Atslēgvārdi:

Lasi, gatavo, ēd! 4

Garšīgs teksts ir īpaša vērtība, bez tā gardēžu žurnāls nav nekas vairāk kā mīklas gatavošanas pamācība uz miltu pakas muguriņas.

Iesaki citiem:
Zivs 255x203(2)
Foto:Jan Glas

Gardēžu žurnāli ir daļa labas dzīves apsolījuma, ko var piedāvāt skaisti preses izdevumi. Prasmīga ēdienu gatavošana arī Latvijā skaitās stilīga — vismaz vārdos daudzi grib ēst arī veselīgi. Tā ir žurnālu iespēja.

Neskatoties uz pretrunīgo gardēžu žurnālu dzīves gājumu Latvijā, gada beigās klajā nākuši vairāki jauni izdevumi. Garšīgu ēdienu bildes uz vākiem rāda jaunais mēneša žurnāls Pagaršo, divnedēļu izdevums Dienas Ēdieni, Mūsmāju bibliotēkas jaunums Receptes gardēža ēdienkartei, vāki, kuros slēpjas Pie galda receptes, žurnāla Una rudens pielikums Unas gardumi.

Kāpēc mēs lasām garšīgos žurnālus?



Garšīgas izjūtas

Ēdienu recepšu izdevumu lasītājas es gribētu dalīt trīs daļās. Pirmā: tās, kuras māk ģeniāli gatavot. Viņas par ēdienu zina tik daudz! Žurnāli viņām vajadzīgi, lai sekotu jaunumiem un stiprinātu meistarību. Šo lasītāju īstais informācijas avots ir dārgas slavenu pavāru grāmatas svešvalodās. Šī grupa ir neliela — daži cilvēki. Nedaudz lielāka ir otra lasītāju daļa: aizrautīgās izmēģinātājas. Viņām patīk ne tikai darboties virtuvē, bet arī regulāri gatavot jaunus ēdienus un ēdienu receptes iemācīšanās ir viņu skaistais sevis apliecināšanas veids. Trešā lasītāju grupa ir pati lielākā. Sievietes, kuras ēdienu žurnālus atver galvenokārt lasīšanai vai šķirstīšanai. Šie žurnāli viņām palīdz justies labāk tāpēc vien, ka ļauj uzturēt pārliecību, ko varētu formulēt šādi: “kad vēlēšos (vai man vajadzēs), es varēšu pagatavot visus šos skaistos un kārdinošos ēdienus, man tikai jāgrib un viss izdosies”. Tās ir ļoti vajadzīgas izjūtas. To sastāvdaļa ir arī gardēžu žurnālu sniegtās vērtīgās zināšanas par ēdienu. Šo izjūtu dēļ žurnālus var krāt, sapņot par gatavošanu, plānot skaistas vakariņas un stiprināt sevi ar apziņu — man izdosies, jo žurnāls būs palīgs. Daļa no šīs lasītāju grupas kādu skaistu ēdienu pagatavos Ziemassvētkos, daļa — jau šajā nedēļas nogalē.



Garšīgi teksti

Ēdienu žurnālu veido trīs būtiskas sastāvdaļas: receptes, garšīgi teksti un ēdienu attēli. Izveidot un uzrakstīt labu ēdiena recepti nav viegli, jo to raksturo pretrunīgas pazīmes. Tai jābūt unikālai, neparastai, viegli saprotamai, vienkārši pagatavojamai. Svarīgs noteikums — tai jābūt reālai. Tikai daži žurnāli var atļauties receptēs iekļaut pārāk daudz vai pārāk sarežģītas un dārgas sastāvdaļas. Veiksmes atlēga ir garšīgu, skaistu un ātri pagatavojamu ēdienu receptes.

Vēl grūtāk ir skaisti rakstīt par ēdienu, izjust to, mīlēt vārdos. Garšīgs teksts ir īpaša vērtība, bez tā gardēžu žurnāls nav nekas vairāk kā mīklas gatavošanas pamācība uz miltu pakas muguriņas. Skaistus tekstus, garšās iekļaujot arī dziļas zināšanas par ēdienu, prot rakstīt agrākā Labu apetīti! un Garšīgi galvenā redaktore Signe Šēnfelde. Jaunajos žurnālos Pagaršo un Unas gardums ir garšīgi ēdienu nosaukumi un arī nedaudzi garšīgi teksti. Kad gatavojat un ēdat, labi noder humors. Daži autori un pavāri māk savos stāstos savienot prieku un mīļumu pret ēdienu. Tā gan nedaudz pietrūkst žurnālā Pagaršo!, jo dominē informācija.

