009 00:38
Labs vakars no Tallinas:

Riigaa paaris veestnieciibaas un arii no kontaktiem Bruxelles & Washington D.C. esmu dzirdeejis diplomaatiski aplinkus izteicienus, ka ``ES valstis tomer nevar atlauties bankroteet, un cik ilgi shitaada mulkoshanaas var turpinaaties`` Divaatrumu ES ir reaala alternatiiva, un ceru, ka Bosnijas shodienas ES prokonsula paarvaldiiba nav paredzeeta, jo izlasot koleega Ivara Ijaba ``Failed State Latvia`` nevienam vien bija veelme nodroshinaaties pret neparedzamo...

Un komentaars Juusu raxtiitajam:
http://www.diena.lv/lat/politics/blog/visu-latvijai/kapec-15...

P.S. par izrietoshajiem RES PUBLICA pastaaveeshanas riskiem jau 1990. saakumaa rakstiija Aivars & Ausma Tabuns, un Ilze Ostrovska.

Shobriid domaaju ka no f,g,h variantiem visvienkarshaak ir izpildaams f. Uz to velk gan Gruutups, LPP brigadieris, gan arii TP tirulilu banda.

Patiesiibaa domaaju, ja pilsoniskaa sabiedriiba neguus kvalitatiivus panaakumus 06.06, tad shodienas koaliicija nostabilizeesies, piedaavaas reformas imitaacijas viiziju un virziiba uz res publica (taadu kaadu vinju paZINAAM) izniikshanu TURPINAASIES==> liidz Bosnijas prokonsula variantam. PROTAMS EST un LIT kaa rii SCAND ar to buuti LOTI nemieraa. taapec skatiisimies, kaadaa veidaa notiks pol. attistiba liidz 06.06.

Kaa ierasts, sekojam liidzi notikumiem!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita pateicas Veiko 14.05.2009 23:38
Paldies Veiko par rakstu

Es šobrīd redzu sekojošus riskus:

(a) stihiska agresija pret nesolidāru, nekompetentu un korumpētu (šobrīd arī - neizlēmīgu) valdošo eliti;
(b) prasība pēc autoritārā vadoņa, kas vairāku sāncenšu klanu vietā, faktiski veidos jaunu politisku piedāvājumu - vienu autoritāru politiski- ekonomisku kliķi;
(c) izputināta, aizskarta vidušsķira (jau šobrīd ar uzņemējdarbības paralizēšanu, māmiņu algām un draudiem pensijām), kas vai nu deklasējas, vai pamet valsti, vai ja palaimējas nodrošina servisu kliķei;
(d) faktiski valsts netieši atbalstīta emigrācija, proti, vislabākais veids, kā Jūs varat palīdzēt valstij ir - aizbraukt no tās;
(e) aicinājumi pēc stipras policejiskas valsts, ierobežota mēdiju brīvība;

un trīs izrietošie valsts pastāvēšanas riski:

(f) autoritārā vienpersonas vai grupas institūcija, kas rada sabiedriskās domas fonu(kontrolēti mēdiji), lai rīkotu referendumu par izstāšanos no ES;
(g) autoritārā vienpersonas (vai grupas) institūcija, kā vienīgais politiskās vienošanās partneris ārējās agresijas gadījumā (Ulmanis - PSRS 1940);
vai, ja
(c) autoritārā režīma nav, bet ES, kas ir nogurusi auklēties ar valsti, kuru vada mazīzglītoti, korumpēti un apjukuši politiķi un, kas vienojas ar Krieviju par sadarbību, lai glābtu citvalodīgos Latvijā no dažādām briesmām (bada, krimināla,latviešu nacionālistiem); Latvijā, ierodas Krievijas "stabilizatori".

Kā savā komentārā minēja Normunds, ES arī var apriebties ar mums ņemties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis 14.05.2009 23:07
Sorry ``Economist`` for cut&paste verbatim, BET tas sakriit ar shodienas Juusu nosaukto teemu:)

No panic, just gloom
May 14th 2009
From The Economist print edition

The region as a whole may have avoided economic meltdown, but several countries still face a painful slump


THANKS to a mix of luck and good decisions, the economic apocalypse that loomed over central and eastern Europe seems to have been averted. But dizzy current-account deficits, wild foreign-currency borrowing and reckless fiscal policy are leaving a horrible hangover for some. The IMF forecasts a 4.9% average fall in GDP, with far bigger falls for some. The European Bank for Reconstruction and Development (EBRD) reckons on a 5.2% drop. The downturn is certainly nasty; but some changes have staved off the worst.

