Labi gejiem, labi visiem 14

Homoseksuāli cilvēki laulību nevēlas egoistisku mērķu dēļ. Šis ir mūsu solījums rūpēties vienam par otru, lai heteroseksuālajai pasaulei tas nebūtu jādara.

Fragmenti MP3 formātā

Šķiet, līdz šim Džonatana Rauča vārds Latvijā bijis diezgan svešs. ASV viņš ir pazīstams kā izdevuma National Journal žurnālists, domātājs un Amerikas zināmākais intraverts, kurš publicējis daudzus rakstus un pārdomas, ko nozīmē būt intravertam, kā arī devis ieteikumus ekstravertajai sabiedrības daļai, kā izvairīties no intravertu pārprašanas un aizvainošanas.

Džonatans Raučs Latvijā bija ieradies pēc ASV vēstniecības uzaicinājuma, lai Latvijas sabiedrībā veicinātu diskusiju par cilvēktiesībām un to nozīmi. Viņa uzdevums bija arī pievērsties LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu) tiesībām. Džonatans Raučs 2004. gadā izdeva grāmatu Viendzimuma laulības: kāpēc tas ir labi gejiem, labi heteroseksuāliem cilvēkiem un labi Amerikai?[1]

Pirms ierašanās Latvijā Džonatanam Raučam bija iespēja iepazīties ar līdz šim vienīgo latviešu dokumentālo filmu Homo@lv, kas sniedz skatījumu par praidu un Draudzības dienām Latvijā.


Jūs esat redzējis filmu Homo@lv. Kā Jums šķiet, kas ir kopīgs un kas atšķirīgs LGBT situācijā Latvijā un ASV?

Ja situāciju vērtē pēc filmā redzētā, cilvēki šeit ir daudz atvērtāki naida izpausmēs pret homoseksuāliem cilvēkiem. Naids pret homoseksuālām personām Amerikā pastāv, tomēr tā izpausmes vairs netiek sociāli pieņemtas. Tādējādi cilvēki, kuriem nepatīk vai kuri nepieņem homoseksuālas personas, meklē citus veidus, kā to izpaust. Piemēram, ļoti reti ir sastopami gadījumi, kad ASV cilvēku publiskajā telpā kāds sauktu necenzētos vārdos. Vardarbība pret gejiem Amerikā ļoti bieži ir bijusi un ir joprojām, bet jūs neredzēsit milzīgu vardarbīgu pūli ar cilvēkiem, kuri pauž naidu pret homoseksuālām personām.

Jāsaka, ka nav vietas, kur homoseksuālas personas var justies pilnībā ērti un droši, bet es redzu, ka šeit tas ir daudz grūtāk nekā Amerikā. It īpaši, ja persona A pauž naidu pret personu B un ja policija un sabiedrība nostājas personas A pusē, nevis aizstāv personu B. Tad šī cilvēka dzīve ir vēl grūtāka.


Ja mēs runājam par kustībām, kuras vērstas pret homoseksuālām personām, kā jūs izskaidrotu šo fenomenu, ka dažas ASV organizācija vairs nedarbojas vietējā mērogā Amerikā, bet gan sāk savu darbību citās pasaules valstīs? Piemēram, Watchmen on the walls ir gana aktīva arī Latvijā.

Es esmu satraukts par to. Es saskatu, ka Latvijā šīs kustības darbojas LGBT kopienas labā, jo naida paudēji viennozīmīgi veido sev sliktu sabiedrisko tēlu. Amerikā homoseksuāļu pretinieku retorika bieži ir izkoptāka, stipri mierīgāka. Viņi ir iemācījušies par to runāt un izskatās labi, piemēram, parādoties televīzijā. Viņi arī nav tik ļoti pārpildīti ar naidu.

Es nekādā gadījumā nesaku, ka katrs, kurš iebilst LGBT pret personu tiesībām un viendzimuma laulībām, ir naidīgs. Tomēr dažas no šīm grupām ir patiesi šausmīgas, bet ļoti mierīgas savos izteikumos. Viņi dodas uz citām valstīm, piemēram, uz Ugandu, tiekas ar valdības pārstāvjiem, pārliecina viņus, ka ir pieauguši un nopietni cilvēki, bet īstenībā viņi ir naidpilni provocētāji. Es domāju, ka mēs esam ļoti nobažījušies par visu, kas notiek Āfrikas valstīs.

No filmas noprotu, ka viņi ir bijuši Latvijā, un tas ir tas, ko viņi dara. ASV viņi neko vairs nevar panākt, tādējādi viņi ir nolēmuši eksportēt pret homoseksuāliem cilvēkiem vērstas aktivitātes un globalizēt kultūru naidu.


Jūs esat sarakstījis grāmatu Viendzimuma laulības: Kāpēc tas ir labi gejiem, labi heteroseksuāliem cilvēkiem un labi Amerikai?. Vai varat pastāstīt, kāpēc tas ir labi un noderīgi ikvienam?

