Laimes Lāci gaidot jeb cilvēkresursu problēma partiju programmās 10

Lielākā daļa partiju apņemas cīnīties ar pašreizējās darba tirgus situācijas sekām, nevis cēloņiem. Tāpat partijas izvairās no imigrācijas jautājuma. Drosmīgākie sola pasargāt Latviju no “neeiropiešu imigrantiem”, nepiedāvājot citas alternatīvas darbaspēka trūkuma problēmai jau tuvākajiem četriem gadiem. Tā vietā tiek solīta nākotne, ko veidos inovācijas, tehnoloģijas un zināšanās balstīta ekonomika.

Iesaki citiem:

Risināmie jautājumi

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām Latvijas uzņēmējus arvien vairāk satrauc jautājums par darbaspēka deficītu[1]. Saskaņā ar Nodarbinātības Valsts aģentūras datiem visvairāk strādājošo trūkst būvniecībā, tirdzniecībā, veselības aprūpē. Pieprasījums šajās nozarēs jau tagad pārsniedz piedāvājumu. Darbaspēka deficīts ir viens no faktoriem, kas var būtiski ierobežot valsts reģionālo attīstību, jo pat lielāko Latvijas pilsētu pašvaldības nespēj mobilizēt darbaspēka resursus saviem ekonomiskajiem projektiem[2]. Uzņēmēji ir spiesti paaugstināt darba samaksu straujāk par produktivitātes kāpumu. Turklāt, ja līdz šim Latvijas darba tirgus vēl ir spējis nodrošināt nodarbinātības pieaugumu bezdarba līmeņa samazināšanās un iedzīvotāju aktīvākas līdzdalības darba tirgū dēļ, drīzumā šīs iekšējās rezerves tiks izsmeltas[3].

Neraugoties uz pēdējo gadu dzimstības pieaugumu Latvijā, turpinās iedzīvotāju depopulācija. Tuvāko 5-7 gadu laikā darba tirgū ienāks deviņdesmitajos gados dzimušie, kad dzimstība bija ļoti zema, un Latvija izjutīs nopietnu darbaspēka trūkumu. Gaidāms, ka vislielākais samazinājums varētu būt tieši darbspējīgo iedzīvotāju skaitā – par 15% mazāk nekā pērn, un 2020.gadā Latvijā būs aptuveni 1,6 miljoni cilvēku vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem[4].

Ekonomikas straujās izaugsmes un darbaspēka aizplūšanas uz vecajām ES dalībvalstīm dēļ darbaspēka trūkums ir kļuvis par vienu no aktuālākajiem Latvijas ekonomiskās politikas jautājumiem, un tā risinājumi noteiks valsts ekonomisko attīstību pārskatāmā nākotnē. Darbaspēka trūkums var bremzēt tautsaimniecības izaugsmi, jo to ne vienmēr iespējams aizvietot ar tehnoloģijām.

Šī problēma ir aktuāla arī ES mērogā. Viens no risinājumiem ir legālās migrācijas politikas plānošana. ES valstu pieeja imigrācijai ir cieši saistīta ar sabiedrības integrācijas problēmām. Tieši tādēļ Eiropas Komisija, vadoties no dalībvalstu interesēm, ir sagatavojusi ikgadējo “Ziņojumu par Migrāciju un Integrāciju”.[5] Zīmīgi, ka vienīgā valsts, kas nav piedalījusies ziņojuma veidošanā, ir Latvija. Tas liecina, ka līdzšinējās valdības ir ignorējušas darbaspēka deficīta problēmu gan nacionālā, gan ES līmenī.

Ko piedāvā partijas?

Analizējot partiju programmas, var prognozēt, ka publiskā politika migrācijas un darbaspēka jautājumos nemainīsies. Politiķiem acīmredzot šis temats šķiet pietiekami nepopulārs, lai no tā izvairītos. Tiesa, kopumā partiju programmās ir rodamas ideālistiskas atbildes uz uzņēmēju jautājumu par darbaspēka trūkumu. Izskatās, ka partijas izvairās no atbildes tuvākajiem četriem gadiem, bet iezīmē tālāku nākotni, kur mistisks Laimes Lācis varētu atrisināt mūsu šodienas problēmas.
Emigrācijas apturēšana

Atšķirībā no iepriekšējām Saeimas vēlēšanām partiju programmās virspusēji atklājas darbaspēka aizplūšanas problēma. Partijas pauž attieksmi: “Mēs nevēlamies dzīvot valstī, kas eksportē lētas darba rokas un smadzenes” (Saskaņas Centrs), un mudina vēlētājus balsot par sevi: “Neizvēlies citu valsti. Izvēlies citu Latviju” (Saskaņas Centrs). LSDSP apsolās “veicināt visu ārvalstīs strādājošo, īpaši zinātnieku atgriešanos Latvijā, radot tam nepieciešamos darba apstākļus”. Turpretī TB/LNNK darbaspēka deficīts vispār nešķiet nozīmīga problēma, jo partija vēlas “palīdzēt aizbraukt no Latvijas” varai nelojālajiem iedzīvotājiem.

