Atslēgvārdi:

Latvietis lietišķais. Cittautieša piezīmes 37

Latvieši ir gatavi paciest vadības vai politiskās elites netaisnību pret indivīdiem, bet nevar solidarizēties kopējai sociālai rīcībai, lai paustu savas prasības un panāktu to ievērošanu.

Iesaki citiem:



Lai izvairītos no raksta virsrakstā iekļautajiem vispārinājumu draudiem, uzreiz precizēšu jēdziena "latvieši" lietošanu analītiskos nolūkos. Es nerunāju par tautas "iedzimto", "noslēpumaino" mentalitāti, bet par spējām manipulēt ar daudzveidīgajām identitātēm dažādos sociālās mijiedarbības kontekstos. Proti, stāvot pie operāciju galda, indivīds pirmkārt ir ķirurgs — ārsts, kura rīcību nosaka augstskolā un darba vidē iemācītie profesionālie pienākumi un atbildība, bet viņš nedrīkst būt "latvietis", kurš neprasmi kaut ko paveikt attaisno ar "sarežģīto tautas likteni". Interpretējot mūsdienu politiskās un biznesa kultūras negācijas, komentētāji mēdz tās skaidrot ar komunistiskās iekārtas graujošo ietekmi uz veselīgu tautisko mentalitāti. Redukcionistisks skaidrojums neiztur kritiku divu metodoloģisku apsvērumu dēļ un pat noved pie amizanta paradoksa. 50 komunisma gadi ir pārāk īss periods, lai mainītu tūkstoš gadu vecu nacionālo kultūru. Bet, ja tas tā ir noticis, tad acīmredzot nacionālās kultūras vai nu nav vispār, vai arī tā ir tik vāja, ka nespēj nodrošināt kopienas sociālās organizācijas uzdevumus. Otrais iebildums — atšķirīgie komunisma un postkomunistisko pārmaiņu efekti dažās bijušajās PSRS republikās. Par spīti mūsu kopīgajai pieredzei, man ir vieglāk sastrādāties ar frančiem, bet ne ar latviešiem. Igauņu, latviešu un lietuviešu publiskā uzvedība atšķiras, un triju valstu starpā nav nozīmīgas profesionālās sadarbības. Tādējādi ir jārunā par vietējo kultūras tradīciju "nokrāsotiem" "komunismiem" un "demokrātijām" daudzskaitlī. "Maskavas spiediena" tēzei tagad seko "Briseles spiediena" tēze, kas īstenībā abos gadījumos ir pārcentīga vietējo amatpersonu rīcība, kuras pamatā ir nacionālā lietišķā kultūra — uztvert ieteikumu burtiski — kā komandu, neinterpretējot, t.i., nepielāgojot vietējai realitātei, kā arī ar centību un iniciatīvu izpatikt "priekšniekam". Patiesībai tuvāk stāv tie autori, kas apgalvo, ka kapitālisms latviešu tautai ir svešs. Latviešu darba ētika bāzējas zemniecībā, savukārt kosmopolītiskais kapitālisms sagrauj etniskās intereses[1]. Aplūkošu četras tradicionālās latviskās kultūras iezīmes, kas ir disfunkcionālas mūsdienu sabiedrībā.


Ticēt nedarot

Makss Vēbers (Max Weber)[2] argumentēja, ka kalvinistiem darbs ir dievam tīkama aktivitāte. Strādājot cilvēks atklāj dieva radītās pasaules brīnumu un tādējādi vairo viņa slavu. Tā cilvēks var gūt priekšstatu par iespējamo dieva labvēlību, izšķirot viņa likteni aizsaulē. Mārtiņš Luters darbā saskatīja tikai uzticēto funkciju disciplinētu veikšanu, bet viņa koncepcijā darbs nav ieguvis morālas vērtības nokrāsu. Nostrādājis savas darba stundas, luterānis ir brīvs, kamēr anglosakšu protestantam kopienas labā jāveic vēl citi darbi, tajā skaitā arī brīvprātīgi.

Iespaidu par mūžību aizsaulē luterānim sniedz tikai ticība dieva taisnīgumam. Luters nonāk pie šāda secinājuma, burtiski interpretējot Pāvila izteikumu vēstulē romiešiem: "No ticības taisnais dzīvos" (1, 17). Taisnīgums ir dieva dāvana, kuras piešķiršanas kritērijs ir ticība. Luters šo lasījumu vērsis pret Romas iesākto indulgenču pārdošanas praksi. Atbrīvojot draudzi no pienākuma pildīt kādus dievbijīgus aktus, indivīdi netika saistīti ar pienākumiem citam pret citu, ko Vēbera aprakstītajos protestantisma gadījumos mediē dieva labvēlības meklēšana darbā. Luterānis faktiski paliek viens ar savu ticību dievam, no indivīda nav prasīts veikt taustāmas darbības, lai gūtu cieņu no kunga puses[3].

"Ticības" arguments ir bieža parādība publiskajā runā par sociālo rīcību. Vēsturniece Ļubova Zīle ir sniegusi līdz šim brīdim detalizētāko Atmodas notikumu aprakstu. Tomēr, vēloties pasvītrot ierindas iedzīvotāju nesavtīgo kalpošanu neatkarības idejas labā, viņa nav atradusi to apliecinošus piemērus. Zīle stāsta par tikšanos ar kāda ciemata iedzīvotājiem — viņi nedalās pieredzē, neprasa padomu par kopīgas lietas labā veicamajiem darbiem, bet gan jautā par to, kam var ticēt partijas centrālajā komitejā[4].


Cietēju tauta

Ticēt taisnīgumam ir svarīgāk par aktīvu rīcību taisnības triumfa labad. Pārliecību par dieva mīlestību uz cilvēku sniedz dieva mīlestība uz Kristu, tādējādi indivīdam ir jāatkārto Kristus gaitas, tas ir — jācieš. Ciešanas ir vērtība pati par sevi, jo tā sniedz pārliecību par aizsaules dzīvi. Ievērojiet, latviešu publiskajā diskursā nav runas par sociālo rīcību ciešanu pārvarēšanai, sāpju remdināšanai, bet — gluži otrādi — tas reproducē sāpi, jo ir jāpierāda sev un apkārtējiem, ka es patiešām ciešu un tāpēc esmu izpelnījies dieva labvēlību. Runas par pieminekli komunisma terora upuriem ir tam ilustrācija — publika pauž, ka neviens pieminekļa projekts nespēj samierināt ciešanas. Bet ciešanu funkcija luterānismā rāda, ka tas arī nav uzdevums. Vērtējot no stereotipiska cittautieša pozīcijas, latvieša dzīves jēga ir ciest.

