Latvietis pareizais 41

Pirms pasniegt roku, lai saliedētos ar kaut ko, latviešiem kā valstsnācijai ir jātiek skaidrībā pašiem ar sevi — kas mēs esam, ko gribam un uz ko ejam.

Iesaki citiem:

Kultūras ministrija (KM), uzņemoties sabiedrības integrācijas politikas veidošanas pienākumu, ir bijusi neparasti drosmīga un sabiedrības apspriešanai nodevusi topošās valsts programmas Nacionālā identitāte un sabiedrības integrācija ievada daļas projektu, kurā formulētas problēmas un mērķi, kā arī programmā lietotie jēdzieni. Paldies ministrijai par atklātību un nevairīšanos no diskusijas jau programmas iedīglī. Nepretendējot uz zinātniskas vai profesionālas analīzes statusu, bet gan publicistiska tipa pārdomām no cilvēka, kurš darba un dzīves specifikas dēļ ir varējis palūkoties uz Latvijā notiekošos no malas un citu valstu pieredzes kontekstā, es šajā sešu lapu garajā dokumentā redzu vismaz trīs, manuprāt, apšaubāmas lietas. Tās ir sociālā jeb vēsturiskā atmiņa, Eiropas valstu pieredzes vienādošana un jēdziens „ilglaicīgie imigranti”.

Pirms ķerties pie kritikas, gribu precizēt savu statusu, lai nebūtu nekādu aizdomu, kā vārdā es īsti runāju. Spriežot pēc sociālās atmiņas un citiem integrācijas dokumenta projektā minētajiem terminiem, es piederu pie tās „pareizās” daļas, kurai citiem jāspēj līdzināties. Piedzimstot esmu pūrā saņēmusi pareizo pilsonību, tautību un valodu. Manai ģimenei ir „pareizā” sociālā atmiņa, jo esam cietuši no padomju varas un neesam to aktīvi balstījuši. Tā nu automātiski iznāk, ka esmu „labāka” pat par tiem etniskajiem latviešiem, kuriem senčos kāds uz Krieviju aizrauts sarkanais strēlnieks, kāds piespiedu kārtā Padomju armijā karojis vai kompartijā bijis.



Katram sava atmiņa

Sociālā atmiņa KM sagatavotajā dokumentā minēta kā viena no Latvijas tautas pamata saistvielām un būtiska sastāvdaļa latviskajā identitātē. Citēju: „Latviskā identitāte — latviešu valoda, kultūra, sociālā atmiņa — ir kopēja visai Latvijas tautai.” Par sociālo atmiņu kā programmas izpratnē lietotu jēdzienu dota definīcija: „Sociālā atmiņa — izpratne par vēsturiskiem notikumiem, sociālpolitiskiem procesiem, to interpretācija. Latvijas sabiedrību šķeļ vēstures faktu interpretācija gan attiecībā uz Latvijas okupāciju 1940. gadā, gan laiku, kad Latvija bija inkorporēta PSRS, gan Latvijas starpkaru neatkarības laiku. Atšķirīgas sociālās atmiņas ir sabiedrību šķeļošs faktors.” Un te nu rodas virkne jautājumu dokumenta autoriem.

Mēs ļoti labi zinām, ka vienotas sociālās atmiņas jau nav pat pašu etnisko latviešu vidū.



Kāpēc mūsu sociālā atmiņa sniedzas tikai līdz starpkaru neatkarības laikam? Pat ja atbilde ir, ka sociālajai atmiņai nav jāsniedzas tālāk par valsts izveidošanas brīdi, tad tā nav izsmeļoša atbilde, jo valsts neradās tukšā vietā. Kāda tad ir mūsu „pareizā” sociālā atmiņa par Oktobra revolūciju Krievijā, kas galu galā radīja PSRS, bet vienlaikus taču arī pavēra iespējas Latvijas valsts izveidošanai? Vai tā ir „laba” vai „slikta” no mūsu sociālās atmiņas viedokļa? Taču, neejot pat tik tālā pagātnē, mēs ļoti labi zinām, ka vienotas sociālās atmiņas jau nav pat pašu etnisko latviešu vidū. Ir taču mūsu vidū gan tie, kam senči izvesti, gan izvedēji, gan kompartijā bijušie, gan nebijušie, gan LPSR labumus baudījušie, gan nebaudījušie. Gan tie, kam īpašumi savulaik atņemti, gan tie, kuri tajos savulaik ievākušies.

Cilvēks var būt arī etnisks latvietis un Latvijas patriots, bet neēst rudzu maizi, nedzīvot viensētā, nemīlēt Blaumani un Raini, nesvinēt Jāņus un nekopt ar lielu rūpību kapus.



Sociālā atmiņa būtu nošķirama no vēstures faktiem, jo fakti ir fakti, bet cilvēkiem atmiņas par tiem var būt un ir dažādas. Es negrasos apstrīdēt ne okupācijas, ne deportāciju faktu, bet tikai atgādinu, ka pat latviešiem var būt dažādas atmiņas par to. Viļa Lāča un Edvarta Virzas mazbērniem noteikti ir atšķirīgas atmiņas. Turklāt es šaubos, vai par latviešu nācijas saistvielu būtu jākalpo okupācijas vai deportāciju faktam. Cilvēks var būt arī etnisks latvietis un Latvijas patriots, bet neēst rudzu maizi, nedzīvot viensētā, nemīlēt Blaumani un Raini, nesvinēt Jāņus un nekopt ar lielu rūpību kapus. Tās ir viņa tiesības. Tāpat kā uz saviem uzskatiem par valsti un vēsturi, kamēr vien neaicina uz vardarbīgu varas gāšanu vai iekārtas maiņu.

„Atšķirīgas sociālās atmiņas ir sabiedrību šķeļošs faktors,” teikts KM dokumentā, bet cik ikdienā tas ir nozīmīgi? Cik, nodokļus maksājot, ir nozīmīgi, ko mēs viens vai otrs domājam par okupācijas faktu? Valsts un nācijas identitāte ir balstāma pagātnē, bet ar skatu nākotnē, nevis tikai pagātnē un ar skatu pagātnē. Vēsturiskajai atmiņai ir pārspīlēta nozīme mūsu sabiedrības publiskajā telpā. Lai laistu saknes Latvijas zemē, radītu ģimenes un bērnus, ne latvietim, ne citas tautības pārstāvim pirmajā vietā nav viedoklis par okupācijas fakta esamību vai neesamību.


Cits multikulturālisms

Apzinoties Latvijas pilntiesīgo vietu Eiropas valstu saimē, KM dokumentā vairākkārt kā būtībā līdzīgas mūsu sabiedrības problēmām pieminētas citu Eiropas Savienības (ES) valstu problēmas ar ievērojamajām imigrantu kopienām, kur „segregētas grupas” dzīvojot savās paralēlajās pasaulēs. Manuprāt, ir aplami salīdzināt mūsu situāciju ar šo valstu problēmām, jo to raksturs ir atšķirīgs. Latvijā vēsturisku apstākļu dēļ ir izveidojušās divās valodās runājošas kopienas, taču starp tām nav lielo kultūras problēmu, un šajā gadījumā ar kultūru domāts plašāks politisks, ekonomisks un tiesisks sabiedrības attīstības ietvars. Gan etniskie latvieši, gan lielākā daļa Latvijas mazākumtautību nāk ko kultūrām un tradīcijām, kas augstu vērtē vienlīdzīgas izglītības iespējas, sieviešu tiesību ievērošanu, reliģijas nodalīšanu no valsts funkcijām, tāpat ekonomiskās darbības brīvību un demokrātiju kā tādu. Līdz ar to neviena no Latvijas kopienām neapdraud otras kopienas vērtību sistēmas pamatus, par ko pamatoti savās valstīs satraucas Rietumeiropas politiķi. Tās ir vienas un tās pašas Eiropas civilizācijas kopīgās vērtības.