Labākais veids, kā apturēt iedzīvotāju izbraukšanu, ir algu palielināšana un ES vidējā dzīves līmeņa sasniegšana. To arī sola visas partijas: “PCTVL nodrošinās darba algu un sociālo garantiju paaugstināšanu līdz Eiropas līmenim”, “Ar LPP enerģiju, LC pieredzi un RP izpratni par reģioniem mēs 10 gadu laikā panāksim attīstītajām Rietumvalstīm līdzvērtīgu dzīves līmeni visā Latvijā”, “Jaunais laiks ir par ES standartiem atbilstošu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni”. Te nu jāatgādina, ka saskaņā ar ekonomistu prognozēm Latvijas ekonomikas tuvošanās ES vidējiem rādītājiem ir tieši atkarīga no darbaspēka piesaistīšanas. Darbaspēka deficīts ir faktors, kas var ierobežot ekonomisko izaugsmi. Ignorējot problēmu, mērķus var arī tik drīz nesasniegt.

Laimes Lāča radīšana

Laimes Lācis partiju programmās ir izglītība, zinātne un tehnoloģijas. Saskaņas Centrs “izvēlas Latviju, kas kļūst bagāta, pateicoties zināšanās un modernās tehnoloģijās balstītai dinamiskai ekonomikai”, “Tautas partijas programma īpaši uzsver zinātnes izšķirošo lomu valsts attīstībā”, “PCTVL investēs līdzekļus izglītībā”, “ZZS īpašu uzmanību pievērsīs izglītībai un atbalsta mūžizglītību kā darbaspēka resursu nodrošinājumu”, “Jaunais laiks uzplaukumu nodrošinās, veicinot konkurētspējīgas, uz zināšanām un inovācijām balstītas uzņēmējdarbības attīstību”, bet “LPP/LC nodrošinās izglītību, kas sniedz dziļas un pieprasītas zināšanas, paver plašas karjeras iespējas un veicina jaunatnes vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā”.

Izglītība, zinātne un tehnoloģijas ir jomas, kuras ir cieši saistītas ar darbaspēka un migrācijas jautājumiem. Tiesa, pat mērķtiecīgi investējot šajās sfērās, rezultāti darba tirgū atspoguļosies tikai pēc 10-20 gadiem. Tā, piemēram, Igaunija IT lielvalsts statusu ir izcīnījusi tāpēc, ka kopš neatkarības atjaunošanas neatkarīgi no valdību maiņām zinātne un tehnoloģijas bija valsts politikas prioritāte. Latvijā tikai tagad izglītība, pateicoties ES struktūrfondiem, ir politiskās dienaskārtības augšgalā. TP, Jaunais laiks, ZZS savulaik jau pārvaldīja izglītības politiku, un tas vien norāda, ka iepriekšējā darbība nav bijusi vērsta pašreizējo solījumu virzienā. Vēl jāņem vērā tas, ka tehnoloģijas no viesstrādniekiem nepasargā pat attīstās valstis. Globalizācija vēl vairāk saasina konkurenci par darbaspēku.

“Dzimstības sistēmas stimulēšana”

Partiju programmās ir arī mēģinājumi veicināt dzimstību, lai tādējādi ilgtermiņā ekonomika un sociālā politika balstītos uz vietējā darbaspēka potenciālu. Visai oriģināls ir PCTVL piedāvājums par “efektīvas dzimstības sistēmas stimulēšanu…., lai sievietes dzemdē pirmo bērnu jaunības gados”. Labējās partijas sola valsts atbalstu ģimenēm. LPP/LC deklarē, ka rūpes par ģimeni kā sabiedrības pamatvērtību ir partijas galvenā prioritāte, kam tiks palielināts finansējums. Arī Jaunais laiks apgalvo, ka “mūsu prioritāte - dzimstības uzlabošana un valsts atbalsts ģimenei”. Var diskutēt par Bērnu lietu ministrijas lietderību, ņemot vērā Labklājības un Tieslietu ministrijas, kā arī pašvaldību un bāriņtiesu funkcijas, tomēr jāatzīst, ka valsts atbalsts ir veicinājis dzimstības pieaugumu pēdējos četros gados. Tā ir neliela pozitīva tendence, ko svarīgi veicināt arī turpmāk.

Latvija ārpus ES?

Lai gan daļa ar migrāciju saistītu jautājumu ir ES institūciju kompetencē, Latvijas partijām šajā jomā nav savu interešu un iniciatīvu. Vienīgi ZZS deklarē, ka “jautājumi, kas saistīti ar imigrāciju Latvijā, tiks saglabāti valsts kontrolē”. Ņemot vērā, ka jau kopš 1997. gada Amsterdamas līguma grozījumiem migrācija vairs nav starpvaldību, bet Eiropas Kopienas ietvaros esošs jautājums, ZZS vēlme nemaz nav juridiski realizējama. Pretēji ZZS pārstāvētās valdības pasīvajai pozīcijai (skat. iepriekš) Latvija var aktīvi piedalīties diskusijās, ierosinot un aizstāvot savas intereses jaunu ES atvasināto tiesību aktu izstrādāšanā.

