Latvieši pēc noklusējuma 67

Kas ir latvietis? Kas ir latviskums? Kas ir nācija?

Iesaki citiem:
3862032261 46108a817a
Foto:alistairas

Kas tu esi: proletārietis vai buržujs?

Esmu pārliecināta, ka absolūti lielākā šī bloga lasītāju daļa, saņemot šo jautājumu, samulstu. Mulsums nebūtu tikai dažiem: tiem, kas strādā pie konveijera fabrikā vai tiem, kas ir kāda liela uzņēmuma īpašnieki. Visiem pārējiem šādas izvēles iespējas vairāk vai mazāk spiestu - it kā iespīlēties varētu, bet paliktu neomulības sajūta, vai tiešām pilnīgi visās savās izpausmēs esmu, teiksim, tieši proletārietis, nevis buržujs? Lai atbildētu uz šo jautājumu, varētu ilgi pētīt Marksa darbus, vēlāku analītiķu teorijas, censties ekstrapolēt viņu domāšanu uz 2013.gadu - vārdu sakot, aizraujoši un "produktīvi" pavadīt laiku.

Jā, iespējams, daži rafinētākie lasītāji (vai tie, kas visvairāk neiederas šādās dihotomijās) sāktu protestēt pret šādu kategorizēšanas veidu kā tādu: proti, sak, kas tas vispār par tādu dīvainu cilvēku iedalījumu? Tik vienkāršots pasaules skatījums, kas izriet no noteikta, strīdīga vēstures redzējuma, taču vēl 19.gadsimtā neļāva ieraudzīt un saprast sabiedrību tās dabiskajā daudzveidībā - piemēram, radīja bezgalīgus strīdus par to, kas ir zemnieki vai intelektuāļi (jā, dažas koncepcijas ar savu esamību vien rada bezjēdzīgus strīdus, kurus neizsmelsi pat daudzsējumu grāmatā), kur nu vēl tiem pateikt ko sakarīgu par bezgala sarežģīto interneta laikmeta civilizāciju!

Lūk, manuprāt tieši tādu pašu nevajadzīgu jucekli producē Latvijā valdošās (vai uz valdīšanu pretendējošās) koncepcijas par nāciju, tautu, latviskumu! Ar savu eksistenci vien tās rada cilvēku, grupu klasifikācijas problēmas, ko pie citas attiecīgo sabiedrisko parādību konceptualizācijas varēja arī nebūt.

Nācijas izpratnes koncepcijas to īpašajā Latvijas izpildījumā ir papildus problemātiskas ar to, ka tās nav savstarpēji konsekventas: daļai saknes ir 19.gadsimta etniskā nacionālisma teorijās, kuras Latvijas (Krievijas un vēl dažu postpadomju valstu) cilvēku apziņās nostiprināja PSRS laika tautu klasifikācijas sistēma, otrai daļai - mūsdienu Eiropai vairāk raksturīgos priekšstatos, kas etnisko nacionālismu ir nomainījuši ar daudz pilsoniskākiem priekšstatiem.

Iedvesmojoties no šodienas Saeimas konferences "Vai ir iespējama vienota nācija?" (redzēju tikai pirmās runas un nedaudz no diskusijas), es nolēmu vienkāršot visus manus daudzskaitlīgos šai tēmai veltītos bloga ierakstus un uzrakstīt, KĀ mūsu sabiedrībā (Latvija, 2013.gads), manuprāt, ikdienas sarunās, politiskās runās BŪTU VĒRTS lietot jēdzienus "latvietis", "nācija", "latviskums".


1. Kas ir latvietis?

Piedāvāju beigt bezgalīgos strīdus par to, ka vārdam latvietis ir kādas no šīs parādības neatņemamas īpašības un tā vietā vienkārši pieņemt, ka vārda latvietis pirmā un galvenā nozīme ir Latvijas iedzīvotājs. Līdzīgi kā, kad satiekam Dānijas iedzīvotāju, "pēc noklusējuma" viņu saucam par dāni, vai Francijas iedzīvotāju - par francūzi. Vienalga - vai viņa reliģija ir katolicisms, luterānisms, islams vai budisms. Vienalga - vai viņa ādas krāsā dominē dzelteni, balti vai melni toņi. Dānis. Francūzis. Latvietis.

Pēc noklusējuma - mēs visi šeit esam latvieši. LATVIANS. Arī cilvēki ar krievu, ebreju, poļu, senegāliešu, latgaliešu izcelsmi, ja vien ir Latvijas iedzīvotāji - ir latvieši šādā nozīmē.

Ja mums ir vajadzība iet dziļākā līmenī, ārpus noklusējuma (default) izvēlēm, vārdam "latvietis" var pielikt juridiskās piesaistes un subjektīvās piederības sajūtas dimensiju. Piemēram, latvieši būs arī tie cilvēki, kas šobrīd dzīvo ārvalstīs, bet identificējas tieši ar Latviju vai ir tās pilsoņi. Līdzīgi kā tad, ja mēs uzzinātu, ka mūsu satiktais Dānijas iedzīvotājs patiesībā ir Lielbritānijas pilsonis un Dānijā dzīvo neilgi, mēs viņu, visticamāk, uzskatītu par britu. Tāpat ir normāli, ja kādam indivīdam personiski ļoti svarīga savu senču etniskā izcelsme, un viņš uzstāj, lai viņu sauktu nevis par latvieti, bet, piemēram poli. Viss ir kārtībā - tā ir viņa izvēle un tiesības! Ja grib sevi uzskatīt par mazākumtautību, lieliski! Cienīsim un pildīsim šo lūgumu attiecībā uz viņu personiski. Bet, domājot par Latvijas nāciju, "latviešiem" (Latvijas iedzīvotājiem, Latvians) plašajā nozīmē ietversim arī viņu. Poļu izcelsmes latvietis. Arābu izcelsmes zviedrs. Norvēģu izcelsmes soms.

Manuprāt, vienkārši un nekaitīgi! Pēc noklusējuma - esi latvietis. Ja vēlies izcelt savu senču etnisko izcelsmi - saki, ka esi krievu izcelsmes latvietis vai baltkrievu izcelsmes latvietis, vai daļēji ebreji un daļēji latgaļu izcelsmes latvietis. Ja nevēlies - vienkārši latvietis. Latvian. Cik esmu pētījusi, tieši šāda domāšana par cilvēku teritoriālās un vēsturības piederības kategorijām pēcnacisma laikmetā Eiropā ir dominējošā. Kad pasaki - "I am Latvian", tevis teikto teju visur Rietumeiropā sapratīs kā savas pilsonības, piederības valsts piesaisti. Teiksi - "I am Russian", un tev var nākties ļoti ilgi skaidrot, ka neesi Krievijas pilsonis. Tādēļ jau arī ir visas tās papildus klasifikācijas, ko gan reti kurš izmanto - piemēram, "ethnic Russian" vai "ethnic Latvian".

Bet ir pilnīgi un totāli nejēdzīgi vārdā "latvietis" iekrāmēt, teiksim, īpaši izjustu latviskumu, "pret" balsojumu pagājušā gada divvalodu referendumā, prasmi latviski komunicēt augstākajā līmenī vai noteiktu attieksmi pret vēstures jautājumiem. Ko tādu mēģinot, nonāksim tajā pašā proletariāts/buržuāzija problēmā, - daudzi nekur neiederēsies. Pat daudzi etniskie latvieši tad kā latvieši nekvalificējas. Neprot latviešu valodu, ne tā nobalsoja pagājušā gada referendumā, varbūt nav pat Latvijas pilsonis. Ja viņi nav latvieši, tad kas viņi ir?