Latvijā nav tādu vietu, kā, piemēram, manā pašreizējā mītnes zemē Dānijā, kur etniskajam dānim neiesaka kāju spert.



Latvijā nav tādu vietu, kā, piemēram, manā pašreizējā mītnes zemē Dānijā, kur etniskajam dānim neiesaka kāju spert. Nav korekti atsaukties uz Rietumeiropā segregēti dzīvojošām grupām, ja tās lielā mērā tika ievestas kā viesstrādnieki un arī apzināti savulaik veicināta viņu nošķirta dzīvošana. Tagad plūcamie augļi nav saldi, bet tas ir šo sabiedrību darbības rezultāts. Piemēram, Dānijas un arī Lielbritānijas gadījumā problēma jau nav tā, ka imigranti nerunātu dāņu vai angļu valodā. Problēma ir citur — civilizācijas atšķirībās un arī uzņēmējas nācijas divkosībā — lai brauc un strādā melnos darbus, bet lai dzīvo atsevišķi. Latvijā nav tāda fenomena un nekad nav bijis. Pat ja padomju varas laikā Latvijā iebrauca cilvēki kā darbaspēks, viņi netika nometināti nošķirti un arī viņu pēcteči nedzīvo nošķirti no latviešiem.

Vēsturisku iemeslu dēļ mēs esam daudz gatavāki sadzīvot miermīlīgi un uz vienlīdzības pamatiem ar citām grupām, lai kādas tās arī nebūtu.



Man nav empīrisku datu, lai pierādītu savu sekojošo tēzi, taču, rūpīgāk pavērtējot Latvijas un Igaunijas pieredzi, rodas secinājums, ka vēsturisku iemeslu dēļ mēs, etniskie latvieši un attiecīgi igauņi, esam daudz gatavāki sadzīvot miermīlīgi un uz vienlīdzības pamatiem ar citām grupām, lai kādas tās arī nebūtu. Lai gan pirms Otrā pasaules kara Latvijas nacionālais sastāvs bija citāds — liela daļa Latgales tāpat bija krieviska, bija lielas ebreju kopienas klātbūtne un baltvācieši — taču situācijas līdzība ar šodienu patiesībā ir tāda, ka sadzīves un ikdienas līmenī Latvijas etniskās grupas vēsturisku iemeslu dēļ ir iemācījušās ļoti labi sadzīvot blakus. Līdz brīdim, kamēr kāda vara, ideoloģija, radikāli politiķi vai ārvalstis nesāk speciāli jaukt ierasto kārtību un cilvēkus sarīdīt. Tam, visticamāk, ir kāds sakars arī ar valstu izmēru, jo nedz Latvija, nedz Igaunija nekad nav centusies iekarot kaimiņvalstis un dominēt pār kādu.


Tie paši bērzi

Kādā sarunā Dānijā (un šeit parasti sarunas noved pie „kā tad tur jūsu krievvalodīgajiem klājas?”) atbildēju, ka salīdzinājumā ar problēmām citās bijušās PSRS republikās mums šo divdesmit gadu laikā nav bijušas nedz asas sadursmes valsts iekšienē, nedz smagas problēmas ar Krievijas iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Tad sarunu biedri gluži vai vīlušies norūca, ka var jau arī tā skatīties uz šo lietu. Mūsdienās jau cilvēkiem patīk dramatizēt situācijas un labās ziņas neuzskatīt vispār par ziņām. Tas attiecas arī uz latviešiem. Taču reizēm der paraudzīties pār plecu ar pozitīvu skatu, un atjaunotās Latvijas divdesmitgade ir tieši tāds brīdis.

Nenoliedzami, ka 50 okupācijas gados Latvijas nacionālais sastāvs, un ne tikai tas, mainījās un valsts atjaunošanas brīdī mūsu rokās nonāca daudz risināmu jautājumu, tajā skaitā liela cilvēku grupa, kurai vēsturiski nebija Latvijas pilsonības. Mans mērķis nav analizēt visu notikumu gaitu, taču domāju, ka ar 20 gados sasniegto rezultātu varam būt apmierināti. Šobrīd Latvijas pilsoņu skaits ir 83% no visiem iedzīvotājiem, 14% ir nepilsoņu un tikai 1,6% — Krievijas pilsoņu. Naturalizācijas kārtībā pilsonību ieguvuši kopumā 136 000 iedzīvotāju, un lielākā viņu daļa, ja neskaita līdz ar vecākiem naturalizējušos nepilngadīgos bērnus, ir paši kārtojuši nepieciešamos pārbaudījumus. Tīri formāli un skaitliski lūkojoties, nekas neliecina par būtisku nestabilitāti veicinošu faktoru klātesamību.

Mēs dzīvojam kopā un ne slikti, ja salīdzina jau ar manis pieminētajām citām PSRS bijušajām republikām, nemaz nerunājot par bijušo Dienvidslāviju. Turklāt liels nopelns te bijis ne tik daudz latviešiem pašiem, cik arī cittautiešiem un nepilsoņiem, kuri nav ļāvušies Krievijas un Latvijas politiķu un radikāļu provokācijām. Daļa cilvēku dažādu apsvērumu dēļ nav izvēlējusies naturalizēties, taču atcerēsimies, ka viņi nav arī masveidā izmantojuši iespēju pieņemt Krievijas pilsonību. Tātad tomēr savu izvēli par labu Latvijai viņi ir izdarījuši, pat ja ne līdz galam. To nevajag noniecināt.

Vai ir ētiski divdesmit gadus pēc valsts atjaunošanas saukt šos cilvēkus un viņu pēctečus par imigrantiem?



Te nu mēs nonākam pie trešās, manuprāt, apšaubāmās lietas KM sagatavotajā integrācijas dokumentā. Tajā ir ne vien rodama vēsturiska norāde, ka „Latvijā piecdesmit gadu laikā ieradās 1,5 miljoni PSRS iedzīvotāju, no kuriem aptuveni puse palika Latvijā dzīvot”, bet arī minēts jēdziens „ilglaicīgie imigranti — bijušās PSRS pilsoņi, kas nonāca Latvijā okupācijas laikā, ilgstoši dzīvo valstī, nav ieguvuši Latvijas pilsonību vai ir kļuvuši par trešās valsts pilsoņiem”. Juridiski tas varētu būt precīzi, taču vai ir ētiski divdesmit gadus pēc valsts atjaunošanas saukt šos cilvēkus un viņu pēctečus par imigrantiem? It īpaši jau viņu bērnus, kuri dzimuši Latvijas brīvvalstī un uzauguši ar tiem pašiem baltajiem bērziem un zaļajiem pakalniem, ar ko latvieši, un neko citu nav dzīvē redzējuši. Šī ir viņu vienīgā dzimtene un mājas, viņi agri vai vēlu būs apguvuši latviešu valodu un kultūru un nevar atbildēt par savu vecāku „grēkiem”. Kāpēc valsts dokumentos viņus joprojām saukt par imigrantiem? Pirms divdesmit gadiem tas bija saprotams, bet tagad? Kādu gandarījumu „pareizie” latvieši no tā iegūst?

Grūti ir kādam ārpusē skaidrot — jā, mēs lepojamies ar šo dziedātāju, sportistu vai zinātnieku, bet vispār jau viņš nav etniskais latvietis un nav pat pilsonis.