Secinājumi

Meklējot atbildes uz raksta sākumā izvirzītajiem jautājumiem, lielākā daļa partiju apņemas cīnīties ar pašreizējās darba tirgus situācijas sekām, nevis cēloņiem. Tas īpaši izpaužas mazo partiju programmās, kurās plaši tiek solīts “apturēt emigrāciju”. Šāds pašmērķis gan ir ārpus laika un iespējām, jo, Latvijai esot ES dalībvalstij, ir neiespējami neļaut saviem pilsoņiem izmantot brīvas pārvietošanās tiesības. Lai gan partijas izvairās no imigrācijas jautājuma, tomēr “drosmīgākie solījumi” ir pasargāt Latviju no “neeiropiešu imigrantiem” vai citādi nepieļaut imigrācijas politikas pārskatīšanu. Šāda atklātas vai slēptas partiju pozīcijas būtu pieņemamas, ja politiķi piedāvātu citas alternatīvas darbaspēka trūkuma problēmai jau tuvākajiem četriem gadiem. Diemžēl, partijas savās programmās izvairās to darīt, tā vietā solot tālāku nākotni, ko veidos inovācijas, tehnoloģijas un uz zināšanām balstītā ekonomika.

_____________________

[1] Vai Latvijai darbaspēka imigrācija? Hansabankas analītiskās diskusijas.12.06.2006.

[2] Imigrācijas politika: problēmas un perspektīvas. Latvijas Ārpolitikas institūts.2006.

[3] Vai Latvijai darbaspēka imigrācija? Hansabankas analītiskās diskusijas.12.06.2006.

[4] Centrālās Statistikas pārvaldes dati. 2005.

[5] pdf EC Second Annual Report on Migration and Integration 30.06.2006 SEC (2006) 892 (199.42 KB)

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

archya 07.09.2006 09:32
soliiit sola bet nedeva1manupraat taa censhoties kko soliit mainiit uz labo pusi unj taa ar neko nemainot deputaati jau arvien vairaak pamudina un netieshaa veidaa liek pamest LV unj arii citaas valstiis tach par to kkaa uzzina unj ta jau imigranti arii plosaas unj nesas uz LV jo zina ka te jauvel nav visa politika unj ierobezhojumi savesti kaartiibaa taaka vinji var mieriigi braukt uz LV unj straadaat te nelegaali jo daudziem pat paveicas taa ka vinjus pienjem kaa LV pilsonjus nevis nlegaalus imigrantus!!nju tas taa njo manas pieredzes!

PS.ja kaads grib par to padiskutet raxtat uz e-meilu archya15@inbox.lv

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Dacei A. 25.08.2006 17:15
Dace A: Protams, ir jādomā par to, kuros sektoros un cik daudz cilvēku mums nepieciešams (daļēji arī atbildot uz jūsu minēto problemātiku par latvisko vidi) bet to mēs paši (Latvija) varam nolemt.

Pilnīgi piekrītu - darba tirgus piedāvājums un pieprasījums tādā nelielā valstī kā Latvija ir gluži pārskatāms, un noteikti ir pelnījis rūpīgu izpēti. Valsts agjentūras, ja ir pietiekami precīzi dati par vakancēm ilgākā laika posmā, var mēgjināt prognozēt, pēc kādiem speciālistiem būs pieprasījums un var attiecīgi plānot resursus izglītības sistēmai. Valsts var arī popularizēt tādus darba un darbinieku meklēšanas resursus kā CVOnline un WorkingDay - prasmīgs uzņēmuma cilvēkresursu vadītājs tur varēs allaž sameklēt piemērotus kandidātus ļoti dažādām vakancēm - kaut vai pārpērkot esošos speciālistus. Arī jauniešu un pieaugušo tālākizglītības un profesijas izvēles konsultēšanā (t.s. prof-orientācijā) ir lielas neizmantotas rezerves.

Un, protams, mani iepriecina mūsu kopīgā atziņa, ka Latvijai ir jābūt iespējām suverēni lemt, kādu imigrācijas politiku izvēlēties. Mūsu priekšstati par optimālu imigrācijas politiku var būt atšķirīgi, bet patiesība Latvijas politiskajā procesā jau veiksmīgi lauž sev ceļu. Un tad varēsim būt rosīgi savas laimes kalēji, nevis pasīvi gaidīt, ka no ārzemēm mūs brauks izpestīt Laimes Lāči daudzo imigrantu personā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Aleksim 25.08.2006 15:50
Nē, Aleksi, es ne apzināti, ne neapzināti negatavoju Latviju nekādai tālākai izglītības sistēmas degradācijai utt. Gluži pretēji, es uzskatu, ka tas ir skandāls, ka nav pietiekami daudz skolotāju, ka ir šie 40% no bezdarbniekiem, kas var atgriezties darba dzīvē veiksmīgi. Protams, šajos procesos ir valsts atbildība, arī alkoholisma utt apkarošanā, lai pēc gadiem mums vairs nav tāda situācija, kāda ir šobrīd. Tāpat skaidrs, ka ir nenormāli, ja skolās nepietiek visu priekšmetu pasniedzēju, jo valstij ir jāgarantē labs izglītības pamats. Ar to visu valstij ir jāstrādā, bet ne tikai. Mēs katrs taču arī kaut ko varam darīt lietas labā, mēģinot motivēt no darba ritma izkritušos, mēģinot atturēt līdzcilvēkus no negatīviem pieradumiem, spiest valdību domāt par risinājumiem, piemēram, skolotāju trūkuma problemātikā. (Man šajā sakarā radās jautājums kāpēc par to sāk runāt tik tuvu pirms skolas gada sākuma? uz kādu brīnumu cerēja tās skolas, ja par to agrāk medijos nerunāja? kas ir noticis ar tiem skolotājiem? vai tiešām visi lasa sēnes Īrijā?)

