Raksts

Kritiskas pārdomas par sākumdeklarēšanu


Datums:
01. augusts, 2001


Autori

Valts Kalniņš


Foto: AFI

Līdz ar fizisko personu sākumdeklarēšanas likumprojekta izstrādāšanu valdība ir sākusi pildīt Korupcijas novēršanas koncepcijā pausto apņemšanos izstrādāt sākotnējā īpašuma fiksācijas metodes. Nepretendējot uz likumprojekta pilnu analīzi, norādīšu uz daļēji no pašas Korupcijas novēršanas koncepcijas izrietošām problēmām...

Līdz ar fizisko personu sākumdeklarēšanas likumprojekta izstrādāšanu valdība ir sākusi pildīt Korupcijas novēršanas koncepcijā pausto apņemšanos izstrādāt sākotnējā īpašuma fiksācijas jeb tā sauktās sākumdeklarēšanas metodes. Nepretendējot uz visai lakoniskā likumprojekta pilnu analīzi, norādīšu uz daļēji no pašas Korupcijas novēršanas koncepcijas izrietošām problēmām. Bet pirms tam atgādināšu īpašuma sākumdeklarēšanas principa būtību. Proti, visi vai daļa iedzīvotāju noteiktā laikā deklarē savu īpašumu. No šā atskaites brīža nodokļu iekasētāji vai tiesībsargājošās institūcijas var izsekot personas īpašuma izmaiņām. Būtu atvieglota ienākumu aplikšana ar nodokļiem un apgrūtināta nelikumīgu ienākumu legalizēšana.

Korupcijas novēršana nav galvenais

Likumprojekta 1. panta pirmajā daļā teikts: “Šis likums nosaka sākumdeklarēšanas pienākumu un sākumdeklarēšanas principus.” Lai gan sākumdeklarēšanu bieži saista ar korupcijas novēršanu, paša likumprojekta mērķos korupcija pamatotu apsvērumu dēļ nav pat pieminēta. Pirmais no likuma mērķiem skan sekojoši: “Uzlabot personu īpašumu, kas nav reģistrēti publiskajos reģistros, un ienākumu uzskaiti, uzlabojot to aplikšanu ar nodokļiem.” Tātad runa ir pirmām kārtām par nodokļu iekasēšanu, nevis korupcijas novēršanu. Divi pārējie likuma mērķi (novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un atvieglot pierādījumu vākšanu, atklājot un izmeklējot noziedzīgus nodarījumus) liek secināt, ka šim normatīvajam aktam tikai starp citu var būt pielietojums cīņā pret korupciju. Tādi varētu būt, piemēram, atsevišķi gadījumi, kad personas cenšas legalizēt lielus korupcijas ceļā iegūtus līdzekļus.

Tomēr ir daudzi korupcijas veidi, kuru piekopšanu sākumdeklarēšana tieši neapgrūtinās. Pieminēšu ļoti vienkāršu shēmu, kur valsts amatpersonai faktiski kā kukuli nodod lietošanā transporta līdzekli vai nekustāmo īpašumu, kas formāli tai nepieder. Jau tagad visiem transporta līdzekļiem un nekustāmajiem īpašumiem attiecīgos reģistros ir redzami to juridiskie īpašnieki. Sākumdeklarēšana tur neko nemainīs, un, to ieviešot, diez vai būs apgrūtināta politiķim kukuļa veidā sniegtas automašīnas vai mājas piereģistrēšana “uz cita vārda”. Turklāt jāatceras, ka fiziska persona, kura nav valsts amatpersona un uz kuras vārda attiecīgais īpašums būtu piereģistrēts, drīkst saņemt jebkura apjoma dāvanas, no kā vien vēlas. Arī turpmāk kukuli amatpersonai varēs noformēt, piemēram, kā dāvanu vai samaksu trešajai personai. Turklāt ir risks, ka sākumdeklarācijā personas norādīs neesošus skaidras naudas uzkrājumus, lai noslēptu nākotnē sagaidāmus kukuļus. Šeit ilustrēšanas nolūkam ir aprakstīts primitīvs korupcijas paņēmiens, taču reālās korupcijas shēmas, protams, var būt arī krietni sarežģītākas.

Atvieglota nodokļu iekasēšana

Tomēr īpašuma deklarēšana var nest arī labumu. Lai gan tā neiznīdēs virkni kukuļošanas shēmu, deklarēšana var krietni atvieglot ienākumu aplikšanu ar nodokli. Ja persona sāks dāļāt dārgas dāvanas, kuras, šķiet, nesamērojamas ar tās samaksāto ienākuma nodokļa summu, Valsts ieņēmumu dienestam būs iespējams pārbaudīt, vai nodokļi ir nomaksāti pilnā apjomā. Dāsnais dāvinātājs nevarēs atsaukties uz nez kad agrāk iekrātu naudu, jo tai būs jābūt deklarētai. Ja šī nauda pretēji likuma prasībām nebūs deklarēta, to apliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apmērā.

