Atslēgvārdi:

Latvietis — sveiks un vesels 8

Ģimenes ārstam akūti saslimušu cilvēku būtu jāspēj izmeklēt tajā pašā dienā vai sliktākajā gadījumā — nākamajā.

Iesaki citiem:
Slirce 255x203
Foto:Dr Case

Pirms jaunās valdības veidošanas Politika.lv blogu autors, ASV dzīvojošais latviešu izcelsmes ārsts Uģis Gruntmanis piedāvā savu skatījumu, kādi pasākumi tuvākajos gados Latvijā būtu veicami, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmu. Publicēsim trīs Uģa Gruntmaņa rakstus par šo tematu, un pirmajā — par to, kādus profilaktiskos pasākumus veikt, lai uzlabotu mūsu vispārējo veselības līmeni, kā arī par nepieciešamajiem uzlabojumiem ambulatorajā aprūpē.

Veidojot jauno valdību, Latvijas iedzīvotājiem ir jāpiedāvā saprātīgas, pragmatiskas un skaidras veselības aprūpes programmas par to, kas sagaidāms nākamajos gados. Pirms vēlēšanām, internetā skatoties partiju diskusijas, pārņēma nesapratne, jo, kā savulaik teica mana vecmāmiņa, cilvēki (ar retiem izņēmumiem) tikai vāvuļo, bet nespēj piedāvāt neko, ko varētu nosaukt par reālu un realizējamu veselības aprūpes uzlabošanas plānu. Arī nevienā no partiju programmām nekas vairāk par vispārējiem solījumiem nebija atrodams.

Tāpēc izklāstīšu sešas Latvijas medicīnas aprūpes problēmas un piedāvāšu risinājumus, kādi jau ļoti drīz būtu nepieciešami.


Veselības profilakse

Veselīga dzīvesveida popularizēšanā ir jāiegulda vairāk naudas. Kāpēc?

Pēc Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) Health Data 2010. gadā[ 1 ], Latvija starp 32 attīstītajām valstīm dala pirmo vietu ar Grieķiju vīriešu smēķētāju ziņā. Latvijā smēķē 46% vīriešu, kamēr, piemēram, Zviedrijā — 17%. Arī piecpadsmitgadīgo pusaudžu grupā Latvija ieņem otro vietu — Latvijā smēķē 30% no jaunajiem vīriešiem, savukārt Zviedrijā un Portugalē — 9%. Aptaukošanās ziņā Latvijas sievietes ieņem trešo vietu (ar 21%) uzreiz pēc Anglijas un Īrijas sievietēm. Salīdzinājumam — Šveicē un Itālijā šādi sieviešu ir 9%. No pētījumiem ir skaidrs, ka smēķētāji vidēji dzīvo par 10-15 gadiem īsāku dzīvi un ka Latvijā no smēķēšanas vien katru gadu mirst no 3000 līdz 5000 iedzīvotāju.

Lai šos rādītājus fundamentāli uzlabotu, veselības profilaksē ir jāiegulda būtiski līdzekļi. Treknajos gados tam veltījām 1,6% no veselības budžeta, toties tagad — daudz mazāk. Atkal salīdzinājumam — Igaunija veselības profilaksē iegulda 2,8%, Slovēnija — 3,9% un Somija — 5,7%.

Veselības aprūpes politikas veidotājiem, strādājot kopā ar bērnu vecākiem, bērnudārziem un skolām, ir jāizstrādā ilglaicīgas programmas veselības uzturēšanā gan ar uzturu, gan sportojot, gan mācot izvairīties no kaitīgiem ieradumiem. Šīm programmām jāsākas pēc iespējas ātrāk un agrākā vecumā, mērot klašu piedalīšanos tajos. Piemēram, mērot ar pedometru, cik soļu katrs klasē nostaigājis mēnesī. Savukārt labāko klasi var apbalvo ar kaut ko, kas bērnus varētu aizraut piedalīties šajā „veselības spelē”. Tāpat bērniem jāsaņem visas nepieciešamās vakcīnas, lai tie nemirtu no viegli novēršamām infekciju slimībām. Toties nabadzīgajiem vecākiem pabalstus nedrīkstētu maksāt „tāpat vien”, bet tos, līdzīgi kā Brazīlijā, būtu jāizmaksā tikai tad, ja bērns ir aizvests pie ārsta un regulāri apmeklējis skolu.