Jā, esmu gan! Tā ir ziņa, ko jau gadiem ilgi ar lielākiem vai mazākiem panākumiem vēlos nodot ikvienam. Laulības ir viennozīmīgi labi viendzimuma pāriem, kuriem ir nepieciešamība un vēlme pēc ģimeniskās aizsardzības, kas ir nepieciešama gandrīz visiem cilvēkiem. Tas ir labi bērniem, kuri ir homoseksuāli, jo augot viņi saprot, ka viņu mīlestībai ir nākotne neatkarīgi no tā, vai viņi vēlas vai nevēlas saistīt savu dzīvi ar laulības saitēm. Laulība tuvina cilvēkus arī kopienā, un šis ir viens iemesls, kāpēc viendzimuma laulības ir nepieciešamas arī heteroseksuālajai kopienai. Katra laulība, vai tā būtu viendzimuma vai pretējā dzimuma, veido sociālo kapitālu, jo tā palīdz cilvēkiem apvienoties un pieņemt ilgstošas apņemšanās rūpēties vienam par otru.

Divi cilvēki laulību nevar noslēgt vienatnē kādā istabā. Šajā gadījumā ir nepieciešams vismaz viens, bet vairumā gadījumu — vairāki cilvēki, kas pārstāv savu kopienu. Šie cilvēki apliecinās — no šī brīža jūs esat ģimene un viens par otru rūpēsities.

Laulība ir solījums, ko divi cilvēki dod savai kopienai. Laulība padara cilvēkus laimīgākus, veselīgākus, finansiāli stabilākus, viņiem ir mazāk nepieciešama sociālā vai ārkārtas palīdzība. Jūsu otrā puse ir jūsu ārsts, jurists, sociālais darbinieks vai ārkārtas gadījumā — pirmā palīdzība. Brīdī, kad homoseksuāli cilvēki apvienojas ģimenē, viņi kļūst stabilāki, un mēs vēl nemaz nerunājam par to, ka arvien vairāk viendzimuma pāru audzina bērnus. Kāpēc gan lai kāds vēlētos, ka bērni aug ārpus ģimenes bez aizsardzības, ko sniedz laulība? Visbeidzot, precoties mēs radām labu piemēru — pašas laulības institūcijas vārdā mēs skaidrojam cilvēkiem, ka tā ir universāla un nepieciešama visiem. Mēs visi pēc tās tiecamies, un tā tam ir jābūt. Laulība ir zelta standarts cilvēku attiecībās un homoseksuāli cilvēki vēlas to pierādīt un apstiprināt visos iespējamos veidos. Mēs vēlamies pastiprināt laulības nozīmi un kļūt sociāli stabilāki un produktīvāki. Es domāju, ka heteroseksuāli cilvēki ir vistiešākie ieguvēji no viendzimuma laulībām. Mēs to nevēlamies kaut kādu egoistisku mērķu vadīti vai vienkārši prieka pēc, šis ir mūsu solījums rūpēties vienam par otru, lai heteroseksuālajai pasaulei tas nebūtu jādara.


Nedaudz personisks jautājums. Jūs „iznācāt no skapja” jeb kļuvāt atklāts kā gejs 80. gados. Kas bija lielākie izaicinājumi tajā laikā?

Es kļuvu atklāts 80. gadu vidū. 1985. gads bija pavisam citi laiki. AIDS krīzei bija dominējošs spēks, cilvēki mira. Tajā laikā būt gejam bieži šķita nāves spriedums, tāpēc tas bija ļoti grūti. Tolaik Amerikā daudzās pavalstīs homoseksuālas attiecības bija kriminalizētas, pastāvēja iespēja nokļūt cietumā. Tas gan notika reti, bet tomēr varēja notikt. Šajā laikā man pašam nebija aizspriedumu pret gejiem, kas bieži vien var notikt, ja esi “skapī” jeb noliedz savu homoseksualitāti. Tomēr es baidījos no sociālās diskriminācijas, kā arī no iespējas saslimt un nomirt.

Pašlaik jauniem cilvēkiem ASV ir daudz vienkāršāk ”iznākt no skapja”. Daudzi to dara ar ļoti lielu prieku. Ne visi, bet daudzi. Tomēr liela problēma Savienotajās Valstīs ir homoseksuālu jauniešu un bērnu pazemošana. Brīžiem šķiet, ka Amerikas sabiedrībā palikusi tikai viena vieta, kur naidīgums pret homoseksuālām personām ir sociāli pieņemams, un tas ir skolas spēļu laukumā. Vairs ne televīzijā, ne politikā, bet homoseksuāli jaunieši un bērni vēl aizvien tiek pazemoti un izsmieti skolā. Daudzas skolas joprojām uzskata, ka tas ir normāls process — daļa no kļūšanas pieaugušam.

Nesen ASV notika vesela virkne homoseksuālu jauniešu pašnāvību. Tās plaši publiski apsprieda masu medijos, un beidzot cilvēki sāka saprast, ka naidam nav vietas skolā. Šis ir tāds pārejas process, kuram mēs pašlaik ejam cauri. Cenšamies panākt, ka jauniešiem ir droši apzināties un pieņemt savu homoseksualitāti.


Jāsaka, ka dažas no kampaņām ir atceļojušas arī līdz Latvijai. Viena no tām — It gets better un provokatīvā FCKH8.

Es neesmu dzirdējis par FCKH8 kampaņu, bet jāatzīst, ka daudzie protesti pret 8. priekšlikumu [kas Kalifornijā aizliedza viendzimuma laulības] bija aizgājuši par tālu. Tas daudz palīdzēja oponentu pusei — tie, kuri vēršas pret homoseksuālām personām, ieguva daudz video materiālu, kuros attēlotas dusmīgas LGBT personas.