2. Kas ir latviskums?

Latviskums ir mūsu sabiedrības atmosfēra, dzīvesveids, mentalitāte. Latviskums = īpašās iezīmes, kas raksturīgas tieši Latvijas sabiedrībai. Tas atšķirsies no dāniskuma vai lietuviskuma tāpat kā vienas kopmītnes iemītnieku dzīvokļa iekārtojums atšķirsies no citu kopmītņu iemītnieku dzīvokļiem. Mūsu gadījumā šo dzīvokli kopīgi iekārto ~ 2 miljoni iedzīvotāji. Viņi arī veido to, kas ir latviskums. Latviskums mainās tāpat kā mainās dzīvokļa iemītnieku sastāvs (un attiecīgi viņu gaume) un dzīvokļa iekārtojums. Tāpat kā mainās vāciskums, franciskums vai zviedriskums. Latviskums ir pamanāms tikai kolektīvā līmenī - jo katram indivīdam atsevišķi gaume var atšķirties. Viens būs sajūsmā par Raini, cits - nē; viens Jāņos nodziedās 73 tautasdziesmas, citam šie svētki būs tikai liels dzertiņš. Viens festivālu Positivus uzskatīs par fantastiskāko Latvijas kultūras notikumu, kas jānodod nākamajām paaudzēm, citam tas nebūs nozīmīgāks par Jauno Vilni. Ļoti normāli! Paskatoties uz citu kompītņu istabu iekārtojumiem, varēsim novērtēt, kas ir tas, kas mūs ar viņiem padara līdzīgus un kas atšķir.

Piemēram, lūk, neliels "dāniskuma" apraksts:

Main attributes to characterize this lifestyle are: informal, relaxed, reluctant to extremes and tolerant with different lifestyle, and rather liberal in many senses. The success and the importance of feminist movement are relevant and so does the fact that, in 1989, Denmark has been the first country to approve homosexual marriage with equal rights. The stress on equality between women and men is stronger than elsewhere in Europe and the female labour market participation is the highest in the continent.



Hygge is considered a fundamental notion of Danish lifestyle, through which many aspects of personal life are approached from house decoration to everyday habits. Its national specificity is reflected by the difficulty of translating it into another language: usually is equated with "cozyness" or as another definition suggests "the warmth of successful informity" [13] . "It not only constitutes a lifestyle but it the country’s trademark. (…) It requires a specifically luxuriant atmosphere, as well as the ability to view life on a Danish scale; to prioritise small pleasures, to appreciate a get-together with soft lightning and candles. " [14] The same term brings together many notions such as: hospitality, friendship, closeness, the wish to make everybody feel good. Hygge as a social value may be linked again with the sense of community and sharing remembered above.



Kā redzat - tās nav etniskas iezīmes vai kaut kādi ļoti konkrēti atribūti (kā Dziesmu svētki, kā Jāņi, kā tautasdziesmas vai kādi citi artefakti/notikumi), bet gan kultūras, sabiedrības iezīmes šo vārdu pašā plašākajā nozīmē - proti, iezīmes kas raksturo šobrīdējo Dānijas sabiedrību (visā tās daudzveidībā).

Ja pasaulē eksistētu tikai viena sabiedrība - dāņu sabiedrība, - tad hygge nebūtu nekas neparasts, tā attiecīgās sabiedrības cilvēkiem būtu tikpat nemanāma kā zivij ūdens. Hygge kā kaut kas īpašs parādās tikai salīdzinot dāņu sabiedrību ar citām. Līdzīgi ar latviskumu: tas ir nosakāms tikai salīdzinājumā ar citiem vai no lielākas laika distances (jau tālāka paaudze ieraudzīs, kas tieši mūsu laikā raksturoja latviskumu: kuri darbi, kādas norises sabiedrībā, kādas mentalitātes, dzīvesveida iezīmes). Piemēram, šobrīd mums noteikti būtu vieglāk raksturot latviskuma iezīmes 1930.gados nekā tā laika cilvēkiem. Uz sevi no putna lidojuma paskatīties vienmēr ir grūti.

Pats par sevi saprotams, ka latviskums mainās - kā gan var būt savādāk?


3. Kas ir nācija?

Nezinu, kā jūs, bet es ar vārdu "nācija" apzīmēju Latvijas pilsoņus un dažkārt (ja šo vārdu lietoju plašākā nozīmē) nepilsoņus. Vienalga - kāda ir viņu pašidentifikācija vai ģimenē lietotā valoda. Nācija, manuprāt, mūsdienīgā izpratnē ir cilvēku kolektīvs, kam ir tiesības pieņemt svarīgākos valsts lēmumus; nācija ir suverenitātes nesējs.

Es neredzu vispār nekādu jēgu domāt par nāciju etniskos terminos. Par etniski pielādēto terminu "valstsnācija" iepriekšējos bloga ierakstos jau pateicu visu, ko bija vērts pateikt. Manuprāt, paša šī eksotiskā termina iemešana mūsu sabiedrības domāšanā producē tās pašas problēmas, kas vārdu pāris buržuāzija/proletariāts. Kā šodienas konferencē ļoti trāpīgi atzīmēja Leo Dribins - "valstsnācijas" piesaukšana pati par sevi provocē domāt par klātesošajiem deputātiem kā tādiem, kas ir iedalāmi divās kategorijās: a) kas pieder valstsnācijai, un b) kas nepieder valstsnācijai. Un ... kāda no tā jēga?

Šādas mākslīgas kategorijas fokusē uzmanību uz kādām iedomātām, bieži no paša cilvēka neatkarīgām pazīmēm, motivē saskatīt starp abu šo kategoriju pārstāvju grupām atšķirības un rada visas citas blaknes, kuras jums ar prieku pastāstīs jebkurš kvalificēts sociālais psihologs vai cilvēks, kas ir nopietni pētījis Eiropas un Āfrikas 20.gadsimta etniskā nacionālisma ideju iedvesmotās traģēdijas!

Uzdrīkstos piebilst, ka arī teorētiskās izpratnes veicināšanas ziņā šādam cilvēku iedalījumam nav lielākas vērtības kā iedalījumam proletariāts/buržuāzija. Teorētiski jau var pēc sirds patikas dalīt jebko, viskrāšņākajos šķērsgriezumos, bet problēma tik tāda, ka realitātes daudzveidīgums šo primitīvo dihotomiju (valstsnācija/nevalstsnācija) neizturami "spiež"!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (67) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ami Khabo

The next time I read a blog, I hope that it doesnt disappoint me as much as this one. I mean, I know it was my choice to read, but I actually thought you have something interesting to say. All I hear is a bunch of whining about something that you could fix if you werent too busy looking for attention https://play.google.com/store/apps/details?id=com.editsoftsolutions.funglish
http://zerkaata.blogspot.in/2016/07/zerokaata-best-online-jewellery-store.html

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
spotlight

In this case you will begin it is important, it again produces a web site a strong significant internet site: <a href="https://www.caloriecount.com/users/miltonferrara/651308.html">http://toursmiamitokeywest.com/</a>

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Rahul Sheries

Hello Admin. I really Liked your Blog. It was an Awesome experience reading , you have written an awesome article. Well i have made a Blog on
<b><a href="http://whatis-cloud-computing.com">cloud computing for education</a></b>
<b><a href="http://whatis-cloud-computing.com/2016/01/10/what-is-cloud-computing-in-simple-terms/">what is cloud computing in simple terms</a></b>
<b><a href="http://whatis-cloud-computing.com/2016/01/10/what-is-cloud-computing-in-simple-terms/">defination of cloud computing</a></b>

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Faheem Jabbar

Thanks for sharing this post on the net. This type of article is interesting and fun to read and it will provide a platform for many unrecognized underground bands to make it to the top. Good postings are always appreciated and I will visit again for more.The Penguin method

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Faheem Jabbar

Wow, what a really helpful post this is. Truly, one has to comment on this article if he/she reads this article. That's why I did it. Thumbs up!that not how men work

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kaspars

Autorei - iemācies rakstīt latviski pareizi, ja tekstā ievieto vārdus citā valodā, tie jāliek slīprakstā, vai pēdiņās...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ulvis Zirnis

Neatceros, kur es šo lasīju, bet "mēs neesam mazāk par diviem miljoniem, mēs esam vairāk par sešiem miljardiem".

