Atslēgvārdi:

Latgales separātisma renesanse 19

Pēdējā laikā arvien pierastākas šķiet Latgales pārstāvju uzvaras dažādos konkursos, kā arī lielā klausītāju atsaucība, kas pavada straujo latgaliešu mūzikas attīstību. Tāpat Latgalei vērā ņemamu politisko reveransu veltījis Valsts prezidents

Iesaki citiem:

Atklājot izcilā Latgales valstsvīra Franča Trasuna pieminekli, mūsu valsts pirmais vīrs atzina, ka Latvija esot sākusies Rēzeknē.

Tāds Latvijas valstiskums, kāds mums šķiet pašsaprotams, patiešām kļuva iespējams tikai pēc vēsturiskajiem Latgales kongresiem Rēzeknē, kad Latgales latvieši, lemjot par savu nākotni, izšķīrās par vienotu nākotni ar Baltijas guberņu latviešiem. Ja Latgales kongresos tiktu izvēlēts kāds cits no iespējamiem variantiem – turpmāka palikšana Vitebskas guberņā vai Latgales patstāvība, tad droši vien mums ierastā Latvijas valsts būtu krietni savādāka.

Izšķiroties par kopīgu valsti, Latgales kongresā tika izvirzītas noteiktas prasības, lai aizsargātu latgaliešu intereses. Tika prasīta Latgales pašpārvalde, brīvība ticības un skolu lietās, kā arī iespēja lietot latgaliešu valodu oficiālā saziņā. Latvijas Satversmes sapulcē šie jautājumi tika gari un asi diskutēti, visbiežāk noraidot Satversmes normu redakcijas, kas garantētu Latgales savdabības saglabāšanos.

Konstitucionālā likumdevēja garās debates par Latgales jautājumiem Latvijas konstitucionālajās tiesībās radījušas divus mītus. Pirmais – Satversmes tapšanas laikā tika novērstas Latgales separātisma tendences, kad vairākums izslēdza latgaliešu deputātu tiekšanos panākt pēc iespējas lielāku Latgales patstāvību no pārējās Latvijas. Otrais – sadusmoti par šādu Satversmes sapulces vairākuma lēmumu, Latgales deputāti vieni paši spēja izgāzt Satversmes otrās daļas pieņemšanu. Interesanta matemātika – latgaliešiem pietika balsu, lai kļūtu par galvenajiem Satversmes otrās daļas nepieņemšanas vaininiekiem, bet pietrūka balsu, lai īstenotu savus politiskos mērķus.

Lai arī „Latgales separātisms” likās vēsturiski romantiskas atmiņas, dažu pēdējo gadu laikā tas piedzīvojis strauju renesansi. Savā ziņā dīvaini gan ir tas, ka par modernā separātisma tēvu ir kļuvis kādreizējais Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Robežlīguma debatēs viņš plaši tiražēja domu, ka Satversmes 3. pants cīnoties ar Latgales separātisma pūķi, un vienīgais Satversmes mērķis esot panākt vienotas valsts izveidi, kurā nebūtu vietas latgaliešu atsevišķajām prasībām. Ministru prezidenta bailes sākušas piepildīties: atsevišķas kādreiz politiski pārbalsotās latgaliešu prasības atkal tiek pieteiktas. Šoreiz gan tās jāvērtē juridiski valsts pārvaldes iestādēm un tiesām.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (19) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids 09.12.2009 12:01

Vakar << LPSR Zynuotņu akademejii tyka iidzeita paadejuo nogla latgaliishu paciiteibaa. Tuu izdareja baltiishu shoviniste Druviite