Ilga Apine, atsaucoties uz Paulu Jurēviču, ciešanas ieceļ vērtīgas nacionālā rakstura iezīmes statusā[5]. Šajā koncepcijā to sauc par "stoicismu". Socioloģiski tā ir samierināšanās ar netaisnību, kundzības padevīga pieņemšana. Publiskā diskursa skatījumā tā ir izvairīšanās no komunikācijas ar citu, nespēja formulēt un paust savu prasību. Arī akadēmiskajā diskursā ne mazums ir runāts par to, ka rietumnieki nesaprot "latviešu inteliģences īpašo sāpi". Tomēr nav monogrāfiju vai pat rakstu ārzemju zinātniskajos žurnālos, kur tā tiktu izklāstīta rietumniekiem saprotamā akadēmiskajā diskursā. Savukārt savās darba vietās latvieši ir gatavi paciest vadības vai politiskās elites netaisnību pret indivīdiem, bet nevar solidarizēties kopējai sociālai rīcībai, lai paustu savas prasības un panāktu to ievērošanu. Runāt par okupāciju vai kuluāros nosodīt priekšnieka netaisno rīcību ir ritualizētās komunikācijas sastāvdaļa līdzīgi laika ziņu apspriešanai — saruna nav vērsta uz informācijas apmaiņu ar nolūku plānot darbības situācijas koriģēšanai. Dažādu konfliktuālo politisko tematu apspriešanas satura analīze rāda, ka sarunas biedri izgāž emocijas, apvaino cits citu par netaisnu izturēšanos, taču šis ķildas dialogs nepāriet racionālas apspriešanas stadijā ar nolūku risināt problēmu, meklējot kompromisus. Žurnālisti, atspoguļojot gadījumus, kad pret indivīdu netaisnīgi ir izturējušās varas vai biznesa institūcijas (piemēram, nelikumīgā apbūve), izceļ indivīda ciešanas, piesauc žēlumu pret viņu, bet neizceļ Satversmē garantētās pilsoņa tiesības. Taču par tiesību ievērošanu ir jārūpējas, solidāri atbalstot grūtībās nonākušo indivīdu. Ar to latviešu tradicionālajā kultūrā ir problēmas.


Lokanie mugurkauli

Šo iezīmi ilustrēšu ar "lietussargu revolūcijas" pasākumiem Rīgā pērnajā oktobrī. Sociologa Aivara Tabūna frāze norāda uz latviešu grūtībām solidarizēties un rīkoties kopīgi. Viņš priecājas par to, ka piketā pie Saeimas bija sanākuši daudzi cilvēki, tajā skaitā strādājošie: "Es nebūšu pārsteigts, ka 18.oktobrī daudzi priekšnieki uzzināja, ka viņu darbiniekiem ir "vizīte pie ārsta". Redzēju arī savus kolēģus, studentus, doktorantus. Es nejutos viens, vientulīgs. Es jutos labi"[6]. Latvietis, tātad, var solidarizēties ar citu, ja ir ārsta zīmīte, kas nepieciešamības gadījumā ļaus likt lietā dezavuētu vērtību sistēmu — sak’, es jau neko, slims biju, papīrs to apliecina. Tā ir latviešu komunikācijas kultūras trešā pazīme — neizpaust publiski savas vērtības, lai varas maiņas gadījumā būtu iespējams mainīt viedokli un pieslieties jaunajam vairākumam.

Literatūrā ir sastopami apgalvojumi, ka Latgale ir visvairāk cietusī latviešu nācijas daļa[7]. Iespējams, tieši tāpēc, ka sovjetizācijas aktīvisti bija luterāņu rajonos. 1982. gadā visā Latvijā bija kristīti 19% jaundzimušo un baznīcā bija noslēgts 4,4% laulību, bet Krāslavas rajonā šie skaitļi bija krietni lielāki — attiecīgi 76,7% un 23%. LPSR valdība īpaši uzteica Valmieras rajona aktivitātes jauniešu komunistiskajā audzināšanā, tieši šis rajons bija jaunu komunistisko rituālu ieviesējs[8]. Valmiera 1951. gadā — pirmā no Latvijas pilsētām — uzcēla oriģinālo latviešu skulptora darināto Ļeņina pieminekli.


Kažokus uz otru pusi!

Lokanībai ir negatīvas implikācijas lietišķajā komunikācijā. Plānojot savu rīcību, sociālais aktors vienmēr cenšas paredzēt citu indivīdu uzvedību un atbildes reakciju. Kultūras jēdziena parādīšanās filozofu diskursā ap 18. gadsimtu ir saistāma ar tradicionālās kopienas iziršanu, kur uzticību nodrošina ilgstoša pazīšanās. Modernajā urbanizētajā vidē ir nepieciešams sadarboties ar nepazīstamiem cilvēkiem, kuri mums ir vajadzīgi, jo katrs ir specializējies savu darba funkciju veikšanā. Uzticību darījumos garantē izpratne par indivīda pieķeršanos noteiktai vērtību sistēmai, kas praktiski izpaužas arī viņa konsekventā uzvedībā. Prognozēšana kļūst neiespējama, kad vērtību koordinātes mainās bez refleksijas par notiekošo. Šajā aspektā saskatu lustrācijas noderīgumu — indivīdam ir jāatbild par agrāk teikto un arī par klusēšanu tad, kad ar savu vārdu bija jāatbalsta cits.

Pirms gadiem 25 tēvs mani brīdināja: "Neuzticies latviešiem!". Neatceros mūsu sarunas kontekstu, bet brīdinājumu nesapratu un tāpēc ignorēju. Atmodas laikā Interfrontes raidstacijas Sadraudzība viļņos to pašu teica Tatjana Ždanoka: "Neuzticieties latviešu solījumiem par pilsonību." Es Latvijas Radio viļņos pārliecināju krievu auditoriju par "mūsu un jūsu brīvību". Tagad manas nepilsoņa brīvības aizstāv Ždanoka. Biju domājis, ka vismaz pret savējiem latvieši izturas ar atbildības sajūtu. Tomēr Jaunā laika šķelšanās un strīdi par svinīgā solījuma baznīcā efektivitāti publiskajā komunikācijā pierādīja, ka tā ir kultūras iezīme, nevis pragmatisks aprēķins. Darbības vārds pirmās personas vienskaitlī "solu" ir performatīvs — solījums stājas spēkā, kad vārds ir pateikts, dokumentu parakstīšana un normatīvo aktu izdošana te nav vajadzīga. Sankcijas par solījuma laušanu ir kultūras mehānismu ziņā — pret šādiem cilvēkiem vairs neizturas kā pret vērā ņemamiem sadarbības partneriem. Tomēr arī Jaunajā laikā palikušajiem nav tiesību nosodīt aizgājējus, jo agrāk partijas līderis Einārs Repše mācīja: "Kā var nesolīt?!" Pagājušajā gadā režisors Alvis Hermanis atteicās piedalīties valsts ceremonijā, sacīdams, ka tur būs cilvēki, kuriem viņš negrib spiest roku. Publika par frāzi pasmīkņāja un sastājās rindā spiest roku varai pietuvinātai personai. Nezinu, kā latvieši apspiestības laikā runāja par okupācijas faktu, — neesmu bijis klāt, bet tam, ka brīvības apstākļos nerunā par tibetiešu rūpi, gan esmu liecinieks. Būs taču jāapsaimnieko liela nauda Latvijas vārda nešanai sporta pasaulē!

Politiskās uzticības krīze tādējādi nav pilsoņu reakcija uz politiskās elites korumpētību, uz valsts sagrābšanu. Krīzes saknes ir meklējamas tradicionālajā kultūrā, kas nespēj nodrošināt uzticības institūta funkcionēšanu posttradicionālajā sabiedrībā (piemēram, nosodījums par solījuma nepildīšanu, reputāciju zaudējuša uzņēmuma produkcijas solidārs boikots, kolēģa atbalstīšana pret priekšnieka patvaļu). Pati par sevi tradīcija nav nedz laba, nedz slikta. Vienkārši šodien daži tās elementi iederas tikai brīvdabas muzeja ekspozīcijā.


_______________________

[1] Zariņš, V. (1993) “Latvijai vajadzīgi stipri zemnieki”, Diena 29. jūlijs; Dribins, L. (1994) “Latviešu antikapitālisms”, Diena 8. februāris

[2] Weber, M. (1905) The Protestant Ethic and the Spirit of Capitalism.