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Jānis Kipens

Cepums autorei!
Diemžēl letiņi pagaidām šādu latvietības formulējumu nav spējgi pieņemt!
Latviešos pagaidām dominē tāds kā pusauža vecuma nacionālais šovinizms.Bet tā laikam ir daudzu mazo tautu īpašība!Gluži kā viduslaiku feodāļiem ,kuriem ar, vērtīgi bij cilvēki pec saviem senču radurakstiem nevis pats cilvēks!
Jo mazāka tauta ,jo senākas saknes sev tā sameklē un īpašāka grib būt.
Es to nosauktu par personīgā svarīguma kompleksu!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Uldis

Puisīt , vispirms izmācies ko nozīmē vārds "šovinisms" un kur tas radies un tad ļurini. Mums,latviešiem, nekad nav bijusi impērija kā frančiem ,vai krieviem un būtu labāk Tev pirms rakstīšanas visu apdomāt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Gatis Ozoliņš

Kāda tad ir ši visa garā pārsprieduma jēga? Autore nonāca līdz problēmai ka dzīves daudzveidība "spiež" uz terminu "valstsnācija." Nonāca līdz problēmai bet problēma risināta netiek. Kā spiež tā arī paliek spiežot. Te nu ir vietā patiesība ka runas ir garas un jo garāk runā jo mazāk jēgas. Ne teorētiski ne praktiski kaut kas skaidrāks nekļūst

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Anna

Varbūt, ja autore līdztekus sabiedrības pētnieku, politologu u.c rakstiem pārlapotu to pašu Raini, viņa šeit uzrakstītu citādu rakstu par nāciju.
Un vēl - vai tā bija mana paviršība, ka nemanīju angļu teksta latviskojumu?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Anna

Paldies Alisei Ozolai, kura savā komentārā pauž domu, kuru mēdz ignorēt I.Kažoka, respektīvi, tiek ignorēts jautājums, vai pamatnācija savā valstī jūtas labi. Man nav aizspriedumu ne pret citas rases, ne citas nācijas cilvēkiem, bet latviskā kultūrtelpa šobrīd ir vienīgā vieta pasaulē, ar kuru es spēju identificēties, kur es varu pilnvērtīgi dzīvot un strādāt. Jebkādas svārstības, piemēram, citas mentalitātes cilvēku skaita būtiska palielināšanās vai politiskās ietekmes pieaugšana, ietekmē kultūrtelpu. Man ir radies iespaids, ka autore ļoti virspusēji uztver un saprot vārdus "nācija", "mentalitāte" u.c. Un, jāatzīst,man nepatīk šī vienkāršotā izpratne, kurā netiek ietverta šo jēdzienu sarežģītība un daudzslāņainums. Piekrītu, ka nācijas jēdziens nav statisks, latviskums nav statisks, un tomēr pastāv nepārprotama skaidrība, ar kādu nācija apsorbē sevī vai tieši pretēji - atgrūž - jauno vai citādo. Vispār ir grūti lasīt autores rakstus tieši politizētās domāšanas dēļ, autore bieži veido loģiski pareizus argumentus, tomēr tie ir atrauti no kompleksas kultūrizpratnes, bez kuras jebkurš arguments būs nedzīvs. Un attiecīgi redzamas arī sekas kaut vai agresīvu komentāru veidā: krievi negrib būt latvieši, lavieši grib latviskumu utt. Autorei acīmredzami ir savs priekšstats, par to, kā nācijai būtu tālāk jāveidojas, bet nācija, vienalga, politiskā vai etniskā, ir kā dzīvs organisms, un izskatās, ka tā negrib to, ko grib autore.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
night

Bingo! Absolūts bingo. Primārais - vai pamatnācija savā valstī jūtas labi. Tā kā lieliski pārzinu Dānijas sabiedrību, tās piesaukšana šķita sevišķi nevietā. Vai Kažokas jaunkundzei, piemēram, ir zināms, ka neviens sevi cienošs dānis nelaidīs savu bērnu skolā, kurā viņam būs jāmācās vienā klasē ar nevēlamajiem imigrantiem (tieši tā - tur skaidri un bez divkosības nodala vēlamos no nevēlamajiem!)? Un tie tikai ziediņi. Dānija augstu tur savu Dānijas karogu, ne velti pat katrā dzimšanas dienā torti ar Dānijas karogiem rotā... Šī nav vieta, kur lekciju par dāņu identitāti un valstisko domāšanu lasīt, bet no šīs valsts nudien ir ko pamācīties. Galvenais - viņi cītīgi gādā, lai pamatnācija savā valstī justos kā 100% saimnieki,sabiedrības kopīgās virzības noteicēji.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
night

Vēl - lokālais dāņu joks: Kāpēc dāņi nevar iesaistīties karos? Kāda karošana, ja pulksten sešos mājās vakariņas?! - Un ir viņiem tās vakariņas! Kažoka brīvi izvēlētajā fragmentā piemin feminisma iekarojumus... OK, jā, bija sarkano zeķu "revolūcija". Un arī plūkšanās un dalīšanās tās ietvaros. Bet vakariņu faktu tas nav mainījis. Vinkārši nu gatavo tas, kurš pirmais ierodas mājās. Un arī ne-heteroseksuāļu pastāvēšanu uztver bez stresa. Tikai ielāgojiet labi - visa dāņu sabiedrības sociālā dzīve noris visnotaļ slēgtos mini-klubiņos, ja tā var teikt. Ja tev nav ļoti nopietni iemesli piederēt kādam draugu lokam, tu nemūžam tajā tikai savas personības izcilo kvalitāšu dēļ nepiederēsi. Vienalga - dānis vai cittautietis. Dāņiem ļoti rūp sava tuvākā loka labklājība visdziļākajā nozīmē, bet pilnīgs pofigs par citiem lokiem, orientācijām un sabiedrības šūniņām. No tā arī veidojas dzelžainais dāniskums, lepnums par savu nāciju.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
aleksis

Raksts patika!

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Māra Laizāne

Ar to etnisko identitāti ir tāda viena baigi vienkārša lieta - ja grupa jūtas apdraudēta, tad momentā aktualizējas etniskās identitātes idejas un tad meklē visādas objektīvas un pavisam ne-objektīvas pazīmes utt. Un apdraudējuma sajūtu nemazinās tas, ka norādīs uz to, ka visi taču vienādi un citur vispār šitā neuzvedas... varbūt vērts saprast un atrast, kas rada šo apdraudējuma sajūtu un, tad novērtēt, vai to ir iespējams mainīt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
re

Apdraudējuma sajūtu rada nabadzība, sociālā nevienlīdzība un totāla debilitāte industriālos mērogos (skat. piem., http://ec.europa.eu/enterprise/policies/innovation/files/ius-2013_en.pdf). Objektīvi spriežot, šādos apstākļos ir grūti runāt par nākotni.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Problēma nav apdraudējumā - apdraudējumi ir neizbēgama dzīves realitāte - bet gan tajā, kas tiek un kas netiek uztverts kā grupa ar pašai savu identitāti. Latvijas etnopolitika līdz šim apzināti konstruēja grupas pēc etniskām līnijām - tā sakot, ir "krievi" un ir "latvieši". Katrs stulbs izteikums no atsevišķa indivīda šādos apstākļos var izraisīt apdraudējuma, sašutuma u.c. sajūtas, citam indivīdam to piedēvējot nevis pašam runātājam, bet simboliski pārnesot abstraktākā grupu līmenī (piemēram, "sak, lūk tā tie krievi domā par latviešiem!") Par spīti tam, ka gandrīz visiem Latvijas iedzīvotājiem starp senčiem ir ļoti dažādas etniskās izcelsmes cilvēki un lielos vilcienos mēs šeit visi esam savstarpēji ļoti līdzīgi , realitāti tika primitivizēta līdz divu (vai nedaudz vairāk) grupu līmenim, vēl pieslēdzot komandu un "mūsējiem uzbrūk" veida domāšanu

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Igor

Labvakar! Man patik šo rakstas. Ļoti veselais saprāts. Dodam nāciju. Pietik domat tikai par savu viensētu. Domajam par Latviju. Atvvainoijet par kļudas...

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kristīne Želve

Ja pamanījāt, šis raksts ir iztulkots arī krieviski un lasāms Delfi Rus. Palasījos komentārus: surprise - nu negrib krievi būt latvieši, ne pirms, ne pēc noklusējuma :) Varbūt tomēr paliksim katrs pie savas tautības, bet kā vienas valsts nācija meklēsim kopējas vērtības - svētkus ( valsts dzimšanas diena, Netakarības atjaunošana, Lāčplēša diena u.c.), tradīcijas (tās jāveido), lepnumu par sasniegumiem mākslās, sportā, izglītībā?...Jo tikai kopīga teritorija -tas Ivetas aprakstītais "komunālais" dzīvoklis - nerada vienotu nāciju. Un tas, ka kāds tiks nosaukts par "latvieti", arī ne.