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vārdiņi 11.10.2009 18:14

Latviešu - latgaļu - sēļu* - leišu - prūšu

atrast - aptikt, atrost, savaicuot - ... - rasti - aupaltun
Saule (saules) - saule, sauļa (saulis)- saule - saulė - saūli, saule
pasaule - pasauļs, pasauļa - pasaule - pasaulis - swītāi
zeme - zeme, zems - zeme - žemė - zemē
zemes trīce (drebināšana) - zemis trice, zemis dri(a)binošana - ... - žemės drebėjimas - zemmis dribbinsnā
paldies - paļdis - paldies* - ačiū - dīnkun
baznīca - bazneica,cierkva - baznīca - bažnyčios - kīrki
zirgs - zyrgs - zirgs - žirgas - sirgis
arkls - orklys, pluga - arkls - plūgas - plūgs
piens - pīns - piens - pieno - pūtaminan
galds - golds -...- stalas - stals, stalis
virtuve - vyrtuve -..- virtuvė - kukūri
jā - nui, tai - jā - taip - jā, ik
Rīga - Reiga - Rīga - Ryga - Ringa
ēst - āst - ēst - valgyti - īstun
ezers - azars - ezers - ežeras - azzaran
upe - ups, upja -.. - upė - ape
māja - sāta, ustoba - .. - namas, buta - buttai
avots - olūts - avots - šaltinis - aps, apus
alus - ols - alus - alus - pīws
viņš - jis - viņš - jis - dis, tāns
viņa - jei - viņa - ji - ...
aita - vuška, vuce - aita - avis - awja,kamistin
bārda - buorzda - ... - barzda - bārdā
ūdens - iudiņs - ... - vanduo - undan, wundan
biezpiens - sipisnīks, bīzpīns -...- varškė - glumzdi
rūgušpiens - ryuguļs, -..- raugintas - rūgtadadan
jautājums - vaicuojums - ... - klausimas - prasīsenis
atbilde - atsacejums - atbilde - atsakymas - attrātwei
skola - skūla, škola - .. - mokykla - skūli
mācīties - izavuiceit, vuiceitīs, moceitīs - ...- mokytis - mukīntun
liels - lels -...- didelis - debiks
mazs - mozs -.. - mažas - mazs, likuts
garšīgs, gards - gords, garžeigs -...- skanus - gardus

* sēļu valodā rakstība neatšķiras no latviešu valodas, bet patskaņus mēdz izrunāt dubultā, piemēram: paldiies, bazniīca, piiens, jāa, Riīga, ēest; a izrunā kā ae (piem., maeize, laeiva); u izrunā kā ui (piem., puiika); e izrunā kā ei (piem., reiize); o izrunā kā uo (piem., avuots, skuola, kruogs). http://www.travelnews.lv/?&force_lang=lv&m_id=187&i_id=1&pub... http://wirdeins.prusai.org/index.php?lauk=%C5%ABdens&klbtp=4... www.google.com
u.c.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Clash>Gatis 30.08.2009 23:08

Par to juridisko tulkošanas pusi es tikai pajokoju. Bet latgaļiem ir jāturpina a'ttīstīt informācijas telpa, rdio ir, nepieciešams populārs interneta portāls, dienas laikraksts un visbeidzot TV, ko varētu redzēt visā Latvijā, jo latgaliēsi ir visur (tos parasti sauc par čangaļiem, t.i., latgalieši kas nedzīvi Latgalē :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

nonsens 30.08.2009 22:32

Apziņas un uzskatu brīvība nodrošina iespēju domāt un paust, ko vēlies. Ar šo pat šī Latvija atšķirās no savām priekšgājējām. Teiksim, šī valsts pieļauj, ka tiek brīvi propagandētās idejas, kas apšauba tās pastāvēšanu ("kolonisti", "okupanti", "DDD"). Kādēļ tad tā nevarētu paciest idejas, kas citādi apšauba tās pastāvēšanu? Ja tas viss notiek likuma ietvaros, tad kur ir problēma?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 30.08.2009 15:49

Gatim- cik mums vispār vairs palikuši ļaudis, kas runā tīri latviski?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gatis 30.08.2009 10:44

Neesmu nekāds jurists vai valodnieks, bet te ir mans viedoklis.

Manuprāt ir labi, ka Latgalē kultūra attīstās un latgalieši iegūst pašcieņu un identitāti. Sevišķi labi ir tāpēc, ka viņu kultūra un valoda kļūst imūnāka pret pārkrievošanos. Ceru, ka pārējā Latvija ņems piemēru no viņiem.

Teritoriālās neatkarības palielināšana no Latvijas gan būtu visļaunākais, kas var notikt, jo tad būtu tikai viens solis līdz Latgales krievu diktatūrai un jaunām prasībām atzīt arī krievu valodu un nedod Dievs - pievienošanos Krievijai, kā tas notiek Dienvidosetijā.

Atsevišķa latgaliešu dialekta atzīšana pati par sevi nav nekas slikts.
Tās lielākais trūkums gan ir tas, ka tas sadārdzinātu valsts aparātu, jo palielinātos vajadzība pēc tulkošanas, rastos jaunas izmaksas, kas saistītas ar lielākiem informācijas dublēšanu (lielāki papīra kalni). Būtu nepieciešams arī lokalizēt informācijas sistēmas latgaļu dialektā. Kopumā latgaliešu dialekta ieviešana prasītu lielus papildus izdevumu posteņus budžetā, ko šobrīd Latvija tiešām nevar atļauties.

Ja latgalē notiktu liels dzimstības pieaugums un proporcionāli latgaļu dialekts apsteigtu tīri latviski runājošos, tad gan būtu vērts izvērtēt šo jautājumu dziļāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Clash 29.08.2009 21:42

Tas nav nekāds totalitārisms, ja valsts vēlas saglabāt savu teritoriālo vienotību un iestājas pret separātismu.