[3] Kalberg, S. (1987) “The Origin and Expansion of Kulturpessimismus: The Relationship between Public and Private Spheres in Early Twentieth Century Germany”, Sociological Theory 5(2): 150-164; Kaufmann, T. (2007) Lutero. Bologna: il Mulino.

[4] Zīle, L. (1995) „Latvijas atmodas ceļš (1986-1991)”, Latvijas Vēsture 4: 42-48.

[5] Apine, I. (2002) “Latvieši. Psiholoģiskā portretējuma mēģinājums”, Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis 56(4/5/6): 66-72.

[6] Tabūns, A. (2007) „Déjà vu un nelabums”, Delfi.lv, 22. oktobris

[7] Brolišs, J. (1998) “Latgaliskums – latviskuma novadnieciska izpausme”, Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis 52(4/6): 3-10.

[8] Latvijas Valsts arhīvs, f. 270, apr. 3, l. 10644, lp. 62, 93-96; l. 3843, lp. 140-141.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (37) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Unabomberz 27.09.2008 13:40
Archivārs manuprāt visu pareizi sarakstīja par Kruka virspusējo analīzi.

Kas attiecas uz 50 gadu laikā notikušām etnosa izmaiņām - ja nekļūdos ap 1938.gadu latvijā dzīvoja kautkur 1,9 milj cilvēku, latvieši - 80% jeb 1,6 milj.

1940.gads - 45 000 izsūtīti,
1945. gads - 220 000 dodas bēgļu gaitās,
1940-1945 - ap 20 000 kritušie II pas kara laikā.
1940-1945 - velnsviņzina cik kritušie mierīgie dzīvotāji.
Padomju okupoācijas laikā atkal izsūtīšanas.

Kopējais etnoss (1,9milj) zaudē virs 300 000) iedzīvotāju, lielākā daļa latviešu, turklāt tieši tādu, kas ir t.s. sabiedrības labākā un attīstītākā daļa - ārsti, juristi, zinātnieki, politiķi, augstākās militārpersonas, policisti, tiesneši utt.

Uzreiz pēc šīm pārmaiņām tiek lauzta sabiedrības sociālā iekārta.

Manuprāt pilnīgi pietiek lai mainītu etnosa struktūru. ne tikai 50 gados, bet 5, jo sruktūra tiek mainīta nevis mainot cilvēku būtību, bet viņus iznīcinot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bū 04.08.2008 23:54
Sergej! Apsveicu!
Tēma nemainīga - ai, cik slikti ir tie stulbie latvieši, kaut viņi izčibētu, bet stils - nosvērts, ne tik ļoti karojošs un mazāk uz nerviem krītošs. Nav lietots arī nenormāls daudzums svešvārdu. Tas ir labi. Paldies par to pašu! :)

Jā, jā, cik slikti ir latvieši, to mēs jau labi zinām. Pie tā ir vainīgs Mārtiņš Luters, mēs un mūsu senči. Var jau būt, ka puslīdz tas viss arī atbilst patiesībai. Pieņemsim, ka tā tas viss tiešām arī ir. Es nesaprotu tikai dažas lietas. Kāda gan kuram daļa par to, KĀDI mēs, latvieši, esam? Nekāda. Mēs esam savās mājās un cita baznīcā, proti, citā valstī, ar savu dziesmu grāmatu kaimiņus mācīt un pārtaisīt pēc sava ģīmja un līdzības neejam. Lietuviešus Lietuvā, piemēram. Vai igauņus Igaunijā. Vai krievus Krievijā.
Otrām kārtām, man nav īsti saprotama šī raksta jēga. Nu, pieņemsim, latvieši ir tādi šitādi nelabi, bet kas no tā izriet? Mainīties? Pazust no pasaules? Nav skaidrs. Raksts ir sadaļā par integrāciju. Ko tas varētu nozīmēt? Ā! Skaidrs. Latviešiem būtu jāintegrējas krievu sabiedrībā, kurai, pēc noklusētā, vajadzētu būt tai LABAJAI. Proti, jāpārkrievojas. Forši. Varena ideja!!! :D

Vēl kāda piezīme.
Tātad ir sliktā tauta - latvieši. Ja reiz ir slikta tauta, tad jābūt arī labajām tautām. Skaidrs. Nepilnvērtīgās un pilnvērtīgās nācijas. Kaut kad jau tas ir dzirdēts... pirmskara gadi... Rozenbergs... Vai galvaskausus neesi mēģinājis mērīt, Sergej?

Nevēlos šovakar runāt par mūsu, latviešu, ļaunajām un labajām īpašībām, bet pāris vārdus gribētos teikt par "cietēju tautu", pie kuras, starp citu, pieder arī mūsu mīļais, bet ļoti aizvainotais autors. Atzīšos, ka man no sirds žēl mūsu vājos, bez dzimtenes esošos, raudošos un caurcaurēm nopuņķojušos likteņa biedrus - Latvijas krievus, jeb, kā viņi sevi paši sauc - krievveidīgie. Šitie nabagi raud vienā raudāšanā, ka ļaunie latvieši šiem atņēmuši pilsoņ-, cilvēk- un visas pārējās tiesības, bet, tai pat laikā, nabadziņi, bēdulīši pat pirkstiņa nav spējīgi pakustināt, lai PAŠI ko darītu sava apspiestā stāvokļa uzlabošanai. Viņi, Dieva piemirstie, gaida, kad Medvedevs ar Putinu un Barouzu priekšgalā pienesīs viņiem mājās zilo Latvijas pasi un, dziļi paklanoties, pateiksies jaunajiem Latvijas pilsoņiem par to, ka viņiem labpatīkas šo dokumentiņu pieņemt. Iespējams, ka potenciālie Latvijas jaunpilsoņi atteiksies, jo, redz, viņi ir BĀĀĀĀĀ-AIGI apvainojušies. Šos, redz, āāā-abižoja VIŅI, tie ļaunie, tie slabaki, tie nepilnvērtīgie. Viņi, visticamāk, izvēlēsies šo bezgala saldo cietēju statusu arī turpmāk. Tā taču ir foršāk! Nekāda atbildība, un brīvas rokas kritikai:
- Padomā tik, KO TIE STULBEŅI ATKAL IR SADARĪJUŠI!!!

Lūk tā, Sergej.

Tavs bū.
:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Abonds 17.07.2008 23:09
Vārds ''dievs'' bija jāraksta ar lielo burtu...:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klausitajs 10.06.2008 13:46
nesen klausījos Kruku pa radio ar Grūtupu. Kruks tik ilgi tina savas pseidozinātniskās vinjetes un aicināja citus piedalīties šais spēlēs, ka pat Aigim kļuva skaidrs, viņam nav ko teikt, kā tikai samācītas un sapītas teorijas.Tas pats arī šai rakstā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

domas 10.06.2008 13:41
Latviesi solidarizejas tikai tad, kad pret viniem vershas kads launs arejs speks. mes esam individual;istu tauta un brinums, ka kruks to nav isti pamanijis. tadi ari varetu but un dzivot laimigi, ja laiku pa laikam te neparaditos loti solidaras lumpenu masas, kas izposta mieru un labklajibu. Bet, tas, ka valdibas bvaretu bus labakas, protams, bet vislielakie nemakuli un zagli ir labaki par areji glumo kaiminu rezhima barvedi, kas laikam daudziem solidarajiem patik.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

domas 10.06.2008 13:41
Latviesi solidarizejas tikai tad, kad pret viniem vershas kads launs arejs speks. mes esam individual;istu tauta un brinums, ka kruks to nav isti pamanijis. tadi ari varetu but un dzivot laimigi, ja laiku pa laikam te neparaditos loti solidaras lumpenu masas, kas izposta mieru un labklajibu. Bet, tas, ka valdibas bvaretu bus labakas, protams, bet vislielakie nemakuli un zagli ir labaki par areji glumo kaiminu rezhima barvedi, kas laikam daudziem solidarajiem patik.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd1 23.05.2008 12:33
Raksts, protams, ir stereotipu pārpilns. Ja tas pretendētu uz akadēmisku publikāciju, tad tas, protams, būtu pilnīgi nevērtīgs rakstelis. Taču tā ir tikai publicistika, kur publicistam ir tiesības atražot stereotipus, ja tie veiksmīgi ilustrē kādu noteiktu parādību. Stereotipi ir tikai aizsardzības mehānisms pret sarežgīto pasauli.