It Gets Better kampaņa ir radījusi milzīgu ietekmi, un tā ir ļoti nozīmīga. Tā ir pirmā reize, kad tik daudz cilvēku jūtas pietiekami pārliecināti, lai spertu soli uz priekšu un pateiktu „stop!”. Pazemošana skolās nav nekas jauns, arī homofobija skolās nav nekas jauns un homoseksuālu jauniešu pašnāvības arī nav nekas jauns. Jauns pavērsiens ir tas, ka šis viss ir izskanējis plašākā sabiedrībā, ka heteroseksuālā pasaule beidzot sniedz kādus paziņojumus. LGBT cilvēki jau ilgstoši centās tam pievērst lielāku uzmanību.


Jāsaka, ka ir vēl viens jautājums, kas pievērsa lielu pasaules uzmanību ASV — “Nejautā, nesaki”[2] politikas atcelšana. Vai uzskatāt to par LGBT kopienas uzvaru Amerikā?

Jā, tā ir milzīga uzvara! Šīs izmaiņas nāca ļoti ilgi. Likuma, kas liedza gejiem dienēt armijā, atcelšana ir labs piemērs tam, cik ilgam laikam ir jāpaiet, lai mainītos likumdošana. Sabiedrības attieksme visbiežāk mainās, pirms mainījušies paši likumi. Pirms 10 gadiem lielākā daļa amerikāņu pauda, ka tas neko nemaina, ja homoseksuālas personas dienē armijā, bet pagāja daudz gadu, līdz šis likums tika atcelts. Jā, šis ir milzīgs solis uz priekšu.

Vēsturiski ASV valdība ir bijusi galvenais homoseksuālu personu diskriminācijas avots. Gejiem un lesbietēm ir bijis liegts strādāt valdības labā, mums nav piešķirtas drošības pielaides, mums ir bijis liegts dienēt armijā. Ir bijuši likumi, kas kriminalizē viendzimuma attiecības. Valdība mums ir bijusi problēma, nevis risinājums. “Don’t ask, Don’t tell” bija vienīgais atlikušais likums, kurš tieši diskriminēja LGBT personas. Viendzimuma laulību aizliegumu es ievietotu citā kategorijā, jo tas ir sociāls jautājums, ne tikai valdības politika. Kopumā ASV beidzot ir atcēlusi pēdējo diskriminējošo likumu, kas nav saistīts ar laulību, un tas ir izcils notikums.


Ko Jūs redzat kā pašreizējos lielākos izaicinājumus LGBT kopienai ASV?

Laulība un skolas. Līdz laulībai ir vēl ilgs ceļš ejams. Laulāties ir legāli piecās ASV pavalstīs un Kolumbijas apgabalā. Tas ir ļoti lēns process. Laulība ir kaut kas vairāk nekā tikai likums. Tas ir sociāls, kulturāls un reliģiozs jautājums. Laulība ir institūts, kas ir vairāk cilvēku sirdīs nekā likuma pantos. Mums, ne tikai ASV, bet visā pasaulē, pašlaik notiek liela diskusija par laulības nozīmi, tāpēc tas prasa ilgu laiku.

Ja skatās no tradicionālu geju tiesību viedokļa, nākamais un, cerams, pēdējais cīņas lauks ir bērni — kā homoseksuāliem bērniem radīt drošību. Tas ir svarīgi, lai viņi varētu augt drošā vidē.

_________________________

[1] Gay marrige: Why it is good for gay, good for straignt and good for America

[2] Don’t ask, Don’t tell – šādi sarunvalodā sauca likumu, kas liedza gejiem dienēt ASV armijā.

Creative commons Creative Commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu politika.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt politika.lv ar ziedojumu!

Komentāri (14) secība: augoša / dilstoša

Tmp author
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Filips Bobinskis 25.05.2011 11:11
No GLBT aktīvistu puses nereti jādzird, ka homoseksuālu laulību/partnerattiecību nereģistrēšana ir diskriminējoša.
Bet te man jāatgādina, ka Latvijas likumdošana paredz ierobežojumus attiecībā ne tikai uz laulāto dzimumu, bet arī vecumu (laulājamiem jābūt pilngadīgiem vai, ja ir vecāku atļauja, 16 gadus veciem), veselības stāvokli (laulības nevars noslēgt nepieskaitāmas personas), skaitu (laulāties var tikai divas personas), radniecību (laulības nevar noslēgt assinsradinieki).
Kādēļ tad arī šie ierobežojumi netiek saukti par diskriminējošiem?
GLBT aktīvisti savu interešu aizstāvēšanai parasti piesauc divus saukļus: "tiesības mīlēt" un "nevar izlikties, ka šādi pāri sabiedrībā nav, un līdz ar to ir jānoregulē to tiesiskais statuss".
Bet šos saukļus tikpat labi varam attiecināt arī uz citām minētajām situācijām, ko likumdošana neatzīst.
Ņemam kaut vai par piemēru laulāto skaita ierobežošanu. Ko GLBT aktīvisti sacītu par mēģinājumu legalizēt daudzsievību vai daudzvīrību? Vai piesauktās "tiesības mīlēt" uz šāda dzīvesveida piekritējiem vairs neattiecas?

Vai šādām situācijām nebūtu jāparedz vismaz kāds partnerattiecību regulējums? Galu galā kopdzīve, kurā iesaistītas trīs personas (laulātie + mīļākā/ais vai, piemēram, nešķirta laulība, kurā kāds dzīvo ar citu partneri) pavisam noteikti ir biežāk sastopama nekā homoseksuāla kopdzīve.