Ambulatorā aprūpe

Visas partijas ir atbalstījušas pašreizējā veselības ministra Jura Bārzdiņa (ZZS) iesākto darbu, vairāk naudas novirzot ambulatorajai aprūpei. Tas ir pareizs solis laikā, kad kopējais veselības budžets ir samazināts no 569 miljoniem latu 2008. gadā līdz 492 miljoniem latu šogad. Ambulatorajai aprūpei tērēja tikai 25% no kopējā budžeta, kamēr tādās valstīs kā Zviedrija un Portugāle attiecīgi — 41% un 46%. Ministrija kopā ar ārstiem ir veiksmīgi izstrādājusi kvalitātes kritērijus ģimenes ārstiem, taču tikai neliels skaits tos ir akceptējuši, un būtu jāturpina stimulēt šo procesu.


Ģimenes ārstam akūti saslimušu cilvēku būtu jāspēj izmeklēt tajā pašā dienā vai sliktākajā gadījumā — nākamajā (protams, par to saņemot papildus atlīdzību). Austrālijā tas ir iespējams 62% gadījumu un Holandē — 70% gadījumu. Šajās valstīs ir arī lielākais iedzīvotāju skaits, kas divu gadu laikā nav apmeklējuši neatliekamās palīdzības nodaļu, attiecīgi — 79% un 82%.

No pētījumiem ir skaidrs, ka 20% slimāko valsts iedzīvotāju iztērē līdz pat 85% no valstu veselības budžetiem. Lai veicinātu tieši šo pacientu aprūpes kvalitāti un līdz ar to arī nenonākšanu slimnīcā, gan ģimenes, gan ambulatoro speciālistu praksēm būtu jāstrādā sinhronizētāk un jākomunicē veiksmīgāk, lai pārliecinātos, ka medikamenti tiek lietoti regulāri un pēc plāna un pacients tiek regulāri apsekots. Šim būtu jābūt vienam no būtiskākajiem ģimenes un ambulatoro ārstu kvalitātes mērīšanas kritērijiem,

Pie slimnīcām būtiski jāpaplašina ambulatorās aprūpes iespējas, ieviešot principu, ka nauda seko pacientam. Tur pacients varētu turpināt saņemt specializētu aprūpi pie tā paša ārsta, pie kura ārstējies slimnīcā. Komunikācijā ārstu starpā, kā arī starp ārstiem un pacientiem ir kritiski svarīgi ieviest e-medicīnu. Bez tās kvalitatīva veselības aprūpe un tās uzskaite ir neiespējama, taču pacientu un ārstu komunikācija, šādu sistēmu ieviešot, būtiski uzlabojas. To parādījusi Jaunzēlandes un Holandes pieredze.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eduarda dēls 26.09.2011 10:02
ASV pretsmēķēšanas akcija īstenībā sākās ar 1961.gada vadošā ārsta (Surgeon General) ziņojuma par tabakas nepārprotamu ietekmi veicinot plaušu vēzi, kad PUSE no visiem ASV ārstiem smēķēja. Prasīja 50 gadus (vairākas paaudzes) un daudz pūles lai visi sabiedrībā (1) saprastu par šo vielas kaitīgumu un (2) vairumam rastu to motivāciju atmest, respektivi katram cilvēkam personīgās izmaksas (garīgā ziņā) ir mazākas par ieguvumiem (veslības uzlabojums). Daudz atkarībniekiem izmaksas (zaudētais gandarījums) ir diemžēl liekākas par ieguvumiem (nemanāms veselības uzlabojums jaunibā).

Tomēr, neesmu pārliecināts par īpasas, spēcīgas sabiedrības izglītošanas akcijas lietderību Latvijā. Kā Ieva jau rakstīja, nospiedošs vairums jau zin par smēķēšanas kaitīgumu. Kāpēc Latvijas iedzīvotāji vairāk seko Āzijas paraugam un ne Rietumu paraugam var tikai minēt, kaut valstī vispārklājoša dziļa depresija par ekonomiskiem apstākļiem varētu liecināt par aktuālākām dzīves raizēm nekā "nieka smēķēšana".