Starp citu - arī Dānijā vai jebkur citur dzīvojot, es justos kā latviete - mana dzīves un kultūras pieredze, sociālā atmiņa, audzināšana, izglītības un kultūras bagāža, vēstures zināšanas man nekad neļautu vnk izslēgt savu nacionālo identitāti - pat brīvi runājot citā valodā, akceptējot tās sabiedriebības vērtības un tradīcijas. Kā rakstīja Lorka, tās ir "senatnes valdonīgās balsis, kas vij musturus asinis" - kaut kas ar ES regulām neizskaidrojams un nenovēršams. Mani bērni, ja būtu dzimuši Dānijā, droši vien jau sāktu prātot par savu identitāti, jautātu līdzīgi kā Marty: "Kas es esmu?"
Un tikai paši varētu izdarīt izvēli, kurai nācijai piederēt, tikai paši.

Dima
Dima Avseenkov

Piekrītu. Paldies. Negribu būt latvietim, bet gribu būt kopā

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Kaut kas viens - kā cilvēks jūtas. Un tā, manuprāt, ir pilnīgi personiska lieta. Kā a) etniskais latvietis, b) krievs, c) krievs un latvietis, d) bez etniskās identifikācijas, e) vidzemietis, f) Dānijā dzīvojošs latvietis. Identitātes var būt tik pat bezgalīgas cik paši cilvēki!

Pavisam cits - kādus jēdzienus mēs lietojam, lai apzīmētu cilvēku kolektīvus. Manuprāt, Latvijas kontekstā, tāpat kā gandrīz visur Rietumeiropā, Latvijas iedzīvotāja pamatapzīmējumam (pēc noklusējuma) ir jābūt "latvietis". Vienalga - kādā politiskā pārliecība, kādā valodā ģimenē runā, kāda attieksme pret vēsturi, kāda etniskā izcelsme.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Dima, bet Tu taču esi Latvijas iedzīvotājs un pat pilsonis, vai ne? Tu esi "latvietis" šādā vārda nozīmē?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Rūdolfs Elksniņš

Man arī drīz būs grāds politikas zinātnē, gluži kā Kažokas kundzei. Bet, ja rakstīt šādus galēji absurdus murgojumus, ir politologu maizes darbs, es labāk tad labāk strādāšu citā sfērā. Visticamāk jau "NARVESEN", "Hesburger" vai "Statoil", jo šādu ekspertu (lasiet - tupu bezdarbnieku) ir saražots atliku likām.

Ja "PROVIDUS" darbinieku homoseksuālisma praidu, multikulturālisma, federatīvas Eiropas un citu rietumniecisko "vērtību" sludināšana skaitās ekspertu vieodklis, nevis informatīvais terors/SPAMS, tad Latvijai ir ļoti nopietnas problēmas ar pētnieciskajiem institūtiem, mediju telpu un objektivitāti kā tādu.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Lielākais šķērslis jums kļūt par politologu nav vērtību jautājumi, bet gan elementāra neizpratne par komunikācijas normām, pieklājību. Tādēļ šaubos, vai jūs spētu strādāt tajos "NARVESEN", "Hesburger" vai "Statoil" - lai gan, ja darbs būtu ar mašīnām vai kraušanu, tad varbūt tas ir risināms.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
doma

Ilgi domāju kāda tautība ir Kažokai un viņai līdzīgiem un radās doma tautība -latvānis.Manā skatijumā šo tautību varētu piešķirt latviešu tautas draugiem- Akulai,Lemešonokam,Rozenvaldam,Teivānam un TSN.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Ieskatieties

rūpīgāk Ivetā Kažokā un Jūs sapratīsiet, kas viņa ir. Tiklīdz būsiet to sapratuši, tā sapratīsiet arī to, ko viņa raksta un kāpēc raksta un, galvenais, kam tas ir izdevīgi.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Marty Paudrups Paudrups

Vaacu zaldaati iegaaja teeva un maates dziivoklii, deva piecpadsmit minuushu laiku sapakoties,un aizveda uz Vaacijas darbu nometni. Maates maasa appreceeja Ameerikas zaldaatu, un sponsoreeja manus vecaakus uz Ameeriku, 1949. gadaa, un es dzimu. Liidz 1971 gad., kad mani iesauca dienestaa, gimene dziivoja pilseeta kur dziivoja daudz "trimdinieku". Piedaliijos dejas grupaa, latvieshu sestdienas skolaa, bazniicaa, Dziesmu Sveetkos. Maate bija "latvietiibas fanatikhe",un viskas latvisks bija bez vainas, un Latvija bija vislabaakaa valsts pasaulee. Peec dienesta netgriezos maajaa,appreceeju nelatvieti, suutiju beernus latviesu skola maajaas runaaju ar viniem latviski, ne tagad. Esmu atsveshinajies no latvieshiem. Es nezinu kas es esmu, laikam Amerikaanis.

Providus sbr small 7 01
Iveta Kažoka

Manuprāt, tas ir normāli, ka katrs pats sev izvēlas identitāti! Tik ilgi, kamēr ir komforts ar sevi - visas identitātes der. No šī īsā apraksta es jūs raksturotu kā latviešu izcelsmes amerikānieti.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Guncha

Klapējam šo bodīti ciet, priekš rakstā minētajiem "latviešiem" vajadzēja citu valsti, citu ekonomiku un galvenais aizmirst pilnībā 1918. gada 18. novembri, tām savā starpā nav nekāda saistība. Bet mums gribas bišķi no šā bišķi no šitā. nekas nesanāks vai nu Latvija latviešiem un pārējie lai brauc uz roģinu, vai arī šaeit ir kosmopolitisks sviests un čalmotas tautumeitas ar pakaļu pret debesīm.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
doma

Cienītā autore matemātikā atkarība no sakuma un robežnosacijumiem vienam untam pašam vienādojumam var atrast atbilstošu atrisinājumu,proti mainot šos nosacijumus mainās atrisinājums.
Jūsu izvirzīto problēmu nevar atrisināt pareizi jo ir nepareizi sākuma nosacijumi proti sakuma nosacijumi ir 1940 gada Latvijas okupācija.
kuras rezultātā Latvijā līdz 1991 gadam tika iepludināti 1000 000 krievvalodīgo.Lātviešu pārvaldnieku, demobilizētie virsnieki ar ģimenēm un beztiesīgi pēdejās šķiras PSRS iedživotāji ar vienu mērķi .Kā lai to nosauc smalkāk?Rusificēt,kolonizēt vai kā milīgak lai viņus šodien nosauc
.Un Jūs piedāvājiet viņiem sevi dēvet par latviešiem kaut vai pēc noklusejuma.Kas ir nepareizi Jūsu konstrukcijā viņi neviens šeit neieradās laaiz intereses par valsti,kultūru, tautu viņi ieradās šeit lai mūs apspiestu,lai iegūtu sev materiālo labumu dzīvokli un desu .Tātad šie cilvēki pēc noklusējuma ir ieradušies atņemt mums mūsu zemi. Tāpat kā lielā demokrātijā ASV kur izņemot Teda Nolāna tautiešus visi ir indiāņu zemes okupanti ja šie krievi defaut latvieši ierodās viņi priekšpārejiem okupantiem ir tādi paši okupanti jo visu tautību un nāciju parstāvji ir idiaņu okupanti.Principā gan ziemēļ gan dienvid amērikas valstis visas ir okupantu valstis kas ir okupējušas un atņemušas valstis pamatiedzīvotājiem.Vai Jūs varat šodienas eiropā izņemot balkānus atrast valstis kuras ir okupant valstis nav tādu.Vienīgi trīs Baltijas valstis kuras ar ASV,Anglijas un Francijas līdalību tika atsātas PSRS okupācijai.
Vajadzētu painteresēties cik tautu PSRS laikā ir asimilētas ar krievvalodīgo palīzību.Pātik Jums vai nē ,bet man nav pieņemamas Jūsu konstrukcijas jo viņām nav nekādas bāzes ka izņemot vienu visi kas šēit dzīvo ir latvieši. Lātviešu mentalitāte nav savienojama ar krievvalodīgo mentalitāti tā pat kā near Itāļu ,Spāņu un Bēļģū viņi ir bļauri tāpat kā krievvalodīgie.Varbūt ir vērts padomāt kā latviešus nepiemeklētu idiāņu liktenis.Un savus spēkus veltīt latviešu nācijas saliedēšanai.Jo šodien krustpunktā bija Jūsu kartējā nepareizā konstrukcija.Kāpēc nepareiza tāpēc ka pateicotie tai šodie Rīga pie varas ir SC pateicoties tai 16.5% latviešu balsu tika izmestas miskastē.Latvijas valsts vājums ir neizglītotu vēlētāju muļķošana ar dažādam sikpartijam hn SC ir to sapratis un uztaisijis pāris Latviešu kangaru partijas lai atņemtu balsis Vienotībai un NA.Ja nav spēju saprast Latvijas situāciju tad labāk ir paklusēt,Valodas referendums parādija 75% balstiesīgo krievvalodīgo parādija ka viņī šei ir tikai okupanti un nevis latvieši defaut jeb latvieši pēc noklusejuma.