Ne pārāk garšīgs ir lietišķi informatīvais Dienas ēdienu stils. Viss ir labi saprotams, bet pietrūkst izjūtu. Viss pasniegts parasti, mazliet garlaicīgi. Toties informācija ir daudzveidīga, daļa no tās, piemēram, par vīniem vai ballītēm darbā (nr.3), attiecas uz dzīves stilu, tāpēc žēl, ka tekstā ēdienu pasniegšanas stila pietrūkst.



Garšīgas lapas

Ak, cik grūti izveidot skaistu un garšīgu ēdienu foto! Lai to izdarītu, vajadzīgs ne vien labs ēdiens, bet arī stilists, kas izkārto ēdienu. Reizēm jāizmanto visādas viltības, lai ēdiens izskatītos labi. Ja pamēģināsit fotografēt, lielākoties ēdiens bildēs liksies negaršīgs, apetīti nerosinošs. Bet, kad izdodas, siekalas tek, skatoties uz svaigo zaļumu veselīgumu, kūku reibinošo saldumu, zupu pikanto smaržu un neparastajām krāsām! Labās ēdienu fotogrāfijās ir gan sižets, gan noskaņa — svarīgi ir trauki, pavāra prasmes, dažādas detaļas. Lieliskas ēdienu foto Latvijā veido Aigars Altenbergs un Andris Tone. Piemēram, soļankas fotogrāfija varētu būt viena no grūtākajām pārbaudēm fotogrāfam, vēl grūtāk bildēt rasolu, putras un kotletes, ja tās nav tapušas kādā ar Mišelina zvaigznēm rotātā restorānā. Minimālā skaistas ēdiena bildes pazīme ir telpiskums, taustāmība, piepildīta šķīvja vilinošā sajūta. Tad arī gribēsies lasīt un gatavot.

Tomēr bildes ir liela jauno izdevumu problēma. Pagaršo! ir daži virtuves darbu iedvesmu veicinoši cepumu foto, bet kopumā bildes diezgan vienmuļas. Dienas Ēdienos tās pašas problēmas, kas ar teksta stilu — plakanas, negaršīgi dokumentālas bildes. Vistas griešanas pamācība izskatās, kā, brr, lopkautuvē. Pagaršo! līdzīgu uzdevumu ar jēra gaļu atrisina garšīgāk un skaistāk. Tā priekšrocība ir pasaules ēdienu pārzinātāja redaktore Iveta Galēja.



Vai vajag?

Vai mums vajadzīgi tik daudzi ēdienu gatavošanas izdevumi, ja dažiem liktenis nav bijis labvēlīgs? Labu apetīti!, aiz kura slēpās BBC Good Food tradīcijas un iespējas, nepastāv kopš krīzes sākuma. Mazliet ilgāk nekā gadu (no 2009. gada aprīļa līdz šā gada jūlijam) iznāca žurnāls Garšīgi. Tieši skaistajiem, smalku zināšanu pilnajiem mēneša žurnāliem tirgū nav klājies viegli — tie pazuda kopā ar saviem nedaudzajiem reklāmdevējiem. Stabilākais šajā kompānijā jau gadiem ir Ievas Virtuve. Tas ir daļa no Ievas veiksmes stāsta — iznāk galvu reibinošā tirāžā: 69 700 eksemplāros un tam ir 19 761 abonenti, bet kopējais lasītāju skaits — 118 000, izpētījusi tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia[1].

Piederības sajūta un uzticēšanās kvalitātei, ko ieguvusi Ieva, stabilitāti dod arī Ievas virtuvei. Turklāt žurnāls ir profesionāli veidots, pilns ar garšīgiem ēdieniem un skaistām fotogrāfijām un tam ir unikāls raksturs. Tāpēc jaunajiem žurnāliem nebūs viegli iegūt savu lasītāju, jo īpaši daudz priekšrocību tiem pagaidām nav un arī sava noskaņa un uzticība vēl jāiegūst. Vēl viens iemesls — pieļauju, ka daudzām no tām, kas bieži gatavo jaunus ēdienus, un tām, kas sapņo to darīt, pietiek ar receptēm citos izdevumos. Vai arī — viņas plāno lasīt, kad sāks gatavot.

