Atslēgvārdi:

Labrīt, Latvija! 10

Rīts pēc referenduma Latvijā ir iestājies, taču koalīcija un Valsts prezidents vēl nav pamodušies. Politiķu vairīšanās aiz referenduma saskatīt augsto sabiedrības neuzticēšanos valdošajiem var tikai palielināt plaisu starp varu un tautu.

Iesaki citiem:

Referendumā, manuprāt, kvorums nebija tik svarīgs jautājums, kā tas, cik balsstiesīgie šai atvaļinājumu laikā uz referendumu vispār atnāks. Vairākums cilvēku (atšķirībā no pašreizējā prezidenta) katru dienu tomēr nepārlasa Satversmi, lai apdomātu to, kā būtu uzlabojama konstitucionālā sistēma Latvijā. Taču vairākums cilvēku patērē masu medijus, seko līdzi politiskajām norisēm, lai viņiem rastos vai nerastos vēlme nonākt līdz konkrētam vērtējumam par ievēlēto priekšstāvju darbu un viņu attieksmi pret tautu. Referendums bija pēdējā gada politikas loģisks rezultāts. Arī pirmsreferenduma kampaņā dominēja argumenti, kas aicināja cilvēkus pretoties korupcijas izplatībai, apturēt inflāciju, apliecināt, ka iedzīvotāji nav aunu bars u.t.t. Tāpēc atļaušos apgalvot, ka vairākumam referenduma dalībnieku šis balsojums vienlaikus bija arī attieksmes paušana pret pašreizējās Saeimas darbu, tā teikt, mēģinājums ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus. Satversmes grozīšana kādai daļai, iespējams, pat bija pakārtots jautājums. Protams, ka visu nevar vispārināt un ne visi, kuri referendumā balsoja pret grozījumiem, atbalsta šo Saeimu, tāpat ne visi, kas balsoja par grozījumiem, šobrīd vēlas to atlaist. Taču par tendenci, šķiet, varam tomēr runāt visai droši.

Satversmes grozījumus atbalstīja 40% jeb 608 601 balsstiesīgo[1], kas pārsniedz 2/3 no balsstiesīgajiem vēlētājiem, kas piedalījušies iepriekšējās vēlēšanās. Tas būtu pilnībā pietiekami, lai grozītu likumu, taču Satversmes labojumiem ir nepieciešams lielāks kvorums — puse no visiem balsstiesīgajiem. Konkrētajā gadījumā vairākums politiski aktīvo pilsoņu ir pauduši savu attieksmi, atbalstot grozījumus Satversmē, un šādu kvorumu ierosina ieviest arī prezidenta sasauktā Konstitucionālo tiesību komisija savā atzinumā par tautas tiesībām priekšlaicīgi atlaist Saeimu[2]. Un ekspremjeram Aigaram Kalvītim (TP) ir pilnīga taisnība, ka esam "nobrieduši Satversmes grozījumiem" šai lietā. Taču šodien svarīgākais ir tas, kas notiek pēc referenduma. Šajā ziņā, protams, ir svarīgi, kādu mācību guvuši politiķi un kāda būs prezidenta rīcība šajā brīdī.


Prezidenta diplomātija

Referendums pilnīgi noteikti bija pārbaudījums prezidenta politiskajam rūdījumam un tam, ko viņš sava prezidentūras pirmā gada laikā sapratis. Fakts, ka referendumā ir piedalījušies un Satversmes grozījumus atbalstījuši vairāk par pusi aktīvo balsstiesīgo vēlētāju, prezidentam varētu būt pietiekami liels arguments, lai pieņemtu kādu smagāku lēmumu. Taču šajā ziņā viņā mugurkauls izrādījās nepietiekami stingrs. Satversmē nav paredzēts referenduma kvorums gadījumā, ja notiek prezidenta ierosināts referendums par Saeimas atlaišanu[3]. Šie referenduma rezultāti neapšaubāmi liecina — ja prezidents būtu spēris šādu soli, par savu kažoku viņam pavisam noteikti nebūtu jāuztraucas, savukārt parlamentāriešiem šajās dienās būtu jāsāk tīrīt darba galdi. Diezin vai prezidents nezina šo niansi, tikai jautājums, kāpēc viņš neizmanto šo iespēju. Katrā ziņā šī būtu lieliska iespēja arī viņam pašam iemantot lielas sabiedrības daļas uzticēšanos, taču prezidents izvēlas doties uz Olimpiskajām spēlēm.