One change is that outsiders now assess risk more calmly and rationally. All the former planned economies remain capital-thirsty. But otherwise they are all different. Indeed, a rare common factor among 20-odd countries in the region with the “ex-communist” tag is that they dispute its relevance. Tarring all with the mistakes of overheated Latvia, chaotic Ukraine or debt-sodden Hungary makes no sense. Nor does lumping together rich and poor countries, or those in the European Union and those outside. Exchange-rate regimes vary: two countries are in the euro; five countries have pegged their currencies to it; others float.

So far at least, speculators who counted on contagion toppling countries like dominoes have little to show for it, while those who bet the other way have juicy gains. Poland’s stockmarket is up by nearly 40% since its low in February, Hungary’s has risen by half and Russia’s by nearly 90%.

Outside help is also now better co-ordinated. The previously standoffish IMF co-operates with the European Commission, national governments and the banks. Once seen as a lender of last resort, it now acts pre-emptively. In May it gave a $21 billion credit line to Poland, the biggest and strongest economy in the region. That is quite different, officials stress, from the emergency rescues of Belarus, Latvia, Hungary, Romania, Serbia and Ukraine.

The IMF is also behaving more gently. Ukraine was originally told to balance its budget this year. Now the IMF says a deficit of 4% of GDP is realistic; this month it released its latest $2.8 billion tranche. Officials are uneasy about insisting on fiscal tightening that may aggravate recession. Latvia is likely to be allowed to run a 7% deficit for this year—in return for promising, really and truly, to reach 4% in 2010.

A third change is that more aid has been given to western banks that face souring loans, typically to clients in Hungary and the Baltic states who borrowed in euros or Swiss francs. As outsiders cut back, a credit squeeze is threatening even healthy borrowers. A joint initiative by the EBRD, the World Bank and the European Investment Bank (which used to lend only to state-backed infrastructure projects) has raised $24.5 billion for banks and other firms across the region. The EBRD is putting €432m ($590m) into UniCredit, an Italian bank heavily exposed in eastern Europe. It is thinking of investing in 12 other west European banks. Countries such as Sweden have national schemes too.

In a new report, the IMF argues that European banks still need a lot more help. But the cash and guarantees given already have eased the greatest threat to the region: that western banks might pull out or sink under the weight of their eastern loan books. Meanwhile central Europe, home of many big car factories, has gained from rich-country governments’ efforts to help their car industries. Neil Shearing of Capital Economics, a consultancy, reckons that German and other scrapping schemes to boost car sales will add fully 1% to GDP in Slovakia, and 0.5% in the Czech Republic and Hungary.

The biggest worry now is the Baltic three, which are seeing the sharpest falls in GDP. Estonia’s first-quarter figures showed a year-on-year decline of 15.6%. The fall in Latvia was a stunning 18% and in Lithuania 12.6%. Monetary policy cannot counteract this, since all three are pegged to the euro. And fiscal policy offers no respite. Politicians are pushing through spending cuts, not only to reassure external lenders, but also to meet the Maastricht deficit target of 3% of GDP so as to adopt the euro soon (by 2011, Estonia hopes).

“The crisis is even good if it makes the state more efficient,” says Andrus Ansip, the Estonian prime minister, who is cutting overall public spending by nearly 12%. He has slashed a fifth of the posts in his own chancellery, he says proudly. “Inefficient” spending will be cut; budgets vital for future growth will be preserved, he insists.

Devaluation is still largely taboo in the Baltics. The national currencies are not just economic symbols of solidity, but political ones too. Instead, they hope to regain competitiveness through wage cuts and greater efficiency. Such an “internal devaluation” is possible in theory, but it is unusual (and painful) in practice. It may work: Latvia now has a current-account surplus as its exports rise. Outsiders are awed by the Balts’ determination, though sceptical that the sacrifice will pay off.

Still, while industries such as construction collapse, others, such as alternative energy, are growing. Mr Ansip cites Estonia’s niche in windpower technology. In Latvia a firm called Carbon Neutral Biofuels has raised money for a $10m plant to turn low-grade wood into fuel pellets for Dutch power stations. Adrian Riley, the boss, says the crunch is “a return to reality after a period of acute silliness” when high costs threatened his project’s viability.

The Baltics may be a special case: small, relatively well run, with flexible economies and friendly Nordic neighbours. The broader worry across the region is political. Street protests have been muted so far, and some anger against the smug, corrupt and incompetent politicians who squandered the chances of the past decade is anyway healthy. But the European elections in early June may show how voters are reacting to hard times.