Manuprāt, mēs te tikai par vārdiem strīdamies. Skaidrs, ka latviskā daudzveidība ir laba; divas rakstu valodas (latviešu literārā valoda un latgaliešu literārā valoda), dažādas izloksnes, informēta interese par visu, ko ir radījuši visu novadu latvieši - protams, ieskaitot latgaliešus.

>>> Kultūrautonomija nevienam nav jāprasa, tā izveidojas dabiski, vai iet tik pat dabiski bojā (kā ķeltu kultūra Skotijā un Īrijā).
========
Nezinu gan, kas ir gājis bojā... Skotijā un Īrijā (abās šajās zemēs notiek regulāras televīzijas pārraides skotu-gēlu un arī īru valodās). Diezgan daudzi šīs valodas prot un lieto. Protams, velsiešu valodu lieto vairāk...

Tipisks kultūrautonomijas piemērs būtu tad, ja par mācību programmu saturu Latgalē lemtu nevis Izglītības ministrijas ISEC (Izglītības satura un eksaminācijas centrs), bet gan Latgales reģiona līmenī (līdzīgi kā Skotijā - sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Education_in_Scotland ).

Skotijā to var atļauties, jo tur nav sabraukuši iekšā krievu kolonisti - un skotu izglītības sistēma ir pazīstama visā pasaulē. Savukārt šādā veidā izprasta kultūrautonomija Latgales kontekstā nozīmētu atbalstu pārkrievošanai. Ikviens taču atceras "Latgolas radejas" nedienas, kad to pārpirka "Aļisa+".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Clash 29.08.2009 17:48

Piemēram Beļģija lieliska valsts, un vai ir slikti ka tur ir tā saucāmās Flāmu zemes, kuras īpaši tiek aicināti tūristi apceļot. Tāpat arī Latgalei jākļūs par savdabīgu Latvijas reģionu ar savu īpašu unikalitāti. Tāpēc ir jāattīsta latgaļu kultūra Latgalē, Latgales skolās jābūt obligātai apmācībai par latgaļu valodu, vēsturi un kultūras mantojumu. Tā pat kā īri tagad apgūst skolā ķeltu valodu un kultūru. Pietiek ar to, ka jau līvu kultūru Latvijā tik pat kā esam pazaudējuši. Mums nav vajadzīga nonivilēta endzeliņvalodas tipa Latvija. Jo daudzveidīgāk, jo labāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mustafā 29.08.2009 16:17

Priekš klaša.Nosaukšu dažas valstu tautas,kas var sarunāties savā starpā bez tulka.Čehi ar slovākiem,somi ar igauņiem,kazahi ar kirgīziem,serbi ar horvātiem,bosniešiem un sazin,ko vēl.Jautājums,kāpēc tad viņi nedzīvo vienā valstī.Latgales jautājumā jābūt visai piesardzīgiem,jo reizēm valodas pārvēršas par dielektiem,bet mēdz notikt arī otrādi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Clash 28.08.2009 23:46

kultūrautonomiju, latgaliešiem kā par no latviešiem atsevišķu tautību, utml. Visu to, par ko var pamatoti nonākt Drošības Policijas interešu lokā.
------------------------
Kas tas tāds bija???
Vai mēs dzīvojam totalitārismā???
Pat imperījas nav apspiedušas kultūras, bet tikai iekarojušas teritorijas.
Kultūrautonomija nevienam nav jāprasa, tā izveidojas dabiski, vai iet tik pat dabiski bojā (kā ķeltu kultūra Skotijā un Īrijā). Latgalē izskatās nekas neiet bojā, būt latgalietim tagad ir lepnums. Latviešu valoda tur tiek izspiesta pilnībā no aprites ikdienas kontaktos.
Vai latgalieši ir atsevisķā tautība? Ja nav, tad arī baltkrievi nav atsevisķa tautība, bet krievi ar baltkrievu dialektu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Clash 28.08.2009 23:38

Latgalieši jau kādus gadus 10 dzīvo atdzimšanas laikmetā, kamēr pārējā Latvija grimst sīkmanībā. Pats pārsteidzošākais jaunieši, kas līdz šim kautrējās runāt latgaliski Latgalē, tagad pat rokgrupas dibina un ar lepnumu dzied latgaliski. Kopš tur ir Latgales radio, tur jau sen ir izveidojusies sava subkultūra postlatgalsikā. Vēl tikai pierast pie rakstības senās un viss aizies. Ja Latvija grimst krīze, tad Latgale netaisās grimt tai līdz, tā atver savu lapu. Un tieši postlatgaliskās kultūras nostiprināšanās būs tas seperātisms, nevis fiziska atdalīsānās. Neviens nevēlas atdalīties, jo tieši Latgale deva nosaukumu Latvijai un karogs Latvijas arī nāk no Latgales.