Prezidents izvēlējies visai apšaubāmu diplomātisko ceļu — rosināt Saeimu līdz Ziemassvētkiem pieņemt grozījumus Satversmē, paredzot tautai tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Dienā pēc referenduma prezidents norādīja, ka viņam ir divas tiesības šajā jautājumā: viena — iesniegt savus priekšlikumus grozījumiem Satversmē un otra — rosināt Saeimas atlaišanu. Pirmām kārtām, izskatās, ka prezidents negrasās sniegt konkrētus priekšlikumus ar konkrētu redakciju, bet gan tikai vispārējas norādes. Tas nozīmē, ka šie grozījumi, visticamāk, prezidenta nosauktajā periodā netiks pieņemti, katrā ziņā pirmā politiķu reakcija uz to vedina domāt. Otrām kārtām, prezidentam jābūt konsekventam un gadījumā, ja rudens sesijā grozījumi netiek pieņemti, jāizmanto sava otra tiesība. Pretējā gadījumā viņš nopietni riskē ar savu kažoku.


Parlamentāriešu prieks

Rīts pēc referenduma iestājās ar lielu priecāšanos, jo visi deputāti priecājās par augsto aktivitāti un sabiedrības vēlmi ietekmēt politiku. Izskanēja pateicības vārdi uz referendumu atnākušajiem un arī mājās palicējiem. Taču, manuprāt, politiķiem pēc šī referenduma bija jāgūst vismaz trīs mācības.

Pirmā mācība — pirms referenduma lietotie valdošās koalīcijas iebiedēšanas argumenti vairs nestrādā situācijā, kad sabiedrības uzticība tai ir kritiski zema un iedzīvotāji katru dienu izjūt inflācijas sekas. Izrādījās, ka izmisuma pilnie argumenti par "pavisam reālu divvalodības ieviešanu nākamajā dienā" un par lata devalvāciju arī vairs nenostrādāja, kā tas bija gaidīts.

Otro mācību, kā mēs varam spriest pēc gandrīz visu politisko partiju pārstāvju izteikumiem, politiķi jau ir guvuši un "nobriedušos Satversmes grozījumus" paši ir gatavi pieņemt. Protams, atklāts paliek jautājums, kādi nosacījumi tiks izvirzīti attiecībā uz līdzdalību, termiņiem u.t.t.

Trešajai mācībai pēc šī referenduma būtu tomēr jābūt attieksmes maiņai pret sabiedrības viedokli un saviem tautas priekšstāvja pienākumiem, uz šo referendumu palūkojoties kā uz uzticības mērījumu parlamentāriešu darbam. Ieguvums no lielā referenduma dalībnieku skaita ir, ka valdošā koalīcija nevar gluži atklāti paķiķināt par to, ka grozījumi netika atbalstīti un pašpārliecināti iegult siltos krēslos uz diendusu, kā tas, piemēram, bija vērojams pēc prezidenta ievēlēšanas. Taču kāda vismaz virspusēja gatavība uz šiem rezultātiem paskatīties kā uz sava darba novērtējumu tautas priekšstāvjos pagaidām nav pamanāma. TB/LNNK deputāts Imants Kalniņš atzinās, ka ir gandarīts, ka Latvijas pilsoņu vairākums ir noraidījis šo avantūru. Tautas partijas (TP) pārstāve Vineta Muižniece ir pārsteigta par tik mazu vēlētāju aktivitāti un atklāj, ka TP vienmēr ir bijusi "ar atvērtām ausīm". Viņas kolēģis Raimonds Pauls neko nepārdzīvo, bet LPP/LC deputāts, Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītājs Jānis Šmits uzskata, ka viņam "nav problēmu kontaktiem ar tautu". Toties viņa partijas biedrs Dzintars Jaundžeikars bez liekiem epitetiem norāda: "Man personīgi nekas savā darbībā nav jāmaina, jo vienmēr esmu strādājis valsts labā." Nedaudz paškritiskāki no laikraksta Diena aptaujātajiem ir vien tautpartijietis Jānis Lagzdiņš, kurš uzskata, ka TP būtu laiks mainīt attieksmi pret vēlētāju daļu, kas domā citādāk, nekā TP, un tēvzemiešu pārstāvis Māris Grīnblats, kurš vismaz publiski solās pārdomāt referenduma rezultātus arī šādā griezumā[4].