Man kā latvietim ir pazemojoši klausīties, kā vēl divdesmit gadus pēc neatkarības iegūšanas runājam par cilvēkiem šeit kā par kaut kādiem svešķermeņiem. Kā lai viņi jūtas, ja te ir dzimuši? Pat ja viņu ģimeņu sociālā atmiņa atšķiras no vispārpieņemtās un „pareizās” sociālās atmiņas, nevajag šos cilvēkus atgrūst un aizvainot. Pat ja viņi un viņu vecāki nepieder pie Latvijas tautas jeb pilsoņu kopuma Satversmes izpratnē, viņi ir piederīgi Latvijas valstij, un tā arī tiek dēvēti — Latvijas valstspiederīgie. Kā par tādiem Latvija arī uzņemas atbildību, viņiem ārzemēs esot. Ārpus Latvijas uz visiem mūsu zemē dzīvojošajiem un iekšzemes kopproduktu gan ekonomiskā izpratnē, gan sabiedrisko kopproduktu kultūras un ētikas izpratnē veidojošajiem skatās kā uz vienu kopienu. Grūti un bieži muļķīgi ir kādam ārpusē skaidrot, ka, jā, mēs lepojamies ar šo dziedātāju, sportistu vai zinātnieku, bet vispār jau viņš nav etniskais latvietis un nav pat pilsonis.


Latvieši spogulī

Ļoti skaidri jāapzinās, ka esam jau 20 gadus nogājuši, tādēļ nevaram formulēt problēmas no 1991. gada skata punkta.



Manas kritiskās piezīmes nenozīmē, ka integrācijas dokumentiem un pūliņiem saliedēt sabiedrību es vispār neredzu jēgu. Redzu gan, jo ar latviešu valodas statusa un pielietojamības stiprināšanu mums vēl daudz jānodarbojas, un tas tieši ietekmē savstarpējo saziņu sabiedrībā un līdz ar to arī dzīves kvalitāti. Latviešu valodas apguves un lietošanas jautājumā nekādu atkāpju nedrīkst būt un konsekventi jāīsteno iesāktā pakāpeniskā un jau augļus nesošā pāreja uz izglītību latviešu valodā. Latvijas teritorija un latviešu valoda ir sabiedrības saliedētību definējošās lietas, jo rudzu maizi ēd arī citur, dzied un dejo visur Baltijā, Jāņus svin visā Ziemeļeiropā. Caur valodu atveras arī pieeja kultūrai, jo tās pašas dainas nevar lasīt tulkojumā. To, kas 50 gados izveidojies par problēmu, visticamāk, tikai 50 gados var atrisināt, un, teju pusceļā esot, rezultāti nav slikti. Taču ļoti skaidri jāapzinās, ka esam jau 20 gadus nogājuši, tādēļ nevaram formulēt problēmas no 1991. gada skata punkta.

Par labāku pamatu saliedētībai nekā „sociālā atmiņa” var kalpot integrācijas dokumentā minētās kopīgās vērtības.



Manuprāt, par labāku pamatu saliedētībai nekā „sociālā atmiņa” var kalpot integrācijas dokumentā minētās kopīgās vērtības — „latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa, uzticība rietumu demokrātiskajām vērtībām: indivīda brīvība un atbildība, iecietība pret atšķirīgo, pilsoniskā līdzdalība; ticība no apgaismības laikmeta mantotajām idejām par progresu un cilvēka spējām uzlabot pasauli”.

Turklāt, pirms pasniegt roku, lai saliedētos ar kaut ko, latviešiem kā valstsnācijai ir jātiek skaidrībā pašiem ar sevi — kas mēs esam, ko gribam un uz ko ejam. Kādas ir mūsu vērtības un cik mums ir svarīga demokrātija un citu cilvēku tiesības. Kādu nākotni redzam šai valstij un kāda ir mūsu identitāte 21. gadsimtā. Kā, būdami saimnieki savā zemē jau 20 gadus, esam saimniekojuši. Vai esam tik pievilcīgi, lai kāds gribētu mums līdzināties? Ieskatīsimies spogulī, latvieši.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (41) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

patiņš 09.12.2011 15:15
Tagad ir skaidrs,ka pēc parakstu vākšanas 180000(+vēl nezināmi nepilsoņu un krievijas pilsoņu tūkstoši )nav un nebūs integrējami un pie tā ir noveduši visāda kaluma ,,liberāļi,, ,,,multikulturālisti,, un citi tamlīdzīgie,kuriem galvā ir galīgs ķīselis,rosols,jebkāds cits gastronomiski nenosakāms produkts.Ja 1918 vairākumā būtu tādi paši latviešu vāvuļotāji un nevis nacionāli noskaņotie ideālisti(no mūsu vāvuļotāju viedokļa nacionālie radikāļi),tad nekādas Latvijas tagad nebūtu un tagadējie ,,liberālie,,spriedelētāji būtu skaļā balsī aurojuši:putin,rosija.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dachinja - Autorei 02.08.2011 11:17
Mīļo cilvēk, Jums pašai nav vispār nekādas izpratnes un nostājas par Latvijas vēsturi!

Citēju: "Pat ja padomju varas laikā Latvijā iebrauca cilvēki kā darbaspēks, viņi netika nometināti nošķirti un arī viņu pēcteči nedzīvo nošķirti no latviešiem."

Ne tikai teiktajam, bet visam rakstam nevar piekrist, jo:
1) nevis "Padomju vara" bet Okupācijas vara - tātad ne leģitīma un nelikumīga vara.
2) cilvēkus nenometināja - viņi ienāca (ar kāju atspēra durvis) latviešu mājās un īpašumos un pateica, ka tagad te dzīvos viņi. Nicināja, pazemoja un iedzīvojās.
3) okupācijas varas ievestie gan starptautisko, gan nacionālo tiesību izpratnē NAV uzskatāmi par imigrantiem, kur nu vēl minoritātēm.

Autorei ieteiktu vairāk izglītoties un tikai tad ko runāt!