Tāpat varam jautāt, vai piesauktās "tiesības mīlēt" neattiektos arī uz asinsradiniekiem? Kā zinām no nesenas dokumentālas filmas, Latvijā ir vismaz viens gadījums, kad kopdzīvē dzīvo brālis un māsa, kuriem pat ir bērni. Vai tas, ka valsts neļauj šādiem pāriem laulāties, nav diskriminējoši?
Varam piesaukt arī citus "mīlestības" veidus( piemēram šādus http://www.spoki.lv/aktuali/Pasaule-divainakas-laulibas/274778) un varbūtēju vajadzību tos legalizēt. Galu galā, ja jau tādi cilvēki sabiedrībā ir...

Domāju, ka mēģinājumus legalizēt ne vienu vien no piesauktajām kopdzīves formām, arī paši GLBT aktīvisti sauktu par absurdiem. Tiktu pat minēts, ka viena otra no tām esot netikumīga, mūsu tradīcijām neatbilstoša un pat nenormāla. Vārdu sakot tiktu piesaukti visi tie paši argumenti, kas tik ļoti tiek kritizēti un sauki par aizspriedumainiem attiecībā uz homoseksuālismu.

Te nu redzam, ka pasaulē ir sastopamas neskaitāmas kopdzīves situācijas un “mīlestības” sajūtas un valstij jebkurā gadījumā nākas nospraust robežas, ko tā atzīst un ko nē.

Un es personīgi uzskatu, ka valsts noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz reģistrējamo partneru dzimumu neapšaubāmi ir jāpaliek.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jauniete 04.04.2011 17:01
Teikšu tikai vienu - atbalstu, ka geji prec viens otru, gan tāpēc, ka esmu liberāle, gan arī tāpēc, ka negribu, lai viņi izliekas par heteroseksuāļiem sabiedrības spiediena rezultātā un grib precēt mani, manas draudzenes, meitas. Kura grib vīrieti, vai kurš grib sievieti, kas tikai izliekas, ka jūs mīl vai iekāro - uz priekšu, turpiniet naidīgo izturēšanos pret homoseksuāļiem, lai lielākā daļa no viņiem turpina izlikties. Gan jau daudziem visas šīs dubultdzīves rezultātā ir depresija, kas izraisa alkoholismu, narkomāniju ut.t.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vilis 01.04.2011 13:07
Nemeša prātojums ir muļķība- tam tika pievērsta pārāk liela uzmanība. Svarīgi ir kas cits.

Raučs saka, ka viendzimuma laulības ir labas arī homoseksuāliem bērniem, kuriem vajag ģimenisku aizsardzību, jo tad augot viņi saprot, ka viņu mīlestībai ir nākotne. Bērna nākotne, protams, ir vissvarīgākais visā šajā stāstā, un mūsu viedokļi par to, cik lielā mērā mēs to varam un cik daudz to vajag ietekmēt; kas ir labs un, kas - vēl labāks - ir ļoti subjektīvi. Lasot Rauča atziņu, pie tās prasījās izvērstāks domu gājiens par to, kādā vecumā bērns apzinās vai ir spējīgs apzināties savu hetero vai homoseksualitāti. Runāt par abstrakta vecuma bērnu šādā kontekstā, manuprāt, ir nedaudz vieglprātīgi. Otra lieta - jautājums vai heteroseksuāla ģimene homseksuālam bērnam var nodrošināt ģimenisku aizsardzību. No Rauča teiktā izriet, ka ne gluži, kam grūti piekrist. Visbeidzot - viņa atziņa, ka mīlestībai bez laulības nav nākotnes, protams, ir interesanta un mūžigu pārdomu vērta. Var jau būt, ka tā arī ir. Lai gan savā ziņā izklausās pat ļoti ortodoksāli, palūkojoties mūsdienu sabiedrībā sev visapkārt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

vilcins - subalterns.wordpress.org 01.04.2011 12:24
nu, es gan gribētu pie reizes piemetināt, ka liberālāka pieeja kopdzīves likumiskajam pamatojumam noderētu visdažādākajiem pāriem un attiecību modeļiem, ne tikai mīkstajiem, BET mazliet skaļākā mīkstuma iemešana sejā Latvijā valdošajam FHM (vai vēl sliktāk, Šlesera) tipa vīrietības modelim ir nepieciešama kā ēst, lai mazinātu sabiedrībā valdošo agresivitāti.
Protams, Rauča piedāvātais mīksto asimilācijas modelis atrisina manas un daudzu citu vidusškiras nedaudz, un arī ļoti, turīgo mīksto mazās problēmiņas (māja, mašīna, sīkie, u.t.t.), bet vēl lielāks ieguvums ir tas, ka, pieņemot mīkstos un dzimumu dažādību, cilvēks vienlaicīgi atmet tādas muļķīgas iedomas kā divu precīzi definētu dzimumu pastāvēšanu un agresīvu vīrietību, un tas, redz, būtu vislielākais panākums un arī galvenais mērķis, uz ko tiekties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - AK 31.03.2011 10:40
Pavisam bez valsts valodas Latvijā iztikt būtu grūti :) To var atļauties likumos neierakstīt tikai tajās zemēs, kur valodas izvēle ir pašsaprotama - piemēram, ASV. Protams, dažās valstīs mēdz būt vairākas valsts valodas (Somija, Beļģija, Šveice), vai arī līdzās valsts valodai vēl dažas valodas, kuras var lietot oficiālā saziņā (pirmskara Latvija).