Ugunskuri tomēr vēl kuras

Par spīti atvaļinājumu laikam augstā aktivitāte īpaši piekrastes vēlēšanu iecirkņos liecina, ka saule un jūra nav bijis šķērslis, lai iedzīvotāji piedalītos referendumā. Tādēļ izskatās, ka lietussargu revolūcijas ugunskuri pavisam noteikti nav nodzisuši, kā daži prognozēja pēc naudas zādzības atklāšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Katrā ziņā ir pietiekami liela sabiedrības daļa, kas seko līdzi politiskajiem procesiem un ir gatava pati iesaistīties to virzībā, izmantojot vēl vienu nopietnu Saeimas kontroles instrumentu. Vienlaikus jāsaka, ka rungai ir divi gali. Šis referenduma iznākums lielai daļai iedzīvotāju varēja radīt bezspēcības sajūtu, ka viņi šai valstī vairs neko nevar mainīt. Šajā ziņā sava veida lakmusa papīrs varētu būt referendums par Pensiju likuma grozījumiem, lai gan jāņem vērā, ka par šo jautājumu sabiedrībā ir daudz pretrunīgāki viedokļi nekā tas bija Satversmes grozījumu gadījumā.

Daļai referendumā balsojušo "pret" bija viens pārliecinošs arguments, proti, ka vēlētājiem jau vēlēšanās ir atbildīgāk jāpieņem lēmums par atbalstu vienai vai otrai partijai. Taču vēl kādai "pret" balsotāju daļai, izskatās, bija gadījies neliels misēklis. Lielākais referendumā "pret" balsojušo īpatsvars bija Rēzeknes un Krāslavas rajonā. Viens no skaidrojumiem, kam guvu apstiprinājumu, arī aprunājoties ar vēlēšanu komisijas pārstāvjiem no Rēzeknes rajona, bija, ka daļa krievvalodīgo šajā referendumā nebija rūpīgi izlasījuši referenduma jautājumu un nākot paust savu attieksmi pret pašreizējo valdību, automātiski arī atzīmējuši "pret". Viņu prātus, iespējams, samulsināja Saskaņas centra (SC) līdera Nila Ušakova uzruna reklāmas rullīšos pirms referenduma, kad viņš uzskaitīja veselu virkni lietu, pret ko ar šo referendumu partija aicina cilvēkus vērsties, piedaloties šajā referendumā. NLP metodes piekritējiem šis būtu analizēšanas vērts jautājums.

Grūtāk atbildams jautājums ir par neatnākušo balsstiesīgo iedzīvotāju daļu — kāda bijusi viņu motivācija. Bez valdošai koalīcijai lojālās elektorāta daļas, kura sekoja politisko līderu aicinājumam nepiedalīties referendumā, visdrīzāk, vēl bija sabiedrības daļa, kas izjūt dziļu politisko apātiju, neinteresējas par politiku. Nesen Latvijas faktu publicētie dati par atbalstu politiskajām partijām liecina, ka pamazām pieaug neizlēmušo skaits, kas jūlijā sasniedz 31,7%, savukārt 20% respondentu nepiedalītos vēlēšanās[5]. Lai arī šos aptaujas datus gluži mehāniski nevar attiecināt uz referenduma līdzdalību, tomēr tas, manuprāt, liecina par tendenci, ka ir visai liela sabiedrības daļa, kura ir apmulsusi no pašreizējās "politiskās ēdienkartes", kurā nesaredz nevienu partiju, kuru tā būtu gatava atbalstīt. Līdz ar to šī balsstiesīgo daļa, iespējams, nerada motivāciju panākt papildu kontroles mehānismu tautas rokās, jo tam neredzēja tālāku piepildījumu.

Šis jau ir otrais referendums pēc kārtas, kuram ir politiskās sekas, jo gan referendumā par drošības iestāžu likumu grozījumiem, gan šajā par spīti nepietiekamajam kvorumam referenduma mērķis pēc būtības ir sasniegts, ja vien nenotiek pārsteigums un Satversme paliek nelabota. Taču lielas referendumā piedalījušos daļas iespējamā vilšanās varētu būt par to, ka nenotika tas, ko tā patiesībā ar šo referendumu vēlējās panākt — Saeimas atlaišana, vienalga, vai prezidenta rosināta vai opozīcijas panākta. Politiķu, tajā skaitā prezidenta, diplomātiskā laipošana starp prieku par augsto līdzdalību un gatavību grozīt Satversmi, taču vairīšanās aiz tā visa ieraudzīt arī augsto sabiedrības neuzticēšanos, var tikai palielināt plaisu starp varu un tautu. Katrā ziņā visu gaidītā pamošanās jaunā Latvijā ir notikusi, tikai koalīcijas partijas un valsts prezidents vēl guļ dziļā miegā.