Nelikumībā tiesības nerodas!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Insider - latvis 21.04.2011 13:37
"Un tomēr! neviens bulgārs nav savā zemē spiests pret savu gribu ar tādu pašu Bulgārijas pilsoni runāt krieviski vai turciski! Uzdrošināšos apgalvot, ka arī es Latvijā neesmu sliktāks par bulgāru Bulgārijā, un arī man pienākas lingvistiska brīvība, nevis verdzība!"
Vai ir kāds likums, kas SPIEŽ Jums runāt krieviski vai turciski Latvijā?
Vienkārši JĀ vai NĒ...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Insider - Aleksis 21.04.2011 13:29
Jūs rakstat par "respektēt visus mūsu karavīru piemiņas datumus 16.martā, 8. un 9.maijā un citās reizēs".
Nevajag ne respektēt, ne nerespektēt - visiem piemiņas pasākumiem jābūt vienādi atdalītiem no valsts (apmēram, ka konfesijām), nevis tā, kā tas notiek pašlaik.
Valstī ir oficiālie svētki - 11. novembris, 18. novembris, utt.
Visus parējos svētkus jāsvin privāti (neiesaistot valsti un valsts simbolus) un attiecīgajās vietās. tik vien...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis Ozolins 10.04.2011 22:38
Raksts ir patiesi labs jo vairākas lietas ļauj skatīt plašāk kā tas ir LA publicētajā "valstsdokumentā". Tikai dažas lietas es gribētu skatīt vēl plašāk, gan vēsturiski, gan loģiski. "Sociālās atmiņas" vietā es liktu - sabiedriskā apziņa, kas ietver zinātni, mākslu, reliģiju un ikdienas dzīvi. Un vēl - kultūrvēsturiskais mantojums, kas nav tikai nācijas īpašums bet Eiropai un Krievijai kopīga lieta, ir tas pamats uz kura ceļama un veidojama kopīgā nākotne. Kopīgie mērķi ir visvairāk saliedējošais apstāklis. Bet vēstures izpratne ir daļa no sabiedrības apziņas un ir pagājuši tie laiki, kad vēsturi rakstīja tikai uzvarētāji. Katra tauta ir savas vēstures, savas dzīves veidotāja.Tāpat kā Latvija ir starptautisko attiecību subjekts, tā ir arī savas vēstures izpratnes subjekts. Un sava vēstures izpratne mums nevienam nav jāpierāda vai jāpārliecina. Tā ir mūsu apziņas un pašapziņas lieta. Tikai žēl ka viņa tāda bāla un neizteiksmīga. Un jaukt vēsturi ar politiku jau nu pavisam nevajadzētu. Tie ir dažādi apziņas komponenti.
Valoda ir viens no, bet nebūt ne vienīgais integrējošais apstāklis. Kādu nākotni gribēsim tik arī saticīgi dzīvosim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Serjoga 09.04.2011 15:24
Raksts patika!
Par 100% piekritu, ka vērtībām ir jābūt pamatā!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis - Edge 07.04.2011 09:33
Nudien nedomāju, ka bulgāram Bulgārijā būtu vajadzīga jelkāda drosme, lai savā zemē sarunājoties ar saviem līdzpilsoņiem nelietotu svešvalodas! Turklāt tas ir manas valsts pienākums - nodrošināt arī man šādu labvēlīgu vidi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edge - latvis 06.04.2011 20:36
Sliktāks, iespējams, neesi, bet vai tikpat drosmīgs kā vidējais/vidusmēra bulgārs Bulgārijā? Brīvību, kas ir garīga kategorija jau nevienam nevar ne atnest, ne uzdāvināt - tā katram indivīdam ir jāsasniedz individuāli.

p.s. Nevis ''diemžēl'', bet likumsakarīgi arī Z-Āfrikas valstīs rietumu demokrātija&tirgus ekonomika nekādu būtisku labumu lielākajai daļai sabiedrības nenesīs. Sociālie likumi darbojās neatkarīgi no sabiedrības vēlmēm - to jauarī Latvijā divdesmit gados notikušais spilgti apliecina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis - Edge 06.04.2011 13:26
Turpinot analoģiju ar Bulgāriju: diemžēl postkomunisma iezīmes visur ir vienādas - depopulācija, bezdarbs, emigrācija, korupcija utt. Un tomēr! neviens bulgārs nav savā zemē spiests pret savu gribu ar tādu pašu Bulgārijas pilsoni runāt krieviski vai turciski! Uzdrošināšos apgalvot, ka arī es Latvijā neesmu sliktāks par bulgāru Bulgārijā, un arī man pienākas lingvistiska brīvība, nevis verdzība!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edge - latvis 06.04.2011 11:32
latvis:''(..) Zinot pēckara Latvijas vēsturi, līdzīgam jautājumam gan nepavisam nevajadzētu rasties! '' - REDZOT un sajūtot atmodas&dziesmotās revolūcijas laikā sētā augļus t.sk. depopulāciju, emigrāciju, bezdarbu,nabadzību,parādus,korupciju - tādi un līdzīgi jautājumu radīsies! 'Īlenu jau maisā nenoslēpsi, jeb 'no patiesības neaizbēgt' ? Redz, kā baisi briesmīgos okupācijas gados piedzīvoto un paveikto izvērtē šodienas gaviļnieks, vēsturnieks Ēvalds Mugurēvics:''"Kad atskatos uz savu dzīvi, gribas teikt kā etnogrāfam Augustam Bīlenšteinam: "Kāda laimīga dzīve!" Es tomēr esmu sasniedzis to, ko vēlējos," (..) "Ciniski jau skan, bet tie bija arheoloģijas ziedu laiki, jo nauda bija un varēja izdarīt ļoti daudz. Mums pašiem bija ārkārtīgi liela interese, un par katru cenu vēlējāmies, lai nekas neaizietu bojā. Arheologi Jānis Graudonis, Vladislavs Urtāns – viņi bija lieli patrioti.'' http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvij...

p.s. Vēl var nākties izvērtēt objektīvāk gan notikušo pēc 2.Pasaules kara Latvijā, gan pašu latviešu paveikto laika posmā no 1945.g.9.maija līdz 1990.g.4.maijam. Ar vienu savas pagātnes krāsošanu vienā melnā krāsā, vai vienu nosodošu attieksmi pret mūsu vecvecāku un vecāku paveiktā tais laikos nepietiks, lai objektīvi izvērtētu notikušo pēdējos divdesmit gados. Pēc 1991.g.21.augusta Latvija 'de jure' kļuva neatkarīga valsts, taču problēmas tikai pieaug un pieaug....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Es Linda, he hee 05.04.2011 18:08
>>> he, hee: Autore kludas ari vel viena aspektaa - relativais miermiligums shaja teritorija ir tieshi tapec, ka latvieshu un krievu kulturas nemaz nav tik atshkirigas.. Tur nav nekadu citu brinumu un tas nav nekads politikas panakums. Ja fundamentalas nesakritibas reali ir ir par paris vesturiskiem jautajumiem, ir viegli dzivot mierigi.
=====
Tiesa, ka latviešu un krievu kultūras nemaz nav tik atšķirīgas. Bet, kā mēs labi redzam Libānas, Bosnijas, Lībijas un neskaitāmos citos gadījumos, kultūru līdzība nepavisam nenodrošina mierīgu līdzāspastāvēšanu.

Jo ir mazāka kāda atšķirība (piemēram, par to vai Vācijas kapituāciju atzīmēt 8. vai 9.maijā; un vai Ziemassvētki ir svinami 25.decembrī vai 7.janvārī, vai baznīcā krustu mest no kreisās uz labo, vai no labās uz kreiso pusi), jo ir iespējas fanātiskāk turēties pie savas patiesības. Sk. rakstiņu Bloodlust: Why we should fear our neighbors more than strangers.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Es Linda - he, hee 05.04.2011 16:36
*Autore kludas ari vel viena aspektaa - relativais miermiligums shaja teritorija ir tieshi tapec, ka latvieshu un krievu kulturas nemaz nav tik atshkirigas.. Tur nav nekadu citu brinumu un tas nav nekads politikas panakums. Ja fundamentalas nesakritibas reali ir ir par paris vesturiskiem jautajumiem, ir viegli dzivot mierigi.*

Jā, šāda doma manā galvā arī pavīdēja, te tā ir noformulēta. Reizēm, kas ir, tas vienkārši ir. un spriedelēt par kā būtu, ja būtu tad, kad skaidrs, ka nebūs, - bezjēdzīgi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis - Edge 05.04.2011 15:17
Sak', ja savu vectēvu pieminēsi 9.maijā Pārdaugavā, tad esi nelojāls Latvijas valstij ?