Bet par konkrētiem stereotipiem. Es arī gribētu "vidējā latvieša" (kura priekštats ir manā galvā veidojies konstrukts no manas saskarsmes ar daudziem jo daudziem maniem tautiešiem) smadzenēs pārslēgt slēdzi:

no skaudības uz apbrīnu

no tiekšanās pēc atzinības uz tiekšanos pēc panākumiem

no žēlošanas uz palīdzēšanu

no rūpju savilkta vaiga uz prieku par savu vienīgo dzīvi

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

andis 18.05.2008 17:18
Bet miljie, Krukaa ir paraadijies latvisks gaushanaas un noniecinashanas gars. Integraacija sekmeejas!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

ansis 15.05.2008 10:46
Kruks savaa laikaa bij sapraatiigs un lietishks, tagad kluvis nigrs un negativs. Ir vinam sava dala taisnibas, bet tas tonis, nu tik neapmierinats, tik paaraaks. Turklat shis raksts ir mazliet haltuura un vaaji nostraadaats, vajadzeetu neguleet uz lauriem....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

hmm.. 14.05.2008 23:27
Par ciešanām.. To nozīmi nevar uzzināt, vērtējot no malas - tas neizskatās labi. Ja Tu sevi lauz fiziski, ciet, lai taptu līdzīgāks tam, kādu sevi izjūti dvēselē, ja Tu neiekļaujies apkārtējā pasaulē, bet pasaki tai skaidru nē visām lietām, kas Tev nav pieņemamas, Tu pārveido pasaules virzību, nevis ej pa inerci, kā tas ielikts gēnos, nenoliec galvu un neaproc savu sirdi, bet arvien apstiprini sev un pasaulei, ka tu neesi uz to parakstījies.. Tu redzi patiesību, Tu sevi vērtē augstu, bet necenties pakļaut citu brīvību. Tas ne vienmēr nozīmē konstruktīvu rīcību, tomēr garīgajam līderims tieši sludināšana ir viņa konstruktīvā rīciba.

Inteligenci izšāva.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

kāds nu esmu, tādu pacietiet 14.05.2008 09:34
Vai kāds nevarētu sacerēt rakstu Lietišķais krievs Latvijā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

archivārs - Janis Ozols 06.05.2008 23:51
Jūsu noraidošā attieksme pret faktiem mani nedaudz mulsina.Es gan būtu priecīgs par argumentiem,kas mazinātu manas bažas par latviešu degradēšanos sovjetizācijas un rusifikācijas rezultātā.Pamatojums ļoti noderētu arī Jūsu pesimistiskajam apgalvojumam,ka latvietis par nemateriālām vērtībām sāks domāt tikai pēc labklājības sasniegšanas.Laimīgā kārtā daudzi cienījami latviešu rakstnieki un ne tikai rakstnieki ir uzrakstījuši atmiņas.Tās liecina,ka tauta 19.gadsimtā un 20.gs.sākumā ir dzīvojusi daudz trūcīgāk nekā tagad.Nekādas vannas istabas,nekādas pensijas.Un tomēr morālās un garīgās vērtības bijušas daudz lielākā cieņā nekā tagad.

Piekrītu,ka bezatbildīgi esam ievēlējuši necienīgus pašlabuma meklētājus.Taču nepiekrītu,ka tikai politiķiem jāmāca tautai godīgumu un atbildības sajūtu.Katram jādara savs darbs.Ja inteliģence nealks palīdzēt homo sovieticus atkal atdzimt par eiropiešiem,politiķi to aizvietot nespēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aita 06.05.2008 11:17
man shis raksts liekas rasistisks attieciibaa pret latvieshiem, un rakstiits taadaa stilaa, kaa parasti raksta Atkariigaa Riita Aviize par gejiem un lesbieteem. JL skjelshanos vispaarinaat un attiecinaat uz visiem latvieshiem? Varbuut tikpat labi var vispaarinaat, sakot, ka LPP/LC negodiigaa priekshveeleeshanu kampanja noraada uz to, ka visi ticiigie cilveeki ir negodiigi?! Skumji, ka portaals ir pieljaavis taada raksta publiceeshanu - vai varam iedomaaties taadu rakstu par homoseksuaaljiem vai krieviem, vai ebrejiem, vai varbūt sorosiešiem?!

Protams, ka latvieshiem ir savas naacijas probleemas - cieshanu kults, nespeeja vai neveeleeshanaas izteikt savu viedokli, u.t.t. Bet, lai par taam runaatu, gribētos sagaidīt analīzi un pierādāmus datus. Kā tas parasti notiek ar rakstiem portālā politika.lv.

Bet varbūt man nav taisnība un manī runā 'abižotais' latvietis - par latviešiem sliktu drīkst runāt tikai latvieši, citiem nedrīkst....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janis Ozols - archivārs 04.05.2008 18:12
Jebkurai tautai varam atrast, ko sliktu.
Čehijā un Vācijā gada laikā izdzer visvairāk alu no visām Eiropas valstīm, vai tas nozīmē, ka šīs tautas vērtība ir dzerstīšanās? Amerikā ir visvairāk resno cilvēku pasaulē, vai tas nozīmē, ka šīs tautas vērtība ir pierīšanās?

Es jau nesaku, ka Latvieši ir bez jebkādas kaites, bet, kurš gan nav? Viens fakts izrauts ārā no konteksta pats par sevi neko nepasaka... Vai piemēram, ja mēs apskatītu šo pašu ceļu kvalitāti, tad droši varētu secināt, ka šajā ziņā uz Eiropas fona esam vienā no pēdējajām vietām.
Ja iemetam kādu akmentiņu ceļu policijas darbā, tad arī atklātos, ka ne visi policisti uz ceļiem nenodarbojas ar kārtības nodrošināšanu uz ceļa. Tas ir tendenciozi apgalvot, ka cilvēki nositās tik daudz tāpēc, ka viņu vērtība ir mačo, jo šo korelāciju nemaz tik vienkārši nevar pierādīt. Domāju, ka lielu lomu spēlē arī izglītība, apstākļi ģimenē un apstākļi uz ceļa kā arī valsts politika šajā jomā.

Bez tam mēs esam jauna demokrātija un jāpaiet laikam, lai viss izmainītos. Un runājot par protestiem pret pasaules lielvarām, tad jāatzīmē, ka latvieši tiešām neskrien akli līdz lielvaras teiktajam. Tā ir politiskā elite, kas visam māj ar galvu pat tad, kad nevajag...piemērs protesti pret notikumiem Tibetā un Saeimas balsojums. Bet , ja paskatāmies, kuras valstis iebilst pret pasaules lielvarām, tad tās ir valstis, kuras ekonomiski neatkarīgas, militāri un politiski ietekmīgas. Ar to es gribēju pateikt, ka no Latvijas mēs nevaram īpaši gaidīt baigās sensācijas un pretī kliegšanu, jo esam maza valsts, kura visbiežāk izmanto piesliešanās politiku kādai no lielvarām. Neoficiāli jau varam teikt, ko gribam, bet ne vienmēr Latvija var atļauties runāt pretī piemēram ASV.