Taču, ja svarīgākais ieguvums no sākumdeklarēšanas būs pilnīgāka nodokļu iekasēšana, īpatnēja ir šī pasākuma “izcelšana” ārpus parastās nodokļu iekasēšanas sistēmas. Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” jau tagad nosaka iespēju noteiktos gadījumos pieprasīt papildu deklarāciju par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem. Papildu deklarācijā ir jānorāda visi naudas uzkrājumi un īpašumi, ieskaitot mākslas darbus, antikvāras lietas un juvelierizstrādājumus, kuru vērtība ir 500 latu un vairāk. Ņemot vērā to, ka šī deklarācija ir pat apjomīgāka par iespējamo sākumdeklarāciju, ar atsevišķiem grozījumiem to varētu izmantot sākumdeklarēšanas veikšanai. Tāpēc sākumdeklarēšanas pienākumu varētu noteikt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli.” Tad zustu ilūzija, ka šī deklarēšana ir bezmaz revolucionārs solis cīņā pret korupciju, un nebūtu tai sekojošas vilšanās, kad nepamatotās cerības būtu sabrukušas. Lai uzsvērtu sākumdeklarēšanas likumprojektā noteiktos mērķus novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un atvieglot pierādījumu vākšanu, atklājot un izmeklējot noziedzīgus nodarījumus, likumā iespējams īpaši noteikt, ka šo mērķu īstenošanai deklarācijās iekļauto informāciju savas kompetences ietvaros izmanto ne tikai Valsts ieņēmumu dienests, bet arī prokurori un izziņas iestādes.

Vienreizēja deklarēšana var izgāzties

Turklāt nodokļu sistēmas ietvaros nebūtu lietderīgi pieturēties pie sākumdeklarēšanas kā vienreizēja pasākuma. Sākumdeklarēšanas praktiskā organizēšana būs sarežģīta un prasīs lielus resursus. Likumprojekta anotācijā ir norādīti Phare ekspertu atzīmētie sākumdeklarēšanas mīnusi. Viens no svarīgākajiem mīnusiem ir iespējamās administrēšanas procesa vājās vietas (jāadministrē liels skaits deklarāciju), kuras nekavējoties iedragās gan visu rezidentu gatavību pareizi aizpildīt deklarācijas, gan apdraudēs visas savāktās informācijas pilnīgumu un acīmredzamo noderīgumu.

Likumprojekts nosaka, ka sākumdeklarēšana ir visaptveroša, vienreizēja un obligāta visām fiziskām personām, kuru pastāvīgā dzīves vieta ir Latvijas Republika vai kura ir Latvijas Republikas pilsonis, ko ārvalstī nodarbina Latvijas Republikas valdība, un kurām pieder kāda no turpmāk minētajām lietām: 1) antikvāri priekšmeti, mākslas darbi, dārgmetāli, dārgakmeņi un to izstrādājumi, ja to kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latu; 2) naudas uzkrājumi, kas uz šā likuma spēkā stāšanās laiku pārsniedz 5000 latu.

Šķiet, nevienam nav kaut cik precīzu aprēķinu par to, cik cilvēkiem galu galā būtu jāiesniedz sākumdeklarācija. Taču potenciālo iesniedzēju skaits droši vien būs mērāms tūkstošos. Ir skaidrs, ka deklarācijas neiesniegs visi, kam tas jādara (tāpat kā, piemēram, ir daļa cilvēku, kuri tā arī nav nomainījuši PSRS pases pret Latvijas Republikas dokumentiem). Tā kā sākumdeklarēšana saskaņā ar likumprojektu notiks pirmo un pēdējo reizi, ir risks, ka deklarācijas neiesniegs vai arī nepareizi aizpildīs liela daļa no tiem, kam tās jāiesniedz (varam tikai minēt, cik jau tagad Latvijā ir cilvēku, kuri pat nenojauš, ka viņiem saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija). Līdz ar to likuma mērķis uzlabot personu īpašumu un ienākumu uzskaiti būtu izpildīts tikai daļēji un nekādā ziņā ne visaptveroši. Sākumdeklarēšanas jēga būtu zudusi, jo visaptveroša īpašuma fiksēšana nebūtu notikusi. Tā kā sākumdeklarēšana ir iecerēts kā vienreizējs pasākums, situācija tikpat kā nebūtu vairs labojama.

Tāpēc daudz lietderīgāk būtu nodokļu administrēšanas ietvaros deklarēšanu veikt katru gadu plašākā apmērā nekā tagad (tā gan vairs nebūtu sākumdeklarēšana, bet ikgadēja deklarēšana). Proti, tam personu lokam, kas noteikts fizisko personu sākumdeklarēšanas likumprojektā, katru gadu jāiesniedz deklarācija, kurā atspoguļoti gan ienākumi, gan naudas uzkrājumi un īpašumi. Tādējādi laika gaitā būtu iespējams deklarāciju savākšanas un pārbaudes praksi nostiprināt līdz tā kļūtu par uzticamu kontroles mehānismu.

Līdzīgi darbojas arī nodokļu administrēšana, piemēram, Norvēģijā, kuras detaļas gan šeit neiztirzāšu. Tikai pieminēšu, ka no Norvēģijas varam mācīties to, kā likuma prasību izpilde tiek “novesta” līdz katra nodokļu maksātāja apziņai. Proti, nodokļu kantoris ik gadu pa pastu nosūta atgādinājumus un deklarācijas veidlapas katram nodokļu maksātājam. Tādējādi mazinās iespēja, ka cilvēks bez ļauna nodoma, bet tikai likuma nezināšanas dēļ neiesniedz deklarāciju.


Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums Nr. 47 (8. Saeimas Nr. 1174)

Korupcijas novēršanas koncepcija


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!