Manuprāt, jautājums par lojalitāti pret valsti vai tās trūkumu būtu diskutabls, piemēram, ja kāds Bulgārijā ar vērienu svin WWII beigas, īpaši uzsverot, ka visvairāk priecājas par to, ka pēc kara Bulgārijā tika nodibināta komunisma iekārta. Zinot pēckara Latvijas vēsturi, līdzīgam jautājumam gan nepavisam nevajadzētu rasties!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edge 05.04.2011 14:34
Manuprāt, galvenais mērķis t.s. integrācijas procesa veikšanā ir spriedzes uzturēšana Latvijas sabiedrībā, tāpēc jau pagājušā gadsimta traģiskie notikumi tiek izvirzīti priekšplānā kā galvenais šodienas valsts pilsoņa lojalitātes apliecinājums. Sak', ja savu vectēvu pieminēsi 9.maijā Pārdaugavā, tad esi nelojāls Latvijas valstij ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edge - Aleksis_Vitjoks 05.04.2011 14:25
Palasot Aleksis - Vitjoks komentārus, vēlējos pievērst abu diskusijas dalībnieku uzmanību pašlaik notiekošajam procesam vārdā ''globalizācija''. Īpaši vienai tās izpausmei, ko savā rakstā piemin viens pieredzējis integrators - Nils Muižnieks:''Rīt Latvijā ieradīsies jauni imigranti un būs jāveic arī viņu integrēšana''
http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/redakc...

- ''Skaldi un valdi'' metodi jau 12.gs. itin veiksmīgi pielietoja krustneši un kristietības sludinātāji, tā kā nav pārsteigums, ka globalizācijas/amerikanizācijas ''bīdītāji'' centīsies veicināt jaunu imigrantu iepludināšanu Latvijā. Ņemot vērā katastrofālo demogrāfisko situāciju, kā arī emigrāciju - to laiku, kad Latvijā, tāpat kā Dānijā parādīsies vietas, kur latvijieši kāju nespers - pieredzēs arī šodienas diskusijas dalībnieki?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Vitjokam 05.04.2011 13:10
Vitjoks: Pie tādiem savas identitātes meklēšanas tempiem un mētāšanos no viena grāvja malas uz otru, mums vajadzēs vēl entos gadus lai sasniegtu sabiedrības consensumu par problēmjautajumiem (redz kā iet Beļģijai).
======
Beļģija drīzāk ir piemērs kā nevajag darīt lietas. Ja viņiem būtu divas valsts valodas (vai pat 3 - ieskaitot vācu), tā būtu tikai pusbēda - jo Beļģijā (tāpat kā Šveicē) ir katrai valodai kāda lielāka valsts "aizmugurē". Flāmiem tā ir Nīderlande, valoņiem - Francija, nelielajai vācu minoritātei - Vācija. Neviens tur arī nejūtas pārāk apdraudēts, ka viņa valoda pazudīs bez miņas.

Bet tad, kad tur reiz nonācu un īsumā iepazinos ar noteikumiem (ka "franču zonā" ierēdnis drīkst "nesaprast" flāmu valodu) - tad ir skaidrs, ka visi noteikumi ir izdomāti, lai sabiedrību nevis apvienotu, bet gan norobežotu abas sastāvdaļas un tās nostādītu vienu pret otru. Sk. arī http://en.wikipedia.org/wiki/Municipalities_with_language_fa... . Tiklīdz kā cilvēki sāk skaitīt, cik "mūsējo" ir vienā vai otrā iestādē un kurā upītes pusē kurš drīkst kuru "nesaprast", tad valsts izjukšana ir tikai laika jautājums. Ir nācies dzirdēt PCTVL ierosinājumus par to, ka arī Latvijā vajag izveidot "zonas" ar divām oficiālajām valodām (kur minoritātes sastāda >20%). It kā loģiski. Bet nav aplūkots cits aspekts - tiklīdz kā būs zonas, kur būs obligāti jārunā krieviski, simetriski uzradīsies arī zonas, kur cilvēki drīkstēs "nesaprast" krieviski ne vārda. Šobrīd ar zināmām nepilnībām, bet visā valsts teritorijā cilvēki valsts/pašvaldību iestādēs cenšas paskaidrot klientiem visu ko gan krieviski, gan angliski. Un tas ir, protams, normāli - iestādes iekšējā darbošanās var noritēt latviski, bet cilvēku laba apkalpošana ir, protams, tāpat svarīga lieta.

>>> Ceru, ka krievu valodas noliegšana ( "še tev" 90 gados) ir jau noiets etaps.=====
Tie, kam valodu vajadzēs, tie jau visos laikos ir pratuši krieviski un pratīs. Turklāt lielajā vairumā lielu klientu apkalpošanas vietu (autoservisos, veikalos, utt.) atradīsies kāds, kuram krievu valoda būs dzimtā. Ja pēc Beļģijas parauga netiks liktas goda vietā "tiesības nesaprast", tad krieviski cilvēki varēs saņemt pakalpojumus gan tagad, gan arī pēc 25 vai 50 gadiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vitjok's - Aleksim 05.04.2011 12:37
Varbūt tas saistīts ar pašreizējās (pārsvarā laikam etnisko latviešu) sabiedrības pašidentitātes grūtībām.

Pie tādiem savas identitātes meklēšanas tempiem un mētāšanos no viena grāvja malas uz otru, mums vajadzēs vēl entos gadus lai sasniegtu sabiedrības consensumu par problēmjautajumiem (redz kā iet Beļģijai).
Mazām nācijām( tautām) bieži vien ir problēmas ar savu "pašidentifikāciju". Bieži tās pieņem radikālas izpausmes formas, kuras būtiski ietekmē visas Valsts un sabiedrības drošību (galējais radikālisms). Ceru, ka krievu valodas noliegšana ( "še tev" 90 gados) ir jau noiets etaps.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands - Latvim 05.04.2011 12:31
>>> Tātad arī latvietis ir tas, kurš varbūt arī neēd rudzu maizi, bet neēd tieši rudzu maizi, nevis lavašu vai čureku!
======
Tas ir trāpīgi teikts! Tipisks latvietis arī savu nacionālo nihilismu pauž latviskā veidā. Tāpat kā ebrejs ir tieši judaistu neticīgais nevis neticīgais vispār.

Padzīvojoties 90-tajos gados ASV, izrādījās, ka tur var dabūt gandrīz visus tos pašus produktus, ko šeit Latvijā (un protams, vēl daudz ko vairāk - ja pieskaita visādu ekoloģisko veikaliņu sortimentu). Pietrūka tikai dažas lietas, ko varētu ar šīsdienas acīm nosaukt par latvieša gastronomisko identitāti - tumšā rudzu maize (rye bread), griķi (buckwheat), ērkšķogas (gooseberries), nemodificēts skābais krējums (sour cream). Taisnību sakot, arī upenes un sarkanās jāņogas (black/red currants) bija nopērkamas tikai džemu veidā - laikam nebija praktiski tādas tirgot.

Spriežot pēc tā, ka attiecīgi nosaukumi angļu valodā eksistē, izskatās, ka viņiem atbilstoši produkti kaut kad pagātnē ir bijuši, bet tad tikuši aizmirsti. Un tādēļ pasaulē vajadzīgi latvieši, lai par tiem atcerētos :))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 05.04.2011 12:19
Cilvēks var būt arī etnisks latvietis un Latvijas patriots, bet neēst rudzu maizi, nedzīvot viensētā, nemīlēt Blaumani un Raini, nesvinēt Jāņus un nekopt ar lielu rūpību kapus

Jautāts par savu identitāti Ben Gurions esot teicis: "Es neeju uz sinagogu, bet es neeju tieši uz sinagogu!". Tātad arī latvietis ir tas, kurš varbūt arī neēd rudzu maizi, bet neēd tieši rudzu maizi, nevis lavašu vai čureku!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Vitjokam 05.04.2011 12:15
Nu jā, ar oficiozu svinēšanu nevajadzētu aizrauties. Jo citās valstīs ir viena kara un karavīru piemiņas diena (kaut kas līdzīgs Volkstrauertag Vācijā), bet mums visa veida atceres un sēru dienas ļoti savairojušās. Par to ir arī diskusija nacionālistu forumā Zemessargs. Pat Knuts Skujenieks (vecs vīrs, dzejnieks, kurš turklāt arī bijis represēts) izsakās, ka sērošanas un oficiālās atceres ir par daudz - bet dažiem tomēr gribas vēl un vēl. Lai pie Brīvības pieminekļa būtu vismaz četrreiz gadā skuju vainags no Valsts Prezidenta; lai būtu militārā parāde ar pūtēju orķestri, deputāti ar svētsvinīgām sejām paspiestu roku represēto organizāciju vadoņiem, utml.