Cilvēki paliks vēl aktīvāki, kad uzlabosies viņu labklājība. Cilvēkiem uz doto brīdi mazāk svarīgas ir kādas vērtības, jo viņi uztraucas par sava ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu un tā tas ir gandrīz visās pārejas valstīs. Valstis, kurās ir aktīvi un lieli protesti visbiežāk ir postindustriālās valstis, kurās ir augsts dzīves līmenis. Šajās valstīs cilvēkus mazāk uztrauc ekonomika, jo tās ir stabilas un nekas radikāli nemainīsies līdz ar to cilvēki vairāk iesaistās procesos un pauž savas vērtības.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

archivārs - Janis Ozols 03.05.2008 03:11
Atzīstos,ka neko nezinu par kaut kādu kopīgu latviešu mērķi Pirmajā Atmodā,bet esmu lasījis,ka Brāļu draudžu kustības iespaidā Vidzemē veidojās pirmā latviešu inteliģence-tautskolotāji,kas pievērsa zemniekus jaunām vērtībām:izglītībai,nesēdēšanai krogos,godīgam un kārtīgam darbam.Domājot par mūsu inteliģences aktivitātēm XXI gs.,nāk prātā vienīgi mākslinieku Veltījums Žakam Širakam 2003.g.martā.Tam pašam Širakam,kurš uzspļāva visas pasaules protestiem,spridzinādams atombumbas,bet mūs pamācīja stāvēt pie ratiem un turēt muti.Neviens inteliģents neiebilda.Tā ir vergu psiholoģija,nevis pašcieņa.

Taču es neesmu patiesības ministrija.Ja Jums šķiet,ka ar mūsu vērtību sistēmu viss ir kārtībā,lai tā būtu.Tad,protams,var šo tēmu ignorēt un laiku pakavēt ar marginālāku pačalošanu,piem.,par Kruku un viņa motīviem.

Ja Jūs žēlojaties par rādītāju trūkumu,es varu izpalīdzēt.Piemēram,esam pirmajā vietā Eiropā dzēroņu un slepkavību skaita ziņā uz autoceļiem.Tātad mūsu vislielākā vērtība ir mačo.Un atkal Eiropa mūs nesapratīs.Atšķirībā no letiņa,eiropietim neiestāstīsim,ka pie visa vainīgs tikai Šlesers.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tants 02.05.2008 21:08
Pamanījis Sergeja Kruka vārdu un košo virsrakstu, mēģināju arī lasīt un saprast, kas tad Kruka kungam šoreiz sāp. Bet bija par grūtu... Teksts it kā strukturēts, valoda IT KĀ tekoša, gluda, bet viss kopā tomēr tik blāķīgs un biezs, ka īsti izsekot nebija ne spēka, ne vēlēšanās. Tomēr viena maza doma radās arī no paviršas iepazīšanās. Proti, kādēļ Kruka kungs tik ilgstoši un smagi cieš no briesmīgajiem `ierindas latviešiem` , nemeklējot kādu reālu taustāmu risinājumu sava diskomforta mazināšanai. Es ieteiktu, piemēram, piedāvāt savu (t.i. viņa) kompetenci kādā Eiropas vai Amerikas universitātē. Būdams `cittautietis` šeit, viņš tāds pat būtu tur, bet briesmīgo latviešu vietā būtu jauki, komunikabli, pretimnākoši vietējie, kas arī prastu Kruka kungu novērtēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janis Ozols - archivars 30.04.2008 10:39
Manuprāt tāda lieta kā latviešu tautas pašcieņa izpaužas jau atsevišķos komentāros un kritikā par šo rakstu, proti, pašcieņa tādā veidā, ka šādi ''uzbraucieni'' bez jebkādiem konkrētiem pierādījumiem tiek vienkārši atspēkoti.

Nevar salīdzināt situāciju atmodas laikā un situāciju šobrīd. dabīgi, ka cilvēki tad bija vienoti kopēja mērķa sasniegšanai, bet būsim reāli, tagad šāda viena kopēja augstāka mērķa nav nevienā no puslīdz nopietnām pasaules demokrātijām.

Kas Jums liek domāt, ka latviešiem nav pašcieņas? Es vairāk domāju, ka latviešiem nav cieņas pret situāciju kāda ir Latvijas valstī, kam par pierādījumu būtu zemā valdības popularitāte un lielais emigrējušo cilvēku skaits. Vai arī varētu teikt,ka valdošajai elitei nav pašcieņas kā arī nav cieņas pret savu valsti un tās iedzīvotājiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

archivārs 30.04.2008 00:35
Par inteliģenci man ar Jums,acīm redzot,ir ļoti atšķirīgi viedokļi.Lai gan desmitiem gadu tika skalotas smadzenes,visu apzinīgo mūžu esmu bijis pārliecināts par inteliģences,nevis proletariata vadošo lomu,tāpēc ļoti pārdzīvoju tās tagadējo mazspēju.Paldies Dievam,Brāļu draudžu sludinātāji,skolotāji,ārsti Pirmajā Atmodā negaidīja nekādus rādītājus.Pateicoties viņu sludinātajām vērtībām,izveidojās latviešu tauta un valsts.Vērtību sistēma ir sabiedrības pamats,bet kam tas šodien rūp?Varbūt vienīgi Alvim Hermanim,Vitai Matīsai,Imantam Lancmanim,Maijai Kūlei,Robertam Ķīlim,Imantam Ziedonim...Taču viņu pārdomas parasti neizraisa sabiedrības rezonansi.

Neapstrīdu,ka Kruks ir virspusējs un subjektīvs.Jo vieglāk uzrakstīt "vērtīgāk".Taču latviešu inteliģence gaida rādītājus...Un gaidīs līdz Pastardienai.Jo viņiem tautas liktenis nesāp.

Kādi rādītāji vajadzīgi,lai palīdzētu tautai atgūt tādu mūžīgu vērtību,kā pašcieņu?Un sākt to darīt jau šodien.Tā vietā inteliģenti piedāvā elku - vienu no nekulturālākajiem eiropiešiem - Širaku.Ar viņa atombumbu un augstprātību.Pašcieņas vietā.Un nevienam par to nav kauns.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

archivārs,kairovs@kernel.lv - Janis Ozols 30.04.2008 00:13
.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janis Ozols - archivārs 29.04.2008 14:43
Lai varētu noteikt Latviešu vērtību sistēmupirmāmkārtām būtu jāveic nopietns pētījums. Nav jau grūti pateikt dažus apgalvojumus, kas pēc savas būtības ir ļoti subjektīvi. Būtībā raksta autors aizraujas ar ļoti lieliem vispārinājumiem un tas arī padara šo rakstu nevērtīgu.

Latviešu inteleģences itkā '',viņuprāt,pareizā viedokļa'' neesamību šajos komentāros es skaidrotu ļoti vienkārši- proti latviešu inteleģence nemētājas ar tukšiem apgalvojumiem, kas ,viņuprāt, ir pareizi. Kad būs konkrēti rādītāji pēc, kuriem varētu izdarīt secinājumus, tad arī būs latviešu inteleģences viedoklis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

archivārs 28.04.2008 00:31
Kairovs@kernel.lv

Loģiskāk,protams,būtu,ja mūsdienu latviešu kvalitāti vērtētu arī latviešu inteliģence,ne tikai cittautietis Kruks.Taču ir tā,kā ir.Provokācija nav nostrādājusi.Ne Ivetas Kažokas,ne citos komentāros neatradu,kāds tad ir,viņuprāt,pareizais viedoklis par mūsdienu latvieti.

