Atslēgvārdi:

Krīzes mitoloģija 37

Skaidri pateikt iedzīvotājiem, ka viņi ir līdzvainīgi notiekošajā, vēl nav atļāvies neviens, jo priekšvēlēšanu apstākļos tā būtu pašnāvība.

Iesaki citiem:
Krizes mitologija
Foto:Matt Blanc

Mēs dzīvojam ļoti interesantā laikā — ir straujš ekonomikas kritums pēc ilgstoša pieauguma. Ja vien sociālo procesu pētnieks spēj pietiekami abstrahēties no visa notiekošā, neuztvert to personiski, bet analizēt kopsakarībās, iegūstamais materiāls ir unikāls. Tas parāda sabiedrībā valdošo domāšanu, izpratni par procesiem, kā arī izkristalizē mītus par notiekošo.

Pastāvošo mītu, protams, ir daudz vairāk par tiem, kuriem pievēršu uzmanību. Tomēr četri apskatītie noteikti ir vieni no nozīmīgākajiem, tāpēc arī koncentrēšos uz tiem.


Pirmais mīts — par to, kas vainīgs

Nu kas gan vēl var būt vainojams krīzē, ja ne mūsu valdība? Citādi vienkārši nevar būt, tāpēc, ka citādi nevar būt nekad. Nu, jā vēl ierēdņi arī ir vainīgi, bet, protams, ne tik ļoti kā valdība. Citi — jau tā mazāk, bet galvenais — valdība visu salaidusi grīstē. Aptuveni šāds ir vidējā Latvijas iedzīvotāja skats uz notiekošo. To uzskatāmi demonstrē 1.attēls, kurā redzamas respondentu atbildes uz jautājumu, kas ietilpst augustā pētījumu kompānijas Data Serviss veiktajā Vislatvijas aptaujā.

1.attēls



Tādi iespējamie vaininieki kā Latvijas komercbankas, kas piešķīra nekontrolētu kredītu daudzumu, vai paši iedzīvotāji, kas šos kredītus ņēma, vai arī nekustamo īpašumu spekulanti, kas šajā situācijā uzskrūvēja cenas, minēti daudz retāk. Tāpat tikai 16% kā vaininieci min ASV, lai arī globālā krīze sākās tieši no turienes.

Vērojot šo mitoloģisko izpratni par sociāli ekonomiskajiem procesiem, prātā nāk pasaka par Ansīti un Grietiņu. Nepieskatīti bērni (Latvijas iedzīvotāji) vieni paši mežā nonāk pie tik kārdinošā piparkūku namiņa (bankas, kas sola mājokļa kredītu, labāku dzīvi) un apskādē tā fasādi. Un nu nākas maksāt par fasādes remontu. Dažam nāksies visu dzīvi. Kas vainīgs? Jā, protams, galvenokārt vecāki (valdība), kas nepietiekami savus mazulīšus pieskatīja. Daudzi nesaprot vai nevēlas saprast, ka šī krīze vispirmām kārtām ir pašu iedzīvotāju radīto problēmu sekas, kuras valdība savu ļoti ierobežoto iespēju un prasmju robežās šobrīd kaut kā nebūt mēģina risināt.

Saskaņā ar paternālistiski domājošo iedzīvotāju ekspektācijām valstī jābūt valdībai, kas visā orientējas, visu regulē, spēj visu prognozēt, pieņem nekļūdīgus lēmumus, ļaujot sabiedrībai baudīt šo lēmumu pozitīvos augļus. Iedzīvotāji ļoti reti izjūt līdzatbildību par notiekošajiem procesiem. Daudzi rīkojas infantili — ja reiz ir ļauts nekontrolēti ņemt kredītus, tad tos arī ņem, nedomājot par sekām. Galu galā valsts ārējais parāds, salīdzinot ar privātpersonu parādiem ārvalstu kreditoriem, vēl nesen bija visai nenozīmīgs. Šobrīd valstij nākas aizņemties, lai norēķinātos par neapdomīgu privātpersonu parādiem un pāris baņķieru biznesa kļūdām. Kredītus ņemt valdība nevienam nespieda — to, neizvērtējot savas reālās iespējas un cerot uz bezgalīgu ekonomikas augšupeju, iedzīvotāji darīja paši.

Protams, iepriekšējām valdībām jāuzņemas ievērojama daļa vainas par notikušo. Tās pašas nav demonstrējušas pietiekamu atbildību par valsti, daudzi galvenokārt rūpējušies, pirmkārt, par savām interesēm, dažs labs šīs valdības pārstāvis, pats visai vāji orientējoties notiekošajā, aicinājis spiest „gāzi grīdā”. Taču iedzīvotāji tā vietā, lai šīs valdības padzītu un lai vismaz paši rīkotos atbildīgāk, izvēlējās tādu pašu stratēģiju — rūpes tikai par savām interesēm, par šodienu, pilnīgi nedomājot par valsti un sabiedrību kopumā un to, pie kādām sekām var novest viņu darbības. Galu galā šī valdība jau sabiedrības spogulis vien ir, no mūsu vidus vien tā nāk. Kādu laiku šāda valdības un sabiedrības kopīga sadziedāšanās kolektīvā bezatbildībā veiksmīgi funkcionēja. Taču šī funkcionēšana ekonomikā uzpūta milzu burbuli. Nu tas ir plīsis. Un tie ļoti daudzie Latvijas iedzīvotāji, kas ar savu artavu piedalījās šajā burbuļa pūšanas procesā, vainīgi nejūtas. Kā jau bērni. Ne velti mēdz sacīt, ka katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi.


Otrais mīts — par to, kādas ir rīcības iespējas krīzes apstākļos

Valdība mūs krīzē ir ievedusi, valdības pienākums mūs no tās arī izvest. Bet viņi jau to nedarīs — zags vēl vairāk un domās tikai par sevi. Un vai tad viņi maz jēdz, kā cilvēki dzīvo? Lai padzīvo mēnesi ar manu algu! Uzņēmējiem iet grūti, bet kaut ko jau viņi vēl ar izdarīt. Mēs, pārējie, — ko jūs no mums gribat? Mums atliek tikai braukt prom, ja nebūs nekā labāka.

Aptuveni šādi varētu raksturot situācijas novērtējumu, kāds ir vidējam Latvijas iedzīvotājam. Data Serviss jūlijā veiktajā aptaujā respondentiem tika uzdoti jautājumi par to, kādas ir valdības, uzņēmēju un iedzīvotāju rīcībā esošās iespējas krīzes apstākļos uzlabot valsts ekonomisko situāciju un savu materiālo stāvokli. Rezultāti atspoguļoti 2.attēlā.

Tendenci iedzīvotāji sajutuši precīzi — lielākās iespējas šobrīd, kad situācija nonākusi līdz aizņēmumam no Starptautiskā Valūtas fonda, tiešām ir valdībai, ne uzņēmējiem. Tomēr iespējas uzlabot savu personisko materiālo situāciju valdības locekļiem noteikti nav pārāk lielas. Te varbūt drīzāk būtu jārunā par izmisīgu vēlmi saglabāt esošo dzīves līmeni, mēģinājumiem sev sagādāt tā saucamo „zelta izpletni”, kas palīdzētu pārdzīvot grūtos laikus. Šī tendence ir vērojama. Un kurš sabiedrības loceklis gan no līdzīgas iespējas atteiktos, ja viņam tāda rastos?

Raksturīgi, ka valdības locekļu iespējas uzlabot gan savu, gan valsts ekonomisko situāciju augstāk par citiem novērtējuši tie, kas no valdības stāv vistālāk — cilvēki ar zemākiem ienākumiem, ārpus Rīgas dzīvojošie. Te uzskatāmi redzam kārtējā mīta esamību — cilvēki, kas, sliktāk uztverot procesu kopsakarības, meklē un arī veiksmīgi atrod kādus nebūt „viņus”, kas pie visa vainīgi. Tas, ka ir virkne problēmu, kur valdība tiešām ir vainojama, paver burvīgas iespējas to apvainot vēl neskaitāmās ļaundarībās.

