Labs pilsonis - miris pilsonis 23

Kolektīvas akcijas nebūt nav kaut kas a priori aizdomīgs. Tās uzreiz pēc referendumiem un vēlēšanām ir vislabākais veids, kā saklausīt balsi, ko Satversme dēvē par “Latvijas tautu.”

Iesaki citiem:



Dažreiz krīze ir pozitīva parādība. Krīzes laikā ietekmīgi ļaudis sāk paust tādas domas, ko citkārt bloķētu nojausma par piedienīgas izpausmes robežām. Stresa situācijā psiholoģiskie aizsargmehānismi ir vāji, tāpēc amatpersonu teiktais vairāk atspoguļo viņu patieso domāšanas veidu. Un domāšanas veidam ir liela nozīme — tas palīdz izskaidrot un prognozēt amatpersonu rīcību.

Šī raksta tapšanu pamudināja Saeimas priekšsēdētāja, Valsts prezidenta un LTV 11.janvāra raidījuma De facto publiskā reakcija uz 13.janvāra protesta pasākumu sagatavošanu. Mans pieņēmums ir tāds, ka šie izteikumi nav tikai atsevišķas epizodes, bet atspoguļo plašākas sakarības “varas” attieksmē pret suverēnās varas nesēju — tautu —, kolektīviem pasākumiem, politisku protestu dalībniekiem un politisko konkurenci.


Bailēs no suverēna

Satversmes 2. pants paredz, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Saturiski šis pants ir nenoteikts, proti, par to ir iespējas stundām garas tiesībfilozofiskas diskusijas. Taču pat vēl svarīgāk par teorētiskiem apsvērumiem ir noskaidrot, kā šo suverēno varu saprot šobrīd ietekmīgi politiķi.

Savā publiskajā reakcijā uz 13.janvāra akciju Latvijas otrā svarīgākā amatpersona Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) pamanījās nonicināt visus ietekmīgākos nevardarbīgos politikas ietekmēšanas instrumentus, kas varētu būt Latvijas tautas (suverēna) rīcībā: masu protesta pasākumus, referendumus un ārkārtas vēlēšanas, tos raksturojot kā haosu, kas “beigtos ar sacensību populistisku solījumu došanā[ 1 ].“

Ko tad suverēns drīkst darīt? Neko daudz vairāk kā piedalīties politiķu viegli kontrolējamās un salīdzinoši reti rīkotajās regulārajās vēlēšanas. Loģika ir šāda — vēlēšanu starplaikā patiesais “boss” ir vēlētas amatpersonas, un, kamēr tās brīvprātīgi neatteiksies strādāt (piemēram, nenākot uz sēdēm), jebkādi mēģinājumi lēmumu pieņemšanā iesaistīt “nominālo suverēnu” ir populisms, bezatbildība un opozīcijas musināta rīcība. Citiem vārdiem — cienītā Latvijas tauta, Jums būs būt par suverēnu reizi četros gados, bet starplaikā — rokas nost no Saeimas!

Manuprāt, tieši šāda suverēnās varas nesēja izpratne rada lielu šoku politiskajām amatpersonām brīžos, kad abstraktais Satversmes 2. panta suverēns negaidīti materializējas konkrētos protesta pasākumos, vai nu tie būtu piketi vai referendumi. Pārāk daudzi politiķi jūtas komfortabli ar “cilvēkiem parastajiem” tikai tad, ja viņi parādās kā:

a) “elektorāts” priekšvēlēšanu stratēģijās vai

b) “respondenti” socioloģiskajās aptaujās.

Bet nekādā gadījumā, ja tie ir acīm redzami dzīvi cilvēki, kas klātienē pārmet politiķim viņa sliktos darbos. Tieši šis šoks no daudzu dzīvu un niknu cilvēku klātbūtnes pie Saeimas 2007.gadā, manuprāt, bija galvenais motīvs Aigara Kalvīša (TP) valdības krišanai. Un tik asu reakciju tagad izraisa bailes no “suverēna otrreizējās atnākšanas”.