Taču visi šie procesi (situācijas uzlabošana skolās, bezdarbnieku motivācija, darbs ar tām riska grupām) nenesīs augļus uzreiz. Uzlabojums varētu būt pēc vairākiem gadiem. Taču darba rokas trūkst šobrīd un, kā teikts arī šajā rakstā minētajos pētījumos, tās turpinās trūkt arī nākotnē pie šādiem aizbraukšanas tempiem, utt. Protams, ir jādomā par to, kuros sektoros un cik daudz cilvēku mums nepieciešams (daļēji arī atbildot uz jūsu minēto problemātiku par latvisko vidi) bet to mēs paši (Latvija) varam nolemt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Dacei A. 25.08.2006 13:42
Jums ir taisnība, ja sakāt, ka imigrācija var būt arī attīstību veicinošs faktors. Dažās situācijās un dažās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā un Īrijā tā lielā mērā ir noticis - neraugoties uz šķidro spridzeklīšu terorisma krīzēm un dažiem grautiņiem. Bet Jūs nekur nepieskaraties jautājumam - kādam jābūt latviešu procentam, lai varētu šeit noturēt valsts valodu un latvisko vidi? Jūs un es, iespējams, strādājam drusku priviligjētā vidē starp izglītotiem profesionāļiem. Mums bieži ir izvēle lietot to vai citu valodu. Daudzi no mūsu cittautu kolēgjiem latviski iemācās, jo viņi vispār ātri visu ko mācās. Bet mēs neesam vienīgie Latvijas apdzīvotāji...

2002.gadā Francijā notika prezidenta vēlēšanas un Žana Marie Le Pen'a kandidatūra ieguva 5.5 miljonus vēlētāju balsu. Vai Francijas valdībai tagad ir liela rīcības brīvība priekš "affirmative action" (pozitīvā diskriminācija un/vai citi imigrantu integrāciju veicinoši pasākumi pēc anglosakšu zemju labākajiem paraugiem), neriskējot ar to, ka Le Pena atbalstītāju skaits vēl vairāk pieaugs? Francijā pirmās un otrās paaudzes imigrantu ir ap 10%, kurpretī Latvijā - ap 25%. Varbūt mūsu cilvēki ir liberālāk domājoši un pārtikušāki? Vai Latvijas politiskā kultūra ir demokrātiskāka, senāka un stabilāka? Latviešu valodas pozīcijas drošākas nekā franču valodas pozīcijas Francijā?

Kamēr neesam uz šiem jautājumiem godīgi atbildējuši - runāt par imigrācijas potenciālajiem labumiem būtu pašapmāns. Pirmais jautājums - cik daudziem etniskajiem latviešiem ir jādzīvo Latvijā un tās lielajās pilsētās, lai latviešu valoda varētu normāli funkcionēt visās dzīves jomās un tās valstiskais statuss būtu nepārprotams?

DaceA: Manuprāt, no valsts ekonomiskās attīstības viedokļa svarīgi ir apzināties, ka iebraucēji ir nepieciešami, lai šo attīstību nodrošinātu (neapdraudētu dēļ darba roku trūkuma, skat. manus iepriekšējos komentārus).

Daži uzņēmēji tiešām ir skaļi žēlojušies - t.sk. "Liepājas metalurgs" vēlas izmantot imigrantu darbaspēku. Jūs rakstāt, ka "tikai 40% no bezdarbniekiem veiksmīgi var atgriezties darba dzīvē, pārējie ir riska grupas vai nekvalitatīvi resursi". Nezinu, cik ir tālredzīgi vienu Latvijas iedzīvotāju grupu nokristīt par "nekvalitatīviem resursiem", atmest ar roku viņu izglītošanai, bet cerēt ievest kvalitatīvākus resursus no citurienes. Ja mēs šādi izturamies pret cilvēkiem, tad drīz mums būs arvien vairāk "nekvalitatīvo resursu". Jūs droši vien esat lasījusi, ka vairākās Latvijas skolās trūkst priekšmetu skolotāju (fizikā, matemātikā, informātikā, angļu valodā); Rīgas Centra humanitārā vidusskola apsver nepieciešamību no 1.septembra nemācīt fiziku. Valsts nevēlas pildīt savus pienākumus pat pret tiem nedaudzajiem bērniem, kuri neatkarīgas Latvijas apstākļos tomēr ir piedzimuši un uzauguši. Runāt par imigrāciju šādā situācijā ir pilnīgs cinisms - tāpat kā par eitanāzijas labumiem tur, kur vairs normāli nedarbojas medicīnas sistēma.