Vai sovjetizācija un rusifikācija ir uzlabojusi,jeb degradējusi kādreizējo eiropejisko latvieti?

Kāda indeve būtu nīdējama pirmām kārtām?

U.t.t.

Bet,varbūt,es maldos,un manas bažas par mūsu tautas vērtību sistēmu un no tās atkarīgo nākotni ir nevietā?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

stalins 27.04.2008 14:48
Ir jau mums latvieshiem riebiigs raksturs,ir .Savaa starpaa kashkeejamies uz nebeedu.Bet paklau autor,kura tauta ir bez truukumiem?Kas attiecas uz pilsoniibas jautaajumiem...tad vareetu izraadiities ,ka tie ,kas 80.gados bija pirmie pilsoniibas soliitaaji iebrauceejiem,driiz izraadiijaas pirmie breeceeji ,lai nedotu.Bet tas attiecas uz shiem indiviidiem,nevis tautu.Nu ko es varu dariit,ja kremlja geniaalie strateegi izdomaaja ,ka Latvijas cittautieshi veidojami kaa piektaa kolonna?Un cik daudz naudas ir tam izgaazts?Ne jau es finanseeju ,teiksim TB &LNNK izveidi vai LNF darbiibu,bet kaads cits un ne no Latvijas.(varbuut arii ne no Krievijas).Varbuut shim kaadam arii atbildiibu pieprasiit .Un vispaar-totalitaarisms bojaa jebkuras tautas raksturu un sveshinieku kundziiba arii.Jeb ir iznjeemumi?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ruta Marjaša (rutol@latnet.lv) - Ivetai Kažokai 25.04.2008 21:29
Piekrītu pilnībā visam, ko rakstat savā argumentētajā komentārā.

Varu vēl tikai piebilst, ka manuprāt ir nepieņemami jebkādi negatīvi vispārinājumi, raksturojot kādu etnosu masu medijos, un īpaši snobiska, pamācoša attieksme. Tas nav nekāds "skats no malas". Tas ir skats "no augšas uz leju". Uz to tiesību nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 24.04.2008 18:17
"Jaunā laika šķelšanās un strīdi par svinīgā solījuma baznīcā efektivitāti publiskajā komunikācijā pierādīja, ka tā ir kultūras iezīme, nevis pragmatisks aprēķins. Darbības vārds pirmās personas vienskaitlī "solu" ir performatīvs — solījums stājas spēkā, kad vārds ir pateikts, dokumentu parakstīšana un normatīvo aktu izdošana te nav vajadzīga. Sankcijas par solījuma laušanu ir kultūras mehānismu ziņā — pret šādiem cilvēkiem vairs neizturas kā pret vērā ņemamiem sadarbības partneriem."

...................

Piekrītu. Bet šī problēma nav tikai latviešu, bet visas pasaules. Viens no iemesliem var būt, ka vairs nav īsta sabiedrība. Latviešiem viņu valoda vairs vien tāda atlieka no labākiem laikiem. Ar vārda turēšanu mums nav nekāda saistība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Sp. 24.04.2008 09:24
ja, butu interesanti izpetit Kruka lotgalu identitates veidosanas diskursu. un atbildet uz jautajumu, ka viens krievs tik loti negrib izskatities pec быдло, bet nu komunikacija mirkolimeni tik loti ietekme cilvekus (un to pat autirs atzist metodologijas limeni), ka pec tam visu muzu uzvedibas shemas ir tadas, kadas nu ir.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dostojevskis 24.04.2008 00:31
Advokāts Fetjukovičs par Smerdjakovu:



„Viņš ienīdis savu izcelšanos, kaunējies no tās [..]. Pret kalpu Grigoriju un viņa sievu, kas tam bērnībā daudz laba darījuši, viņam nebija godbijības. Krieviju viņš nolādējis un par to smējies. Viņš sapņojis braukt uz Franciju, lai pārvērstos par francūzi. [..] Man liekas – viņš nevienu nav mīlējis, vien sevi, un sevi viņš neiedomājami augstu cienīja.”



Dostojevskis, F. (1978). Brāļi Karamāzovi. Kopotie raksti.10. sēj. Rīga:Liesma. 260.lpp.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ļaužs 23.04.2008 20:53
Par diskusijā aplūkojamām problēmām (es šinī gadījumā nedomāju S. Kruka personīgās...:) ) skat. gandrīz 2 g. vecu materiālu:
http://www.tvnet.lv/zinas/intervijas/article.php?id=242218

Par rakstu - diez vai I. Kažokas analīzi izdosies daudz paplašināt, vienīgi luterānisma "analīze" latviešu "tautas mentalitātes" izskaidrošanai šķiet visai jokaina. Galu galā luterāņi ir gan visi skandināvi, gan liela daļa vāciešu. Te nu varētu izvērst vispretrunīgākos, kā saka, "diskursus", gana viegli "pierādot" pilnīgi pretējas lietas.

P.S. Vai autors vārdu Dievs lieto ar mazo "d" apzināti?

P.P.S. Ja S. Krukam būtu pieškirta pilsonība "par īpašiem nopelniem", droši vien šodien mēs lasītu savādākus rakstus. Lūdzu pašu latviešu politiskās patvaļas un kompleksu upuri man piedot par šo ne visai toleranto pārliecību. Viņš nav vienīgais (sk. veco anekdoti "slīksti, slīksti, tu riebīgais krievs"), un te nav ko pārmest. Nobody has to be a hero!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

docents - autors 23.04.2008 18:19
Par ko un kam autors žēlojas? Dievam? Romas pāvestam? Vladimiram Putinam?... Ja raksts domāts kā akadēmiska rakstura publikācija, tad tam nav jēgas pievērst uzmanību tā vienkāršā iemesla dēļ,ka faktiski lasītājam darīšana ar žurnālistiku.Gabals būtu jāpublicē Dienā vai diena.lv un izraisītu dzīvu publikas reakciju. Protams, tā var iegūt "latviešu nīdēja" slavu - jo pretenzija ir runāt par latviešiem vispār. Bet, laikam, jau tā arī ir visa " akadēmiskā pozīcija", kas, protams, ir vienīgi nožēlas vērta.Turpretī,ja kaut kādi šādi savārstījumi parādītos nopietnā,kaut vai Latvijas, zinātniskā žurnālā, tad gan būtu autoram jānodemonstrē viņa pozīcijas pliekanums un tas,ka latviešiem nav vienalga, ko par viņiem raksta pretendējot uz zinātniskumu, kaut vai tikai šķietamu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Iveta Kažoka 23.04.2008 17:21
Man šķiet, ka šis raksts bīstami balansē uz rasisma robežas. Ļoti plaši ( un sterotipizēti) secinājumi par "latviešiem" (kā tautību, kā kultūras tradīciju, analītisku kategoriju - īsti nesaprotu atšķirību, jo tekstā šī vārda lietošanas nozīmes saplūst), kas tiek proklamēti kā patiesi, bet netiek ar faktiem pietiekami pierādīti. Rezultātā šie (manuprāt, nepierādītie un aizvainojošie) stereotipi iegūst ticamības auru un tādējādi tiek nostiprināti.