Par vairākām oficiālām valodām mūsdienu Latvijā - teorētiski var iedomāties vismaz 3 scenārijus.
(1) Var atstāt visu kā līdz šim. Tā nav viennozīmīgi privilēģija vienai grupai (etniskiem latviešiem), jo viena valoda visā valstī - tas var vienkāršot dzīvi ne tikai latviešiem, bet arī citu tautu piederīgajiem. Es te nedomāju to, ka konkrētajā pašvaldībā cilvēki nevarētu ar amatpersonām sazināties savā dzimtajā valodā (tas diezgan plaši notiek jau tagad - esmu Valsts Ieņēmumu Dienestā dzirdējis kā tur lieto, piemēram, krievu valodu)
Tomēr visas situācijas, kad lietvedības apritē ienāk citās valodās rakstīti dokumenti, rada papildus slodzi (ne vien tiem darbiniekiem, kuri tieši komunicēja ar šo cilvēku, bet arī visiem citiem). Tas nozīmē ne vien virspusīgas prasmes kaut ko saprast un paskaidrot kā līdz šim, bet tad būs jāpārzina arī terminoloģija (piemēram, par

(2) Var dažos pagastos vai provinces pilsētās (teiksim, Latgalē), kur ir tradicionāli dzīvojušas citu valodu kopienas, ieviest dažas citas valodas - poļu, latgaļu, krievu, lietuviešu). T.i. izveidot mazas "kultūrautonomijas saliņas" - līdzīgi kā ir sāmu/lapu novadi Somijā vai Norvēģijā, utml. Šāda situācija būtu labā saskaņā ar Latvijas ratificēto minoritāšu konvenciju (un visām atrunām).

(3) Visbeidzot par otru oficiālu valodu var runāt (neatkarīgi no vēsturiskās situācijas, bet vienkārši tādās pilsētās kā, piemēram, Liepāja. Tiesa, tur varētu rasties iebildumi tieši iedzīvotāju latviešu daļai - jo pirmskara Liepājā krieviski runājošu cilvēku bija maz; lielumlielā daļa etnisko krievu, kuri tur dzīvo, ir PSRS imigranti vai viņu pēcnācēji. Un tad rodas "klasiskais' jautājums - kuram ir jāpielāgojas? Tiem, kuri atbrauca, vai tiem, pie kuriem atbrauca?

>>> AK: Es neiebilstu pret to, lai paredzētu kādu "reciprocal beneficiary relationships" arī brāļu atraitnēm utt. Tikai izraisa šaubas - jūs iebilstat pret "privilēģijām" homoseksuāļiem... Bet jau tagad gana reāli šīs "privilēģijas" ir tiem cilvēkiem, kam atļauts laulāties vienam ar otru. Kur tad ir jūsu taisnīguma jūtas, kur ir protests pret "diskrimināciju"?
=====
Tas jau vairāk ir principa jautājums - nav problēmu, ja partnerattiecības procentuāli vairāk (vai pat gandrīz visos gadījumos) izmanto cilvēki, kuri ir homoseksuāli. Bet būs galīgi nepareizi rakstīt Civillikumā jaunas konstrukcijas, kuras ir īpaši domātas homoseksuālistiem. Manuprāt, tā ir valsts nepamatota iejaukšanās cilvēku privātajā dzīvē - kādas katram ir dzimumattiecības (viendzimuma? vēl kaut kādas?). Svarīgi, ka cilvēki NEATKARĪGI no tā, kāda ir viņu dzimumdzīve vai viņu pašidentifikācija, var vienlīdzīgi izmantot vienus un tos pašus pantus Civillikumā. Tikai tad tas ir kaut kāds ieguvums visai sabiedrībai.

Par laulības institūciju - tā nevienu nediskriminē. Ikvienam cilvēkam (kurš ir rīcībspējīgs un jau nesastāv citā laulībā) ir tiesības slēgt laulību.Seksuālo orientāciju, stājoties laulībā, nevienam neprasa. Laulība jau vairāk nozīmē tiesības nevis cilvēkam, kurš stājas laulībā (drīzāk jau tās ir klapatas), bet gan tiesības tiem bērniem, kuri piedzimst laulībā - kuri jau dzimšanas brīdī automātiski iegūst divus legālus vecākus, kuri tipiskos gadījumos sakrīt arī ar bioloģiskajiem vecākiem. T.i. ir spēkā Civillikumā definētais "paternitātes pieņēmums". Un ir bijuši neskaitāmi homoseksuāli orientēti cilvēki (tostarp homoseksuālo praidu organizētājs Māris Sants), kuri noteiktā savas dzīves posmā arī izvēlējušies stāties laulībā. Gan tādēļ, ka tas piešķir cilvēkam noteiktu (precēta vīra/sievas) statusu, gan arī izveido piemērotu vidi bērnu laišanai pasaulē. Tas, manuprāt, ir populārs aizspriedums, ka homoseksuāli orientētiem cilvēkiem nevar vai nemēdz būt bērni.