Pretvalstiskie aicinājumi: sajukums galvās

Dzirdot televīzijā Valsts prezidenta Valda Zatlera viedokli, ka aicinājumi gāzt valdību ir pretvalstiski un vainīgie jāsauc pie atbildības, es domāju, ka esmu pārklausījusies. Taču vēlāk pārliecinājos[ 2 ], ka visu esmu dzirdējusi pareizi. Ja V. Zatlers nav vienkārši publiski pārteicies vai nepareizi formulējis savu domu, tad valsts augstākās amatpersonas galvā ir iestājies sajukums. Nav itin nekā nosodāma, kur nu vēl krimināli sodāma aicinājumos gāzt valdību. Tā ir absolūti normāla politiska prasība, uz kuru tiesības ir ikvienam. Ir ļauts pat aicināt grozīt valsts iekārtu, vienīgi aizliegts propagandēt vardarbību šo mērķu sasniegšanai.

Esmu pārliecināta, ka daudzi Latvijas politiķi šo niansi nesaprot. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijā nav bijušas ārkārtas vēlēšanas. Manuprāt, tas Latvijas deputātu apziņā ir iedēstījis kādu neveselīgu domu — ka pēc vēlēšanām viņi ir simtpersonisks, ekskluzīvs Latvijas Republikas kā valsts iemiesojums, un vara viņiem “pienākas” uz nākamajiem četriem gadiem. Nav brīnums, ka no šāda skatpunkta katra spēcīgāka pret deputātiem/valdību vērsta kritika tiek uztverta kā pretvalstiska. Kā citādāk, ja valsts tiek izprasta kā Saeimā uz četriem gadiem ievēlēto partiju deputātu un viņu tālāk iecelto amatpersonu kopsumma?


Protestētājs kā drošībnieku ienaidnieks?

11.janvāra raidījumā De facto tika atstāstīts, acīmredzot, tiesībsargājošo iestāžu vērtējums par vislielākajiem drošības riskiem 13.janvāra pasākumos. Šo izvērtējumu varētu rezumēt šādi: jebkurš sapulces dalībnieks, bet sevišķi lauku iedzīvotāji un pusaudži, ir potenciāls drauds sabiedriskajai kārtībai. Tātad policija sapulces dalībniekus uztver nevis kā pilsoņus, kuru vārda brīvība ir jāaizsargā no iespējami plānotām provokācijām pret pasākuma sekmīgu norisi vai pasākumā ieklīdušiem huligāniem, bet aplūko kā aizdomīgu, potenciāli agresīvu un tādēļ arī pēc iespējas ierobežojamu pūli. Citiem vārdiem — policija draudu saskata protestētājos, nevis provokāciju vai huligānisku akciju organizētājos, kas var kaut kādu iemeslu dēļ mēģināt viņus atturēt no pilsoniskā viedokļa paušanas.

Taču pret pasākumu vērstas provokācijas gan ir iespējamas, un to diezgan ticami apliecina interneta blogs, kurā 13.janvāra pasākuma dalībnieki tika aicināti uz vardarbību. Šādai rīcībai nespēju iedomāties citu iemeslu kā vien mēģinājumu diskreditēt visu pasākumu vai izprovocēt agresīvu grautiņu, kam nav sakara ar demonstrācijas tēmu. Starp citu, prezidentam nav taisnība, paziņojot, ka par kārtību pasākumā ir atbildīgi tā organizētāji. Aizsargāt protestu dalībnieku demokrātiskās tiesības uz vārda brīvību pret iespējamām provokācijām ir drošības dienestu pienākums.


Stigma par kolektīviem pasākumiem

Atgādinot vēsturi, ir vērts atsaukt atmiņā kaut vai atslēgvārdus 13.janvāra pasākuma raksturošanai 11.janvāra raidījumā De Facto. Es ātrumā pierakstīju šādus: opozīcija, populisms, piedzērušies, iracionāli, pūļa varā, nespēs kontrolēt, lavīnveidīgs, eksplozija. Un tas viss dramatiskas video montāžas pavadībā, kur divi no personāžiem, ko rādīja kadros, bija Staļins un Hitlers. Sižetā nebija sniegts ne rīkotāju, ne potenciālo pasākuma dalībnieku viedoklis. Grūti prognozēt, kāda būs šī sižeta ietekme uz 13.janvāra pasākuma apmeklētību, taču nav nekādu šaubu, kāds bija sižeta veidotāju un redakcijas nolūks.

Taču mani šī sižeta sakarā īpaši ieintriģēja nedaudz plašāki jautājumi, proti, — kā nākas, ka Latvijā kolektīvu pasākumu piesaukšanai izveidojusies negatīva nokrāsa? Un kāpēc šāda pasākuma dalībnieki ne tikai šajā sižetā, bet arī citos kontekstos tiek uztverti kā “pūlis”?