_________________________

[1] Ievas V http://santa.lv/lv/zurnali/ievasvirtuve/par.html?santa.subscribe_id=54

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Krista_Baumane 15.12.2010 00:36
Man kā aizrautīgai amatierkulinārei, bet slinkai vietējās kulinārās preses patērētājai, bija ļoti interesanti lasīt šo viedokli! Daudzuviet piekrītu, izņemot par unikalitāti (to ir ļoti grūti saglabāt/izveidot. KAS vispār mūsdienās ir unikāls, ja viss liekas ir versija par to, kas kādreiz jau bijis? tajā skaitā ēdienu žurnālu vidū, kur daudzas idejas, receptes un bildes ir brutāli "recycled" vai vienkārši iegūtas no bezpersoniskām interneta datubāzēm). Tāpēc manuprāt pievienotā vērtība nav vis unikalitāte, bet prasme pirmajiem kvalitatīvi sākt runāt par kādu jaunu lietu, par ko Latvijā vēl neviens līdz šim nerunā, un darīt to kompetentā un lasītājiem pievilcīgā/saprotamā veidā. Ievas Virtuves panākumi, manuprāt, izskaidrojami ne tik daudz ar kvalitatīvo saturu, bet gan ar to, saturs ir orientēts uz masām, t.i. maksimāli plašu auditoriju, kas ikdienā patērē "karbonādi franču gaumē", sagaida neizsmeļamas versijas par to žurnālā un to arī pārliecinoši dabū katru mēnesi (nu, varbūt drusku atšķaidītu ar kādām pāris netradicionālākām receptēm, lai holesterīna līmenis neceltos tikai pēc žurnāla izlasīšanas vien).

Savas skarbās pārdomas par pirmajiem "Pagaršo" un "Dienas Ēdienu" numuriem publicēju pirms mēneša, diezgan vētraina diskusija par tiem sakūlās: http://krista.lv/2010/11/kulinara-prese-druka-razeni-bet-pav...

PS BRAVO Vladimiram Vladimirovičam, tiešām - kur rakstīts, ka ēst gatavošana interesē tikai sievietes?!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs Vladimirovičs 10.12.2010 16:32
Nedaudz atļaušos piebilst, ka, tiešām, Rožkalnes kundze, mani pārsteidz Jūsu absolūti vienpusējais pieņēmums, ka kulinārija un ēst gatavošana ir tikai un vienīgi sieviešu prerogatīva.

Manā tuvāko paziņu lokā, vismaz pusē ģimeņu pārsvarā ēst gatavo tieši 'vīrieši un tieši tāpēc, ka, tāpat kā man, viņiem ēdiena gatavošana ir patīkama nodarbe un atslodze.

Būšu nekautrs pieņēmumā, ka šāda "freidiska" izteikšanās Jums ir balstīta savas ģimenes modelī, vai ne?

tas tikai vēlreiz manī nostiprina pārliecību, ka stereotipi ir tas, kas šķeļ, ne vieno.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vladimirs Vladimirovičs - AUTOREI !!!!!!!!!!!! 10.12.2010 15:36
Pilnībā piekrītu iepriekšējam komentam!

Manu gadu skaits ieniedzas pusgadsimtā, no tiem vismaz 35 gadus esmu aizrautīgs houte cullinaire piekritējs un aktīvs dalībnieks! Ubn man šie kulinārijas padomu žrnāli/grāmatas ir nepārtraukts iedvesmas avots!

Jā, esmu no tiem vīriešiem, kuri ģimenē ēst gatavo visiem mājniekiem.

Līdz ar to Anda Rozkalne, manuprāt Jums derētu atvainoties par šo pretīgo un neētisko rīcību.

Līdz šim Jūs tiešām neuzskatīju par diskriminatori pēc dzimuma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

lemesis 10.12.2010 14:07
"Nedaudz lielāka ir otra lasītāju daļa: aizrautīgās izmēģinātājas. Viņām patīk ne tikai darboties virtuvē, bet arī regulāri gatavot jaunus ēdienus un ēdienu receptes iemācīšanās ir viņu skaistais sevis apliecināšanas veids."

-------

Nepiedodams seksisms dveš no šī raksta! Un kur autorei esam palikuši mēs, aizrautīgie izmēģinātāji? ;-)

Citi autora darbi
Amerikam

Amerika vilnis 6 Autors:Anda Rožukalne

5094543120 a0e90ca6e6

Maģiskā formula 10 Autors:Anda Rožukalne

5946598820 6033176481

Miglas zonā 10 Autors:Anda Rožukalne

2632802003 9f40405723

Vecums kā šķērslis 12 Autors:Anda Rožukalne