Pēdējā laikā arvien pierastākas šķiet Latgales pārstāvju uzvaras dažādos konkursos, kā arī lielā klausītāju atsaucība, kas pavada straujo latgaliešu mūzikas attīstību. Tāpat Latgalei vērā ņemamu politisko reveransu veltījis Valsts prezidents
Atklājot izcilā Latgales valstsvīra Franča Trasuna pieminekli, mūsu valsts pirmais vīrs atzina, ka Latvija esot sākusies Rēzeknē.
Tāds Latvijas valstiskums, kāds mums šķiet pašsaprotams, patiešām kļuva iespējams tikai pēc vēsturiskajiem Latgales kongresiem Rēzeknē, kad Latgales latvieši, lemjot par savu nākotni, izšķīrās par vienotu nākotni ar Baltijas guberņu latviešiem. Ja Latgales kongresos tiktu izvēlēts kāds cits no iespējamiem variantiem – turpmāka palikšana Vitebskas guberņā vai Latgales patstāvība, tad droši vien mums ierastā Latvijas valsts būtu krietni savādāka.
Izšķiroties par kopīgu valsti, Latgales kongresā tika izvirzītas noteiktas prasības, lai aizsargātu latgaliešu intereses. Tika prasīta Latgales pašpārvalde, brīvība ticības un skolu lietās, kā arī iespēja lietot latgaliešu valodu oficiālā saziņā. Latvijas Satversmes sapulcē šie jautājumi tika gari un asi diskutēti, visbiežāk noraidot Satversmes normu redakcijas, kas garantētu Latgales savdabības saglabāšanos.
Konstitucionālā likumdevēja garās debates par Latgales jautājumiem Latvijas konstitucionālajās tiesībās radījušas divus mītus. Pirmais – Satversmes tapšanas laikā tika novērstas Latgales separātisma tendences, kad vairākums izslēdza latgaliešu deputātu tiekšanos panākt pēc iespējas lielāku Latgales patstāvību no pārējās Latvijas. Otrais – sadusmoti par šādu Satversmes sapulces vairākuma lēmumu, Latgales deputāti vieni paši spēja izgāzt Satversmes otrās daļas pieņemšanu. Interesanta matemātika – latgaliešiem pietika balsu, lai kļūtu par galvenajiem Satversmes otrās daļas nepieņemšanas vaininiekiem, bet pietrūka balsu, lai īstenotu savus politiskos mērķus.
Lai arī „Latgales separātisms” likās vēsturiski romantiskas atmiņas, dažu pēdējo gadu laikā tas piedzīvojis strauju renesansi. Savā ziņā dīvaini gan ir tas, ka par modernā separātisma tēvu ir kļuvis kādreizējais Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Robežlīguma debatēs viņš plaši tiražēja domu, ka Satversmes 3. pants cīnoties ar Latgales separātisma pūķi, un vienīgais Satversmes mērķis esot panākt vienotas valsts izveidi, kurā nebūtu vietas latgaliešu atsevišķajām prasībām. Ministru prezidenta bailes sākušas piepildīties: atsevišķas kādreiz politiski pārbalsotās latgaliešu prasības atkal tiek pieteiktas. Šoreiz gan tās jāvērtē juridiski valsts pārvaldes iestādēm un tiesām.