Varbūt tas saistīts ar pašreizējās (pārsvarā laikam etnisko latviešu) sabiedrības pašidentitātes grūtībām. Tādus pozitīvā nozīmē konsolidējošus pasākumus neesam pārāk daudz ieviesuši (Jāņi jau vairāk ir ģimenē svinami svētki), nu un tad paliek tikai stāsti par "bāreņu tautu", par mūsu vēsturiskajām ciešanām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vitjok's - Aleksim 05.04.2011 12:03
Daudz kas jādara pakāpeniski - teiksim, viens no soļiem būtu respektēt visus mūsu karavīru piemiņas datumus 16.martā, 8. un 9.maijā un citās reizēs. Būt PAR visu frontes karavīru piemiņu, bet PRET totalitārās ideoloģijas shēmām vai etnisku neiecietību

Vau! Ar visām četrām par!
Mani vectēvi gāja bojā 2.PK būdami РККР (sarkanās armijas) rindās. Viena vectēva brālis krita Volhovas purvos būdams Vērmahta (Leģiona) satāvā.....
Bet! Var būt oficiāli pieminēt mūsu karavīrus 11. novembrī un 8.maijā. 16.mrtu un 9.maiju atstājot tīri neoficiālajiem pasākumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vitjok's - Aleksim 05.04.2011 11:53
Vai tie, kuri 31.decembrī šauj raķetes 23:00 (pusnaktī pēc Maskavas laika)

Rudenī pāriesim uz "ziemas laiku", un viss būs štokos :-))). Raķetes tiks šautas vienā laikā un integratoriem būs miers. Varēs sist sev krutī un klārēt cik viņi ir "burvīgi integratori".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Vitjokam 05.04.2011 11:53
Nu re. Tad jau mēs esam domubiedri! :) Vai nu vismaz abi esam dažādos avotos dzirdējuši pārliecinošus argumentus par to, ka integrācijai starp dažādas izcelsmes demogrāfiskām grupām vajag apmēram 3 paaudzes jeb 75 gadus. Latvijā šo laiku daudzos gadījumos var sākt skaitīt ne vien no 90-tajiem gadiem, bet krietni agrāk - jo daudzi iebraukušie taču arī PSRS laikos mācījās vietējo valodu un dažādos citos veidos pielāgojās Latvijas realitātēm.

"Latvijas Avīzē" pārpublicētais S.Ēlertes integrācijas dokuments nav perfekts, bet pirms tam nekas līdzvērtīgs vispār valsts programmas līmenī nebija uzrakstīts. Turklāt daudzi par tām 3 paaudzēm nav dzirdējuši vispār un tādēļ sagaida, ka integrācijas rezultātiem jābūt gataviem rīt uz brokastlaiku. Arī S.Uplejai gribas skriet notikumiem pa priekšu - sak, ja nerunāsim par okupāciju vai imigrantiem, tad problēmas pazudīs pašas no sevis.

Daudz kas jādara pakāpeniski - teiksim, viens no soļiem būtu respektēt visus mūsu karavīru piemiņas datumus 16.martā, 8. un 9.maijā un citās reizēs. Būt PAR visu frontes karavīru piemiņu, bet PRET totalitārās ideoloģijas shēmām vai etnisku neiecietību. Sal. http://www.ir.lv/blogi/politika/ka-rigas-pasvaldiba-macijas-... .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 05.04.2011 11:39
Latvijā neesot tādu vietu kā Dānijā? Tipa Maskačkā viss OK, par Dvinsku nemaz nerunājot???

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vitjok - Aleksim 05.04.2011 11:38
S.Upleja savā rakstā izsaka savu, Latvijas problēmu, redzējumu. Un man viņš patīk.
Nav "lozungu" un "pareizu frāžu", aiz kuriem parsti slēpjas mūsu INTEGRATORI.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vitjok - Aleksim 05.04.2011 11:33
Tieši par šiem jautājumiem, par destalinizāciju, debolšivizāciju un lustrāciju, runāja raidījuma viesi.
Atškirības starp "aborigēniem" un iebraucējiem izzūd trīs paaudžu laikā( pieņemts uzskatīt, ka viena paaudze-25 gadi), ja vien nav apzināts un neapzināts iebraucēju" aparteīds". Arī nācijas, valsts, vēsturisko atmiņu var iznīcināt trīs paaudžu laikā. Latvijai paveicās( 50 gadi), Krievijai , diemžēl, nē. Un līdz ar to , arī mums ir problēmas ar Latvijas vēstures un Valsts izpratni (sk. Jumors komentāru).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Vitjokam 05.04.2011 11:16
To linku apskatījos, bet tur ir redzams tikai 17 sekunžu reklāmas rullītis par to, ka "esot jautājumi, kurus nevarot atstāt bez atbildes". Ja nav grūti, varat pāris teikumos uzrakstīt argumentus, kas šajā raidījumā izskanēja.

Mani piemēri varbūt bija neveiksmīgi, bet divas iebildes S.Uplejai tomēr paliek:
(1) Par to, ka strīds par PSRS lomu 2.pasaules karā nav tikai akadēmisks strīds, kuru var pāršķirt kā vēstures lappusi. Jo mēs ar daudzām PSRS laiku realitātēm dzīvojam joprojām.
(2) Par to, ka vārds "imigrants" nav nekāds apvainojums - arī latvieši, ja aizbrauc uz citām zemēm, tur kļūst par imigrantiem; arī es kādus 6 gadus no savas dzīves esmu bijis imigrants, kad studēju un strādāju ārzemēs. Un vienlaikus ir pazīstami apzīmējumi - "otrās/trešās paaudzes imigrants" (2nd/3rd generation immigrant). Objektīvas atšķirības starp vietējiem un iebraucējiem nepazūd vienas paaudzes laikā (pat "kausējamā katlā" - ASV). Ir vajadzīgs drusku ilgāks laiks. Un neko nepalīdzēs S.Uplejas dedzīgā vēlme izlikties it kā nekādu atšķirību nemaz nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 05.04.2011 11:14
Patiesībā ir vēl dīvaināk- Sanita jautājumu uzdod un neatbild- bet man ir pārdomas.

Tīmeklī diskutējot par saprašanos, tātad neimigrantu pēteči man saskanīgi atbild, ka Krievija te valda(NB!!!) jau trīs gadsimtus. Un ko mēs vispār kārpāmies- viņiem tas ir smieklīgi! Sak, gribēsiet nostiprināt valsts valodas statusu, būs nemieri, Austumu kaimiņš atnāks ar pātagu un nopērs visus dumjos vergus.

Tā runā jauni cilvēki, kuri pat sekmīgi klabina latīnisko klaviatūru. Kāda, piedodiet, integrācija?