Dima
Dima Avseenkov

Я вот тоже не хочу становиться латышем по умолчанию. Почему за меня кто-то решает - кто я и какие мне сопутствуют идентичности?

У меня - свое мнение по этому вопросу https://www.facebook.com/notes/открытая-латышскость-для-русского-человека/532895553419450

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
:)

Латыши, которые себя называют "паматнацией", категорически против, чтобы "эти оккупанты" тоже были латышами и "паматнацией. Нелатыши в страшном сне видят, что их будут называть латышами. Если никто не хочет, в чем смысл статьи? Типа поболтать? :)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
:(

Смысл статьи в том, чтобы призвать меньше делить людей на категории плохих и хороших, а вы туда же... Вместо того, чтобы принять приглашение стать латышом (олатышиться, если хотите) и чувствовать свою принадлежность к этой земле, обязательно плевать в лицо?
И еще вопрос лично к вам, что побудило вас писать по-русски?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
:) для :(

Призвать кого? Обиженных с той и другой стороны? а они прислушаются? Почитайте комменты ниже и на русделфи. И пока Вы будете приглашать стать латышом и олатышиться - будет естественное отторжение этой идеи от той группы, которую Вы приглашаете. Это заложено в самой сути человека, который принадлежит к "особой" в его понятии группе, которая отлична от группы конкурентов. Пусть попробуют футбольные болельщики Зенита позвать в свою группу, озенититься болельщиков Спартака во время игры. Думаю, результат будет такой же, как приглашение олатышиться (или обрусеть, или ояпониться) для тех, кто считает себя принадлежным к группе "русский".
Я и так чувствую принадлежность к этой земле, извините. И если своим мнением плюнул Вам в лицо - извините пожалуйста. Но постарайтесь быть терпимее к мнениям, не совпадающим с Вашим... :) А по русски меня побудило писать то, что я неолатышился... :)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kaspars Sarmulis

Ja Latvija nebūtu pēc 2PK okupēta uz veselu pusgadsimtu un attiecīgi nebūtu tās katastrofālās rusifikācijas, tad latviešu nācijas izveidošanās jau sen būtu noticis fakts.

Pirmajos Ulmaņlaikos ar vārdu " latvietis" sauca visus Latvijas iedzīvotājus, bet etniskos latviešus sauca par " latvjiem" (latvis, latve), pie etniskajiem latvjiem piederēja leti (latgaļi), sēļi, kurši, zemgaļi, līvi un , kas ir ļoti interesanti, vietējie baltvācieši, kuri patiesībā lielākoties bija gadsimtu gaitā pārvācojušies vietējie labieši.

Sākoties PSRS okupācijai latviešu nācijas veidošanās process tika pārrauts un sākās dramatiska un brutāla rusifikācija, tās gaitā par jēdzienu " latvji" aizmirsa, bet etniskos latvjus sāka saukt par " latviešiem" .

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Da Ivetai nospļauties uz pusgadsimta okupāciju.

Da Ivetai nospļauties uz pusgadsimta okupāciju un tās sekām. Ja es ar varu ievākšos viņas dzīvoklī, viņa teiks, ka es esmu tā dzīvokļa iedzīvotājs.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Janka

Vajag šo rakstu ielikt krievu mēdijos ,krievu valodā. Ļoti interesanti būtu palasīt komentārus. Kāda krievu izcelsmes zviedriete ,saistībā ar valodas referendumu ,radio intervijā centās ieskaidrot krievu izcelsmes latviešiem ,ja Latvijā ieviesīs otru valsts valodu jūs vairs nebūsiet krievi bet latvieši ,krievu intervētāji īsti nesaprata ko viņa saka.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
EV

Es redzu jēgu padomāt par to, ka padomju okupācijas laikā Latvijā tika veikts genocīds pret latviešu etnosu, nesamērīgos apmēros ievedot kolonistus no citām teritorijām, kā arī veicot masveida etnisko latviešu deportācijas. Es redzu jēgu padomāt, ka pēc ar viltu un maldināšanu panāktas iestāšanās ES pret latviešu etnosu otrreiz tika/tiek veikts genocīds, radot etnosa pastāvēšanu un paaudžu nomaiņai neiespējamus/nepiemērotu apstākļus.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Māris P

Protams pastāv šāds kosmopolītisks un virspusēji sekls skatījums. Manuprāt latvietis ir tas, kurš šādus pārgudrus jautājumus neuzdod bet savu latvietību "izjūt ar mugurkaulu".

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Panicum Virgatum

"Pat daudzi etniskie latvieši tad kā latvieši nekvalificējas. Neprot latviešu valodu, ne tā nobalsoja pagājušā gada referendumā, varbūt nav pat Latvijas pilsonis. Ja viņi nav latvieši, tad kas viņi ir?"

Lai atbildētu precīzi, jāzin, kas jums ir "etnisks". Arvīds Pelše - ja arī viņā vispār bija kāda kripata latviskā, tad pārkrievots latvietis.

Kaut kāda valodā taču viņi sazinās - ģimenē, ar latviešiem, ar citiem. Ja izvēlēsies piederēt latviešiem, iemācīsies un pratīs latviešu valodu.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
graiksts

Interesanti, ka par tabu tiek uzskatīts jautājums "kāpēc cilvēkiem ir svarīga etniskā piederība?". Kāpēc mums, 21.gadsimtā, laikā, kad lidmašīnu satiksme maz atšķiras no tramvaja un ēst vakariņas citā valstī nav nekas neparasts, kāpēc šādos apstākļos mums ir svarīgi piederēt pie kaut kādas konkrētas ļaužu čupiņas, ideoloģijas?
Es esmu latvietis n-tajās paaudzēs! Nu un kas? Man varbūt ir kaut kādas miglainas "latviešiem raksturīgas" iezīmes. Bet kas no tā? Nav noliedzams, ka tādu latviešu, kuri patiešām sakņojas reālā konkrēta reģiona iedzīvotājiem raksturīgā domāšanā, pasaules uztverē un, kas būtiski, šīs uztveres radošā realizācijā, tādu latviešu ir ļoti, ļoti, ļoti maz. Vairākums no tiem, kuri vaid par nacionālās identitātes apdraudējumu, jau sen dzīvo pēc globāliem Eiropas, Amerikas kultūras standartiem. Dzīvo paši. Neviena ar varu nepiespiesti.
Laikam jau tāpēc arī vaid. Zinām ko esam ēduši.
Šķiet, ka daudziem nacionālā piederība ir kā pēdējais vērtības apliecinājums. Nav latvieša, nav cilvēka!
Laikos, kad ļaudis sita viens otru nost par to vien ka viņi ir, bija ļoti svarīgi "nēsāt pareizos hokeja kreklus". Vieglāk atšķirt, kurš jāsit. Šodien, 21.gs., kad mēs vismaz pretendējam uz to, ka visiem cilvēkiem uz Zemeslodes ir tiesības uz savu taisnību, nacionālajam dalījumam vairs nav tāda nozīme.
Tad jau labāk tērēt enerģiju un padomāt pat to cik labi, radoši un interesanti mēs esam katrs pats par sevi. Tad "nacionālā identitāte" radīsies pati no sevis.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
doma

Katram ēbrejam tagad visā pasaulē ir savas tai skaitā arī cilvēka tiesības un kad tu viņu gribēsi ierobežot par viņa blēdībām tu dabūsi A) cilvēktiesības;B) antisemīts. Tāda ir praktiskā cilvēktiesību jēga.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vilnis Gricaičuks-Puriņš