Vienīgā konsekventā nostāja šādā situācijā ir sociāldarvinisms - vecāki paši vainīgi, ja nevar bērnus sūtīt privātskolā, kur ir fizikas skolotājs. Un, varbūt, eigēnika - ja "riska grupu un nekvalitatīvo resursu" valstī saviešas par daudz, tad tos tā vai citādi fiziski iznīcināsim - ja ne gluži gāzes kamerās, tad vismaz ar narkotirgotāju, noziedzīgu bandu vai nacistu vigilantu rokām. Nepievilcīga, toties godīga ideologjija.

Dace A. Fakts, ka es neraugos uz iebraucējiem kā uz negatīvu parādību, neizslēdz faktu, ka es domāju par latvisko vidi, taču par tādu latvisko vidi, kurā dzīvo dažādas kultūras, un skan arī dažādas valodas, jo manuprāt, ne jau tas, kādā valodā runā, ir noteicošais.

Es līdz šim domāju, ka latviskās identitātes pamatā ir latviešu valoda. Vide, kur skan dažādas valodas vai vēl trakāk - kur "nav noteicošais, kādā valodā runā" NAV latviska pēc definīcijas. Latvieši nav ebreji, kuru identitāti nosaka radniecība pa mātes līniju vai gadu tūkstošiem veca religjija. Viņi tiešām var aizstāt vienu valodu ar otru un nezaudēt savu identitāti. Bet cik latviska var būt vide lielo pilsētu skolās, ja to pārslogotajiem skolotājiem būs masveidā jāstrādā ar bērniem, kuru gjimenēs latviski nerunā? Varbūt priekš imigrantiem būtu labāk veidot īpašas jauno minoritāšu skolas, lai vismaz uz brīdi latviešu bērnus izolētu no integrācijas problēmām? Krievu skolu integrācija jau ir ievesta strupceļā - dažiem integrētājiem gribas veikt jaunus, drosmīgus eksperimentus.

Man diemžēl jāsecina, ka Jūs, Dace, ar šķietami liberāliem un attīstības argumentiem apzināti vai neapzināti gatavojat Latviju tālākai izglītības sistēmas degradācijai un neofašisma politiskai stiprināšanai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Aleksim 25.08.2006 11:51
Nezinu, man liekas, ka ir ļoti vērtīgi, ka pāris dienas mēnesī darba vietā ir iespēja runāt svešvalodā, jo tādā veidā tā tiek uzturēta labā līmenī.

Sakot, ka jaunie imigranti būs es domāju tieši to - ka viņi būs nevis, ka te būs masu ieplūšana, bet, ka principā iebraucēji būs. Tā tam arī vajadzētu būt, jo Latvija ir ES valsts, un, pat ja šobrīd nabadzīgākā, tad pēc gadiem 5-10 tas jau vairs tā nebūs. Taču ne jau tas ir tas galvenais. Manuprāt, no valsts ekonomiskās attīstības viedokļa svarīgi ir apzināties, ka iebraucēji ir nepieciešami, lai šo attīstību nodrošinātu (neapdraudētu dēļ darba roku trūkuma, skat. manus iepriekšējos komentārus). Tāpēc es arī aicinu izvērtēt aktīvu viesstrādnieku uzaicināšanas iespējas un šo iebraucēju integrācijas modeļus. Var būt runa par darbu konkrētos sektoros, uz noteiktu laiku, ar obligātiem valsts subsidētiem valodu kursiem, utt - kā tas ir noticis citur Eiropā (ne visur ļoti veiksmīgi, bet kā jau rakstā minēts - EK šobrīd aktīvi nodarbojas ar labo prakšu un metožu apkopošanu, tātad, Latvijai ir iespēja definēt savas intereses šajos jautājumos, mācoties no tā, kā iebraucējus uzņēmušas citas valstis).

Kad es runāju par latvisko vidi, es tiešām domāju, ka to uztur visi šeit dzīvojošie vienā vai otrā veidā, tai skaitā mēs ar jums šeit. Fakts, ka es neraugos uz iebraucējiem kā uz negatīvu parādību, neizslēdz faktu, ka es domāju par latvisko vidi, taču par tādu latvisko vidi, kurā dzīvo dažādas kultūras, un skan arī dažādas valodas, jo manuprāt, ne jau tas, kādā valodā runā, ir noteicošais. Manu paziņu vidū ir šeit jau ilgi dzīvojoši ārzemnieki, kas ir gājuši latviešu valodu kursos (pašu intereses dēļ) un prot sazināties sadzīviskās un ne tikai situācijās. Tomēr kad mēs runājam par politiskiem procesiem Latvijā (kas viņus interesē, jo viņi Latviju uzskata par savu mājas vietu) mēs runājam angliski... vai tas degradē latviešu vidi? es nedomāju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - Dacei A. 24.08.2006 20:11
DaceA: Tātad, jūsuprāt, saulaina nākotne sevī ietver tīru un latvisku vidi, kur nevienam ar nevienu nav jārunā krieviski vai angliski?