Un par idejām. Ja valsts institūcijas var uzrakt katru aizbēgušo, lai tam noslauktu ienākumus, ar ko var gribēties apvienoties?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vitjok - Andris_2 05.04.2011 11:12
Manuprāt , tiešu mūsu ignorances dēl, Latvijā ir papilnam dažādu " Vislatviešu, Vislatvijas, Vienotāju" pulciņu un glābēju, kuri vienmēr un visur gatavi" runāt" un spriest "tiesu" arī manā vārdā, kaut arī es neesmu viņiem šīs funkcijas deleģējis .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vitjok - Andris_2 05.04.2011 11:05
Jūsuprāt, tādus harijus ordeņ(auseklīš)nesējus vajag ignorēt?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vitjok - Aleksim 05.04.2011 11:02
Spriežot pēcJūsu rakstītā, Jums nav bijis iespēju vakar noskatīties raidījumu kanālā NTV( Krievijas kanāls) raidījumu «Честный понедельник»- Сергей Минаев.
Ievietoju atsuci-http://www.ntv.ru/peredacha/fair_monday/
Ja ir laiks , paskatieties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Andris_2 - Vitjok 05.04.2011 10:58
6 комментаторов Harijs-а проигнорировали - а вот Вам неймется.
Есть дикое желание тут устроить очередной лай?!
Ну-ну.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 05.04.2011 10:50
>>> S.Upleja: Cik, nodokļus maksājot, ir nozīmīgi, ko mēs viens vai otrs domājam par okupācijas faktu? Valsts un nācijas identitāte ir balstāma pagātnē, bet ar skatu nākotnē, nevis tikai pagātnē un ar skatu pagātnē. Vēsturiskajai atmiņai ir pārspīlēta nozīme mūsu sabiedrības publiskajā telpā. Lai laistu saknes Latvijas zemē, radītu ģimenes un bērnus, ne latvietim, ne citas tautības pārstāvim pirmajā vietā nav viedoklis par okupācijas fakta esamību vai neesamību.
=====
Svarīgs ir ne tikvien un ne tikdaudz pats okupācijas fakts (jeb precīzāk - 1940.g. notikumu atbilstība terminam "okupācija") - tā ir juridiski tehniska diskusija par starptautisko tiesību normām, par Hāgas 1907.g. konvenciju, utml. Būtiski ir kas cits - vai cilvēks uzskata PSRS par antihitleriskās koalīcijas dalībvalsti un "Eiropas atbrīvotājiem no fašisma". Vai nu arī - kopumā piekrīt Timothy Snyder grāmatas "Bloodlands: Europe Between Hitler and Stalin" vērtējumiem. Par to, ka Staļina un Hitlera režīmi, neraugoties uz viņu atšķirīgajiem mērķiem un savstarpējiem konfliktiem, bija vienoti savā vēlmē iznīcināt un paverdzināt tās tautas, kas atradās pa vidu abām lielvalstīm - poļus, ukraiņus, ebrejus, baltkrievus, baltiešus, u.c.

Ja S.Upleja uzskata, ka šādas domstarpības ir akadēmiskas un otršķirīgas, jāatgādina, ka Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas netika veikta konsekventa lustrācija jeb denacifikācija - t.i. PSRS laiku elites nobīdīšana malā un principiāls PSRS režīma seku izvērtējums. A.Rubiku ielika cietumā, bet gandrīz nekas cits netika aiztikts; okupācijas laiku elite pēc zināmas pārgrupēšanās saglabājās. A.Lembergs un J.Urbanovičs (lai cik jauki cilvēki viņi nebūtu) ir tiešā veidā no PSRS režīma funkcionāriem kļuvuši par divu (no 3) lielāko Latvijas partiju vadoņiem. Vai Rietumvācijā 10-20 gadus pēc kara varētu partijas vadīt kaut vai otrā ranga NSDAP darbinieki?

Varam ar optimismu skatīties gaišajā nākotnē, kur nevienu neapgrūtinās drūmās domas par okupāciju - bet mūsu politiskajā ainavā "liec detaļas kopā kā gribi - sanāks Kalašņikova automāts; veidojam kādu partiju vien vēlamies - vienalga iegūsim PSKP".

>>> S.Upleja: Juridiski tas varētu būt precīzi, taču vai ir ētiski divdesmit gadus pēc valsts atjaunošanas saukt šos cilvēkus un viņu pēctečus par imigrantiem? It īpaši jau viņu bērnus, kuri dzimuši Latvijas brīvvalstī un uzauguši ar tiem pašiem baltajiem bērziem un zaļajiem pakalniem, ar ko latvieši, un neko citu nav dzīvē redzējuši. Šī ir viņu vienīgā dzimtene un mājas, viņi agri vai vēlu būs apguvuši latviešu valodu un kultūru un nevar atbildēt par savu vecāku „grēkiem”. Kāpēc valsts dokumentos viņus joprojām saukt par imigrantiem? Pirms divdesmit gadiem tas bija saprotams, bet tagad? Kādu gandarījumu „pareizie” latvieši no tā iegūst?
======
Nekādas pretrunas tur nav. Cilvēks, kurš ir piedzimis imigrantu ģimenē ir otrās paaudzes imigrants. Ir vēl arī trešās paaudzes imigranti. Pēc tam parasti vairs nerunā par ceturtās utt. paaudzes imigrantiem, jo parasti viņi ap to laiku ir jau saradojušies ar vietējiem un vienā vai otrā veidā kļuvuši par mītnes zemes demogrāfiskās ainavas neatņemamu sastāvdaļu.

Tas pats attiecas uz latviešiem, kuri izceļoja uz ASV. Arī viņu bērni varbūt ir "uzauguši ar ASV baltajiem bērziem un zaļajiem pakalniem", bet viņi tāpēc automātiski nepārstāj būt latvieši. Viņi ir otrās paaudzes latviešu diasporas locekļi, un vismaz daļa viņu politiskās un etniskās pašidentitātes ir saistīta ne tikai ar ASV, bet arī ar Latviju un latviskumu.

Vai tie, kuri 31.decembrī šauj raķetes 23:00 (pusnaktī pēc Maskavas laika), visi ir pirmspensijas vecuma cilvēki, kuriem ir nostaļģija pēc dzimtās Krievijas? Drīzāk jau tie ir šo pirmās paaudzes imigrantu bērni un mazbērni, kuriem joprojām šķiet svarīgi identificēties ar Krieviju. Tieši šeit uzaugušo jauniešu vidū ir lielāka interese par Krievijas karodziņiem, Sv.Jura lentītēm un citiem veidiem kā pasvītrot savu saistību ar Krieviju. Tiem, kuri Krievijā dzimuši un auguši, šādas ārīgas identitātes izpausmes, manuprāt, ir vajadzīgas mazāk. Katrā ziņā vidējās un vecākās paaudzes cilvēki retāk nēsā šīs lentītes par godu Latvijas atkārtotai okupācijai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vitjok 05.04.2011 09:50
А мне статья очень даже понравилась! Такой взешанный и втоже время свежый взгляд на нашу повседневную жызнь.
Ну а таким Харийсием могу ответить толко одно-Kā tad tu "draudziņ" domā tik galā ar tādiem kā es, uz Kalnciema "raktuvēm"? Kārtējais latviskuma un Latvijas kopējs! Piespraudīsi "auseklīti" un iesi uz "Zoodārzu" sist sev pie krūts! Laipni lūgtum, tikai ne manā vārdā ( un ja kas, esmu latvietis gan pēc valodas , gan pēc audzināšanas un t.t., tā sakot, atbilstu visām īstena latvieša "merkām"). Paldies "par kūkām" un rūpēm par mani :-))).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

he, hee 05.04.2011 05:04
Iisak sakot, ir gadijumi, kad labak ir nedarit neko. Un integracijas politika ir taisni tas gadijums. Ka pareizi saka autore - neko nedarishanai ir ari redzami diezgan labi rezultati. Kas ir jadara un kur tiesham butu jabut specigai politikai ir valodas jautajums: ir aktivi jadoma par to kaa padarit latvieshu valodu pievielcigu citiem un sev. Piemeram, to var izdarit izveidojot specigu pamat- un videjas izglitibas sistemu latvieshu valoda.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

he, hee 05.04.2011 04:49
lasiju, lasiju, kaut kam var piekrist, kaut kam nee. Lielakoties tam visam nav nekada nozime, tachu tad atduros pret sho

"„latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa, uzticība rietumu demokrātiskajām vērtībām: indivīda brīvība un atbildība, iecietība pret atšķirīgo, pilsoniskā līdzdalība; ticība no apgaismības laikmeta mantotajām idejām par progresu un cilvēka spējām uzlabot pasauli”.