Government crises have not brought big changes. The Czech Republic’s centre-right coalition lost its majority in March amid a row with the headstrong president, Vaclav Klaus. But the result has not been chaos. Until elections in October, a competent-looking caretaker government will run the country, headed by the chief statistician, Jan Fischer. In Hungary a discredited Socialist prime minister, Ferenc Gyurcsany, resigned, nominating an economist, Gordon Bajnai, to run the government until an election next spring. He is pushing through tough spending cuts, with GDP likely to fall 6% this year.

Ivan Krastev, a Bulgarian-based analyst of the region’s politics, says the fear of unemployment will disillusion middle-class voters and stoke protest voting. A bigger problem may be the fear among political elites, some of whom will stick at nothing to stay in power and out of jail. “The model is Berlusconi,” he says glumly.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Natija 14.05.2009 21:43
Rita, paldies par refleksijām! Man ir ļoti interesanti tās lasīt. Tuvojoties, kārtējām vēlēšanām, un tikai tad, politiķi aizdomājas par sabiedrību un, ko tur liegties, arī liela sabiedrības daļa par politiķiem. Šlesera triki ir ievērības cienīgi un šausminoši, ja pavēro ilgtermiņā, nu kaut vai kā Ozoliņš "Dienā" savā ziņā novilka time line. (paldies Veiko Spolītim par atsauci uz rakstu). Šeit man ir jautājums, kur ir parastais vēlētājs četru gadu starplaikā starp vēlēšanām? Politika.lv vēro, Delna vēro, KNAB vēro, mediji vēro - protams, to visu gūst arī parastais vēlētājs sagatavotā veidā, tomēr Latvijā trūkst ikdienas diskusijas par politiķu lēmumu sekām. Šeit man nāk prātā Zviedrijā dzirdētais, ka 1970-os gados pa visu Zviedriju tika dibināti diskusiju klubiņi, kur parastie cilvēki nāca un runāja, apmainījās domām, izglītojās par politiku. Man liekas, ka šāda prakse Latvijā ir trūkusi un trūkst. Jā, var teikt, ka Zviedrija nav piemērs, ar ko salīdzināt Latviju, jo Latvijas parastais vēlētājs ir noguris, rūpējoties par ģimeni, pelnot iztiku un "krītot uz deguna" no daudzajiem pienākumiem. Tā teikt, ne līdz politikai! Bet šeit iestājas stadija, ko Jūs Rita, rakstāt, ka politika interesējas par jums! Mani personīgie vērojumi liecina, ka dižķibeles (šo vārdu iemācījos pagājušā nedēļā esot Latvijā) laikā komentētāji blogos un internetā ir kļuvuši daudz aktīvāki, piedāvājot arī savus konstruktīvus argumentus un skaidrojumus. Varētu vien vēlēties, lai arī parstais vēlētājs un šobrīd arī aktuālais parastais bezdarbieks uzrauga to pašu Šlesera darbu rūpīgāk, ne tikai priecājoties viņu ieraugot Centrāltirgū pērkam pienu un piesolot tur uzstādīt jaunus galdiņus, ja tiks mēra amatā. Varbūt, kopējā bezdarba kontekstā cilvēki sāks vairāk komunicēt un apmainīties domām, ja vien viņiem pietiks līdzekļu telefona zvanam un sabiedriskā transporta biļetei, kā arī ja šie cilvēki nebūs jau zemes darbos Anglijā, Vācijā (neskatoties uz Merkeles smalkajiem mājieniem) un Skandināvijā. Bet varbūt realitāte, ka tik daudz Latvijai piederīgo pilsoņu ir ārpus tās robežām, varētu veicināt arī diskusijas no ārpuses ar vēl plašāku un dziļāku skatu?