Viss ir labs ar mēru. Krievu, angļu vai jebkuras citas svešvalodas ir normāla lieta, ja tajās sazināmies ar klientiem vai ārzemju partneriem. Toties ir ļoti slikti, ja mums tajās ir jārunā ar mūsu vietējiem kolēgjiem un līdzpilsoņiem. Piemēram, mēs savā darbavietā (starptautisks tehnologjiju uzņēmums) reizēm noturam iekšējās mācības. Retas ir tās reizes, kad varam šajās nodarbībās runāt latviski, jo allaž atrodas kāds krievvalodīgs kolēgjis, kurš palūdz pāriet uz angļu valodu, kas skaitās darba valoda mūsu uzņēmumā. Protams, darbā darba intereses ir pirmajā vietā un man nav problēmu uztaisīt PowerPoint bildes angliski un pat dažas dienas mēnesī runāt angliski kaut no rīta līdz vakaram, bet tā, manuprāt, nav normāla dzīves kvalitāte - es atrodos savā zemē un it kā visi apkārt ir vietējie. Turklāt viņiem visiem ir augstākā izglītība, laba angļu valoda un iemaņas darbā ar informāciju. Citās nozarēs situācija ar latviešu valodas prasmēm varētu būt vēl bēdīgāka. Valsts, protams, var domāt, kā iebraucējus integrēt, un valstij vēl ilgi būs par to jādomā. Jo iebraucēju (pirmās un otrās paaudzes imigrantu) Latvijā ir vismaz pusmiljons (nepilsoņi plus nesen naturalizētās personas). Vai mums ar šo pusmiljonu pagaidām nepietiek?

DaceA: Viņi šeit ne tikai maksās nodokļus un dzīvos (uzturēs iekšējo patēriņu kādā līmenī), bet BŪS, jo viņi arī ir cilvēki!!!

Nesapratu. Manuprāt, jaunu imigrantu būs niecīgs skaits. Iemeslus minēju augstāk. Protams, ka visos gadījumos ir runa par cilvēkiem. Cien. Dace, ir kaut kur jāprot apstāties - mūsu valsts ir priekš Eiropas mērogiem reti apdzīvota, bet tās kapacitāte uzņemt imigrantus ir tuva nullei tieši mūsu īpatnējās etniskās situācijas dēļ. Varbūt Jūs dzīvojat citā realitātē - piemēram, iežogotā villā pie Baltezera un bērnus sūtiet privātskolā. Vai arī "atvērtās sabiedrības" dogmas ir būtiskākas par veselo saprātu?

DaceA: Manuprāt, latvisku vidi uzdevums ir uzturēt mums pašiem

Kas tie "mēs paši"? Vai Jūs te domājat visus Latvijas pilsoņus?
Daudzi cilvēki, protams, vēl nav zaudējuši patriotisku ideālismu, viņi cenšas uzturēt latvisko vidi, māca latviešu valodu un citādi palīdz integrēt savus līdzpilsoņus, bet arī viņiem var nolaisties rokas, ja imigrācijas slūžas kāds atkal palaidīs vaļā. Latviskai videi pirmkārt ir vajadzīgi latvieši - nu vismaz drošs vairākums (nevis knapi 40-43% kā pašlaik Rīgā). Ir naivi iedomāties, ka latviskumu mūsu vietā uzturēs citi - krievvalodīgie skolotāji un vidusskolēni savās reformētajās mazākumtautību skolās, imigranti, utml. Ja latviešu valoda arvien vairāk tiek izspiesta no publiskās sfēras un darba vietām un paliek tikai gjimenēs, tad zūd ticība mūsu valstij un var pastiprināties latviešu emigrācija uz ārzemēm. Jo viņiem visviens vairs nav latviskās vides, ko varētu zaudēt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Aleksim 24.08.2006 18:25
Tātad, jūsuprāt, saulaina nākotne sevī ietver tīru un latvisku vidi, kur nevienam ar nevienu nav jārunā krieviski vai angliski? Manuprāt, latvisku vidi uzdevums ir uzturēt mums pašiem, un valstij ir jādomā par to, kā iebraucējus integrēt, liekot iet latviešu valodu kursos, iesaistot viņus vietējā vidē, lai nerodas tādi getto kā Francijā vai citur... Viņi šeit ne tikai maksās nodokļus un dzīvos (uzturēs iekšējo patēriņu kādā līmenī), bet BŪS, jo viņi arī ir cilvēki!!!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis - DaceA 24.08.2006 18:07
DaceA: Tas nozīmē, ka darba spēka trūkuma dēļ mums saulaino nākotni var nākties gaidīt dikti ilgāk, vai arī sagaidīt ne tik saulainu nākotni kāda tā varētu būt, ja no valsts nebrauktu prom tāds skaitlis iedzīvotāju, un ja valsts domātu par to, kā darba roku trūkumu aizstāt ar viesstrādniekiem.