Galu galā vēsturiski kolektīvi pasākumi ir bijuši ne tikai ar mīnusa, bet arī plusa zīmi, piemēram, Gandija nevardarbīgā cīņa Indijā, pilsonisko tiesību kustība ASV, vides aizstāvju protesti, trešā atmoda Latvijā. Kolektīvas akcijas nebūt nav kaut kas a priori aizdomīgs. Tās uzreiz pēc referendumiem un vēlēšanām ir vislabākais veids, kā saklausīt balsi, ko Satversme dēvē par Latvijas tautu. Publiska protesta laikā var dzimt gluži racionālas prasības, kā arī līdzdalība palielina cilvēku interesi par politiku un motivē piedalīties vēl. Kamēr protesti notiek demokrātijas un cieņas pret cilvēktiesībām vārdā, tā ir viennozīmīgi atbalstāma politiska aktivitāte.

Nobeigumā daži vārdi par 13.janvāri kā politiskās cīņas ieroci. Nav nekādu šaubu, ka opozīcijas partijas šo pasākumu organizē vai atbalsta ar mērķi gūt lielāku politisku atbalstu. Bet tā arī ir opozīcijas misija demokrātiskā valstī — uzklausīt to cilvēku viedokļus, kas nav apmierināti ar valdošo partiju īstenoto politiku, šos cilvēkus mobilizēt, formulēt politiskās prasības un cīnīties par to īstenošanu. Bez tam publisku akciju organizēšana ir komunikatīvi daudz pilnvērtīgāks aģitācijas paņēmiens nekā, teiksim, politiskās reklāmas. Atšķirībā no reklāmu zombējošās ietekmes, protesta pasākumos cilvēkiem ir iespējas gan paust savu viedokli, gan arī uzklausīt citu cilvēku skatījumus.

_______________________

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (23) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
josephu share

I think additional updates and can be returning. I actually have filtered for qualified enlightening substance of this calibre in the course of the past varied hours. Kunjungi Website

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vikkijo 20.01.2009 11:50
Tiesi ta, teksta nosaukuma ir daleja taisniba :)) atceraties to puisi, kas cieta 13 janvari (http://www.mixnews.lv/ru/society/news/2009-01-15/16387), nu luk, tagad vins dos interviju radiobaltkom 12.15, ja kas gribpaklausit, radiostacijas koordinati ir 93,9

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


fripp 18.01.2009 20:44
Īsti nesaprotu, kas tad tāds traks ir noticis? Neizteiksmīgu sapulci doma laukumā, kurai Lagzdiņš un pārējā koalīcija bija jau sagatavojusi zīmīgu žestu pārauga nelielā huligānu jandāliņā, kuram policija, nez kāpēc, ļāva izpausties. Jautājums, kas izraisīja to jandālīņu, vai provokatori, vai iespēja izlaupīt LB veikalu patiesībā ir otršķirīgi. Vai tad prezidents būtu uzstādījis savu ultimātu, ja mītiņš būtu beidzies vienkārši tā, bez daziem izsistiem logiem? Vai tad Godmanis, Daudze, Segliņš un citi viens pār otru tā satrauktos un ātrumā sarunātu muļķības? Manuprāt, šobrīd novērojams, kaut neliels, bet kvalitatīvs pavērsiens valdības - pingvīnu attiecībās. Un otrkārt, šīs pārmaiņas valdības uzvedībā sabiedrībai rāda, ka diemžēl izsisti logi ir arguments, kas uz viņiem iedarbojas krietni labāk par lietussargiem. Cik daudz solījumu nāca pēc lietussargu mītiņa, un cik no tiem ir izpildīti? Valdība mums pati rāda piemēru, diemžēl...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilnis 16.01.2009 21:40
Kamēr policija karo ar iedzīvotājiem, tikmēr... Palasiet Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (1966.gads, Latvija ratificēja 1990.g.4.maijā un spēkā stājās 1992.g. 14.jūlijā) (īpaši 5.pants, pretīm 16.pantu - ko mēs sniedzam ziņojumos? Mēs taču esam aizgājuši ar visu pretējā virzienā!
Priekš kam gan cilvēki domājuši par tādiem jautājumiem? Mēs taču esam slinki - pat pārtiku sev nespējam vairs saražot - tas, kurš zemīti apstrādā viņš tranzītu neizmanto, bet ēst vēlās visi! gan pilsētās, gan laukos..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Negribētu vis - lauķis 16.01.2009 12:24
piekriest,ka tauta ir radījusi šo valdību.Tautai vispār netiek dota iespēja izvēlēties un ievēlēt citu valdību.Par ko tad mums piedāvā balsot? Par kaut kādas interešu grupas iesniegtiem sarakstiem ar visiem vajadzīgajiem uzvārdiem.Un parasti jau izvēlas mazāko ļaunumu nevis tiešām uzticamus cilvēkus,jo viņu jau šajos sarakstos nav!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