2.attēls



Vērojot šos rezultātus, nevar neatzīmēt arī nozīmīgu pašiniciatīvas trūkumu, galveno lomu situācijas risināšanā atvēlot valdībai. Interesanti, ka visaugstāk savas iespējas uzlabot pašiem savu materiālo situāciju vērtē jaunieši. Protams, te jāņem vērā tādi objektīvi faktori kā salīdzinoši zemā starta pozīcija, kas nozīmē, ka jauniešiem ir vienkāršāk situāciju uzlabot, kā arī viņiem ir labvēlīgākā izdevumu struktūra — nav kredītu, bērnu un īpašumu, kas jāuztur. Tomēr no otras puses jauniešiem ir mazāka darba pieredze. Tā kā lielu lomu šajās optimistiskajās atbildēs noteikti spēlē tāds subjektīvs faktors kā negatīvas pieredzes trūkums — Latvija ekonomisko augšupeju ir piedzīvojusi gandrīz 10 gadus, un pa šo laiku ir izaugusi vesela paaudze.

Tomēr absolūtais vairums Latvijas iedzīvotāju krīzes apstākļos sevi sajūt nevis kā ekonomisko procesu dalībniekus, bet kā to objektus. Protams, pensionāriem nereti nav citas izvēles, taču vidējai paaudzei gan tāda ir. Optimistiskāk attiecībā uz valsts iedzīvotāju un arī savām iespējām raugās vīrieši, rīdzinieki un cilvēki ar augstākiem ienākumiem, tomēr šīs atšķirības nevar uzskatīt par radikāli nozīmīgām. Šāda pozīcija diemžēl neveicina rīcību, tā ir tikai labāku laiku gaidīšanu. Un, ja tiek plānota kāda rīcība, tad, visdrīzāk, ar to saprot labākas vietas meklēšanu. Tiesa, kamēr krīze smagi skar arī tipiskos Latvijas iedzīvotāju emigrācijas centrus, reāla darbība šajā gadījumā bieži neseko.


Trešais mīts — par to, cik smaga ir šī krīze

Tik traki neatkarīgās Latvijas laikā vēl nav gājis. Nu beidzot politiķi valsti ir noveduši līdz kliņķim! Šāds varētu būt pastāvošais mīts par to, cik smagā ekonomiskajā situācijā esam nonākuši šobrīd. Pastāv virkne objektīvu ekonomisko rādītāju (iekšzemes kopprodukta izmaiņas, ārējās tirdzniecības bilances izmaiņas u.tml.), ar kuriem mītu par to, ka šī ir smagākā krīze, var viegli apgāzt. Tomēr, kā izrādās, arī iedzīvotāju subjektīvajos ekonomiskās situācijas novērtējumos varam novērot visai interesantas tendences.

Jau 1992.gadā Latvijas Sociālo pētījumu centrs iedzīvotājiem lūdza sniegt valsts ekonomiskās situācijas un ģimenes materiālās situācijas vērtējumu. Šis laiks sakrīt ar pirmo krīzi, kas izveidojās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. 1995.gadā, banku krīzes laikā, šos jautājumus, izmantojot identisku metodiku, uzdeva Baltijas Datu nams. Pētnieciskā kompānija Data Serviss tādus pašus jautājumus iekļāva šī gada jūnija Vislatvijas aptaujā, gūstot iespēju salīdzināt, kā iedzīvotāji valsts un savu situāciju vērtēja toreiz un kā — šobrīd. Rezultāti atspoguļoti 3. attēlā.

3.attēls




Pirmais, ko varam pamanīt, ir, ka iedzīvotāji šobrīd valsts ekonomisko situāciju vērtē zemāk nekā 1992.gadā. Taču savas ģimenes materiālo stāvokli viņi savukārt novērtējuši ievērojami augstāk, pat salīdzinot ar 1995.gadu. Īsi sakot — problēmas ir valstij, bet iedzīvotājiem — daudz mazākas. Valsts situācija kā sliktāka par savu ir novērtēta vienmēr, kamēr vien pielietota minētā metodika, un tāpēc tas nav nekas īpašs. Svarīga ir starpība starp abiem rādītājiem, kas šoreiz ir ārkārtīgi liela.

Šīm atšķirībām, visdrīzāk, ir daudz cēloņu. Visus es nespēšu nosaukt, taču svarīgākie varētu būt lielāka iedzīvotāju atsvešinātība no valsts, mediju milzīgā uzmanība ekonomiskajām norisēm, galvenokārt atspoguļojot tās negatīvā gaismā, kā arī tas, ka dzīves apstākļi šobrīd objektīvi ir nesalīdzināmi labāki.

Valsts ekonomiskās situācijas novērtējums šobrīd ir pārspīlēti negatīvs. To pierāda kaut vai vērtējums izglītības līmeņu griezumā — cilvēki ar augstāku izglītības līmeni valsts ekonomisko situāciju nevērtē tik zemu, savukārt viszemāko vērtējumu sniedz tie, kam nav vidējās izglītības. 1995.gada jūnijā — banku krīzes sākumā — situācija bija pretēja. Toreiz tieši izglītotākie iedzīvotāji valsts ekonomisko situāciju vērtēja zemāk. Jāpieņem, ka tobrīd daudzi, pat tie, kas bankā zaudēja naudu, iespējams, vēl nenojauta, kā Bankas Baltija sabrukums ietekmēs valsts ekonomiku. Vājāk ar šo nojautu, visai ticams, varēja būt cilvēkiem ar zemāku izglītības līmeni. Šobrīd savukārt cilvēki ar zemāku izglītības līmeni ir vairāk pakļāvušies mediju saceltajai ažiotāžai ap krīzi.


Ceturtais mīts — par to, kur rodama izeja

Lai tā valdība noņem sev tās lielās algas! Un visi tie ierēdņi arī. Nē, nu, varbūt ne tajā departamentā vai kā viņu tur sauc, kur man māsasmeita strādā, jo viņai jau tagad grūti — kredīti jāatmaksā, algu vēl samazinājuši. Bet vispār visus tos ierēdņus vajag patriekt!

Tāds varētu izskatīties kārtējais no mītiem, šajā gadījumā — konfrontējot mikro un makro perspektīvas — attieksmi pret ierēdņiem kopumā un pret kādu atsevišķu radinieku vai paziņu, kas arī pieder pie šīs kategorijas.

Kopējais iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz to, kur valsts tēriņus drīkstētu samazināt, atspoguļots 4.attēlā. Tur redzami Data Serviss septembra aptaujas rezultāti. Redzam respondentu uzskatu, ka nauda jāatņem valdībai un ierēdņiem. Vēl var armijai — jāatceras, ka attieksme pret armiju ir skeptiska jau kopš valsts atjaunošanas. Varam, protams, šajā kontekstā atcerēties faktu, ka saskaņā ar NATO standartiem armijas budžetu vēl nesen vajadzēja ievērojami palielināt, nonākot situācijā, kas Aizsardzības ministrija īsti nezināja, ko ar piešķirtajiem līdzekļiem pasākt. Tomēr maz ticams, ka daudzi respondenti tiktāl aizdomājās, atbildot uz šo jautājumu.

Vēl interesantāki šie rezultāti kļūst sociāli ekonomiskajos griezumos. Protams, nav nekā pārsteidzoša tajā, ka katram savs krekls tuvāks. Tā cilvēki ar augstāku izglītības līmeni, salīdzinot ar citiem, biežāk norāda, ka līdzekļus nedrīkst atņemt zinātnei un kultūrai. Savukārt pilsētnieki biežāk iestājas par policiju, izglītību, zinātni, kultūru, valsts pārvaldi, palīdzību komercbankām un sociālo palīdzību. Cittautieši biežāk norāda, ka naudu varētu atņemt armijai, bet ievērojami biežāk — ka televīzijai un radio.