"Aplūkošu četras tradicionālās latviskās kultūras iezīmes, kas ir disfunkcionālas mūsdienu sabiedrībā"

No kurienes šīs "četras tradicionālās latviskās kultūras iezīmes" tiek ņemtas? Ja stereotips par "cietēju tautu" (starp citu, vismaz mana pieredze rāda, ka tas ļoti bieži tiek lietots kā pašironisks apzīmējums) bija dzirdēts, tad sterotips "ticēt nedarot", cik zinu, ir jauns. Vai tie ir paša autora novērojumi par "latviešiem" (tomēr būtu vēlams saprast, kas ar to tiek saprasts - etniskie latvieši? visi, kas dzīvo Latvijas teritorijā? kultūras tradīcijas)?



""Ticības" arguments ir bieža parādība publiskajā runā par sociālo rīcību"

Vai biežumam ir kādi pierādījumi? Rakstā vienīgais pierādījums stereotipam "ticēt nedarot" ir 1 Ļubovas Zīles stāsts par 1 ciemata iedzīvotājiem.
Un vai ir kādi apliecinājumi arī tam, ka "latvieši" šajā ziņā kaut kā atšķiras no citām tautībām/kultūrām/analītiskām kategorijām?

"Runas par pieminekli komunisma terora upuriem ir tam ilustrācija — publika pauž, ka neviens pieminekļa projekts nespēj samierināt ciešanas. "

Vai tas tiešām ir specifiski "latviešiem"? Man šķiet, ka tas ir raksturīgi visām tautām/kultūrām, kuru vēsture stāsta par kādu samērā nesenu, bet ļoti nozīmīgu pārestību (armēņi, ebreji)

"Vērtējot no stereotipiska cittautieša pozīcijas, latvieša dzīves jēga ir ciest"

Piekrītu, ka steroetipiska. Varbūt "latvieši" nav tik dzīvespriecīgi kā, teiksim, "itāļi", bet nepazīstu nevienu latvieša "īpatni", kurš tiešām šādi izprastu savu dzīves jēgu.

"Arī akadēmiskajā diskursā ne mazums ir runāts par to, ka rietumnieki nesaprot "latviešu inteliģences īpašo sāpi". "

Daži piemēri, kurus līdzīgā situācijā nevarētu attiecināt uz kādu citu nelielu "tautu" ar smagu vēsturi?

"Ilga Apine, atsaucoties uz Paulu Jurēviču, ciešanas ieceļ vērtīgas nacionālā rakstura iezīmes statusā. Šajā koncepcijā to sauc par "stoicismu". Socioloģiski tā ir samierināšanās ar netaisnību, kundzības padevīga pieņemšana. Publiskā diskursa skatījumā tā ir izvairīšanās no komunikācijas ar citu, nespēja formulēt un paust savu prasību"

Vai Ilga Apine tiešām ar "stoicismu" saprot "kundzības padevīgu pieņemšanu" - intuitīvi man šķiet, ka šeit varētu būt (apzināti vai neapzināti) pārprasta sākotnējās domas jēga? Turklāt vai viens izteikums var kaut ko liecināt par "nacionāla rakstura iezīmēm"?

"Savukārt savās darba vietās latvieši ir gatavi paciest vadības vai politiskās elites netaisnību pret indivīdiem, bet nevar solidarizēties kopējai sociālai rīcībai, lai paustu savas prasības un panāktu to ievērošanu. Runāt par okupāciju vai kuluāros nosodīt priekšnieka netaisno rīcību ir ritualizētās komunikācijas sastāvdaļa līdzīgi laika ziņu apspriešanai — saruna nav vērsta uz informācijas apmaiņu ar nolūku plānot darbības situācijas koriģēšanai. "

Vai to tiešām var attiecināt tikai uz "latviešiem" (etniskā, kultūras izpratnē)? Latvijā dzīvojošie citu tautību pārstāvji šajā ziņā, manuprāt, nav daudz savādāki.

"Dažādu konfliktuālo politisko tematu apspriešanas satura analīze rāda, ka sarunas biedri izgāž emocijas, apvaino cits citu par netaisnu izturēšanos, taču šis ķildas dialogs nepāriet racionālas apspriešanas stadijā ar nolūku risināt problēmu, meklējot kompromisus."

Tas pats jautājums - nesaprotu, kādēļ šis stereotips tiek attiecināts tikai uz latviešiem un neesmu pārliecināta, ka attiecībā uz politiski kontroversālām tēmām šādu pašu novērojumu nevarētu attiecināt uz vairākumu pasaulē dzīvojošo kultūru (skat. domstarpības saistībā ar Ziemeļīriju, Palestīnu).

"Žurnālisti, atspoguļojot gadījumus, kad pret indivīdu netaisnīgi ir izturējušās varas vai biznesa institūcijas (piemēram, nelikumīgā apbūve), izceļ indivīda ciešanas, piesauc žēlumu pret viņu, bet neizceļ Satversmē garantētās pilsoņa tiesības."

Neesmu tam īpaši pievērsusi uzmanību, bet, atceroties dažus no šādiem rakstiem, man šķiet, ka tur parasti ir abi aspekti - gan žēlums, gan arī kāda jurista/nvo/valsts darbinieka darbinieka viedoklis par tiesiskajiem aspektiem.

"Tā ir latviešu komunikācijas kultūras trešā pazīme — neizpaust publiski savas vērtības, lai varas maiņas gadījumā būtu iespējams mainīt viedokli un pieslieties jaunajam vairākumam."

Stereotipisks apgalvojums bez pietiekamiem pierādījumiem (ja neskaita vienu Tabūna citātu un ļoti šaubīgo "uzbraukumu" luterāņiem, kas taču nav gluži tas pats, kas "latvieši"?!). Man šķiet, ka gandrīz visās sabiedrībās tikai sabiedrības mazākums skaļi publiski pauž savas vērtības. Es nedomāju, ka "latvieši" šajā ziņā ar kaut ko izceltos.

"Biju domājis, ka vismaz pret savējiem latvieši izturas ar atbildības sajūtu. Tomēr Jaunā laika šķelšanās un strīdi par svinīgā solījuma baznīcā efektivitāti publiskajā komunikācijā pierādīja, ka tā ir kultūras iezīme, nevis pragmatisks aprēķins. "

Tas ir piemērs tam, ko es domāju ar "ļoti plašiem vispārinājumiem". Kā var vienas partijas biedru rīcība pierādīt veselas kultūras iezīmes?!

Turklāt - vai šāda rīcība tiešām būtu mazāk iespējama citās sabiedrībās (piemēram, citās postpadomju valstīs)?

"Pagājušajā gadā režisors Alvis Hermanis atteicās piedalīties valsts ceremonijā, sacīdams, ka tur būs cilvēki, kuriem viņš negrib spiest roku. Publika par frāzi pasmīkņāja un sastājās rindā spiest roku varai pietuvinātai personai."

Ko tas pierāda? Diemžēl gandrīz visās kultūrās ir daži pilsoniski drosmīgi cilvēki + konformistu vairākums. Vai daudz vairāk amerikāņu/Krievijas u.c. kultūru "prominenču" atteiktos spiest roku savam prezidentam, ja uz to aicinātu kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks (lai gan pamats tam būtu pat daudz lielāks nekā Zatlera gadījumā)? Ja nē, tad uzskatu, ka šī stereotipa piedēvēšana "latviešiem" ir nekorekta un netaisnīga

" Nezinu, kā latvieši apspiestības laikā runāja par okupācijas faktu, — neesmu bijis klāt, bet tam, ka brīvības apstākļos nerunā par tibetiešu rūpi, gan esmu liecinieks. Būs taču jāapsaimnieko liela nauda Latvijas vārda nešanai sporta pasaulē!"