________________________



[1] Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem. [http://www.tn2008.cvk.lv]

[2] Konstitucionālo tiesību komisijas Viedoklis par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu 115.priekšlikums

[3] Satversmes 48. pants: “Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.”

[4] Pilnu deputātu viedokļu atšifrējumu var atrasts: http://www.diena.lv/lat/politics/politika/brigmanis-veletaju-viedoklis-loti-butisks

[5] Partiju reitinga līderi jūlijā – SC, JL un ZZS. Diena, 30.07.2008.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (10) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Voldis 07.08.2008 20:25
Partiju dibināšanai kvorumu var pat samazināt, teiksim, līdz 100 pilsoņiem. Toties, lai piedalītos vēlēšanās, vajadzētu pievienot tik daudz parakstu, cik nepieciešams vismaz viena deputāta ievēlēšanai. Arī partiju likums jāpadara stingrāks attiecībā uz kontroli "no apakšas" - kur vislielākās tiesības ir tieši ierindas biedriem un grupām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Voldis 07.08.2008 20:19
Arī man ir ziņas, ka krievvalodīgie Latgales pilsoņi nobalsojuši otrādi kļūdas pēc - pret valdību, tātad "pret".

Man žēl šī zoodārza prezidenta. Sēžot uz diviem krēsliem, var hemoroīdus dabūt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Dāvids Vikmanis 07.08.2008 16:21
Nu ir atkal pīļu dīķī rosība - referendums noticis, izgāzies un kvorumu nesavācis.
Nesavākta viena puse, 50%, otrā daļa vajadzīgo balsu - diez kā lai vēl izsaka vārdos acīmredzamo rezultātu, lai visiem viedokļa paudējiem, kas nerimst analizēt nobalsošanas rezultātus, kļūtu skaidrs, ka grozījumi Satversmē nav pieņemti, jo, atbilstoši pašai Satversmei, balsu skaits nav pietiekams.

Un labi, ka tā. Par ko cilvēki gāja un balsoja? Tas šinī rakstā ir minēts - viņi balsoja pret augošo inflāciju. Lietussargu revolūcija? Skan ļoti smalki, taču paskatamies inflācijas līkni un tad sapratīsim, kapēc šī "revolūcija" nenotika agrāk.

Kamēr valsts audzēja ziepju burbuļu muskuļus, visi ņēma kredītus, pirka mājas, automašīnas un ledusskapjus, kur tad bija šī tautas pretošanās varai? Jeb varbūt toreizējā koalīcija un Kalvīša valdība skaitījās godīga, cēla un tautas mērķiem atbilstoša?

Pūlis paliek pūlis. Ja tas ir paēdis, tad tas ir apmierināts, ja nē, tad nobalsos pret jebko, kas tiks saistīts ar izsalkumu. Neticat? Tad paskatamies secinājumus par Īrijas referenduma rezultātiem Lisabonas līguma sakarā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Gunvaldis 06.08.2008 19:35
Kāds tam sakars ar JL?!
Es arī piedalijos referendumā, bet tomēr ar nožēlu jaatzīst ka, nemainot patreizējo varas veidošanas praksi, nav garantijas ka jaunievēlētā Saeima nemēģina darboties līdzīgā stilā. Rosinu sākt debates par izmaiņām Tautas pārstāvju (kalpu) rīcības reglamentācijā un izpildvaras reālā nodalīšanā no lēmējvaras.
Atzīstot ka tauta savu gribu realizē caur savu politiski aktīvāko daļu, kas apvienojas politiskās partijās un tiek ievēlētas saeimā proporcionāli saņemtajam atbalstam, partiju saprātīgam finansējumam būtu jābut tikai no budžeta un biedru naudas.Tad arī sabiedrībai būtu tiesības stingri reglamentēt to darbību, nosakot krietni lielāku minimālo biedru skaitu, atklātu partiju sanāksmju skaitu, kas nodrošinātu saikni ar elektorātu u.c nosacijumus
MK jāveido kā profesionāļu komanda, nevis kā "pašsatirgotas" koalicijas varas nesēji, kas pakļauj saeimu savu "saimnieku" intresēm. Partijām būtu "jāvalda" vienīgi saeimā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IlzeS - IM 06.08.2008 16:50
Sorry, bet Jaunais laiks un tā aktivitātes mani neietekmē. Man pašai ir galva uz pleciem, lai atšķirtu graudus no pelavām.