Situācijās, kad cilvēki saprot citas grupas, tas pirmkārt notiek caur šī „sava krekla” prizmu. Tā bezdarbnieks, piemēram, simpatizē uzņēmējam, kuram apstākļu spiestam nācās viņu atlaist, bet kurš tad, ja situācija uzlabotos, viņu labprāt pieņemtu atpakaļ. Savukārt laucinieks, kam iespēja baudīt kultūru ir galvenokārt caur televīziju un radio, biežāk kā prioritāti norāda mediju sfēru, ne naudas piešķiršanu teātriem vai muzejiem. Un, ja viņš jūtas ievērojami mazāk apdraudēts par pilsētnieku, tad arī uz policijas rēķina, viņaprāt, varētu ietaupīt.

Vienīgi pensionāriem jūt līdzi visi, nesaprotot, ka dažu latu pensijas samazinājums kādā situācijā var ļaut pilnībā neatņemt to vai citu pabalstu kādai skaitliski ievērojami mazākai, bet tikpat neaizsargātai sociālajai grupai. Jūt līdzi vienkārši tāpēc, ka pensionāru ir daudz, bet kāda konkrētā grupa — salīdzinoši neliela. Skaidrs, ka pensiju samazinājuma simboliskā jēga mūsu sabiedrībā ir daudz nozīmīgāka par ekonomisko.

4.attēls:
Latvijā šobrīd ir ekonomiskā krīze. Valsts nespēj pildīt visas funkcijas, kuras tā uzņēmusies. Līdz ar to nākas samazināt finansējumu daudzās jomās. Kurās no šīm sfērām, ko valsts finansē, jūsuprāt, finansējumu drīkst samazināt?



Kāda varētu būt izeja no situācijas? Protams, nav noliedzams, ka ierēdniecības aparāts pēdējo gadu laikā ir ievērojami uzblīdis, tomēr tā samazināšana ir visai sarežģīts un laikietilpīgs pasākums, kā arī rada risku, ka ierēdņi sabotēs ne tikai ierēdniecības samazināšanu, bet arī tās funkcijas, kas viņiem uzticētas — atsevišķos gadījumos tās mēdz būt visnotaļ sabiedriski nozīmīgas.

Ja vērojam objektīvus ekonomiskos rādītājus, nav grūti pamanīt, ka mums tēriņu ziņā vienkārši jāatgriežas situācijā, kāda bija pirms gadiem četriem pieciem. Un tobrīd visas institūcijas — skolas, slimnīcas, policija — veiksmīgi funkcionēja. Tajā pašā laikā šobrīd tiek radītas problēmas, kas kaut kādā ziņā sāk atgādināt 90.gadu sākumu, kad naudas īsti nepietika nekam.

Kādas tad ir problēmas šos tēriņus samazināt, neslēdzot daudzas institūcijas? Nu, vismaz tās institūcijas, kas pastāvēja jau pirms minētā perioda. Protams, ir arī objektīvas problēmas — piemēram, energoresursu cenas, slimnīcās sagādātā dārgā aparatūra. Tomēr galvenā problēma ir mūsu galvās, izpratnē par to, kāda darba samaksa par kādu darbu ir adekvāta. Pēdējo gadu laikā algas celtas tik neadekvāti strauji, pie tam šis algu pieaugums uzskatīts par nepieciešamu, jo mums taču „jāpelna normāli”, jākonkurē par darbaspēku ar Īrijas darba tirgu.

Ja mēs vienkārši akceptētu ienākumu līmeni, kāds bija pirms četriem pieciem gadiem, tādu, kāds atbilst mūsu darba ražīgumam, tad krīzi varētu pārvarēt nesalīdzināmi vienkāršāk. Taču tas šajos apstākļos nav iespējams. Cilvēki šādus ienākumus psiholoģiski vairs nevar akceptēt, un tam arī traucē paņemto kredītu slogs. Tādējādi valdības iespējas pieņemt šādā situācijā nepieciešamos lēmumus ir ārkārtīgi ierobežotas. Valdība labi saprot, ka katrs nepopulārais lēmums to arvien vairāk padarīs vainīgu pie tā, pie kā tā vainojama tikai pa daļai. Skaidri pateikt iedzīvotājiem, ka viņi ir līdzvainīgi notiekošajā, vēl nav atļāvies neviens, jo priekšvēlēšanu apstākļos tā būtu pašnāvība.

Šobrīd Latvijas iedzīvotāji realizē strausa politiku, nemitīgi cerot, ka sliktāk vairs nebūs. Viņi, maigi izsakoties, negribīgi šķiras no „trekno gadu” „iekarojumiem”, lai gan tieši šie ienākumi, kas saņemti avansā, ir visas problēmas pamatā. Valdība jūtas tāpat, tā arī vēlas saglabāt pēc iespējas vairāk no šiem „iekarojumiem”, kā arī neviens negrib izrādīties tas ziņnesis, kas atnesīs slikto ziņu. Tas noved pie partiju ķīviņiem, bet rīcības vietā nereti redzam tikai rīcības imitāciju līdz brīdim, kamēr nerīkoties vairs nevar. Tad seko „budžeta nakts”, bet sunītim, to žēlojot, astīti griežam nost nevis uzreiz, bet pa gabaliņam. Tā sacīt, izbaudām procesu.

Valdības rokas ir sasietas. Ar katru protesta akciju tās tiek sasietas vēl vairāk. Milzīgā neuzticība valdībai vienkārši neļauj strādāt tajās robežās, kādās nu tā prastu un spētu. Nav tālu no vardarbības, vēl plašākas par to, kādu pieredzējām 13.janvārī. Šis savdabīgais valdības un sabiedrības „dialogs” valsti dzen vēl dziļākā krīzē, ļaujot mums astītes ciršanas procesu izbaudīt vēl labu laiku. Mīti dzīvo un uzvar. Un to uzvaras rada jaunus mītus — vēl spēcīgākus.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (37) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tk 26.10.2009 17:30
Palasiju komentarus. Valdosais infantilisms pat seit paradas parsteidzosi liela apjoma. Valstoij NAV pienakums pieskatit pilsonus kaa tadus bernus! Un tas pat nav iespejams! Demokratijas apstakljos valsts ir vienkarshs pilsonu spogulis, ar visiem pilsoniem piemitosiem trukumiem. Nekas vairak! Un spogulis vel nevienu nav pieskatijis.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tk 26.10.2009 17:24
Visuma autoram taisniba. To jau vinjsh ari nenoliedz, ka ieverojama vainas dalja ir jauznemas iepriekshejam valdibam. Tachu tomer busim atklati pret sevi! Es treknajos gados kreditus nenemu (lai gan bija gruti, jo delj trakajiem iires cenas bija nenormali augstas), jo nu nekadi neticeju tolaik valdoshajai pasakai. Bet, atzisos, tolaik ari loti daudz runaju ar pazistamiem cilvekiem un tapat aicinaju nebut muljkiem un nerisket ar savu nakotni! Tachu jus nevarat iedomaties, cik gruti cilvekiem ir ar sapratni. Tiku uzskatits visuma par jokainu ipatni, jo "visi taa dara". Latvijas sabiedribas galvena problema ir infantilisms: velme pec tetuka, kas pastastis ka visu jadara pareizi. Un ja ir velme, - "tetuks" atradisies, shaja gadijuma banku izskata. Tam nav nekada sakara ar socialdemokratiju vai ko tml., vienkarshi neonbriedusu un viegli ietekmejamu cilveku procents shaja sabiedriba ir parsteidzoshi liels. Ta ari ir galvena atskiriba starp visam bijusham iekartam Latvija un tagadejo: tagad tev ir izveles iespejas, kam ticet. Beidzot ir japieaug un jadoma pasam!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 20.10.2009 15:26
''Tas daudz ko izskaidrotu.'' - ne visiem, ne visiem - īpaši jau sabiedriskās attiecības un politoloģiju studējošajiem, kas piestrādā pētījumu sagatavošanā un veikšanā. ''SKDS jautājums ir vairāk nekā dīvains.'' (Artis Svece ''Dzīvības jautājums'') - par mūsu Latvijas pētnieku metodēm (pētījumu metodoloģiju) ir samērā maz rakstīts. Bet der tai pievērsties, arī sociologiem - lai neizdarītu pārāk sasteigtus, paviršus secinājumus vadoties pēc tādiem pētījumiem, kuros uzdotie jautājumi ir samērā neskaidri.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jokains tas autors 17.10.2009 14:15
Tad jau iznāk, ka no manis - pilsoņa, nevar prasīt atbildību par to, ko es daru profesionāli! Kāda frāze no makroekonomikas grāmatas atmiņu plauktos sagrābstīta - iedzīvotāji, valsts, uzņēmumi satiekas preču pakalpojumu tirgū.