janis.rozkalns@hotmail.com 15.01.2009 16:45
Atgādināšu, ka krīze ir globāla un valda tie cilvēki, kas ieguvuši to laiku audzināšanu, izglītību un dzīves pieredzi, kura ir novedusi pie šāda kraha. Viņi tusējas, beržās, savstarpēji strīdās viens ar otru, bet, kas ir pats galvenais: nespēj mainīties uz augšu, tikumiski un garīgi!! Vietā jānāk citiem cilvēkiem ar vienkāršu, atvērtu un tīru sirdi, un bez aizmuguriskām domām ātri kļūt bagātam, bez labiem darbiem priekš katra cilvēka. Izklausās naivi? Pārāk vienkārši? Bet tad, ko citu? Atkal jaunus ciniskus "shēmotājus", kas nedomā tālāk par savu maku? Tehnokratiskā sabiedrība aizmirst ka cilvēks , pirmkārt, ir sociāla būtne ar savu ticību. Ticība tehnologijām, nevis labiem tikumiem un veselīgiem, Dabai piemērotiem uzskatiem un dzīves veidam izveidojusi sabiedrību ar involucionējušu morāli un sirdsapziņu. Tas proporcionāli samazina drošu un labklājīgu nākotni un palielina dumpju, kara un garīgo, un fizisko slimību skaitu. Mums pat tiek ieskaidrots, ka garīgās un fiziskās slimības nieki vien ir. Tā esot tikai "savādāka dzīve". Līdzīgi tiek ieskaidrots arī ar ekonomiskajām krīzēm - tas esot normāli un veselīgi sabiedrībai un ekonomikām. Smagās ekonomiskas krīzes sākums ir mūsu galvās un sirdīs!!! To vajag tā kārtīgi saprast! Smadzenes komandē kājas un rokas, nevis otrādi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Janina - janinabosoligo 14.01.2009 20:28
Šī situācija ir politiskās elites neieklausīšanās tautā sekas.Valdība dzīvo uz citas planētas un negrib saprast kā tauta dzīvo.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Normunds 14.01.2009 18:49
Krīzes situācijā aicināt masas ... te raksta
Ļoti daiļskanīgi, bet tukši. Kad tad vēl aicināt, ja ne krīzē? Vai krīzes jāšķiro varai (Baltkrievijas variants?) izdevīgajās un citās? Vai šo prasto varu kāds gribētu aizstāvēt kā 1991. gadā? Es vairs noteikti ne. Un tad tā krīze būtu patiešām krīze.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dzeris 14.01.2009 17:20
Pievienojos visam teitajam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


lauķis 14.01.2009 16:25
Latvijā saeimu vēl tauta,valdību veido tautas ievēlēti pārstāvji.Pārstāvjus izvēlas tauta un šie pārstāvji nāk no tautas vidus.Tātad valdību veidojam mēs paši un par valdības labumu, ne labumu nebūtu iemesla žēloties ,varbūt vienīgi tam Kungam.

Ar to es gribu tekt,ne valdība tautu novedusi līdz tādam stāvoklim ,kādā esam,bet tauta ir radījusi valdību pēc sava ģīmja un līdzības.Kamēr mūsu ,,gudrā ,visu zinošā,,tauta nekļūs gana gudra nekļūs ,kāpsim uz tā paša grābekļa,jo cita iespēja vienkārši nav.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 14.01.2009 15:12
Un tikai un vienīgi pašreizējā vara ir tieši atbildīga par tiem notikumiem, kuri notika 13. janvāra naktī Vecrīgā un par to kādā stāvoklī ir valsts budžets un ekonomika kopumā.