Eh? Kopsh kura laika Latvija ir shadas vertibas? Kas ir "rietumu demokratiskas vertibas" man ir neskaidrs, it sevishki nemot vera, ka pashlaik visur Ziemeleiropa ir noverojama nacionalistisku partiju atdzimshana, "briviba un atbildiba" - to varetu atbalstit, tachu taisni ar to Latvijaa ir stipras grutibas katram individam, tapec nav skaidrs, kaa mes uz to varam balstities. Tachu talak vispar sakas murgi: esat sastapushi kadu ar shadam vertibam arpus shi saita? Nesaku, ka tas ir sliktas vai labas vertibas, tachu noteikti tas ir maksligi izfantazetas vertibas. Starp citu, visa tajaa ir kaudzem pretrunas, piemeram "iecietiba pret atshkirigo" nav Rietumu vertiba, vismaz noteikti ne Rietumeiropas, to ar grutibam amerikanji pec paris pasaules kariem uztiepa Eiropai... Pagaidam kaut kaa turas, bet ir shaubas par ilglaicibu un lielakajai dalai eiropieshu taas ir stipri attalaa identitates kaktinja, ja vispar ir... Nevar buvet sabiedribu uz izfantazetam lietam, nestradas. Labak tad tomer to nedarit vispar.

Autore kludas ari vel viena aspektaa - relativais miermiligums shaja teritorija ir tieshi tapec, ka latvieshu un krievu kulturas nemaz nav tik atshkirigas.. Tur nav nekadu citu brinumu un tas nav nekads politikas panakums. Ja fundamentalas nesakritibas reali ir ir par paris vesturiskiem jautajumiem, ir viegli dzivot mierigi.

Kopuma: nemot vera, ka viss saiet tada putraa, varbut vienkarshi atstat novarta shadus vingrinajumus un aiznjemt musu dienas ar vienkarshakiem merkiem: piemeram, kaa padarit latvieshu valodu pievilcigaku ka krieviem, taa ari latvieshiem...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ekonomists 04.04.2011 22:02
Būtībā ļoti labs, pat izcils raksts. Tikai nez kāpēc autore pati beigās izskatās nobijusies no savas "nepareizības" un raksta nobeigumā sāk kāpties atpakaļ tradicionālajās pareizo latviešu kurpēs. Arī man kā latvietim tā vislatvijiešu (nepārrakstījos) siekalošanās šķiet pazemojoša.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Edge - ES 04.04.2011 20:33
Pietiek paskatīties ziņas no Japānas, lai sāktu PĀRDOMĀT t.s. rietumu labklājības valsts sasniegšanas augsto CENU?

Pieņemu, ka vēlme pēc iespējas precīzāk noskaidrot notiekošo Latvijas sabiedrībā ir daudziem,taču diezin vai ņemot vērā nicinošo attieksmi un nīcinošos darbus pret zinātni un zinātniekiem tas maz iespējams. Vieglāk tak' Latvijas intelektuāļiem, izmantojot ES līdzekļus ir veikt ''pētījumus'' ar nemainīgi konstanto gala secinājumu par tautas attīstību demokrātijas un brīvā tirgus apstākļos? Pārskats par tautas attīstību 2008./2009. Atbildīgums
http://www.szf.lu.lv/lat/fakultate/aktualitates/parskats-par...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ES 04.04.2011 16:44
Trāpīgi! Manuprāt, latviešiem joprojām ir problēmas ar pašidentifikāciju un tāpēc nākas ķerties pie konstrukcijas "latvietis- tas ir tas, kas nav krievs". Un tiek veidots šausmīgā 'krieva" tēls, uz kura fona mēs noteikti esam ļoti labi. Otra tendence- šausmīgie, visu ļaunumu iemiesojošie sorosīdi, kurus neviens nav vīžojis pat precīzi definēt, bet, nav no svara!, nolamā tādu sorosīdu, un jau jūties tāds kā gaišāks tapis. Tajos gadījumos, kad latviešiem ir teikt un parādīt pasaulei (kaut vai hokejā), mūs vairs tik ļoti nesatrauc, kāda izcelsme ir tiem, kas palīdz kaldināt uzvaru. Integrēties var ap kaut ko konkrētu nevis tāpat vien, integrēšanās pēc. Bet Ziedoņa jau pirms nezin' cik gadiem uzdotais jautājums par to, kas tad īsti ir latviskums, tā arī nav atbildēts. Ap ko integrēsimies? Ap valodu, kurai ir 64000 km2 teritorija, kur to lieto? Ap ticību? Cik mums ir to dievturu un cik pan-eiropeismā balstīto kristiešu? Ap vēsturi? Kuru daļu, lūdzu? Mums ir deportācijas, sarkanie strēlnieki, Arājs, muižu dedzinātāji (to bibliotēkas ieskaitot, kultūras tauta, ja kas), neatkarības cīnītāji un visādi kangari, un par jebkuru no šiem jautājumiem pašiem latviešiem nav īstas vienprātības. Kamēr esi te iekšienē tikmēr dažai labai pasaciņai vai stereotipam arī notici, bet pietiek izbraukt kaut uz laiku mazliet tālāk, un saproti, cik smieklīgi niecīgas ir latviešu-krievvalodīgo 'atšķirības" no Tuvajiem Austrumiem, piemēram, raugoties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Es Linda 04.04.2011 16:16
Nu, nezinu, daudz kas tāds šaubīgs šajā rakstā... it kā var piekrist, bet tai pašā laikā ne gluži. Manuprāt, tas liecina, ka jautājums ir ļoti komplekss. Cik cilvēku, tik viedokļu. Var strīdēties un ņemties, bet pie kopsaucēja nonākt neiespējami. Beigās uzvar kaut kāds jēli demokrātiski remdenais viedoklis un risinājums, - absolūti neinteresants un neko nemainošs.
Nez vai var salīdzināt laiku pirms un starp abiem pasaules kariem ar mūsdienām. no sērijas, redz, kā Ulmaņlaikos to, un redz kā latvieši vienmēr ir... daudz ko viņi vienmēr ir un tagad vairs nē. Ne jau visas lietas ir pozitīvas.
Visa šitā lieta velk uz pamatīgu sociālo eksperimentu. Lai gan reizēm ir jāeksperimentē, jo pirms darīt kaut ko nevar zināt, kas iznāks, var tikai gudri spriedelēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Harijs 04.04.2011 15:34
Raksts kā no Padomju Latvijas propogandas avīzes. Paldies par rūpēm, bet gan mēs latvieši pasi sakopsim savu zemi un nevienam padomju "izaudzinātajam" gar to nav nekādas daļas.

Saistītie raksti
Citi autora darbi