Loģisks ir pieņēmums, ka visi tirgojas labu nodomu vadīti un pret krāpniekiem šai tirgū tiek vērstas sankcijas!

Būtu taču neloģiski, ka es sāktu "profesionāli" pētīt sava ārsta vai automehāniķa darbu, ja pats rakstu bērnu grāmatas!

Savukārt, ja es savās bērnu grāmatās sāktu attēlot Pūku, kurš ar nazi graiza sivēnu, vai dupsē ēzelīti IĀ, tad mani šis pats mehāniķis varētu iesūdzēt tiesā, kā viņa mazo bērnu psihes bojātāju.

Varbūt iznāca sviestains piemērs, bet, savukārt, manā iepriekšējā komentā citētais autors nudien varētu parūpēties par sava uzrakstītā loģiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Jokains tas autors 17.10.2009 14:07
Valdība ir tās pašas tautas vērta, no tās pašas tautas nākusi. Un par draudošajām briesmām daudzi no valdības nojauta ne vairāk kā daudzi iedzīvotāji, kas ņēma kredītus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Fireseth 17.10.2009 12:07
Paldies autoram par rakstu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


students1984 17.10.2009 09:32
Komentāri ir diezgan interesanti. Skaidrs ir tas, ka valdībā, policijā nestrādā marsieši, bet mūsu pašu sabiedrība auguši brālēni, māsas vīri, radinieki, vārdu sakot, - šīs negatīvās iestādes ir tikai un vienīgi mūsu pašu un sabiedrības spogulis.

Cilvēks saka: Zagļi! Valsti nozaguši!
Es saku: Bet, ko pats viņu vietā darītu? Bet godīgi!
Cilvēks: Arī zagtu! A ko!

Nu tad te arī ir problēmu sakne, zems sabiedrības kultūras, ētikas līmenis. Tas, ka esi apguvis augstāko matemātiku nenozīmē, ka tā savstarpējā kultūra un cieņa būs. Protams, ir izņēmumi, bet tādi ir, godīgi sakot, reti.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Everite 16.10.2009 19:41
Tāpēc jau pastāv valdības, lai ar likumiem un noteikumiem koriģētu valstī dzīvojošo indivīdu uzvedību. Piemēram, valsts nepaļaujas uz iedzīvotāju veselo saprātu un godaprātu un ar likumiem nosaka, ka tik un tik jāmaksā ienākuma un tik un tik sociālais nodoklis. Tikpat labi, valdība varēja noteikt, ka kredīta apjoms nekustamā īpašuma iegādei nedrīkst pārsniegt teiksim piecu gadu vidējās mēnešalgas (kā tas, piemēram ir Liebritānijā. Un britiem krīze lai arī ir, tā ir daudz daudz vieglāka nekā pie mums). Vajadzēja tikai labo gribu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

es 16.10.2009 18:17
Daļēji var piekrist, bet nav jau tā, ka valdība nav vainīga. Var piekrist tam, ka daudzi indivīdi, īpaši ar zemāku izglītību, strādājot nekvalificētus darbus, kāsa piķi un visu beigās pakāsa dārgos BMW un džipos. Bet tā ir tikai viena daļa. Daļai biznesa cilvēku izdevīgāk un krutāk bija nopirkt to pašu BMW, nevis investēt ražotnē vai jebkāda veida biznesā. Jo valsts normatīvie akti to neveicināja. Valsts normatīvie akti neveicināja to, lai burbulis neveidotos tik traks, kā tas uzauga. Valsts neko nedarīja ar strukturālajām reformām, lai gan par izglītības un medicīnas sektora reformu nepieciešamību runā jau gadus 10. Valsts ir pat ļoti atbildīga par to, ka pašalik mums ir nevis tā, kā citās valstīs, bet tā, kā ir. Jo, ja būtu spilvens, tad ar šo spilvenu varētu to pašu Parex izvilkt, nemaz jau nerunājot par to, ka tāda apšaubāma biznesa pastāvēšana vispār varētu nebūt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Vovčiks 16.10.2009 14:48
No raksta vējo "labējais politiskais cinisms ".....Labējais-pats vainīgs-nav
piemērojams Latvijas realitātei. Valsts pārvaldes, partiju tiesikais, morālais nihilisms, ir licis pamatus "uzmetēju" sabiedrības (es, tu, viņš, viņa, mēs) tapšanai, kur līdzekļi attaisno mērķi.
Žēl! Sabiedrības morāles degradēšanās noved pie Valsts jēdziena degradēsanās.....

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pilsone 16.10.2009 10:16
Paņem ķīniešu mazuli un uzaudzini pārtikušā amerikāņu ģimenē - viņš izaugs kā visīstākais amerikānis, runās vietējā izloksnē, pieņems apkārtējās sabiedrības vērtības, dzers alu, skatīsies futbolu un gribēs kļūt par rokzvaigzni...

To pašu ķīniešu bērnu uzaudzinot Aļaskā, iegūsi kādu, kurš sapņos uzvarēt vietējās kamanu vilcēju suņu sacensībās un no pārdotajām kažokādām krās naudu savam kāzu mielastam...

Bet, ja tu uzaudzināsi šo bērnu uz ielas ekstrēmā nabadzībā un pēc tam aizvedīsi uz pārtikušu amerikāņu māju un atstāsi tur vienu pašu uz pāris minūtēm, kā tu domā, ko viņš darīs?

Ir ļoti ērti domāt, ka mūsu domas un uzvedība "100% ir tikai un vienīgi paša izvēle", bet tā ir ilūzija, kas ātri izplēn, kad padzīvo kādu laiku citā kultūrā un saprot, cik nozīmīgs faktors cilvēka uzvedībā ir videi.

Ir ļoti ērti pateikt, ka vairums iedzīvotāju ir stulbi, jo domā un uzvedas tā vai citādi, bet tas viss ir viņiem iemācīts, viņi to paši nav izgudrojuši no zila gaisa.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - Pilsone 15.10.2009 20:31
Vai Māris Brants ir tas pats interesantais socioloģijas interpretētājs, kurš vienā savā politika.lv rakstiņā ieviesa tādu jēdzienu kā "ekonomiski disorientētā sabiedrības daļa"? Un pēc tam, nespējot paskaidrot, ko viņš ar to bija domājis, tā vietā rakstiņu žigli vien izņēma no mājas lapas? Tas daudz ko izskaidrotu.

Tas pats, tas pats :)

Bet šī portāla dažu komentētāju vajāšanas mānija mani joprojām pārsteidz. Kārtējais gadījums (jau kāds ceturtais īsā laika sprīdī). Raksts redziet esot izņemts no mājas lapas. Pie tam žigli. Re, kur tas ir:
http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/solidaritat...

Starp citu, links uz to arī šī raksta "Saistītajos rakstos".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Artis - Pilsone 15.10.2009 17:02
Savādāk autora uzstādījums iznāk tāds, ka cilvēks, kuram savā vidē nav dota iespēja iegūt legālus līdzekļus izdzīvošanai un kā rezultātā viņš sāk zagt, ir uzskatāms par "vainīgu" pie savas situācijas un "neizglītotu", jo viņš nezina, ka valdība jau nav vainīga, ka viņa apkārtnē valda nabadzība, bet vainīgs ir viņš pats, jo nespēj izveidot vidi, kur valdītu pārticība.