--------------------------------------------

Nu negribētu gan tā kā piekrist. Cik sekmīga var būt vara ja sabiedrība ar mediju palīdzību nepārtraukti tiek tendēta uz destruktīvismu? Vara nav pati par sevi , vara ir tieši tāda kādu sabiedrība ir pelnījusi , manuprāt. Ja sabiedrība tāpat turpinās ar to destruktīvismu , tad uz labāku valdīšanu nemaz nav ko cerēt. Viss atkarīgs no tā teikt suverēna , valdība ir tikai tāds suverēna veidojums , vismaz brīvā demokrātiskā valstī tā tam vajadzētu būt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilnis 14.01.2009 14:34
Pie-vienojos Ivetas teiktajam un papildinu ;)

Pašreizējās varas suverēni ar savu noziedzīgo bezdarbību un darbību, kas ierobežo pilsoņu tiesības demokrātiski paust savu lēmumu balsojot, ko pašlaik iespējams nodrošināt kā nekad vienkāršāk un pilnīgāk, izmantojot elektroniskā balsojuma iespējas un elektroniskās čipkartes kā katras personas balss apliecinājumu, tātad, šī suverēnu vara, ir panākusi situāciju, kad pilsoņiem tā vietā, lai varētu savu Satversmē noteikto tautas suvereno varu paust un pieņemt lēmumus vienkāršā brīvā balsojumā, ir jādodas, dažbrīd, simti kilometri uz Doma laukumu, lai kā Romas impērijas laikā ar balss skaņām mudinātu savus itin kā pārstāvjus rīkoties atbilstoši tautas gribai.

Pēc pagājušās nakts ir tapis skaidrs pilnīgi un galīgi, ka pašreizējie varas suverēni nevēlas būt tautas gribas rīks, bet paši vēlas būt pavēlnieki, suverēni.
Un neko nemainīs nedz vēl citas tautas sapulces, piketi, demonstrācijas, streiki vai fiziska spēka demonstrējumi dauzot Saeimas, MK, vai vēl kādas iestādes logus. Varas suverēni nevēlas klausīties un uzklausīt, lai paklausītu tautas suverenās varas gribai.

Un tas nozīmē, ka pilsoņiem, lai pārvarētu varas krīzi un izbēgtu no vardarbības tālākas nekontrolētas eskalācijas, jau tuvākajā laikā nāksies atrast risinājumus konstruktīvai savas varas izpausmes brīvības nodrošināšanai.

Būtībā pašlaik, skatoties no Satversmes pozīcijām, ir noticis valsts apvērsums un valsts suverēnā vara nav tautas, pilsoņu kopuma rokās. Tā ir suverēnu valdnieku rokās, kuri visiem spēkiem cenšas to saglabāt pēc iespējas ilgāk, lai sagrābtu pēc iespējas vairāk materiālo labumu savām privātām vajadzībām.

Un tikai un vienīgi pašreizējā vara ir tieši atbildīga par tiem notikumiem, kuri notika 13. janvāra naktī Vecrīgā un par to kādā stāvoklī ir valsts budžets un ekonomika kopumā.

Mēs dzīvojam uz vienas zemes ar Igauniju un Lietuvu, bet tur situācijai ir gluži pretēja. Un tas nozīmē, ka pašreizējās Latvijas suverēnu apgalvojums par Pasaules krīzes vainu ir nepatiess.

Vaina ir pašos varas suverēnos, un demokrātijas un pilsoniskās varas suverenitātes brīvības nenodrošināšanā.

Un šī vaina ir jāārstē, jāārstē ātri, adekvāti, konstruktīvi un pilsoniski, atmetot aizspriedumus, gan etniskos, gan sociālos. Ir jākļūst beidzot par Latvijas tautu. To, kurai pēc Satversmes pieder valsts suverēnā vara.

Lai mums veicas!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM - Silvija 14.01.2009 12:33
Pie dotās situācijas nu pārsvarā primitīvs līdzeklis , primitīvs tāpēc ka nu netiek dota sabierībai tā informācija lai sabiedrība varētu piedalīties. Tiek iedots pats minimums informācijas uz kā bāzes var tikai protestēt. Nu un manā skatījumā protestēšana pret valdīšanu salīdzinājumā ar pilnvērtīgu piedalīšanos valdīšanā izskatās nu visai primitīvi , manuprāt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silvija - IM 14.01.2009 12:26
Kapec gan protests automatiski jauztver ka primitivs un galejs lidzeklis? Informacija no Saeimas tribines?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 14.01.2009 12:20
Jus domajat, ka cilveki, kas nevar vairs atlauties nopirkt sev partiku, ir maznozimigi?