Kā tad sanāk: vai tie cilvēki, kas organizē atbalsta pasākumus Tibetai, nav "latvieši"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

archivārs 23.04.2008 14:28
Skats no malas vienmēr ir noderīgs.Kaut vai tāpēc,ka rosina mūs pārvērtēt pašiem sevi un vietu pasaulē.Atzīstos,ka mans personīgais viedoklis par manu tautu pēdējos gados ir pat pesimistiskāks nekā Krukam.Tāpēc ar nostaļģiju atceros 50-os un 60-os gadus.Ne tikai tāpēc,ka jaunībā zāle zaļāka.Toreiz padomju impērijā ārpus Latvijas pie pirmās izdevības darīju zināmu,ka esmu latvietis un pretī vienmēr saņēmu lielāku cieņu.Visur uz latvieša vārdiem paļāvās un latvieša padarīto pat nepārbaudīja.Tikai viens piemērs.Dienēju padomju armijā Kenigsbergā 60.gadu sākumā.Kādas noliktavas pārzinim (krievam) vajadzēja palīgu.Gribētāju netrūka,jo tur zaldātam bija nodrošināta daudz lielāka brīvība.Reiz mani aizsūtīja pēc materiāliem.Nejauši uzzinājis manu tautību,pārzinis nešaubīdamies šo vietu piedāvāja man,kaut gan neko tuvāk par mani nezināja.Pilnīgi pietika ar to,ka esmu latvietis.Toreiz uzvarēja bataljona komandieris,kuram izdevās latvieti neatdot.Vēlākajos gados vairs nebija jēgas reklamēt savu tautību,jo bijām kļuvuši par tādiem pašiem sovokiem kā citi un notrallinājuši savu tēvu labo slavu.Par cēloņiem.Neesmu darvinists,īpaši jau runājot par sabiedrību.Taču izlase notika,tikai ar mīnus zīmi.Spējīgākie vai nu aizmuka,jeb komunisti tos iznīcināja.Visiem kopā jādiskutē,kā panākt,lai nebūtu kauns būt latvietim.Ja es būtu direktors,sāktu ar to,ka visiem latviešiem pavēlētu iegādāties pašcieņu.Manā izpratnē cilvēks ar pašcieņu ir prasīgs pret citiem,taču vēl prasīgāks pret sevi.Tagad grūti atrast lavieti,kurš būtu gatavs atbildēt par savu rīcību.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bet 23.04.2008 14:22
Latvijā ir ļoti vieglas prasības naturalizācijai!
Autors ciniski atsakās naturalizēties!
Autors ciniski aicina iedot pilsonību visiem interfrontistiem,
lai demokrātiski varētu izbeigt latviešu etnokrātiju Saeimā!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rita 23.04.2008 12:08
Patiesībā ļoti labi uzrakstīts. Tomēr šķiet, ka ir kāds mentalitātes resurss, kas ir pilnīgi pretējs, bet ko tradicionālā vērtību vide nepidāvā.

Manam bērnam ir izteikta distance pret latviesu literatūru skolā, kuru māca dramatiska, pastāvīgi raudoša skolotāja, kas ari pati ir literatūras programmas sastādītāja. Bērns nesaprot, kāpēc jānonosalst mežā(kā to izdara Cibiņš), kā arī jaapprecēt dzērāju un nestabilu tipu (Kristīne), jaanomirt no tuberkulozes (Atraitnes dēls) vai jadodas drošā nāvē (Dullais Dauka), lai būtu pozitīvais varonis. Latviesu literatūras programma ir sastādīta, rūpīgi ignorējoet visu ņipro, dzīvespriecīgo, smieklīgo, attapīgo, veiksmīgo, sekmīgo, stimulējošo, paradoksālo, spožo. Vērtība ir būt vājam cietējam un zaudētājam, tikai tā, pēc literatūras programmas sastādītāju domām var ieaudzināt vērtības, pēc principa labais-vājš, stiprais-slikts.

Vispozitīvakais, ko vēl var atrast ir " ai darbini, ai darbini, bez darbina nevareju, darba dzimu, darba augu, darba muzu nodzīvoju...", kas tulkojuma varētu - vēl ir variants B, - pretēji variantam A (nomirt mežā, pažobelē, uzupurēties dzērājam) ir kļūt par vorkaholiķi, kas tomēr ir labāks, bet tad arī vienīgais pozitīvi piedāvātais eksistences modelis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

M'n'M 23.04.2008 11:46
ne nu kadreiz kruks bija labs petnieks. tagad gan kluva par populistu. vajadzeja vinam palikt zurnalistika un stradat bez tabu - vinam labi sanak dzeltenie gabali!
varu ieteikt vinam papetit ka fen šui energetiskie koncepti ietekme komunikaciju un diskursu )))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Avo 23.04.2008 11:06
Lai kā negribētos to atzīt, bet šajos apgalvojumos ir daudz patiesības. Iespējams, lokanajai mugurai un pilsoniskajai pasavitātei izskaidrojums varētu būt tāds, ka visos laikos latviešiem tomēr bija jāizdzīvo. Latvieši nav kosmopolīti, viņi no brīva prāta nebrauc citur, ja kāds mājās dara pāri - viņiem savā sētā jāturpina dzīvot. Bet, ja iestāsies par kaimiņu, kuram muižkungs dara pāri, tad muižkungs pašu izliks no sētas un būs vēl lielāka skāde.

Latviešiem kā nācijai nepieciešams kāds tēls, metafora, notikums, ar ko identificēties un par ko būt lepniem. Savādāk tiešām ir tikai sēru un atceres dienas. Vēsturisku notikumu šādā griezumā nav daudz. Nereti tiek minēts hercoga Jēkaba laiks un Kurzemes kolonijas. Bet cik tur bija iedzimto latviešu nopelns? Ir vajadzīgs mūsdienu "success story", lai mēs varētu būt lepni un pārējā pasaule mūs ar to identificētu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Daiga 23.04.2008 10:33
Ir jau taisnība, ir...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jānis Ozols 22.04.2008 23:50
tā vēsturiskā spriedelēšana ir samērā bezjēdzīga. Nu un tā visu vienkārši beigās norakstot uz politisko kultūru un kultūras tradīcijām tā arī netiek nekas pateikts...šajā gadījumā politiskā kultūra kā atkritumu kastes koncepts. Viss par ko ir šis stāsts ir itkā pats par sevi saprotams tikai pateikts gudrākos terminos, tēlainos epitetos un vēl piekabinot kādu atsauci. Būtībā bez jebkādiem empīriskiem datiem tā ir tukša verbālā caureja, kuras mērķis ir pateikt , ka latvieši ir maza, nodevīga, bailīga sašķelta un divkosīga tauta.

Ja tam visam būtu kaut cik nopietni empīriski argumenti, tad šo rakstu vēl varētu uzskatīt par ineteresantu, bet šobrīd tas izskatās pēc apgalvojuma, piemēram, ka Igauņi ''defaultā'' ir lenīgāki par latviešiem kaut gan pierādīts tas nav un varbūt atklātos pat pretējais, ja mēs apskatītu empīriskus datus. Katrā ziņā pirmā kursa politikas zinātnes studenta referāta secinājumi ir balstīti uz nopietnākiem argumentiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Karlis 22.04.2008 18:13
krievs...

Saistītie raksti
Auseklis bauskenieks 255x203

Balalaiku integrācija 37 Autors:Sergejs Kruks

Auseklis bauskenieks 255x203

Balalaiku integrācija 37 Autors:Sergejs Kruks

Citi autora darbi
Kastes 255x203(2)

One more try* 10 Autors:Sergejs Kruks

Ciriki 255x203

Daudzes čuriki 3 Autors:Sergejs Kruks

Zabaks 255x203

„Garāža” — 2 4 Autors:Sergejs Kruks