Par valodas lietošanu. Ja krievam ļauj iesniegt Kriminālprocesā iesniegumu sev saprotamā valodā, tad būtu apsurds to liegt Latgalietim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aivars 28.08.2009 17:23

Es pat teiktu, ka dažu aktīvistu murgi par separātismu (punkts 1) traucē normālai latgaliešu valodas attīstībai (punkts 2).

Ir jāizvēlas - "neatkarīgāka" toties krieviskāka un manipulējamāka Latgale, vai arī vienota Latvija un latviešu tauta, kuras kultūrai ir būtiski vajadzīga arī latgaliešu rakstu valodas tradīcija un mūsu izlokšņu bagātība.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 28.08.2009 17:06

Vajadzētu skaidri nodalīt divus dažādus jautājumus:
(1) Runas par separātismu, kultūrautonomiju, latgaliešiem kā par no latviešiem atsevišķu tautību, utml. Visu to, par ko var pamatoti nonākt Drošības Policijas interešu lokā.
(2) Latgaliešu rakstu valodu (un arī latgaliskās izloksnes) kā objektīvi pastāvošu fenomenu, kam ir vajadzīgs kaut kāds tiesiskais regulējums.

Man nerūp (1), bet visnotaļ interesē (2).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jumors 28.08.2009 16:41

Varētu jau pateikt, kas virza, bet tad būs strīdi uz pāris stundām. Cik man ir gadījies šķelšanos redzēt pasaulē(baski Spānijā, Narva Igaunijā, Doņecka Ukrainā un noteikti vēl kas , ko uz sitienu neatceros, ), visur ir bijusi iejaukta sarkanā krāsa un alkohols. Smieklīgi, bet fakts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

mustafā 28.08.2009 16:21

Jauns etnoss izveidojas tajā brīdī,kad tam izveidojas sava valdošā šķira,bet vai tas pieprasīs savu valsti,tas vēl ir jautājums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

FZSS 28.08.2009 16:13

Pasakiet-kas virza šo ,it kā,seperātismu? Šādu problēmu neredzu.Tikai patības celšanu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Reinis 28.08.2009 14:02

Piekrītu Kalvim. Šobrīd ir tāda sajūta, ka ar vienu roku Latvijas valsts apgalvo, ka latgalieši ir reģionāla varietāte un latgaliešu valodas nav (t.i. ir dialekts), bet ar otru roku - ka latgaliski rakstīti dokumenti ir rakstīti svešvalodā. Es kā nejurists saskatu šeit acīmredzamu paradoksu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis 28.08.2009 12:53

Būtu interesanti uzzināt autora domas par latgaliešu valodas tiesisko statusu.
Ja tā tiešām ir "svešvaloda", vai tas nozīmē to, ka šai valodai pienākas ISO-639 valodas kods? (Tad dokumenti, kuri ir sarakstīti latgaliski, šāda koda esamības gadījumā varētu tikt marķēti ar atbilstošu valodas kodu - MS Word tas ir izdarāms ar "Tools > Language > Set Language". Protams, pašlaik tur latgaliešu valodas nav, bet ja Latvijas valsts lūgtu ISO organizācijai un nosūtītu 30 drukas darbus latgaliski ASV Kongresa bibliotēkai, tad šādu kodu varot dabūt.)

Piemēram, abas norvēģu valodas "Norwegian (Bokmal)" un "Norwegian (Nynorsk)" ir visos datorizētajos rīkos apzīmētas kā divas atsevišķas valodas, un arī ISO kodi tām ir dažādi, un Norvēģijas valsts (un arī visa pārējā pasaule) atzīst, ka tās ir divas valodas. Latvijā mums ir it kā viena latviešu valoda, bet laiku pa laikam sākas jocīgas lietas. Par dialektu to saukt īsti nav pamata, jo dialekts ir reģionālu izlokšņu kopums - dialektiem (teiksim, kokneja vai scouse dialektiem Lielbritānijā) nemēdz būt pareizrakstības standartu. (Savukārt latgaliešu valodai ir Tieslietu ministrijas/VVK paspārnē tapuši pareizrakstības noteikumi).

Vispār - dzīve ir ļoti sarežģīta lieta.

Citi autora darbi
Rokas

Vienā valodā 12 Autors:Jānis Pleps

Dzirnavas

Uz jauno krastu? Autors:Jānis Pleps

Metamie kaulini 255x203

Meklējam tiesībsargu! 58 Autors:Jānis Pleps