-------------------------------------------------------------

Labi , nu man tiek iedota informācija ka ir kas nevar nopirkt pārtiku. Labi , valdība ar šo problēmu netiek galā. Tāpēc jāprotestē un tas noteikti palīdzēs. Praktiski visa informācija no mēdiju mutes.

A kur informācija par mehānismu kas paredzēts šādu problēmu novēršanai? Ir vai nav? Ja ir kāpēc nedarbojas? Kas konkrēti atbildīgs ka nedarbojas? Vai pie vainas valdība vai sabiedrība pati nemaz negrib labāku mehānismu uzturēt? Nu milzums daudz jautājumu par kuriem mēdiji nekādu informāciju nesniedz. Tā teikt , nobrauc visam tikai pa virsu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


IM - I.K. 14.01.2009 12:01
Nu ja , bet bija jau te protesti pret "De facto". Ne jau par aicinājumu neatspoguļošanu , bet par to ka paši it kā neaicina uz protestiem? Tad kā tad ir - vai mēdijiem tiešām ir jāicina uz protestiem? Kāpēc tiek pārmests tad ja mēdijs neaicina uz protestu? Nu un tad jautājums ar par to mēdiju tā teikt inteliģences potenciālu. Vai tiešām viss ko var ieteikt mēdiju inteliģence kā atbildi uz problēmām ir protestēt , protestēt un vēlreiz protestēt. Kāpēc uzreiz tik primitīvi pats galējais legālais līdzeklis?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nelijai,

Aicinājumi protestēt demokrātiskā sabiedrībā ir tikai normāli - nesaprotu, kādēļ medijiem tie nebūtu jāatspoguļo. VALSTIJ ir jārūpējas par to, lai protesti nepāraugtu vardarbībā. Un cēlonis tam, ka ne tikai tikai huligāni, bet tik daudzi cilvēki piedalījās notikumos pie Saeimas, ir nevis masu mediju aicinājumi, bet gan ļoti straujš cilvēku dzīves līmeņa pazeminājums vai pat nonākšana nabadzībā, ko izraisījusi iepriekšējo gadu ekonomiskā politika (vai tās neesamība). Ar cerību uz uzlabošanos 2015.gadā (skat Zatlera vakardienas izteikumi). DAUDZI cilvēki tik ilgi gaidīt nevar - ārpus ārkārtas vēlēšanām publiski protesta pasākumi ir vienīgais veids, kā viņi var efektīvi izteikt savas sāpes. Tas ir drošības dienestu nevis mediju uzdevums rūpēties par to, lai izmisumā nonākuši cilvēki netiktu musināti uz vardarbību.

Līdzīgi (un [pat daudz vardarbīgi) protesti ir notikuši arī valstīs, kur demokrātijas tradīcijas ir daudz senākas par Latviju - Islandē, Lielbritānijā, Francijā, Zviedrijā, Nīderlandē. Neesmu dzirdējusi, ka tur kāds būtu notikušajā vainojis medijus. Vai aizliedzis vispār turpmāk rīkoties publiskus masu protestus (Godmaņa "ģeniālā" ideja).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