Ja cilvēks sāk zagt, tā 100% ir tikai un vienīgi viņa paša izvēle. Pēc Jūsu loģikas iznāktu, ka pašās nabadzīgākajās valstīs Āfrikā un DA-Āzijā 90% iedzīvotāju būtu jābūt zagļiem un laupītājiem, bet tā nav (jo sevišķi Āzijā, kur noziedzības līmenis pat ļoti nabadzīgās valstīs bieži vien ir zemāks kā Eiropā). Izvēle zagt vai nezagt vienmēr ir katra paša rokās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Artis 15.10.2009 16:55
Izskatās, ka Delfu stila kometētāji, kuri vienmēr atradīs vainu un vainīgos tikai un vienīgi ārpus sevis, ieviesušies arī "Politikas" forumā, žēl. Par rakstu - manā skatījumā 100% trāpījums mērķī. Un cilvēkiem ir pēdējais laiks apzināties, ka viņu dzīvi pamatā lielākā vai mazākā mērā nosaka viņu pašu lēmumi un izvēles. Nav pieredzes krīzes laikā? - es atvainojos, kas mums te 80./90. gadu mijā bija? - piena upes ķīseļa krastos tecēja? Nebija hiperinflācijas 90.tajos gados (ar kuru salīdzinājumā pēdējo gadu inflācija bija bērna šļupsti)? Nebija BB krīzes? Diemžēl lielai daļai cilvēku atmiņa ir īsa un sevi jau ne pie kā vainot negribas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

jo 15.10.2009 11:05
respect!
labs raksts!
Šo nepieciešams pasniegt vislatijas iedzīvotaju apgaismošanai, jo pārāk jau mēs esam saļečīti ar masu mediju negatīvo spiedienu, kā rezultātā ne vienam vien ir aptumšots prāts!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pilsone 15.10.2009 10:19
Raksts man lika aizdomāties par divdomīgo valsts amatpersonu situāciju - no vienas puses, viņiem ir vara un pieejama plaša informācija, kas viņus paceļ pāri "parastajiem iedzīvotājiem", bet no otras puses savā rīcībā viņi stipri vien līdzinās autora dziļi nicinātajiem "iedzīvotājiem", piem., Rimšēvica, Krūmanes, Repšes u.c. amatpersonu kosmiski lielie parādi liek uzdot jautājumus par viņu kompetenci ieņemajamam amatam un to, vai tik viņi paši arī nav piederīgi nabaga apmuļķotajiem "iedzīvotājiem".

Kopumā pārsteidz autora vēlme ekonomiskos procesus skaidrot tikai caur psiholoģijas un morāles uzstādījumiem. Varbūt autoram tiešām derētu kaut vai iesākumā palasīt Ošleja rakstu Rīgas Laikā, lai saprastu, ka ekonomika nebalstās uz iedzīvotāju morāli pareizu priekšzīmīgu iniciatīvu.

Savādāk autora uzstādījums iznāk tāds, ka cilvēks, kuram savā vidē nav dota iespēja iegūt legālus līdzekļus izdzīvošanai un kā rezultātā viņš sāk zagt, ir uzskatāms par "vainīgu" pie savas situācijas un "neizglītotu", jo viņš nezina, ka valdība jau nav vainīga, ka viņa apkārtnē valda nabadzība, bet vainīgs ir viņš pats, jo nespēj izveidot vidi, kur valdītu pārticība. Ņemot vērā milzīgās atšķirības iespējās ietekmēt ekonomiskos procesus, kādas ir vienkāršajiem iedzīvotājiem un kādas tās ir valdībai, es teiktu, ka manis dotais piemērs ir absurds (kas diemžēl arī ir lielākā daļa Latvijas lauku realitāte).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Pilsone 15.10.2009 09:32
Vai Māris Brants ir tas pats interesantais socioloģijas interpretētājs, kurš vienā savā politika.lv rakstiņā ieviesa tādu jēdzienu kā "ekonomiski disorientētā sabiedrības daļa"? Un pēc tam, nespējot paskaidrot, ko viņš ar to bija domājis, tā vietā rakstiņu žigli vien izņēma no mājas lapas? Tas daudz ko izskaidrotu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 15.10.2009 01:22
to Māris Brants 14.10.2009 23:45

Solidaritātes tēma ir sāpīga, jo kredītus nav ņēmuši visi, īstenībā - kredītņēmēji ir mazākā, bet skaļākā daļa. Un pat godīgo kredīņēmēju vidu ir atšķirības - vieni pirka dzīvokli, kas noderēs pašreiz (un vēlāk - kad būs vairāk līdzekļu, to var apmainīt pret greznāku), bet citi domāja - ja kredīts jāmaksā 30 gadus, tad pirkšu visam mūžam, pie tam - būs arī ar ko palielīties. Un tomēr uzskatu, ka arī ne-kredītņēmējiem ir iespējams solidarizēties arī kredīņēmējiem, bet - ja tiek ievērots taisnīgums.

Iesaku shēmu, kas pirms kāda gada tika iztirzāta ASV. Tākā kredīņēmēji lielākoties uz savu NĪ pirkumu skatījās ne tikai kā uz mājokli, bet arī kā uz inevstīciju tad ir jānodala divas daļas: 1) mājoklis (iespējams, ka tā ir daļa no constitutional welfare rights) - valdībai jādara iespējami daudz, lai tas tiktu saglabāts; 2) investīcija - valdībai nav jādara absolūti nekas, lai tās vērtība virzītos uz kadu no pusēm (izņēmums var būt sekas, piem. oieejamu mājokļu atbalsta programas sekām utml.). Tātad - valsts var palīdzēt kredīņēmējam pārkreditēties, bet pretim saņem to, ka ja NĪ vērtība nākotnē pārsniegs kādu slieksni N, tad šis vērtības pieaugums nonāks valsts īpašumā. Un kredītņēmējs tad varēs izvēlēties - vai nu no valsts atpirkt šo daļu (un valsts ar to godīgi saņems savu ienākumu, par ko to grūtā brīdī paglāba riskantu aktīvu), vai arī saglabāt kopīpašumu ar valsti.

Shēmas var būt arī savādākas, bet nedrīkst pieļaut, ka tā kredīta daļa, kas tika izlietota kā investīcija, tagad tiek paglābata ar valsts gādību, bet taisnīgas atlīdzības. Tas būtu netaisnīgi pret tiem, kas piem., savus līdzekļus bija ieguldījuši akcijās vai fondos un nevis NĪ. Ja valsts glābs NĪ pircējus, tad tai ir jāglābj arī pārējie investori, pretējā gadījumā - darbs atkal būs Satversmes tiesai. Uztraucoši ir tas, ka tieši kredītņēmi ir tie, kas nav gatavi solidarizēties panākot soli pretim un atzīstot, ka viņu pirkumā ir bijis arī spekulatīvs motīvs un atbilstoši rīkojoties.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Attiecībā par rakstu - +100!

Komentāri parāda, ka veselem baram atkal vainīgi citi, tikai ne viņi paši.
Lūk, neesot rēķinājušies, ka būs tik slikti - mēs taču rēķinājām, ka alga tikai pieaugs! Bankas, mēdiji, valdība, visi, lūk, skrēja virsū ar naudu - bija jāņem.
Idiotisma kalngals! tipiska masu psihoze - kaimiņš nopirka jaunu vāģi, sievai ar uzreiz vajag; kolēģis kredītā paņēmis māju - kas, es sliktāks? utt.
un tas nav attaisnojums, kad, lūk nekustamais īpašums paliek dārgāks un dārgāks- nez vai kāds no tiem čīkstētājiem pasēdēja netā un salīdzināja mājokļa cenas eiropā - personīgi neticu un neticēšu, ka latvijā mājai pļavu ciemā ir jāmaksā tik cik francijā maksā muižiņa ar zirgustalli, vīnadarītavu utt.
Lai cik skumīgi nebūtu, latvija ir un paliek eiropas nomale, kur cenas nu nekādi nevar būt vienādas vai lielākas salīdzinot ar metropoli.