Līdzīgi kā ar ātrumbraukšanas pārkāpumiem, Latvijā labāku rezultātu dos drakoniskāki pasākumi: reāli sodi par noteikumu pārkāpšanu, īpaši policijai momentāli slēdzot ciet jebkuru veikalu, kur pārdod nepilngadīgiem cigaretes. Lai pēc tam veikala īpašnieks nodarbojas ar tiesas darbiem mēģinot atjaunot trigošanas atļaujas. Kā mēs visi zinām, šādai akcijai Domes un Saeimas deputātiem trūkst mugurkaula.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 26.09.2011 07:32
Domaaju,ka mediki nav no citas miesas vai asiniim kaa vinju pacienti.Arii vinji kljuudas.Autora ierosinaajums par pozitiivu iesaisti skaidra dziivesveida pasaakumos ir lietderiigs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ugis gruntmanis 25.09.2011 22:56
Liels paldies par komentariem, lielakai dalai no tiem var pilnigi piekrist.
Lindai piekritu, tacu rakstu sakuma biju domajis ka vienu veselu, tagad tas tiks publicets trijas dalas, parejas dalas domaju izraisis lielaku aktivitati. Man skiet ka faktam, ka mums Latvija tik daudz 15 gadigo smeke, vajadzetu izraist milzigu azeotazu, tacu cerams ka tas vel notiks.

Ievai, pilnigi noteikti piekritu ka cilveki "nav stulbi". Gan Somijas paraugs, kur ieguldija lielus lidzeklus veseliga dzives veida sapratiga plana ieviesana. Ari ASV, neskatoties uz to ka ta ir pati resnaka nacija, smekesana ir viszemaka no visam attistitam valstim, tikai 17% smeke, kamer arstu vidu smekesana ir ap 1%. Ir ieguldita milziga nauda lai to panaktu sini public health arena, un kopa stradajusas gan skolu programmas, gan arsti, gan valsts un privatais aparats, paaugstinot cigaresu cenas, atviegliejot rstesanu no sis atkaribas un ari ieviesot veselibas tipa sapratigu macibu skolas, kuras runa par tabaku, bet protams ne tikai.
Skolam ir milziga nozime, jo ja skola manai meitai saka "ka pica ir kaitiga" un to atkarto biezi, tad ari majas prasa vecakiem kapec tadu ed? Daudz vieglak un cost effective, ir noverst problemu, neviss cinities ar to raditam sekam.

Skaidrs ir ari tas, ka diemzel saslimst vai cies avarijas cilveki "kas neko neparkapj", tacu neskaitami leilaka iespeja ar plausu vezi ir saslimt tadam, kas ir smekejis, par to saubu nav.
Es piekritu, komunikacija starp visiem arstiem ir jauzlabo, labakais veids ka to izdarit ir elektroniska karte, kas spej realizet 14 pamata funkcijas, par centisos rakstit velak.
Manuprat katram slimniekam ir tiesibas iet pie arsta ko vins ir izvelejies, artsu biedribas +ministrijas funkcija ir pacientiem nodrosinat pec iespejas maksimalu informaciju par katru artsu, specialitati, darba telefonu, atrasanas vietu, sertifikacijas informaciju, pacientu atsauksmes, tad pacients var izdarit puslidz informetu izveli, pasreiz darbojas 'viena tante teica" princips un pie ta butu jastrada.
Piekritu, pacientus pec tautibas skirot nedrikst, sis kautajums ir absoluti skaidrs.

Ari eduarda delam piekritu, nevar un nedrikst arsts teikt, beidziet smeket ja pats to dara, vai sakat sportot, ja pats to nedara, tas vienkarsi nedarbosies, mums arstiem jaklust veseliga dzives veida "staigajosam reklamam".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Eduarda dēls - Medfakultātes pasniedzējs 25.09.2011 20:37
Tikai jāskatās, cik daudz ārstu Latvijā smēķē (katrs otrais, vismaz pēc manas pieredzes kā kolēģim un mācību spēkam Medicīnas fakultātē) lai saprastu, cik grūti iet ar tādu sabiedrības izglītošanu. Tiesa, starp jauniem studentiem un rezidentiem ir mazāk šo nikotīna atkarībnieku, tomēr joprojām varētu minēt, ka katrs ceturtais vai pat katrs trešais. Salīdzinot ar ASV, kur labi, ja 4% no ārstiem smēķē, un VISI no tiem ir tādi, kas ieguva medicīnisko izglītību ārpus ASV un pēc tam pārcēlušies tur praksēs.

Kā var Latvijas sabiedrība uztvert pretsmēķēšanas pasākumus nopietni, ja tik daudz veselības aprūpes darbinieku paši klāji ignorē viselementārākos veselības uzlabošanas likumus, it kā tie neattiektos uz viņiem? Atbildes no "baltiem halātiem" dzirdu līdzīgi kā no parastiem narkomāniem: "iesāku jaunībā, tagad nevaru atmest", "tikai tāds ieradums", "tas mani nomierina", "esmu pārāk vecs, lai mainītos", "vienkārši prasās", "atmetīšu drīzumā"...utt ad infinitum, ad nauseum.