Politikas zinātnē un socioloģijā jau sen ir zināms, ka sabiedrība referendumos ne vienmēr balso par to jautājumu, kas ierakstīts biļetenos. Parasti es šādi nerīkojos un balsoju tieši par to jautājumu, kas tiek uzdots, bet manis aprakstītie argumenti šoreiz man šķita pietiekami nozīmīgi, lai ietu uz iecirkni un balsotu par kaut ko citu nevis biļetenā rakstīto. Un galu galā nebija jau arī tā, ka šis jautājums būtu bijis par kādu no manis minētajām problēmām attālinātu jautājumu. Proti, nebija jābalso par vai pret Eiropas Konstitūciju. Ja jautājums būtu attālināts, mana rīcība būtu atšķirīga. Turklāt es principā atbalstu ideju, ka tautai jābūt iespējai atlaist parlamentu. Cits varbūt ir jautājums par to, kāds ir šis mehānisms, bet tajā šoreiz negribu iedziļināties, jo tas šoreiz nebija galvenais apsvērums, velkot krustiņu biļetenā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM - IlzeS 06.08.2008 16:26
Jā , nu pilnīgi pareizi , referendums pret valdošajiem ar opozīcijas organizatorisko atbalstu. Kāpēc ne? Ja tur nebūtu nekādu jautājumu , bet tikai viens biļetens ar "FUI" valdošajiem , kāpēc ne. Nu un manuprāt tā referenduma tā teikt sausais atlikums ar ir tāds ka ir tie 600 000 "FUI" tiem valdošajiem. Nedomāju ka tam nu būs kādas milzīgas sekas , bet nav ar tā ka nebūtu par ko padomāt. Nu un es jau minēju , manuprāt JL vienkārši ārdās savā agonijā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IlzeS - IM 06.08.2008 15:34
Es varu pateikt, kāpēc es gāju uz referendumu. Ne tik daudz tāpēc, ka svēti ticu un kvēli aizstāvu minētos Satversmes grozījumus.

1.Vairāk tāpēc, ka valdošās elites politiķi aicināja cilvēkus neiet uz referendumu (no politikas zinātnes viedokļa tas ir garām, jo sabiedrības aktīva politiska līdzdalība ir ļoti pat vēlama. Var aicināt iet un balsot pret, bet aicināt neiet, tas ir garām.) Man pašai šķiet, ka esmu piedalījusies visās iespējamās vēlēšanās, kas Latvijā ir notikušas, jo to uzskatu par man dotu iespēju izteikties.

2.Arī tāpēc, ka tika savākti cilvēku paraksti, bet grozījumi tika noraidīti, nepiedāvājot neko vietā. 1/10 daļa vēlētāju ir pietiekams skaits, lai politiķi ieklausītos sabiedrībā (arī tad, ja viņiem šis priekšlikums nepatīk).

3.Un droši vien līdz iecirknim tiku arī tāpēc, ka pašlaik ir sajūta, ka Latvijas politikā valda pilnīga visatļautība, nekaunība utt. par tik augstām lietām kā neētiska izrunāšanās nemaz nerunājot.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM - IlzeS 06.08.2008 12:44
Nu Krīgeram , JL un SC referendums likās loģisks rezultāts. Bet ko referendums dod tagadējā variantā? Nu manuprāt neko. Visi tikai sola ka ķersies klāt Satversmei , ka it kā nobriedušas Satversmes izmaiņas. Bet nu ir dīvainības ir visā tājā , kā V.Avotiņš minēja , visi cenšas izpatikt aktīvajam mazākumam. Rezultāts var iznākt vērsts pret neaktīvā vairākuma gribu. Te nu tiem aktīvajiem vajadzētu vēlreiz atgādināt sev ka visi ir vienlīdzīgi , un tam kas ir aktīvs jau nekas vairāk nepienākas kā tam kas nav aktīvs.