Šāda krīze ir svētīga - visu saliek savās vietās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


tontons 15.10.2009 00:46
mans fāteris vienmēr mani mācija neuzticēties nevienai valdībai un sabiedrībai, nevienai valsts iekārtai un neko no viņiem negaidīt, bet paļauties tikai uz savu galvu un veselo saprātu. Paldies viņam par to.
Šīs mācības dēļ man gājis secen masu stulbuma kalngals - dzīvot uz parāda, naivā cerībā, kad rīt nopelnīšu tik, lai atmaksātu visu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants 14.10.2009 23:45
Es jau nesaku, ka valdības vainas visā tajā pasākumā nav. Un negrasos apgalvot, ka mums bija un ir ļoti laba, jauka un pūkaina valdība. Valdība ir tās pašas tautas vērta, no tās pašas tautas nākusi. Un par draudošajām briesmām daudzi no valdības nojauta ne vairāk kā daudzi iedzīvotāji, kas ņēma kredītus.

Tas, ko es saku, ir, ka pie saviem kredītiem katrs ir vainīgs pirmkārt pats. Un visi kredītņēmēji kopā pie milzīgā privātpersonu radītā ārējā parāda, kas šobrīd jāmaksā arī tiem, kas nekādus kredītus tiešā veidā nav ņēmuši (lai gan netieši, protams, arī viņiem savs labumiņš ticis lielāku algu veidā u.tml.). Tāpat kā vainīgi ir tie, kas šos kredītus pakaļ svieda.

Patiesībā, lai cik dīvaini nebūtu, šis raksts ir turpinājums tam, ko varat redzēt "saistītajos rakstos" - Solidaritātes krīze. Tikai problēma nav vienīgi valdības nespējā solidarizēties ar iedzīvotājiem, bet arī pašu iedzīvotāju nespējā saprast, ka arī viņu vainas daļa visā šajā probēmā ir. Saprast, apzināties un mēģināt no visas tās ķezas tikt ārā ar minimāliem zaudējumiem mums visiem.

Ar protesta akcijām var tikai stresu nodzīt (bet ir risks, ka vietā nāks jauns stress), ne problēmas atrisināt. Un lai kāda šobrīd ir tā valdība, lai kādas tās bija iepriekš - šobrīd saprātīgākais ir sekot tam, ko Godmanis teica šī gada sākumā pasaciņā par pingvīniem - solidarizēties. Tai skaitā iedzīvotājiem ar valdību. Citādi būs vēl lielākas ziepes. Un visiem - gan valdībai, gan iedzīvotājiem, gan kredītus ņēmušajiem, gan neņēmušajiem, gan bagātajiem, gan nabagajiem. Nu, varbūt nebūs tiem, kas notīsies - ja būs, uz kurieni.

Es neesnu naivs, lai nesparastu, ka šobrīd tas nav reāli. Tāpēc būs vēl lielākas ziepes, nekur neliksimies. Un atkal pie tām būs vainīgas abas puses - gan valdība, gan iedzīvotāji.

Un es ļoti priecātos, ja šis paredzējums būtu kļūdains.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

x 14.10.2009 20:10
atljaujos nepiekrist 1. p.- jo iepr. valdibas realizeja prociklisku ek. politiku (pat gazi grida)un atskjiriba no citu valstu valdibam, nebridinaja par briesmam, kadas cilvekiem rodas uznjemoties parmerigas kreditsaistibas.

valdibas riciba bija tadi ierochi, ka nodoklji, banku uzraudziba, likumi, mediji. bet tur skaneja vien:manam tevam ir kredits banka:)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


reality 14.10.2009 19:48
Ir dažādas atbildības līmeņi - individuāli personiskais un valstiskais (amatpersonas) - un nevajadzētu tos jaukt. T.s. ''labējie'' un ''liberālie'' - vadošie&valdošies varas struktūrās jau par sava darba sekām nudien jau netaisās atbildēt, lai arī nākotnē varētu netraucēti turpināt shēmot. Te vēl viedoklis/secinājums, kas pamotojas uz vadošo&valdošo (Saeima, valdība, ministrijas) sasniegto rezultātu: ‘’ Tajā vainojama mūsu politiskā elite...’’ (.)‘’ Rodas iespaids, ka daudzi mūsu toreizējie un tagadējie politiķi un politiskās partijas, piemēram, ‘Latvijas Ceļš’, ir Rietumu uzpirktas. Uzpirktie tīšām sekmēja vietējās rūpniecības iznīcināšanu.’’ Akadēmiķis J. Stradiņš (‘’Gribam būt pārmēru iztapīgi ’’ sk. Latvijas Avīze, 25.03.2009 )

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sintija 14.10.2009 17:17
Paklau, ko nozīmē - ņēma kredītus, nedomājot par sekām? Tomēr ikviens, aks ņēma kredītu, bija apveltīts ar ikmēneša ienākumiem un ticību, ka spēs šo kredītu nomaksāt. vai šāds iedzīvotājs patiesi tagad būtu vainojams, ka neizprata dažādas ekonomiskās teorijas, tostarp par "pārkaršanu" un "burbuli", un brīdī, kad nekustamo īpašumu cenas kāpa tik uz augšu, nespēja iztēloties, ka tās pēkšņi kritīsies vairāk kā uz pusi? vai vnk iedzīvotājam tiešām var pārmest, ka viņš netika izpētījis nekustamā īpašuma cenas citur pasaulē un apguvis ekonomisko krīžu vēsturi? protams, ka šādas lietas bija jāregulē speciālistiem bankās un valdībā. Man liekas nekrietni to pārmest cilvēkiem, kas tagad pusbadā par šīm kļūdām maksās tik tiešām visu dzīvi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality-SAULĪTE 14.10.2009 17:02
Sauļuk, - Tu šito lūgumu/pavēli/aicinājumu par ''vainīgo'' meklēšanas beigšanu vēl uz Valsts Kontroli aizraksti ! Ir jāapjēdz notikušā cēloņi / apstākļi - lai neatkārtoto tos vēlreiz nākotnē - t.s. arī personiskajā individuālajā līmenī.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 14.10.2009 16:58
''Labēji'' uzskati - tas jau tas pats, kas ''liberāla'' ekonomika ? - tie ir tukši lozungi, labāk ir minēt faktus, nevis kādus ''kreiss'', ''labējs'', ''post-modernisms'' bez kādiem paskaidrojumiem. Latvijā uzskatāmi tika nodemonstrētas tas, par ko bieži stāsta lekcijās 'Pārmaiņu vadība' un kas aprakstīts 'mārketinga mācību grāmatās par tirgus līderu uzvedību. ''Svensoni'' uzskatāmi nodemonstrēja savu intelektuālo spēku un biznesa veiklību - tagad ''mazattīstie'' guvuši labu mācību - to pat prezidents atzīst ! - mans novēlējums ir Branta kungam ir paaugstināt un pilveidot savu pašreizējo līmeni - lai nākamreiz tā argumentācija par labu savai datu interpretācijai būtu spēcīgāka. Starp citu - par piemēru var paņemt SKDS un viņu bosu A.Kaktiņu, kas nesen taisīja aptaujas Parex barometrs, a tagad ''DnB Nord Latvijas Barometrs» - var un vajag pārdot, nevis pārdoties !!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

saulīte 14.10.2009 16:57
Te nu principā jāpiekrīt autoram, ja sevi neuzskatām par aitu baru. Protrams, ka mums gribējās tūlīt un tagad labi dzīvot, saņemt lielas algas, lielas pensijas, katru gadu braukt atpūsties kādā āzemju kurortā u.t.t. Alkatība bija mūsu dzinējspēks. Un tomēr, gribas jautāt, vai valdībai ( vecākiem) ,gudrajām galvām nebija sava tauta (bērni) jābrīdina par neapdomības sekām? Sevišķi, ja šie "bērni" ir nepieredzējuši un nonākuši kāda nelabvēļa ietekmē? Kā tad sadalīt šo atbildību? Palikt krīzē ir tas pats kā nonākt vēl lielākā krīzē un te nu ir autoram taisnība, ka tikai katram atzīstot savas kļūdas un pieņemot pareizus lēmumus un rīkojotries varam cerēt izkļūt no bedres ,kurām esam iekrituši. Ir jāizbeidz vainīgo meklēšana.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants - GaaKaa 14.10.2009 16:31
Zini, man šķiet, ka medijiem ir ļoti spēcīga inerce. Tie pārorientējas uz jaunu gaudu dziesmu ļoti lēnām. Un problēma ir tajā, ka tiem nākas izpatikt savam lasītājam, kurš taču pirms to ideju apstiprinājumu, kuras viņš zina jau agrāk.