>>> AK: Pirmajam teikumam arī es piekristu. Problēma ir tā, ka gājieni par godu esesiešiem nav miermīlīgi - ar tiem tiek teikts, ka karot Hitlera pusē bija pareizi.
=======
Protams, 16.martam ir daudz dažādu uzslāņojumu, bet pamazām pasākuma organizētāju (t.sk. man pazīstamās partijas "Visu Latvijai!") biedru rindās nostiprinās vienprātīgs atzinums - Trešā Reiha režīms ir bijis viennozīmīgi ļaunums arī priekš latviešu tautas; un visa piespiedu mobilizācija leģionā bija nelikumīga - Rūdolfs Bangerskis un Oskars Dankers bija tipiski nacistu kolaboranti, kuri turklāt nekautrējās savās mobilizācijas pavēlēs atsaukties uz pirmskara Latvijas karaklausības likumu.

No otras puses, pieminēt karavīrus (un atkal te uzsvēršu - nevis kara noziedzniekus, bet gan tos, kuri cīnījās frontē) nevar būt nekas nepareizs vai nelikumīgs. Ir gadījies dzirdēt, ka uz baznīcu un uz kapiem 16.martā drīkst doties, bet pie Brīvības pieminekļa - nedrīkst.
Manuprāt, tas arī nav īsti pamatoti. Mēs taču skaidri zinām, ka arī sarkanarmiešiem veltītie atceres pasākumi notiek ne jau tikai kapos. Un tas ir tikai normāli - kādēļ, lai cilvēki nepieminētu karavīrus arī pilsētā, pie sev svarīgiem pieminekļiem?!

Manuprāt, būtiski ir atbrīvoties no totalitārajām ideoloģijām. Un te var atrast negatīvus piemērus - gan Uldis Freimanis (ar saviem antisemītiskajiem plakātiem), gan arī tos, kuri lieto PSRS simboliku. Manuprāt, gan 16.martu, gan 9.maiju var vērst par labu - lai cilvēki varētu pieminēt savas tradīcijas, bet nenonāktu sen bankrotējušu režīmu ideoloģijas un propagandas gūstā. Atcerēsimies, ka 2.pasaules karā Austrumeiropā bija divas agresorvalstis - Nacistiskā Vācija un PSRS. Mēs Latvijā to neaizmirsīsim, jo mūsu zemē 2.pasaules karš ienāca tieši caur PSRS okupāciju, ar šāvieniem 1940.g. 15.jūnijā Masļenku robežpunktā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK - Kalvis 31.03.2011 01:57
Kamēr tiek gādāts par to, lai VISAS etniskās minoritātes Latvijā varētu justies labi - nav nekādu problēmu, bet ja krievi tiek nostādīti pirms baltkrieviem, ukraiņiem, poļiem u.c. minoritātēm - tas jau nav vairs riktīgi
--------
Pēc šādas dīvainas loģikas var jau nosodīt arī latviešu valodas kā valsts valodas statusu - "ja gādā, lai visām etniskām grupām būtu labi - nav problēmu, bet ja latvieši nostādīti pirms citiem - nav riktīgi". Vai uzskatāt, ka nodrošināt zināmas vajadzības saskaņā ar iespējām (te nu ir risinājums - piemēram, bijušajā Sventes pagastā būtu labi arī poļu valodai dot oficiālo statusu, jo tas ir iespējams) vienai valodas grupai ir labi, bet citai - slikti?


te ir varbūt labs nodoms - panākt, lai cilvēki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevar salaulāties, varētu labāk viens par otru parūpēties, apsaimniekot kopīgos īpašumu (..) Bet arī šinī jautājumā pastāv risks uztaisīt privilēģijas vienai cilvēku grupai
----
Es neiebilstu pret to, lai paredzētu kādu "reciprocal beneficiary relationships" arī brāļu atraitnēm utt. Tikai izraisa šaubas - jūs iebilstat pret "privilēģijām" homoseksuāļiem... Bet jau tagad gana reāli šīs "privilēģijas" ir tiem cilvēkiem, kam atļauts laulāties vienam ar otru. Kur tad ir jūsu taisnīguma jūtas, kur ir protests pret "diskrimināciju"?


Manuprāt, ir vērts politiskas diskusijas līmenī pacelt vispārīgu principu, ka IKVIENA cilvēku grupa drīkst miermīlīgi pulcēties. Vienalga, vai tie ir homoseksuālisti, vai, teiksim, leģionāru piederīgie 16.martā
------
Pirmajam teikumam arī es piekristu. Problēma ir tā, ka gājieni par godu esesiešiem nav miermīlīgi - ar tiem tiek teikts, ka karot Hitlera pusē bija pareizi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Shadow - Kalvi 29.03.2011 11:49
Es Jums pilnīgi piekrītu - visiem ir tiesības miermīlīgi pulcēties un paust savu viedokli. Arī lēgionāriem. Tas ir paredzēts gan Latvijas tiesību aktos, gan Latvijai saistošajos starptautiskajos aktos. Un Latvijas tiesas ļoti korekti tos piemēroja. Un Latvijas tiesas šos aktus arī ļoti korekti piemēroja attiecībā uz pēdējiem praidiem, kas bija Rīgā.