Nu un ko dotu referendums ja "par" nobalsotu teiksim 1 000 000. Nu varbūt prezidents atlaistu esošo Saeimu , varbūt Saeima pati atlaistos , katrā ziņā tad jau nu Saeimas tālākais darbs būtu zem liela jautājuma. Bet kas no tā. Ja JL cer ka pēc jaunām vēlēšanām viņi vairs nebūs izstumjamie , tad tās ir veltīgas cerības , pārāk liela augstprātība ir tikusi parādīta. Tā ka opozīcijai tāds stabils vairākums arī pēc vēlēšanām nespīd. Varbūt ka JL + SC kaut ko varētu veidot , bet tad ar , kam tad patīk augstprātīgie , SC varbūt ielaistos kā uz vienīgo iespēju. Bet tā visticamāk ka arī pēc jaunām vēlēšanām pozīcijā atkal ir no TP , ZZS , LPP un Tēvzeme. JL atkal aiz borta un ārdās ar referendumiem un ultimātiem vēl trakāk.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IlzeS 06.08.2008 11:13
Referendums bija pēdējā gada politikas loģisks rezultāts. Sabiedrība ir absolūti neapmierināta un to apliecina lielais nobalsojušo skaits. Arī lietussargi Doma laukumā. Savukārt valdība apliecina savu nespēju darboties, jo mums ir nenormāli augsta inflācija. Tā īsti man nav skaidrs, ko valdība dara, lai inflāciju samazinātu. Varbūt tagad tikai sāk domāt, bet to vajadzēja darīt jau agrāk nevis cerēt, ka inflācija mazināsies pati no sevis. Nu nespējīga mums tā valdība, nespējīga! Un to pašu var teikt arī par Saeimu, kura nevis kontrolē valdību, bet strādā kā tāds bezzobains, vecs, saguris suns.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

IM 06.08.2008 09:37
Referendums bija pēdējā gada politikas loģisks rezultāts.

-------------------------------------

Nu negribētu gan piekrist. Manuprāt referendums bija neloģisks un mākslīgi radīts , un galīgi nevajadzīgs. Tā teikt naudas izšķiešana vējā.

Vienīgais kur var piekrist autorei , jā , sabiedrība ir neapmierināta ar valdošajiem. Bet izejot tikai no tā secināt ka Saeima būtu atlaižama , nu tas ir pārāk primitīvi. Pat nevar saprast kāpēc tie referenduma rīkotāji un Saeimas atlaidēji spītīgi negrib redzēt to ka no tā nekas nemainīsies , jo nav nekā ko likt vietā.

Situācija ir tāda ka ir valdošā koalīcija , JL , SC , un vēl kādi sīkie. Kā SC tā JL ir manuprāt nepārvaramas problēmas lai sadarbotos ar pārējām partijām. Bet aptaujas rāda ka pie jaunām vēlēšanām partijas būs tās pašas vecās , varbūt pārstāvniecība drusku pamainās , bet valdības veidošanai būs vajadzīga partiju sadarbība. Latviešu elektorāta partijas diez vai varēs sadarboties ar SC (divvalodība utt.) , un JL jau ar savu ir nodzīvojis. Ar JL ar neviens nevarēs normāli sadarboties , jo JL ar to savu "mēs tie vienīgie godīgie , pārējie visi korumpanti un tāpēc mūs izstumj" , ir darbojusies savstarpējā partiju konkurencē tā teikt zem jostas vietas , un tādā mērā , ka manuprāt viņiem tas nekad netiks piedots , jo tādas lietas jau ar nevar piedot. Jo ja visi sāks tāpat , zem jostas vietas , tad var iedomāties kāds vispārējs politiskās ētikas kritiens tas būs. Problēma ir tā ka JL ir savs elektorāts , un pie jaunām vēlēšanām viņi savus mandātus var dabūt , bet viņi ir Latvijas politikai ir kluvuši nevajadzīgi , viņi ir pamatīgi pārkāpuši politiskās ētikas nerakstītos likumus un līdz ar to sevi padarījuši par izstumtajiem.

Risinājums protams būtu JL klusa aiziešana no politikas , bet izskatās ka tā nebūs klusa aiziešana , bet taisni otrādi , ļoti skaļa , ar ultimātiem , referendumiem utt. Bet kamēr JL ir Latvijas politikā , var jau taisīt jaunas vēlēšanas , bet stabila koalīcija vienalga būs koalīcija kas būs ļoti līdzīga esošajai. Citas iespējamības manuprāt nemaz nav. Un izejot no tā tad arī parādās viss tas refenduma (referendumu) neloģiskums , un vispār visas pārējās dīvainības Latvijas politikā.

Saistītie raksti
Ieslucenes 255x203

Parādi savu pasi! 24 Autors:Veiko Spolītis

Citi autora darbi
Klusu 255x203(2)

Premjer, vārds Jums! 11 Autors:Līga Stafecka

Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2009. gada otrais pusgads Autors:Linda Austere, Valts Kalniņš, Līga Stafecka