Man bija labs tas Krājbankas bankrots. Gan jau naudisku labumu tas deva kādiem, kaut kur taču tā citiem pazudusī nauda ir. Tāpat kā ar to nu jau visas pasaules ekonomisko krīzi - nauda tak nevar izgaist, aizdevējiem arī tā no kaut kurienes atrodas. Vai tad nauda nav reāla, tikai virtuāla?

Krājbankas bankrots man nekādu materiālu labumu neiedeva, morālu gan. Gadiem man citi saka – priecājies, ka esi dzīva. Tā jau saka tie, kas paši neko tādu nav pie un pārdzīvojuši. Par ko man priecāties? Par to, ka tagad redzu, ka var eksistēt pilnīgi mierīgi tāds, kas nevienam nav vajadzīgs, kuru visi citi var gudri pamācīt, aizrādīt visu ko? Par to un vēl citām lietām runāju ar bankas krīzes dienās satiktu vecu skolotāju, kura teica – jā, tev taisnība, kāpēc gan tev jāredz, kā mainās cilvēku attieksme. Mans teikums ir šāds – kad no manis tieši vai netieši varēja dabūt 5 latus, daudziem biju vajadzīga, tagad – nevienam. Kā tur tas teiciens – cilvēks nomirst nevis tad, kad pārstāj pukstēt viņa sirds, bet tad, kad neviens viņu nemīl.
Sabiedrībai esot kropla domāšana. Ir taču tādi, kas uzskata un ieaudzina savos bērnos, lai tie audzina savējos, ka skolotājiem ir jāstrādā plikas pārliecības pēc. Kropla domāšana, bet varbūt pati sabiedrība jau kropla? Iztika ar pliku nacionālismu, patriotismu, kas noveda līdz referendumam par valsts valodu… Laikam vēl joprojām meklē kas un kā deva naudu referenduma norisei… Bet kā vispār varēja pieļaut referenduma norisi? Kur skatījās “gudrās galvas”, policija, SAAB? Skatījās un neredzēja?
Būs jau tādi, kas teiks – kā tu vari tā runāt, ja tev būtu bērns invalīds. Jā, tā ir briesmīga nelaime, bet tā ir mana nelaime. Man ar to būtu jātiek galā. Bet ziedot.lv to jau pratis pacelt visas tautas līmenī. Skaisti, gudri pacēlis. Tikai ar viņu palīdzību aug jauni sabiedrības kropļi. Tos redz visi, jo TV nu rāda. Cik maksā rādīšana pa TV? Kroplai sabiedrības domāšanai tādi sīkumi neineteresē. Interesē gan cits – kas un cik maksā par visādu trubas avīžu iznākšanu. Bet – labi, ka maksā. To, ka maksā, var izmantot arī gudri. Bet kroplā sabiedrībā jau gudrības pietrūkst. Tāpat kā kultūras šeit nav, bet ministrija ir. Tur mēs esam – ne jau sūri, grūti iets uz deputāta statusu, bet nejaušības dēļ kļūts par visu vadītājiem, jo muļķa vēlētāji palikuši bez savas balss.
Gan jau būs atkal kādas bankas bankrots, tad “uzpeldēs” citas morālas lietas.