" Etnisks" joprojām ir stridīgs jautājums. Ja etnisku skatām kā veidojumu ar radu rakstiem. No ģimenem, dzimtām, kopienām, ciltīm uz etniskām tautām. Tad latvieši nekādi nav šobrīd etniska vienība. Latgaļi, sēļi, kurši, zemgaļi, līvi, vendi, kuri sevi vēl šodien apzinās kā etniskas vienības un tajā pat laikā ir latvieši. Latviešus sevi apzinās ar ne viens vien ukrainis, krievs, līvs, vācietis... pats tādus pazīstu, varu nosaukt. Tāpat nav zaudējusi savu etnisko vai kultūrnacionālo piederību. Tāpēc latvieši ir kultūrvēsturiska nācija savā sākotnē un tagad politiska nācija, politiski apzināta. Ko savukārt nostiprināja dažādām etniskām, kultūrnacionālām vienībām izkarojot valstisko neatkarību. Neredzu iemeslu klīrēties šiem faktiem pretim un domāt, ka esam etniska vienība iepretim "krievvalodīgajiem", kuri savā esībā ir vien šobrīd Krievijas sarkanās impērijas koloniālisma laika posmā Latvijā šobrīd palikusī koloniālā minoritāte. Kurai, pēc loģikas bija nepieciešams radīt apstākļus striktai izvēlei, pievienoties latviešu kopībai, nezaudējot savu etnisko un kultūrnacionālo identitati, kļūt par bezpavalstniekiem, vai citai valstij piederīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, vai esot galēji nelojāliem, doties prom uz savu izcelsmes valsti. Tam nepieciešams jau labu laiku īpaš likums par koloniālās minoritātes klātbūtni LV. Līdzīgi, apmēram, kā to veica Mandeila ar savu koloniālo minoritati DĀR, kur pašlaik ir relatīva saskaņa un nedzird par kādiem kariem, vai nesaskaņām. Kāpēc mēs latvieši, LV tauta, tās vadītāji to neesam savīkšejuši sev un savai valstij? Mana tbilde tikai viena. Apstākļos, kad suverenā vara nav LV tautai piederīga, jo izvirzīt parlamentāros un pašvaldību pārstāvjus var tikai krietni zem 1% pilsoņu, kas to nosaka. pašpasludinātie suvereni, - kliķes, to koalīcijas savā varas diktātā nav ieinteresēti veidot Latviju kā nacionālu valsti, kur kliķēm tad nebūtu vietas, un kur iespējams kliķes dalībnieki tiktu saukti pie atbildības. Tāpēc esam kur esam. 40% zem nabadzības sliekšņa, 40% uz nabbadzības sliekšņa, 20% aizbēgušo, gan emigrācijā, gan metālā atsevešinātībā, vai pavisam suicidālā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Vilnis Gricaičuks-Puriņš

Pa lielam piekrītu rakstitajam :) Esmu latvietis, nacionālists, latgalis :) http://www.draugiem.lv/blogs/?p=6841291

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

Raksts ir ļoti labs un savlaicīgs - etnisko un tautību jautājumus bieži vien skatās vienpusīgi, un tādēļ ir jāpasvītro tas, ka latviskums (līdzīgi kā "tikums" Platona dialogā Menons) nevar būt kaut kāda latviskuma kanona uzskaitījums, bet tam jābūt aprakstītam pietiekami universālā veidā.

Tomēr nepietiek arī pateikt tikai triviālo definīciju, ka latviskums ir vienkārši viss tas, kas notiek Latvijā: "Mūsu gadījumā šo dzīvokli kopīgi iekārto ~ 2 miljoni iedzīvotāji. Viņi arī veido to, kas ir latviskums." Jo šāds apraksts mums nepalīdz saprast, kādēļ vienās sabiedrībās/valstīs sociālais kapitāls (cilvēku savstarpēja uzticēšanās un solidaritāte) ir augsta, bet citās - zema. Un kuri ir tie nosacījumi, pie kuriem Latvija var līdzināties pirmajām. Jo kopēja kultūra neaprobežojas ar spēju kopīgi priecāties par Dziesmusvētkiem vai citiem kultūras festivāliem, bet tā nozīmē arī cilvēku spēju vienoties un risināt kaut kādas lietas. Gribētos saprast ne vien "aprakstošu latviskumu", bet arī "instrumentālu latviskumu" - kas tieši mums palīdz sajusties vienotākiem un solidārākiem savā starpā.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Alise Ozola

Vai to nenosaka teritorija, kurā piedzimsti, valoda, kurā runā, vēsture, kuru izproti kā latvietis (piemēram, 18. gads, II Pasaules karš, okupācija, barikādes, valodu referendums), kultūras vērtības. Vai tas neveido nāciju?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Kalvis Apsitis

@Alisei
Līdzīga vai vismaz savietojama vēsturiskā vai sociālā atmiņa, protams, būtu ļoti vērtīga. Kaut arī tieši Latvijā (salīdzinot ar, teiksim, Poliju) mēdz būt ļoti pretrunīgi vērtējumi gan par PSRS okupāciju, gan par barikādēm. Vieniem barikādes ir tautas solidaritātes, drosmes un brīvības alku apliecinājums, citiem šķiet, ka tur pulcējušies visādi salašņas, kas traucējuši pārvietoties pa Vecrīgu un sildījušies ar bezmaksas degvīnu. Sk. http://imhoclub.lv/material/pomogite-sohranit-istoriju/c/295236?userall=622 (to komentē nevis kāds Interneta pļāpa, bet cienījams uzņēmējs, kurš raksta ar savu īsto vārdu un nodarbojas ar Web projektu izstrādi - un daudzi citi tur viņam piekrīt).

Līdz ar to - diez vai latviešiem izdosies vienoties par kaut kādu līdzīgu redzējumu uz vēstures notikumiem. Par kultūras vērtībām ir mazliet cerīgāk - kaut arī raksta autore jau norādīja, ka nekāds kultūras kanons, kas būtu visiem kopīgs īsti neeksistē.

Nu un tad atliek tās "instrumentālās" lietas. Teiksim, Ēģiptes kultūrā (lai gan tur dzīvo arī daudzi kristieši) visas lietas valsts ietvaros tiek kārtotas atbilstoši musulmaņu priekšrakstiem. Alkoholu tur nedzer, cūkgaļu neēd, piektdienu priekšpusdienās, kad cilvēkiem jāiet uz kopīgo lūgšanu, nekādus citus pasākumus neplāno. Vai atkal Zviedrijā pastāv t.s. "konsensa kultūra" - tradīcija sapulcēs uzklausīt visus (ne tikai lielākos priekšniekus), apspriesties tikmēr, kamēr visi nopietnie iebildumi ir ņemti vērā. Varbūt līdzīgi kā "ēģiptiskums" un "zviedriskums", varētu būt arī "latviskums" - t.i. latviešiem raksturīgs veids, kā kopīgi risināt lietas. Savdabīga biznesa un sociālās saskarsmes kultūra, kas izriet no mūsu unikālās pieredzes.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
un vēl

Dihotomija - divdalījuma klasifikācijā sadales paņēmiens, ar kuru klasificējamos objektus sadala divās savstarpēji izslēdzošās kopās: vienai kopai noteiktā pazīme piemīt, otrai - ne.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
ups

Te nu gan ir saputrots pamatīgi. Francūzis ir francūzis, bet amerikānis ir viss kaut kas. Kāpēc aizokeāna kontinenta priekšstatus (ASV tišām samistrojušās tautību tautības) grib pārcelt uz Eiropu, uz Latviju? Dānijā ungārs ir ungārs, tāpat kā Katvijā čigāns ir čigāns, krievs ir krievs un latvietis ir latvietis.
Tātas aizmetam vēstures mēslainē arī terminu "nacionālā kultūra?", jo kāda gan pēc Kažokas domām latvietim -krievam ir kultūra ar masļeņicu un latvietim - latvietim ar Mārtiņdienu. Tad jau latvietis īrs arī Latvijā svinēs latviešu nacionālos sv. Patrika svētkus utt.