Rekomendēju Sandras Martinsones rakstu par ekonomisko krīzi, to analizējot Baltijas Jūras reģiona valstu kontekstā, publicētu Balticness žurnālā. http://www.cbss.st/communication/balticness/journal2009/balt...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

brands 14.05.2009 21:00
Pret koruptīvām saitēm pat Prezidenta elpa izrādījās par vārgu. (Zatlers taču taisījās elpot Dombrovskim pakausī!) Pēc Kalvīša iesēdināšanas Lattelekom padomē un Straumes atstāšanas Rīgas brīvostas valdē Jaunā laika valdības kredīts ir dzēsts.
Tur līdzēt nevarēja arī Āboltiņas dīvainā izrunāšanās 13. maija 100-tajā pantā.Politikā "nekad nesakot nekad"??? Tātad arī slepkavība nav izslēgta??? Un vistīrākie meli ir apgalvojums, ka primārais Jaunajam laikam joprojām esot cilvēks. Cilvēks šai partijai nekad nav bijis primārais, arī pirmās Repšes valdības laikā nē. Vai gan citādi pensionāri joprojām dzīvotu pusbadā, bet oligarhus un viņiem līdzīgos aizgūtnēm saudzētu un lolotu?
Amerikā progresīvais ienākumu nodoklis darbojas bez vainas, bet šeit ne Dombrovskis, ne Repše, ne Kampars to ieviest neuzdrīkstas. Nevar tak sev tik dārgos (un vajadzīgos?) zagļus noplicināt. Kauns!
Starp citu, atšķirībā no Latvijas Amerikā no valsts pensijām nodokļi aprēķināti netiek.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Normunds 14.05.2009 13:25
Citāts no Delnas 2006.gada ziņojuma par ziedotājiem partijām:
"Maksimālo atļauto summu – Ls 10 000 - 2006.gada 12.septembrī „mācītāju” partijai (LPP) ziedojis AS Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca valdes priekšsēdētājs un šī uzņēmuma līdzīpašnieks Vladimirs Cadovičs. 1999.gadā V.Cadoviču uz aizdomu aizturēja saistībā ar uzņēmēja Arņa Šķestera slepkavību. Ziņu aģentūras LETA arhīva dati arī liecina, ka 2000.gadā V.Cadovičs uz Latviju bija aicinājis iespējamo Krievijas Solncevas noziedzīgā grupējuma līderi Sergeju Mihailovu ar iesauku Mihasj."
Ja mēs paši savā valstī nesāksim runāt par īstajiem partiju "saimniekiem" , tad nonāksim Bulgārijas situācijā - kura nesaņem visu paredzēto ES līdzfinansējumu, jo tās varas struktūrās ir noziedzīgie grupējumi (tas ir oficiālais ES pamatojums savai rīcībai). Tā kā cerēt, ka ES visu laiku ar mums auklēsies kā ar maziem bērniem ir naivi. Pašiem jāmostās!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita 14.05.2009 12:45
Iesaku Kaspara Druvaskalna rakstu Delfos
http://www.delfi.lv/

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N. to Veiko Spolītis 14.05.2009 12:26
Labrīt Veiko,

Man arvien vairāk rodas iespaids, ka ne (vismaz) liela daļa, uz kuri ir pie varas un vēl lielāka no tiem, kas raujas pie varas vispār nesaprot uz kurieni mēs ejam. Es ļoti uzmanīgi sekoju tekstiem, gan priekšvēlēšanu, gan citiem, bet es neredzu signālus, ka notiek reāla risku izvērtēšana.

Iekšlietu ministre vakar atlaida ļoti pieredzējušu Valsts Sekretāru ar komentāru, ka šajos laikos jādomā ātri. Man šis pamatojums likās labs un tieši augšminēto faktoru dēļ. Es nezinu neko vairāk par šo gadījumu, kā vien ir rakstīts presē, bet es saprotu, ko Mūrniece domāja ar ātru domāšanu.

Lasot Jūsu komentāru, es atcerējos līdzīgas reminescences Balkānos par periodu dažus mēnešus pirms sākās viņu problēmas. Par kaimiņu komentāriem, kad Jūs ejat viņiem garām.

Sabiedrībā vienmēr ir šī asociālā un vāji sociālā daļa, jeb sauksim tās par sociopātiskajām grupām. Šobrīd ir riksi, ka tās vair vairoties un grupēties. Šos cilvēkus ir viegli manipulēt un grupējumam nozīmīgumu piešķir ideoloģisks rāmis. Slima ekonomika, uzņēmēji, kas nevar attīstīties, bezdarbs, vāja sociāla aizsardzība rada bailes un bailes rada himēras.

Protams, mēs visi zinām, ka pēc cipariem mēs esam stipri labākā situācijā, kā 90. gadu sākuma. Bet sabiedrības bailes un morālā gatavība panest izaicinānumu ir zema.

Ir tikai viens veids, kā to dara - "augšas" veic (a)praktiskus un (b)publikai redzamus simboliskus soļus, lai parādītu, ka šīs grūtības ir KOPĒJAS.