Un kas attiecas uz dažādu grupu interesēm - starptautiskās cilvēktiesības paredz ļoti labu mehānismu, kura pamatā ir samērīgums starp iejaukšanos kādas personas cilvēktiesībās uz likuma pamata, kad tas ir nepieciešams vispārsvarīgu sabiedrības interešu vārdā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kalvis - Shadow 29.03.2011 11:32
>>> "visi" sastāv no dažādām atšķirīgām grupām - īsiem, resniem, bagātiem, nabagiem, zilacainiem, atkarīgiem, agresīviem, inteliģentiem utt. Tāpēc ir svarīgi, ka katra grupiņa jūtas labi un droši sabiedrībā.
=====
Tiktāl viss ir labi. Bet vienā brīdī pašsaprotamas cilvēku pamatbrīvības (vārda, biedrošanās brīvība, utml.) var pāraugt vēlmē iegūt kādai no grupām privilēģijas.

Teiksim, Lindermans un Osipovs vāc parakstus par krievu valodu kā otru valsts valodu. It kā cēls mērķis - krievi veido 20% no Latvijas pilsoņu kopskaita (un 27% no visu Latvijas iedzīvotāju skaita); viņiem būs vienkāršāk komunicēt ar valsts varu. Galu galā - nevis cilvēks kalpo ierēdnim, bet gan ierēdnis pielāgojas cilvēkam, kuru viņš apkalpo. Bet katrai šādai lietai ir arī kaut kādas negribētās sekas, šāda pašmērķīga rīkošanās iespaido savstarpējo uzticēšanos mūsu sabiedrībā. Kamēr tiek gādāts par to, lai VISAS etniskās minoritātes Latvijā varētu justies labi - nav nekādu problēmu, bet ja krievi tiek nostādīti pirms baltkrieviem, ukraiņiem, poļiem u.c. minoritātēm - tas jau nav vairs riktīgi.

Līdzīgi ir arī ar šo - "Mozaīka cer, ka 10.Saeimas laikā varētu pieņemt likumu par partnerattiecībām" (sk. http://bit.ly/fOywo7 ). Arī te ir varbūt labs nodoms - panākt, lai cilvēki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevar salaulāties, varētu labāk viens par otru parūpēties, apsaimniekot kopīgos īpašumus. Arī te intervētais kungs sakarīgi klāsta to, ka lielākas mājsaimniecības mēdz būt efektīvākas un atslogot valsti no dažiem pienākumiem - ja reiz cilvēki partnerattiecību ietvaros gādā viens par otru.

Bet arī šinī jautājumā pastāv risks uztaisīt privilēģijas vienai cilvēku grupai. Ja reiz mēs vēlamies "reciprocal beneficiary relationships" institūciju - tad to vajag attiecināt uz VISIEM cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nevar salaulāties, nevis tikai uz homoseksuālistiem. Tikai tad tas būs solis pretī optimālākai likumdošanai. Viegli iedomāties situācijas, kad, teiksim, divu brāļu atraitnes vēlas kopīgi vadīt saimniecību, kaut arī viņas nesaista nekādas asinsradniecības saites. Ja viņām ir pieejama "reciprocal beneficiaries" institūcija - ļoti labi. Bet ja viņas ir spiestas izlikties par lezbietēm, lai taisītu "homoseksuālās partnerattiecības" tad, piedodiet kungi, tā jau ir vistīrākā diskriminācija.

Tas pats arī par pulcēšanās brīvību. Es neesmu un nekad nebūšu ar mieru aizstāvēt specifiski geju un lezbiešu tiesības pulcēties (praidos jeb draudzības dienu gājienos, utml.). Manuprāt, ir vērts politiskas diskusijas līmenī pacelt vispārīgu principu, ka IKVIENA cilvēku grupa drīkst miermīlīgi pulcēties. Vienalga, vai tie ir homoseksuālisti, vai, teiksim, leģionāru piederīgie 16.martā vai tml. Ja homoseksuālistiem ir dziļi vienalga, vai sirmos leģionārus grūsta strīpainās pidžamās tērpti "antifašisti", tad citiem būs vienalga, ka homoseksuālistus grūsta "antipraidisti".

Ja LGBT kopiena vēlas sev īpašas privilēģijas (nu nezinu - viņiem šķiet, ka valsts vai apkārtējā sabiedrība viņus par maz respektē, un tad nu pieņems dažus likumus un respektēs vairāk) - tās ir viņu tiesības. Var iestāties par īpašu partnerattiecību institūciju speciāli tiem, kuri ir homoseksuāli, utml. Bet tad lai nebrīnās, ka tas būs jādara vieniem pašiem - un pārējā sabiedrība drīzāk reaģēs ar neizpratni. Varbūt kaut ko var izcīnīt arī šādā veidā - bet tad ir jāatceras matemātiķa Kolmogorova izteiciens: "Vispirms radām sev grūtības, lai pēc tam tās varonīgi pārvarētu."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Kārlis Streips - Nemesim 29.03.2011 11:32
Tas droši vien no Jums būs pārāk daudz prasīts, cienītais, bet uzrādiet, lūdzu, konkrētas saites ar vietām, kur kāds "mūsdienu zinātnieks" cilvēka seksualitāti ir aprakstījis ar vārdu "invaliditāte." Bet ļoti konkrēti, lūdzu, padomājot arī par to, ka vārdu "zinātnieks" attiecībā uz sevi izmanto arī tādi cilvēki, kuriem līdz zinātnei ir visnotaļ tālu. Varbūt sāciet ar Pasaules veselības organizāciju, kurā ļoti noteikti strādā "mūsdienu zinātnieki", piedevām kārtīgi zinātnieki, jo kaktu zinātniekus PVO noteikti neņemtu darbā. Tātad -- gaidīšu no Jums linku sarakstu, un tad parunāsim tālāk. Ķerieties pie darba.