Bet nu par to proletariātu un buržuāziju arī derētu vairāk pastudēt modernākus pētījumus, nekā tikai Marksu un Engelsu, piemēram,
Lielbritānijas sabiedrībā pastāv septiņas šķiras:
- Elite - vispriviliģētākā cilvēku šķira Lielbritānijā. Šai šķirai piederošās personas no pārējiem atšķiras ar lielo bagātības apmēru. Šai grupai pieder vislielākais ekonomiskais, sociālais un kultūras kapitāls;
- Tradicionālā vidusšķira - otrā bagātākā sabiedrības grupa Lielbritānijā, tai piemīt liels ekonomiskais, sociālais un kultūras kapitāls. Šī ir skaitliski lielākā un vissabiedriskākā šķira un tai piemīt otrais augstākais kultūras kapitāls;
- Formālā vidusšķira - neliela pārtikušu cilvēku grupa, taču tai piemīt zems sociālais un kultūras kapitāls. Šo šķiru raksturo sociālā izolētība un kultūras apātija;
- Jaunie pārtikušie darbinieki - jauna sabiedrības šķira, kas ir aktīva sociālajā un kultūras jomā, bet kam ir vidēji ekonomiskā kapitāla rādītāji;
- Tradicionālā strādnieku šķira - šai cilvēku grupai pieder zems ekonomiskais, sociālais un kultūras kapitāls, taču šī šķira nav uzskatāma par trūcīgu, jo tai pieder salīdzinoši vērtīgi nekustamie īpašumi, ko izskaidro fakts, ka šajā šķirā ir lielākais vidējais vecums - 66 gadi.
- Jauno pakalpojumu sfēras darbinieki - jauna pilsētnieku šķira, kurā ietilpst gados jauni cilvēki, kuri ir salīdzinoši nabadzīgi, taču kuriem piemīt augsts sociālais un kultūras kapitāls;
- Apdraudētais proletariāts - nabadzīgākā sabiedrības šķira, kam ir zemi sociālā un kultūras kapitāla rādītāji.
Pētnieki skaidro - lai gan jau iepriekš elite tikusi minēta kā viena no sabiedrības šķirām, šī ir pirmā reize, kad tā iekļauta plašākā sociālo šķiru struktūras analīzē.
Tikmēr apdraudētajam proletariātam pieskaitīti nabadzīgākie sabiedrības locekļi, kas veido 15% no Lielbritānijas iedzīvotāju kopskaita.

Gunta 165x152
Gunta Leona

Pie visjutīgākajām - emocionālajām lietām ķeras klāt visi politikāņi uz maiņām. Materiālās lietas sen salaistas dēlī, nu kārta iznīcināt emocionālās. Ja vēl ir, ko nīcināt, morāles un ētikas sen jau nav.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
jurka

Varbūt, ka rakstā ir arī sakarīgas domas, bet tas pilnīgi neatbilst Latvijas pašreizējai situācijai. Ja Latvijā latviešu (nu to, kas runā un domā latviski un jūtas latvieši) būtu tik cik Dānijā dāņu vai lietuvā leišu, tad šim spriedelējumam būtu jēga. Bet šobrīd, nu piedodiet. Nevar saukt par latviešiem personas, tikai tāpēc, ka tās šeit dzīvo, bet valodu nezin, neieredz vai nevēlas tajā runāt, pret Latviju izturas ar naidu vai mazākais pilnīgu neizpratni. Protams, raksta autorei ir pilnīgs Edgars Alans par to kādā valodā šeit runās pēc gadiem, vai kāds latvietis, ierastajā, ne Kažokas izpratnē, būs saglabājies, jo pasaulē taču esot pārapdzīvotība, bet par laimi tādu 'latviešu' nav vairākums.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Alise Ozola

Latviskums mainās tāpat kā mainās dzīvokļa iemītnieku sastāvs (un attiecīgi viņu gaume)
----
Lūk, un šis jau ir tas bīstamais rādītājs - latviskums mainās līdz ar etniskā sastāva izmaiņām. Viss ir labi tikmēr, kamēr etniskie latvieši nav totālā mazākumā. Ja etniskais sastāvs ir tāds, kā šobrīd, tad par latviskumu ir jācīnās. Atkal jautāsiet, kas ir latviskums. Runāsim par to pašu dzīvokli. Man pazīstams arhitekts kādu brīdi projektēja mājas Krievijā. Viņam bija ļoti grūti strādāt, jo gaume tur ir pavisam citāda. Piemēram, azerbaidžāņi vai vēl kādas nācijas, aizraujas ar paklājiem pie sienām. Šovakar bija Raimondu dienas Nac. teātrī - vienkāršs, gaumīgs, latvisks koncerts. Latviskā publika bija sajūsmā un uzvedās ļoti dzīvi, bija atsaucīgi. Krievus šis koncerts noteikti garlaikotu - tur nebija spožumu, spīguļu, nebija attiecīgā temperamenta. Es nesaku, ka viens ir labi, bet otrs ir slikti - gaumes ir dažādas. Iveta, Jūs taču nepriecātos, ka Jūsu dzīvokli es iekārtotu pēc savas gaumes. Es runāju par šo latviksumu, kas nāk no mammas dziedātajām tautas dziesmām, šlāgeriem, tautas dejām, rotaļām, tērpiem. Tas ir tas latviskums, kas ir jāsaglabā. Bet ja to nomāc ar skaitlisku pārspēku temperamentā ašāku nāciju pārstāvji, tad lēnākai, noslēgtākai nācija kļūst grūti. Vai tas ir tik nesaprotami???? Nav sliktu vai labu nāciju, bet katrai pēc iespējas jādzīvo savā teritorijā. Man nav iebildumu, ja itālis Roberto sauc sevi par latvieti. Forši!!!! Man nav iebildumu, ja kāds krievs jūtas kā latvietis, es tādus pazīstu. Super!!! Nāc bariņā. Bet nedrīkst būt tādi apstākļi, kas pamatnācijai traucē baudīt savu dzīvi tā, kā viņai tas patīk - ne tik temperamentīgi, ne tik skaļi, kā, piemēram, krievi. Nu ir viņos tas temperaments daudz ašāks. Mierīgam latvietim ir grūti. Kamēr Latvijā krievu nebija tik daudz, mēs vēl aizrādījām, lai runā klusāk, lai uzvedas mierīgāk. Tagad jau nav jēgas. Līdz ar to zūd tas, ar ko saprot nācijas garu. Ja mums nebūtu tik sasodīti netaisni izkropļots etniskais sastāvs PSRS laikā, ja šeit būtu daudz dažādu nāciju pārstāvji, bet ne tik daudz, lai pārmāktu pamatnāciju, viss būtu labi. Es ceru, ka Latvija nekad nebūs kā ASV, jo tad jau latvieši nonāktu indiāņu lomā. To nu gan es nenovēlu savai tautai.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Panicum Virgatum

Ceru un ticu, ka jums un jūsu domubiedriem neizdosies nedz pazemināt latviešus no tautas uz kopienu Latvijā, nedz arī uzturēšanos Latvijas teritorijā/jurisdikcijā padarīt par pirmo un galveno latvieša raksturlielumu.

Bet latvieši manuprāt ir tie, kuri:
- jūtas latvieši;
- runā (sazinas) latviski;
- citos sev un citiem saprotamos veidos apliecina, ka ir latvieši

Arī tas ir pietiekoši iekļaujoši un visvisādai daudzveidībai atvērti :)

"teju visur Rietumeiropā"

Teju :)

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
m.

Iveta Kažoka atkal ir kaut ko saputrojusi. Varbūt viņai ir vērts vairāk rakstīt par kulinārijas jautājumiem?

Klases jēdzienam (necenšoties atkārtot Ivetas Kažokas lietotos barbarismus raksta pirmajā daļā) ir nozīme arī mūsdienās un sevišķi Latvijā. Un trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt - piederība klasei joprojām nosaka izaugsmes iespējas. Varbūt, ka mūsdienās starpklasu mobilitāte ir lielāka nekā agrāk (lai gan ir pētījumi, ka pēdējo desmitgažu ieguvumi pamazām tiek izdzēsti ieilgušās ekonomiskās krīzes un austērisma dēļ), taču kaut vai pavirši pārskatot Rietumu presi http://www.timeshighereducation.co.uk/180277.article http://www.theatlantic.com/business/archive/2013/03/the-miserable-odds-of-a-poor-student-graduating-from-college-in-2-graphs/274250/ http://www.dosomething.org/tipsandtools/11-facts-about-education-and-poverty-america nākas secināt, ka piederība klasei tomēr atstāj savu ietekmi arī mūsdiens. Grūti noticēt, ka Latvijā, kurā vismaz 60% studentu maksā par savām studijām un nesaņem nekādu stipendiju, situācija būtu daudz spožāka nekā ārzemēs.