Un es šeit citēju Jūs, jo labāk jau nepateikšu (citāts - Veiko):
"Vasaras beigas buus SKARBAS pulkam ljauzhu, bet izsmelt sho laivu kopistiski nevareesim tikmeer, kamer 100 galvas un "latvian political establishment" domas nepieskaramo kategorijaas.
"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N.to FZSS 14.05.2009 11:51
Jauki jūs atkal redzēt.Šis ir tikai mans blodziņš. Jā, tas ir vispārējs. Pie raksta būtu jāpiestrādā. Jāpadomā par rakstu, bet mazliet ir citas lietas. Taisnība FZSS.Paldies, ka neaizmirstat par mani.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita N. to drakons 14.05.2009 11:45
Paldies par izmeļošo koments drakonam - paldies par datiem. Vērtīgi, ja ir tik kompetenti kolēģi komentatort.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Veiko Spolitis 14.05.2009 08:15
Salaspilii vieteejie jaunieshi nu jau pusgadu gar muusu maaju esot skali noruuc - nastroilisj burzhui, interesno za kakie dengi...Strokji veel neesmu iegaadaajies, bet iespeejams bus jadomaa...

Vasaras beigas buus SKARBAS pulkam ljauzhu, bet izsmelt sho laivu kopistiski nevareesim tikmeer, kamer 100 galvas un "latvian political establishment" domas nepieskaramo kategorijaas.

Proti, tagad buus vajadziga to 630 000 + no IRL&GBR atgriezushos veesais sapraats, lai nelautu tiem 35% swing voters noteikt dienaskaartiibu (uz ko vieniigi cer brigadieris un vinjam liidziigie) turpmaakajiem 4g. uz priekshu, jo PATIESI BAIDOS, ka to mieriga veidaa kopejaa lieta (res publica latin.val)neizturees:(

P.S. Shodienas Ozolins Diena ir skarbs, bet patiess (no taxation without representation...un KAA TO IEMAACIIT LATVIJAS NODOKLU MAXAATAAJAM???)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

FZSS 14.05.2009 01:56
Cien.Rita! Ja Jūs saprotiet mūsu ,visu līmeņu,politiķu domu gājienu,tad Jūs saprotiet,kāpēc mēs esam tur, kur esam! Bet arī Jūsu texts pārāk retorisks,tāpat kā gaisotne LV:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 14.05.2009 01:47
Un vēl - tie pabalsti jau vēl nav garantēti. Budžetā tiem trūkst 56 miljonu. Tie vēl jāatrod.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

drakons 14.05.2009 01:47
Nu Elīna Egle drusciņ pārspīlēja. Pēc statistikas šomēnes Latvijā ir nedaudz pāri 120 000 bezdarbnieku, no kuriem puse saņem bezdarbnieku pabalstu, kas vidēji ir Ls 150-200 mēnesī. Šo visu valdībai otrdien ziņoja LM. Viens korektīvais pasākums valdībai ir padomā - iztiept bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgumu līdz 9 mēnešiem, nemainot izmaksājamās naudas kopsummu. Ja pašlaik bezdarbnieks saņem 4 mēnešos pa 250 latu, tad turpmāk viņš saņems 9 mēnešos ap 111 latu.
Runājot par pasākumiem nodarbinātības veicināšanai, jāatzīst, ka mums nav nedz efektīvu programmu, nedz arī līdzekļu nodarbināt bezdarbniekus. Tā kā jāpaļaujās vien būs pašiem uz sevi - aktīvi jārosās vasarā un jādara lietas, kas nedaudz aizmirstas - jāgatavo pārtika ziemai (nopietni) - konservi, ievārījumi, marinējumi, kartupeļi, sīpoli, burkāni. Tas tak nebūtu normāli, ja miera laikos Latvijā iedzīvotāji no bada mirtu nost. Jāatgriežas pie pamatvērtībām. Jātaupa uz visu iespējamo, jo no valdības ko sagaidīt nav variantu. Mēs neesam ASV, kas Obamas ekonomikas sildīšanas programmai var drukāt dolārus vai Vācija, kas ir Eiropas ekonomikas flagmanis un ražo gandrīz visu, ko pieprasa tirgus. Tomēr jāatzīst, ka ES neļaus mums bankrotēt, tam būtu domino efekts - nestabilitāte Baltijā un negatīva ietekme uz Austrumeiropu kā investīciju un biznesa telpu. Runājot pa manipulācijām - pašvaldību vēlēšanas un EP vēlēšanas - tur tik būs smadzeņu skalošana.

Citi autora darbi