Tā kā mediji noteikti te ir nopietns spēlētājs, bet drīzāk jau post factum - tad, kad redz, ka šīs idejas aiziet. Tie drīzāk mītus pastuprina, atražo, ne tiešā veidā rada. Nedrīkst aizmirst arī to, ka žurnālisti nereti ir cilvēki ar visai šauru redzesloku, viņi tiešām tic tai misijai, ko pilda, tai visai primitīvajai un pierastajai dziesmiņai, ko pārraida. Žurnālists skatītājam-parastajam vienlaikus ir tāls, neaizsniedzams, bet arī "viens no mums". Teiksim tā - par kapeiku gudrāks, bet starp viņu un ziņu patērētāju nedrīkst būt bezdibenis.

Bezdibenis ir starp skatītāju un ekspertu, savukārt ekspertu izvēlas un viņa viedokli rediģē žurnālists (izņemot tiešraides). Tādējādi skatītājs eksperta viedokli uztver caur žurnālista prizmu. Ja eksperts domās pilnīgi atšķirīgi no žurnālista (vai vienkārši stāstīs lietas, kasžurālistam pašam nav īsti saprotamas), tad viņa iespējas iekļūt medijā vienkārši ievērojami sašaurināsies. Būtībā eksperta pamatfunkcija tādējādi ir ar kompetentu viedokli apstiprināt žurnālista (un skatītāja) jau noformētā viedokļa pareizību. Protams, kaut kādā veidā pievilcīgs komentārs var viedokli arī pamainīt, taču tas notiek lēnam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Daunis 14.10.2009 16:23
komentaari labaaki par rakstu! rets gadiijums.

bet par rakstu kaut kaa skjebinoshi ka XXI gs joprojaam tiek runaats par miitiem u.c. nepaarbaudaamiem un nepraktiskiem jeedzieniem ,kas aizguuti no Barta 60 gadu murgojumiem. Miiti rodas jebkuraa gadiijumaa, kriizes laikaa vai uzplaukumaa, rodas iespaids ka autors ir apveltiijis jeedzienu Miits ar jaunu mmitu, miits par miitu taa teikt, fetishisms nevis zinaatne.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Māris Brants 14.10.2009 16:18
Par datiem un kompāniju, kas veica pētījumu, kā arī pieeju - aptaujas veiktas par kompānijas naudu, nevienam nav pārdotas. Šobrīd kaut ko tādu vispār grūti pārdot. Bez tam es tur vairs nestrādāju. Datu interpretācija ir tikai mans viedoklis - par rakstu maksā tikai portāls politika.lv. Un maksātu arī tad, ja tā nebūtu labēja analīze. Bet labēja analīze tā ir tāpēc, ka nekur no sevis nevaru aiziet - mani uzskati ir labēji jau daudzus gadus. Tas tā - tiem, kas visur redz tikai finanšu darījumus un sazvērestības. Gribat ticat, negribat neticat. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 14.10.2009 14:33
Lūk vēl viens apstiprinājums kāpēc par galvenajiem ''vainīgajiem'' tiek uzskatīta valsts (valsts amatpersonas - 'procesu plānotāji, īstenotāji un uzraugi). ''В течение длительного времени Латвией никто разумно не управлял, заявил президент Валдис Затлерс на заседании правления Всемирного свободного латышского союза.''«Мы не были настоящими хозяевами в своем государстве. Стыдиться здесь нечему. Чем быстрее мы это признаем, тем быстрее начнем расти», - сказал Затлерс. http://www.ves.lv/article/97237

p.s. Pēdiņās ''vainīgi'' - jo par vainīgu jau kādu var atzīt tikai tiesa ( pētot parakstus uz dokumenta - nevis izdarot secinājumus par diversantiem un šuleriem )

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 14.10.2009 13:27
p.s. Iesaku papētīt arī veiktās izmaiņas Latvijas Civillikumos - un izdarot jaunus secinājumus par pētījuma datiem padomāt par kādu secinājumu/kritēriju :'' Profesionālai pieejai vienmēr raksturīgs stratēģisks skatījums uz sistēmu kopumā, bet, ja tādas nav, ir tikai reakcijas uz atsevišķiem ' tekošajiem' jautājumiem'' ( I.Kronberga, PROVIDUS pētniece ).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

reality 14.10.2009 13:21
Jaņdžs - ''Raksts galīgi garām. Autora uzskati ir...'' - ar autora uzskatiem, viņa firmai pasūtītajiem pētījumiem viss ir kārtībā. Jo, ''kā maizi ēd - tā dziesmu dzied'' - respektīvi, autors,iespējams, izdara tādus secinājumus, kas tīkami pētījuma sponsoriem (lai tiem būtu stimuls izdarīt atkārtotu pirkumu/barometru). Mans secinājums - tas, ka Latvijas iedzīvotāji ir varējuši pārmaksāt par mājokļiem 6 miljardus eiro (Latio aprēķins) ir tāda finansu operācija (kad es 80-os studēju LVU ekonomistos, tad pasniedzēji to sauca par ''ekonomisko diversiju'') - kuru bez valsts amatpersonu palīdzības (bez lobija) nemaz nevarēja paveikt. Ja vairākumam Latvijas iedzīvotāju pats jēdziens ''valsts'' saistās ar likumību, kārtību, palīdzību un mieru - tad ir pilnīgi likumsakarīgi pētījuma laikā iegūtie dati ( pats pētījums ir veikts korekti - vienkārši par cipariņiem jau ''svensoni'' nemaksās). Ja ’Latvijas finanšu sektors de facto pieder skandināvu bankām (Kristofs Rozenbergs, SVF reģionālais pārstāvis ), tad jau mūsu priekšā ir klasisks piemērs valstu pakļaušanai 21.gs. globalizācijas laikā – tas būs mācību grāmatās aprakstīts piemērs ( tad M.Bičevskim būs prieks ? ). Starp citu - spriežot pēc jaunā sociologa secinājumiem, būtu jāuzdod jautājumus - a kādu reālu kredītlīgumu, uz kura ir arī divi paraksti - Branta kungs ir varējis papētīt ?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Jaņdžs 14.10.2009 11:27
Šobrīd Latvijas iedzīvotāji realizē strausa politiku, nemitīgi cerot, ka sliktāk vairs nebūs...........................................

Raksts galīgi garām. Autora uzskati ir caurspīdīgi "right wing" lozungi. Patiesībā dotā brīdī notiek populistu pulcēšanās un populistu spēku definīcija, to pašaptvere, sevis pamodināšana un sevis novērtēšana. Autors neliekas zinām, ka liberālisms un demokrātija ir atšķirīgas vērtības. Kamēr liberālisms balstās uz demokrātiju (vai izmanto to), tas sen ir atteicies atbalstīt kopienas tiesības redzēt notiekošo savā skatījumā. Tātad populistu kopienai, lai kāda tā dotā momentā būtu, ir jāpārvar tai naidīgi politiski spēki un pie reizes jāpamožās. Pie populismam naidīgiem spēkiem ir arī jāpiesaka aizgājusī Dienas redakcija. Varbūt ar avīzes nostājas maiņu radīsies iespēja redzēt notiekošo no ekonomiski lielākām vienlīdzības perspektīvēm.