Otrkārt - piederību klasei nosaka arī cilvēka ienakumu grozs. Vieni pārtiek gandrīz tikai no sava darba algas, bet citi pārtiek no savā īpašumā esošā kapitāla ienākumiem. Šī piederība vienai vai otrai grupai nosaka arī cilvēka politiskās intereses, sevišķi jau Latvijā. Latvijā ienākumus no darba apliek ar 24% ienākuma nodokli, bet ienākumus no kapitāla - ar nieka 10% vai 15%. Latvija ir īpaša ar to, ka šeit ir zems kopējais nodokļu slogs, bet ir augsts nodokļu slogs darbaspēka, resp., Latvijā esošā nodokļu sistēma ir izteikti regresīva, Latvijas valsts ienākumus gūst uz strādājošo un mazāk turīgo cilvēku rēķina, nav solidaritātes, kas ir vērojama citās Rietuvalstīs (Lielbritānijā, piem., ir progresīvais ienākumu nodoklis par visiem ieņēmumiem ar augstāko likmi 45%). Viegli saprast, ka Latvijā ļaudis, ka pārtiek no kapitāla ieņēmumiem, cīnās par savu privilēģiju un nevienlīdzības saglabāšanu un šī cīņa ir redzama arī politikā, kur bagātie finansē labējās partijas un etnisko aptumšošanos, lai viņiem nebūtu jāmaksā nodokļu likmes, kas ir pieņemtas Rietumu valstīs.

Treškārt - klasu cīņa (class struggle) ir aktuāla arī mūsdienās, piem., ASV Senāta 2012. gada debatēs frāze "class struggle" ir minēta vairāk kā 30 reizes - un nevis vesturiskā nozīmē, bet gan debatējot par aktuāliem budžeta un nodokļu jautājumiem.

Klases piederībai ir liela nozīme mūsdienu Latvija, cita lieta, ka daudzi cilvēki to neapzinās un nav gatavi politiski aizstāvēt savas intereses. Piem., Saskaņas Centrs Saeimas balsojumos (t.sk. arī atbalstos progresīvo nodokļu ieviešanu) ir neskaitāmas reizes sevi pierādījis kā sociāldemokrātisku partiju, bet jautājums ir - cik liela daļa Latvijas vēlētāju, kas pārtiek no darba ienākumiem, ir gatavi ieraudzīt Saskaņas Centrā savu interešu pārstāvi politiskajos procesos? Vai nav pārsteidzoši, ka joprojām liela vēlētāju daļa atbalsta labējo Vienotību un Reformu partiju un cer, ka tās dzīvē realizēs kreisu politiku, lai gan šo partiju programmas ir izteikti labējas (kaut vai krīzes risināšanas metodes, V. Dombrovska sadarbība ar labējo domātāju Aslundu, utt., utt.).

Arī ReBaltica pasākumu diezgan nepatīkamā veidā iekļaujās Latvijā dominējošajā mēdiju labējā propagandā. ReBaltica gan labi izklāsta ikdienas dzīves problēms, kritizē arodbiedrības, bet ReBaltica skaidri nepasaka, ka pats efektīvākais veids, kā mainīt esošo sistēmu ir mainīt valdošo partiju Saeimā. ReBaltica cenšas radīt iespaidu, ka apelējot pie labējo partiju sirdsapziņas (itkā tām būtu kaut kas tāds), kas nesot finanšu vai labklājības ministriem priekš vienkāršo cilvēku cīņu par izdzīvošanu - ka to visu darot cilvēku varētu cerēt, ka labējās partijas var mainīties un kļūt solidārākas. Bet tie ir meli - kā jau redzējām - labējās partijas aizstāv turīgo cilvēku intereses - vai nu lai viņiem būtu mazi kapitāla ienākuma nodokli, vai lai viņi saņemt neierobežotus pabalstus (apejot means-testing pieeju), vai lai viņiem būtu iespējas saņemt dāsnas atlaides par nosacītiem sponsorēšanas pasākumiem, vai lai viņiem būtu iespējas saņemt nodokļu atlaides par ilgtermiņa ieguldījumiem banku fondos un privātā pensiju kapitālā, utt., utt. Labējās partijas nemainīsies, jo tās pastāv uz turīgo cilvēku ziedojumiem, tās labējās partijas drīzāk izbeigsies, nekā mainīsies. Tāpēc ir jēga kreisas, sociāldemokrātiskas partijas pastāvēšanai.


Raksta otrā daļa bija par nacionāliem jautājumiem. Labējie politiķi atkal cenšas aktualizēt etniskos jautājumus, kuriem ikdienas dzīvē nu galīgi nav nozīmes. Ja labējiem politiķiem ir tāda patikšana, lai viņi ar to nodarbojas, mums - pārējiem - ir daudz kas cits ko darīt.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
ee

Latvijā 'klašu' vietā tomēr, piedodiet, lieto 'šķiras'

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
doma

Ir ļoti liela nozīme krievvalodīgie pamata tikai imitē darbību ar muti .Tas viņiem jau no PSRS laikiem izlikties ka kaut ko dara tagad arī latvieši lenām to apgūst,darbs priekš muļķiem.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Anonīms

Paldies par rakstu! Pašlaik sabiedrībā būvējas tāds "latviskuma kults", kura piekritēji ar stiprām reliģiskām jūtām norobežo sevi no citiem, mēģinot justies aristokrātiski (buržujistiski?) pret katehisma neievērojošiem pārējiem (proletariāšiem?).


Un vēl jautājums, jo bērni, piedzimušie atkal brīvajā Latvijā, jau pietiekami pieauguši, lai runāt arī par tiem. Kāpēc dažkārt cilvēku, kurš piedzima Latvijā un ne dienu nenodzīvoja Krievijā, mēdz saukt par "krievu"?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Mārtiņš

"Kāpēc dažkārt cilvēku, kurš piedzima Latvijā un ne dienu nenodzīvoja Krievijā, mēdz saukt par "krievu"?
izcils jautājums :DDDDD
varbūt tāpēc, ka viņš nesaprot 90% no tā ko saka Latviski? varbūt tāpēc, ka braukā ar automašīnu, kur ir RUS karodziņš? vai georga lentīte, kas daudziem Latviešiem simbolizē slepkavu/terora režīmu? vai apģērbu krievu krāsās un uzrakstiem Russia?

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Alise Ozola

Kādas muļķības Jūs gvelžat?! Par kādu latviskuma kultu Jūs runājat? Runa ir par izdzīvošanu, jo etniskais sastāvs ir disbalansēts. Latvieši jūtas slikti, nevis pārāki. Tur jau tā nelaime. Jā, un kāpēc cilvēku, kas piedzimis Latvijā un ne dienu nav dzīvojis Krievijā sauc par krievu? Un vai tas ir slikti, ja viņu sauc par krievu? Vai tad "krievs" ir kāds lamuvārds? Nelaime jau ir cita, kas nāk no padomju laikiem, kad tiešām mums redaktori laboja tekstus, jo nedrīkstēja, bija slikts stils, ja teica, piemēram, uzvarēja krieviete Tatjana Ivanova. Vajadzēja teikt krievu sportiste. Nedrīkstēja rakstīt, piemēram, slīkstošu zēnu izglāba krievs Sergejs. Bija jāsaka krievu cilvēks. Tā bija, jo es strādāju kādā redakcijā. Lūk, tas ir muļķīgi, ja sāk kaunēties no savas tautības.

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
Mārtiņam

Ok, tādus izcilus eksemplārus tik tiešam jāsauc par krieviem un pēc būtības, vēl jābrīnas, kāpēc viņi vispār Latvijā dzīvo...
Bet!
Kāpēc tad tos, kuri piekrīt terminam "okupacija", kuri labi vai pat perfekti zin latviešu valodu un runā tajā, kuri nebrauc ar RUS karogiem mašīnā un nekad nav bijuši Krievijā un nemaz negrib tur braukt pat kā tūristi - kāpēc tad mēs nevaram šadus cilvēkus arī saukt par latviešiem?

Citi autora darbi