Varbūt labāk nekādu saulainu nākotni negaidīt, bet censties normāli dzīvot? Darba tirgus pieprasījums Latvijā šobrīd ir tāds, ka imigranti pirmkārt ieplūdīs neeksportējamu pakalpojumu nozarēs (tirdzniecība, būvniecība, ēdināšana). Tie nebūs kvalificēti imigranti, kuri palielinātu darba efektivitāti un kāpinātu Latvijas eksporta potenciālu - tādi labāk izvēlas pārtikušākas valstis. Vienkāršā cilvēka "ieguvums" būs pārslogota izglītības un veselības aprūpes sistēma, nedrošība uz ielas, nepieciešamība vēl biežāk nekā tagad ar darba kolēgjiem runāties krieviski vai angliski. Vienalga, vai viesstrādnieki būs no bijušās PSRS vai kādām citām valstīm, būtu absurdi pieņemt, ka viņi šeit palīdzēs uzturēt latvisku vidi. Savukārt veikalu un būvfirmu īpašnieki kļūs vēl bagātāki un joprojām dzīvos drošībā. Priekš kam mums tāda "saulaina nākotne"?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

DaceA - Aleksim 24.08.2006 17:03
Tas, ko autors ir domājis ar laimes lāča gaidīšanu, ir domāts nevis par indivīda darba atrašanu un profesionālo izaugsmi, bet gan valsts darbību šajā jomā, lai veicinātu izglītību par IT un IT izmantošanu (tas ir tas, ko jūs pieminat Gudeles sakarā). Var jau būt, ka latviešu IT nav sliktāki par igauņiem, bet tad kāpēc igauņiem ir Skype, bet latviešiem nav?... vai tur nav arī valsts politikas nopelns?

Runājot par valsts politiku darba spēka un imigrācijas/ migrācijas jautājumos, manuprāt, autora kritika par partiju programmām ir vietā. Visi sola nodrošināt ekonomisko izaugsmi un saulaino nākotni, bet nedomā par to, kā to sākt nodrošināt jau šodien, ja darbaspēks brauc prom, darba rokas trūkst, un tas nozīmē, ka ekonomiskā izaugsme ir apdraudēta. Tas nozīmē, ka darba spēka trūkuma dēļ mums saulaino nākotni var nākties gaidīt dikti ilgāk, vai arī sagaidīt ne tik saulainu nākotni kāda tā varētu būt, ja no valsts nebrauktu prom tāds skaitlis iedzīvotāju, un ja valsts domātu par to, kā darba roku trūkumu aizstāt ar viesstrādniekiem. Par iekšējo rezervu izmantošanu pati valsts nesen nākusi klajā ar pesimistiskiem rādītājiem - ka tikai 40% no bezdarbniekiem veiksmīgi var atgriezties darba dzīvē, pārējie ir riska grupas vai nekvalitatīvi resursi. Par tehnoloģiju izmantošanu darba roku aizvietošanā pesimistiski izsakās arī paši uzņēmēji, tai skaitā par šādu investīciju atdevi tik mazā tirgū kā Latviju. Un te, starp citu, ir vēl viens ekonomisks fakts = tas, ka Latvijā paliek arvien mazāk iedzīvotāju (jo daudzi brauc prom, bet vietā darba roku nav) nozīmē, ka samazinās ne tikai nodokļu maksātāju skaits, bet arī patērētāju skaits. Latvietis, kas strādā Londonā, tur maksā nodokļus, tur ēd maizi, tur maksā par īri, tur izklaidējas, tātad, iegulda Lielbritānijas labklājībā. Jo vairāk mutes, ko pabarot, jo vairāk maizes cepējas nepieciešamas. Tādā veidā rodas jaunas darba vietas Lielbritānijā, un tās iet secen/ nerodas Latvijā, jo, kā jau teicu, iedzīvotāju/ patērētāju skaits samazinās, līdz ar to arī pieprasījums pēc patēriņa samazinās. Protams, var jau teikt, ka daļēji šo procesu kompensē ārzemēs dzīvojošo sūtītā nauda ģimenes locekļiem, vai viņu pašu ierašanās Latvijā uz Ziemassvētkiem... bet tas nebūt nav tik daudz, cik varētu būt, ja aizbraukušā latvieša vietā strādātu, ēstu, izklaidētos, kāds cits, piemēram, rumānis vai bulgārs.

Ko par to visu domā partijas? Acīmredzot, pēc programmu analīzes, ne īpaši daudz. Solīt ekonomisku izaugsmi, algu kāpumu, utt, ir viegli. Kā nodrošināt ekonomisku izaugsmi ar darba roku trūkumu, tur jau vairs ar saukļiem vien nepietiks. Viens variants - viesstrādnieku uzaicināšana, bet tas, protams, pirms vēlēšanām ir ļoti jūtīgs jautājums, kura cilāšana politiķiem ir nevēlama (jo draud ar nepieciešamību nākt klajā ar nepopulāriem paziņojumiem).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 23.08.2006 01:22
I. Indāns: Laimes Lācis partiju programmās ir izglītība, zinātne un tehnoloģijas.