Bez Hipokrāta zvēresta ir vēl viens likums, ar ko ārstiem Latvijā iet ļoti grūti: "Physician, heal thyself". Citiem vārdiem sakot, vai var būt vesela sabiedrība, ja liela daļa veselības speciālistu paši dzīvo neveselīgu dzīvesveidu? Bieži jūtos, ka cīnos pret vējdzirnavām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 25.09.2011 17:41
Pirmkaart-Latvijas pacienti nav shkirojami peec tautiibas.Vinji vnk. ir pacienti.
Otkaart kautkas nav kaartiibaa ar naudas pluusmaam.Par kaadu profilaksi mees varam runaat,ja shogad virkni lokaalo slimniicu gandriiz aizveera ciet.Pamatojums?Riigaa izdomaaja.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ieva - Autors 23.09.2011 16:35
1) Nedomāju, ka cilvēki šeit ir tik stulbi, ka nezinātu par to, cik kaitīgi ir regulāri pierīties, smēķēt, dzert, pastāvīgi zvilnēt krēslā (pietiek atcerēties kaut padomjlaikos regulāri piesaukto pilienu nikotīna, kas nogalina zirgu), taču cilvēku ir grūti piespiest dzīvot veselīgi, ja katram ir pazīstams vismaz viens smagi slimais, kas nekad neko sliktu nav darījis, bet palīdzību nesaņem. Otrkārt pielaidīgā attieksme, īpaši pret smēķētājiem un resniem cilvēkiem, tai skaitā ārstu attieksme, kuras rezultātā sanāk, ka angioplastiju vairumā gadījumu taisa, lai cilvēciņš varētu turpināt smēķēt un regulāri pierīties.
Ar bērneļiem arī ir liela problēma, jo izglītot viņus, protams, vajag, taču kā to izdarīt, ja nāksies atgriezties mājās, kur labākajā gadījumā tikvien grēko, kā ar pārmērīgu pusfabrikātu un "junkfood" patēriņu.....
2) Par tiem ģimenes ārstiem- piedodiet, taču pašlaik viņi neko vairāk, kā pamērīt spiedienu, izklausīt plaušas un parakstīt plaša spektra antibiotikas vīrusu infekciju gadījumā nespēj. Vismaz Rīgā. Un, runājot par ambulatoro aprūpi, visi iepriekšējie ministri vienmēr ir uzsvēruši tikai un vienīgi ģimenes ārstus. Sadarbība ar speciālistiem daudz ko mainītu, tikai tad ir vajadzīga vispārēja datorizācija, īpaši slimnīcu un klīniku speciālistu gadījumā, jo regulāri zvanīties pa telefonu....Un sākumā pietikt kaut vai, lai šie speciālistu uzrakstītu kārtīgus norādījums ģimenes ārstam, lai, piemēram, šis ārsts nekristu panikā konstatējot, ka epilepsijas slimniekam ir zems neitrofilu skaits un augsti aknu fermentu līmeņi (labi, ka biju izlasījusi savu zāļu aprakstu...)
3) Ar to nauda seko ir viena būtiska problēma: kā lai slimnieks zina, ko izvēlēties? Jau tagad ir redzams, ka laucinieki raujas uz Rīgu ārstēt pat elementāras brukas, ko ļoti labi varētu izārstēt laukos. Tikmēr rīdzinieki (un arī laucinieki) ar nopietnām vainām gaida savu rindu. Vai, piemēram, cilvēki, kam galvenais ir sirsnība un iejūtība- kas garantēs, ka šāds cilvēks neizvēlēs maz apmeklētu ārstniecības iestādi tikai tāpēc, ka no savas vai paziņu pieredzes ir izlēmis, ka tai otrajā iestādē visi ir nejūtīgi maitas? Protams, ja šo cilvēku vienkārši moka garlaicība, tad lai iet, kur grib. Taču ja viņš patiešām ir slims?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

linda. 23.09.2011 11:06
pārāk īsi un kodolīgi, gribējās plašāku analīzi.

Saistītie raksti

Uģa Gruntmaņa blogs politika.lv

Citi autora darbi
Ripa

Dziedinošā ripa 1 Autors:Uģis Gruntmanis

Izmeklesana

"Uz izmeklēšanu" 4 Autors:Uģis Gruntmanis