I.K. 14.01.2009 11:34
Rutai Marjašai,

Man šķiet, ka šobrīd vēl ir iespējamas vairākas versijas par to, kādēļ pēc pasākuma sākās vardarbība. Bet tas, ka drošības dienesti (kuriem ir kaut vai pasākuma laikā jāizskaitļo iespējamie riski, savlaicīgi jānorāda policijai uz tiem, kas acīmredzami gatavojas vardarbībai) nav nostrādājuši, gan ir fakts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Silvija - Nelijai 14.01.2009 11:09
Jums, savukart, acimredzot, nav ne mazakas jausmas par to, ka butu jadarbojas medijiem un demokratiskai pilsoniskai sabiedribai. Es nesaku, ka mums sie abi funkcionetu spozi, medijiem ir daudz jo daudz trukumu, tacu, ja par kaut ko tos var uzslavet, tad tiesi par to, ka reizem tie ienem aktivu pilsonisku poziciju. Jus domajat, ka cilveki, kas nevar vairs atlauties nopirkt sev partiku, ir maznozimigi? Medijos ir vietas tikai Godmanim? Un kas tie ir par pasaules zinu raiditajiem, kas parraida faktus, neko nekomentejot? Sorit pat klausijos piemeram, BBC, kur katram faktam seko ekspertu komentari, problemas skarto iedzivotaju savstarpeja diskusija tiesaja etera utt.. Pasniegt tikai kailus faktus, neko nepaskaidrojot - ta ir bezatbildiga zurnalistika. Tas pats BBC loti klaji aicinaja uz pretesta akciju Londona pret Izraelas brunosanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nelija - mediji 14.01.2009 10:51
Atbildība par suverēno mītiņu un tā sekām jāuzņemas arī mediju pārstāvjiem, kas aktīvi aicināja sabiedrību protestēt un piedalīties mītiņos. Krīzes situācijā aicināt masas uz protestiem un neparedzēt grautiņus ir netālredzīgi. Pasaulē ziņu raidītāji - žurnālisti neizsaka savu viedokli, viņi pārraida faktus, bez politiskiem komentāriem, ļaujot sabiedrībai pašai izlemt par kāda notikuma faktiskajiem iemesliem un sekām. Latvijā vairums žurnālistu ir kādas politiskas partijas lobiji, jauni cilvēki, bez ekonomiskas un juridiskas izglītības, kas ar skaļiem saukļiem, pilda noteikta politiska spēka pasūtījumu. 13. janvāra notikumi skaidri parādīja, ka žurnālisti neapzinās ne notikuma cēloņus ne potenciālās sekas. Meklēt veikalos pircējus, kas žēlotos par plāno maciņu un savilkto jostu, domājams ir vienīgais, uz ko viņi ir spējīgi. Man ir nepatīkami skatīties nekompetentos žurnālistu komentārus par politisko situāciju, kas, izmantojot krīzes situāciju pasaulē, vēl vairāk uzkurina agresiju jaunos cilvēkos, bet vecākajā paaudzē rada depresiju. Ja politikā valda korupcija, tad medijos tā izpaužas visassāk, redzamāk, ar neprognozējām sekām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

bhfh 14.01.2009 00:26
patiesiba vardos par musu Latviju http://uk.youtube.com/watch?v=joUgMzsuWlM

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 13.01.2009 23:58
Citiem vārdiem — cienītā Latvijas tauta, Jums būs būt par suverēnu reizi četros gados, bet starplaikā — rokas nost no Saeimas!

-----------------------------------------------------------------

Jā , nu bet kur tad ir tā Latvijas tauta starplaikos? Štokenbergs ir Latvijas tauta? Krīgers ir Latvijas tauta? Tie desmit vai divdesmit tūkstoši , kas ar viņiem , ir Latvijas tauta?

Ko drīkst darīt suverēns? Labs jautājums. Manuprāt suvērēns drīkst darīt gandrīz vai visu , arī Saeimu suverēnam atlaist nav problēmu. Tikai nu nevajag kaut kādiem visvisādiem uzdoties par suverēniem un atvēzēties suverēna vietā. Visvisādi lai nāk ar savām idejām par Saeimas atlaišanām utt. vispirms pie suverēna pēc akcepta , un tad , ar suverēna akceptu jau var tad Saeimai ne tikai logus dauzīt. Bez suverēna akcepta ne tikai dauzīt Saeimai logus nedrīkst , bet nedrīkst arī uzstāt uz Saeimas atlaišanu.

Bet vispār jau laikam jautājums nav ko drīkst darīt suverēns. Jautājums drīzāk ir ko drīkst darīt aktīvi un neapmierināti pilsoņi suverēna vietā? Un atbilde manuprāt ir neko , suverēna vietā neko nedrīkst darīt ne štokenbergs , ne Krīgers , ne daži desmiti tūkstošu pilsoņu kopums.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ruta Marjaša - Autorei 13.01.2009 23:07
Jūsu raksts izrādijās pravietisks - valsts amatpersonas acīmredzot jau bija kompetentas - būs vardarbība, pūlis -. kā plānoja, tā arī notika. Turklāt policija ieradās, kad nekārtības jau bija sākušās. Provokacija, lai pierādītu savu "patiesību". Nožēlоjami!

Saistītie raksti

Labrīt, Latvija! politika.lv

Ļaunuma apturēšana politika.lv

Citi autora darbi