Kad Džonatans bija Rīgā, arī man bija iespēja ar viņu satikties, un inteliģentāku un gaišāku cilvēku būtu grūti iedomāties. Tiem, kuri vēlas bļaustīties par LGBT cilvēkiem kā par "invalīdiem" -- te man jāsaka, ka visu laiku esmu domājis, ka vārds homofobija pirmām kārtām nozīmē bailes no kaut kā, jo tāds ir vārda pamats grieķu valodā. Taču arvien vairāk un vairāk es saprotu, ka patiesībā tas saistās ar cilvēka dumjību. Var būt viena pasaules veselības organizācija pēc otras un trešās un ceturtās un piektās un sestās un septītās, kura pēc pētījumiem ir konstatējusi, ka cilvēka seksualitāte nav un nevar būt invaliditāte, bet vienalga būs viens bariņš cilvēkbērnu, kuriem tas neko nenozīmēs, viņi paliks paši pie savas pārliecības ar paceltu vidējo rokas pirkstu, jo viņiem, lūk, ir tiesības domāt kaut ko tādu, kuram ar nopietnu zinātni nav nekāda sakara. Var atkal un atkal un atkal un atkal un atkal norādīt uz konkrētu vietu šajā pat portālā, kur ir pavisam konkrēti uzskaitītas tās jomas, kurās Latvijā LGBT cilvēkiem (un pietiekami daudzos gadījumos, ja kas, arī neprecētiem heteroseksuāliem ļaudīm) nav visu to tiesību, kādas ir citiem, bet vienalga būs viens bariņš cilvēkbērnu, kuriem tas neko nenozīmēs, viņi paliks paši pie savas pārliecības ar paceltu vidējo rokas pirkstu, jo viņiem, lūk, ir tiesības domāt kaut ko tādu, kuram ar nopietniem pierādījumiem nav nekāda sakara. Tās nav bailes, tā vienkārši ir dumjība. Galvenais Kaspara intervijā ar Dž. Rauču (un paldies Kasparam par to!) ir tas, ka sabiedrība ar laiku pieaug un nobriest un saprot, ka cilvēka tiesības nav neviena individuāla cilvēka naba, it īpaši, ja individuālais cilvēks jēdzienu "cilvēka tiesības" interpretē kategorijā "man ir tiesības darīt jebko un domāt jebko, un tur arī tiesības apstājas."

Bet Nemesi, pavisam nopietni -- gaidu no Jums konkrētu informāciju par to, kur "mūsdienu zinātne" cilvēka seksualitāti uzskata par "invaliditāti." Pieredze ar Politika.lv patērētāju kopienu liecina, ka lielākoties tie, kuri gļēvi slēpjoties aiz nika kaut ko nobļauj, nav gatavi nākt ar konkrētiem pierādījumiem, bet varbūt Jūs būsit laimīgais izņēmums. Jauku Jums dienu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Shadow - rv 29.03.2011 09:45
Tādu "visu" nav. "visi" sastāv no dažādām atšķirīgām grupām - īsiem, resniem, bagātiem, nabagiem, zilacainiem, atkarīgiem, agresīviem, inteliģentiem utt. Tāpēc ir svarīgi, ka katra grupiņa jūtas labi un droši sabiedrībā. Tad arī šī grupiņa neko neprasīs no sabiedrības, bet atbalstīs to.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


rv 29.03.2011 08:13
būšu politnekorekts, uzskatu, ka CILVĒKTIESĪBAS ir ar lielāku prioritāti nekā kādas cilvēku grupas tiesības. tāpēc uzskatu, ka virsraksts jāgriež otrāādi - ja labi visiem, tad labi arī visiem citādajiem. (ne tikai gejiem, bet reāli visiem citādajiem)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Armands 28.03.2011 20:01
>>> Ko Jūs redzat kā pašreizējos lielākos izaicinājumus LGBT kopienai ASV?
Laulība un skolas. ... Ja skatās no tradicionālu geju tiesību viedokļa, nākamais un, cerams, pēdējais cīņas lauks ir bērni — kā homoseksuāliem bērniem radīt drošību. Tas ir svarīgi, lai viņi varētu augt drošā vidē.
======
Ķīnā, Korejā un Ziemeļeiropas valstīs bērni dodas uz skolu, lai mācītos. Savukārt ASV (vismaz atbilstoši intervētā kunga vēlmēm) bērni dodas uz skolu apliecināt savu seksuālo identitāti.
Labu veiksmi! Interesanti, ka Ķīnas valdības valūtas rezerves ir vairāk nekā triljons ASV dolāru. Vieni skolas solā gatavojas strādāt, otri gatavojas izdrāzt citus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Nemesis Nibiru - xxx 28.03.2011 18:48
Mūsdienu zinātne homoseksuālismu apskata kā specifisku invaliditātes paveidu,kurš radies embrionālās attīstības traucējumu rezultātā.Visi citi izteikumi ir māņticība!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jk79 28.03.2011 16:33
kāds LGBT sakars ar attēlā redzamo chicken?

Saistītie raksti

Skapis skapis.eu

Homo.lv homo.lv

Caring for Your Introvert theatlantic.com

Watchmen on the Walls watchmenonthewalls.com

FCKH8 fckh8.com

It gets better itgetsbetter.org

Citi autora darbi