Kāds tur laimes lācis?! Ja Ivars Indāns labi programmēs valodās C++ vai Java, tad viņu bez grūtībām pieņems darbā kādā Latvijas IT uzņēmumā (Exigen Latvija, Microlink, Tieto Enator/Alise, Accenture). Turklāt jau pēc īsa brīža maksās oficiālu algu vismaz 400-500 lati - t.i. I.Indāns būs starp 5% augstāk apmaksātajiem profesionāļiem Latvijā, varēs ņemt kredītu par dzīvokli un viņam nevajadzēs braukt uz Īriju. Vai visiem Latvijas jauniešiem pietiks šāda veida darbu? Droši vien, ka jā - Latvijas IT ražošanas izmaksas ir tikai ap 10-30% augstākas nekā Indijā, toties mēs esam tanī pašā laika joslā, viegli sasniedzami ar lidmašīnu, ar līdzīgu kultūru kā Rietumeiropas pasūtītājs. Indijā šajā nozarē strādā simtiem tūkstošu cilvēku. Mums pietiktu ar mazu daļu no tā. Arī, ja kādreiz masveidīgākie IT darbi aizceļos uz Austrumāzijas valstīm, cilvēki ar labām informātikas prasmēm varēs atrast dažādus citus darbus un samērā viegli nomainīt kvalifikāciju uz jebkuru citu "knowledge worker" specialitāti, kā tas jau noticis attīstītajās rietumvalstīs.

IT nozari es minēju tādēļ, ka atšķirībā no citām augsto tehnologjiju nozarēm (molekulārbiologjijas, utml.) to apgūšanai vajadzīgas samērā pieticīgas investīcijas. Pilns komplekts maksā ap 500 Ls plus brīvais laiks - nopēc datoru un pāris grāmatas, un sāc gatavoties Microsoft vai Sun sertifikācijas eksāmeniem. Indijā cilvēki tā arī dara - nodarbojas ar pašmācību, reizēm maksā privātskolotājiem un konsultantiem. Latvijā daudzi jaunieši vienkārši ir par slinku. Nekāds lielais konkurss uz IT studiju vietām te arī nav - lai gan šīs nozares beidzējiem ir garantēta dienišķā maize. Tur nav vainīgas atsevišķās politiskas partijas vai valsts politika, bet mūsdienu cilvēka daba - arī daudzu rietumvalstu jaunatne studē eksaktās zinības mazāk nekā tas būtu labi priekš viņu valsts ekonomikas; programmētāji un laboranti tur bieži vien ir ķīniešu un indiešu imigranti.

I. Indāns: Tiesa, pat mērķtiecīgi investējot šajās sfērās, rezultāti darba tirgū atspoguļosies tikai pēc 10-20 gadiem. Tā, piemēram, Igaunija IT lielvalsts statusu ir izcīnījusi tāpēc, ka kopš neatkarības atjaunošanas neatkarīgi no valdību maiņām zinātne un tehnoloģijas bija valsts politikas prioritāte.

Vai tiešām būtu vajadzīgi 10-20 gadi, lai iemācītos labi programmēt modernā objektorientētā valodā? Nekā tamlīdzīga - to var izdarīt 3-4 gados, ja cilvēkam ir matemātiska sagatavotība vidusskolas kursa apjomā. Igauņu programmētāji, protams, ir labi (igauņiem ir Skype un daži citi slaveni projekti), bet nevar teikt, ka viņu pamatmasa būtu galvastiesu pārāka par mūsu programmētājiem. Igaunijas valsts prioritāte bija ne tikdaudz IT ražošanas attīstība, cik dažādu dzīves jomu datorizācija un Interneta pieejamība - t.i. J.Reira un I.Gudeles vietā tur darbojās drusku sakarīgāki cilvēki (Tam ar programmēšanas prasmēm, protams, ir zināms sakars, bet ne jau katrs, kam pieejams Internets, kļūst par IT profesionāli.)

I. Indāns: Vēl jāņem vērā tas, ka tehnoloģijas no viesstrādniekiem nepasargā pat attīstās valstis.

Nevajag melot - Japānā praktiski nav viesstrādnieku. Vai I.Indāns tiešām neapzinās, ka runas par imigrantiem šeit ir pilnīgs nonstarter. Ievērojamos apmēros imigrācija būtu pašnāvība gan politiskam spēkam, kas to ierosinātu, gan arī nāvesspriedums latviešu tautai. Izeja no demogrāfiskās krīzes ir ļoti vienkārša: Vai nu jaunieši te pietiekamā skaitā iegūs kārtīgu izglītību un noturēs speciālistu kritisko masu, kas vajadzīga modernajai ražošanai, vai arī te būs ražošanas sašaurināšana, investīciju bēgšana no Latvijas, pensionēšanās vecuma palielināšana un sociālo pabalstu samazināšana. Tās ir vienīgās divas alternatīvas mūsu paaudzes dzīves laikā. Atcerēsimies, ka Rīgā joprojām latviešu ir mazākums... Es neesmu nacionālradikālis, bet man drošība uz ielām un latviska vide tomēr šķiet vērtīgākas nekā superpeļņa dažu būvfirmu un lielveikalu tīklu īpašniekiem. Ja I.Indāns ir tā noilgojies pēc imigrantiem - viņš kā ES pilsonis var brīvi pārvietoties uz attiecīgām Parīzes vai Amsterdamas priekšpilsētām.

Saistītie raksti

Partiju programmas politika.lv