Dotā brīdī pulcējās antagonisti. Vienā pusē, diezgan skaidri definētus spēkus pārstāv Šķēle (parliamentāro Saeimu, liberālā nedemokrātija), otrā pusē vēl populisti, kuri savus spēkus un soverenās tiesības tikai sāk atpazīt.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

GaaKaa 14.10.2009 10:27
Manuprāt, šie dati kārtējo reizi pierāda masu mediju ietekmi uz iedzīvotāju uzskatiem un viedokļiem un neko vairāk.
Interesantāk par minēto krīzes mītu identifikāciju (kuru pastāvēšana nav noliedzama, bet sniegtā interpretācija, protams, ir ļoti strīdīga) būtu papētīt, kā šie mīti rodas (no tā rastos arī, pieļauju, būtiski secinājumi par LV sabiedrību kopumā).
Masu mediju kontentanalīze kontekstā ar šiem pētījumu datiem būtu interesanta:
protams, ka valdība ir vainīga, jo tas ir tas, ko katru dienu dzirdam/ lasām/ klausāmies medijos (un mediji jau neteiks, ka vainīgi ir "parastie cilvēki", jo arī paši pieskaitāmi tādiem un savējos nenodos :) );
protams, ka valdības iespējas ietekmēt valsts ekonomisko situāciju ir niecīgas vai to nav vispār, jo katru dienu dzirdam/ lasām/ klausāmies medijos, ka viņai jāpilda "trešo pušu" uzliktie nosacījumi (žēl, ka šajā jautājumā aptaujā netika iekļauts variants par SVF iespējām ietekmēt situāciju valstī);
protams, ka naudu var noņemt valsts pārvaldei, komercbankām, bet nekādā gadījumā izglītībai, kultūrai, sociālai palīdzībai un pensijām, jo katru dienu dzirdam/ lasām/ klausāmies medijos, ka pirmajiem ir daudz par daudz, bet otrie visskaļāk bļauj, ka viņiem atņemt nedrīkst (tātad mācība - jo skaļāk bļauj, jo labāk sadzird).
Ar to nekādā gadījumā nevēlos apgalvot, ka vainīgi ir masu mediji! Socioloģiski interesanta būtu analīze par to, kāpēc LV iedzīvotājiem nav sava viedokļa, bet ir tikai mediju "iebarotais" viedoklis. Aprakstīto krīzes mītu kontekstā tas ir ļoti būtiski, jo šie mīti rada noteiktas konsekvences - piemēram, izrietošu mītu par to, ka labi ir tur, kur mūsu nav (= šeit viss jau ir tik slikti, ka sliktāk nevar būt un tādēļ vienīgā izeja ir doties prom).

Par datu interpretāciju lielā mērā jāpiekrīt meinhardt viedoklim.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Ā - autoram 14.10.2009 08:54
Analīze ir tendencioza un pavirša. (Sorry, laika trūkuma dēļ patlaban nevaru pamatot savu viedokli.. varbūt dienas gaitā sanāks)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 14.10.2009 01:18
Šis atkal ir tipiski labējs raksts, kas atspoguļo ka šeit ir labējā think tank darboņi, kas sociāldemokrātisko skatījumu par katru vari noslēps. Rakstā atkal un atkal tiek teikts, ka vainīgie ir darbinieki, kas prasījuši sev lielas un neadekvātas algas un ka šīm prasībām ir jāmazinās. Bet tie ir aboslūti meli, kurus var izdomāt tikai labējs eksperts.

Pirmkārt - algas nevarēja būt mazas, jo mājokļu cenas bija milzīgi augstas. Valdība nedarīja neko, lai to mazinātu. Un valdība nav izmantojusi arī šo krīzi, lai nodrošinātu pietiekami mājokļu piedāvājumu pēc krīzes. Katram ir skaidrs, ka pašreizējā cena ir neadekvāta, kaut vai mazā darījumu skaita dēļ. Tas vairāk nav tirgus. Kad tirgus atdzīvosies, tad mēs redzēsim bēdu stāstu (atkārtojumā).

Otrkārt - darbinieku produktivitāte esot neadekvāta viņu prasībām pēc algas. Bet tā ir problēma, kas jārisina vadītājiem un nevis darbiniekiem. Ir neskaitāmi piemēri - un tos jums sniegs gan tie paši leģendārie celtnieki, kurus Diena tvarstīja būvlaukumos, itkā tie klīstot apkārt; tos sniegs jums arī neskaitāmi ierēdņi, kuri nevarēja realizēt savas idejas un augstkolā apgūto, jo lūk - priekšniecībā ir kāds pensionārs, kurš baidās no visa jaunā, vai gluži otrādi - ir kāds partiju ieliktenis, kurš nesaprotu, ko darīt un kuram primārais ir sava paša īpašie darījumi; un to pašu liecinās arī neskaitāmi mazo SIA darbinieki, kuru vadība nav bijusi gatava mācīties un uzklausīt. Visi šie piemēri liecina, ka pamatā vainojami ir vadītāji, bet - lai cik jocīgi tas nebūtu - viņi saņēma vislielākās algas un iegrieza inflācijas spirāli. Darbinieki tikai sekoja.

Ir aplami vainot tautu un vēlētājus, jo neskaitāmas avīzes burbuļa laikā propgandēja tikai labējās vērtības - elitārismu, ieraušanu un vieglu peļņu. Var jau vainot lasītāju - ka lasītāji esot to prasījuši. Bet es par to šaubos - manuprāt pirmais prasītājs pēc šādas propagandas bija reklāmdevējs, labējās partijas un bankas. Un tad, kad propaganda sāka iedarboties, tad to radās pieprasījums arī no lasītāja puses. Sociāldemokrātiskās vērtības ir desegregācija, labklājības valsts un sasniegumi, kuru pamtā ir izlgītības, darbs un jaunrade.

Ko darīt? Atkal - labējie politikāņi un viņu pakalpiņi priecājas, ka vēlētāji prasa neko vairāk, kā valdības algu samazināšu - gluži vienkārši tāpēc, ka sociāldemokrātiskā alternatīva nekad nav pieminēta no labējo avīžu lapā - un tieši par to es vainoju veco Dienu, jo tā noklusēja pārāk daudz. Lasītāji ir mazi informēti - viņi nezina, ka citās valstīs ir un arī Latvijā var būt keinsiānisms, New Deal, scoiāli taisnīga (un daudzās rietumvalstīs akceptēta) nodokļu - t.sk. arī NĪ nodokļu sistēma, patstāvīga aizņemšanās ārējos tirgos utt, utt. Un šīs nezināšanas dēļ arī lasītāji prasa tikai samazināt valdības algas vai arī - sviež akmeņus Saimas logos, jo viņi nezina, ka ir sociāldemokrātiskā alternatīva, ko var realizēt vienotībā, saskaņā ar Satversmi un likumīgā mierā.

Un par vainas uzkraušanu. Bija daudz nesaprātīgu kredītņēmēju un bija daudz spekulantu, bet - lai kā Strautiņs no Dienas lapām tajā laikā neņēmās - viņs tomēr nesauca vārda, kas 'NĪ spekulācijas Latvijā ir amorālas' un tās vajag apturēt ar likumu. Bez daudziem, neskaitāmiem bija mājokļa problēmas un tās tika risinātas tveroties pie pēdējā salmiņa. Vai mēs par to varam vainot cilvēkus?

Secinājums - šis raksts ir labēja 'eksperta' kārtējais ieguldījums Latvijas ceļā uz nekurieni, viens no neskaitāmiem ķieģelīšiem, kas tika likt jau gadiem, sevišķi jau - treknajos gados. Nezinu, vai var teikt paldies par to.

Saistītie raksti
Liekas vertibas

Liekās vērtības 3 Autors:Dzintars Kalniņš

Failed state latvija

Failed state. Latvija? 108 Autors:Ivars Ījabs

Solidaritates krize

Solidaritātes krīze 18 Autors:Māris Brants

Citi autora darbi
Ritdiena kura pienaks

Rītdiena, kura pienāks 20 Autors:Māris Brants

Pretvalstisks jautajums

Pretvalstisks jautājums 10 Autors:Māris Brants