Raksts

Kreisajai Rīgai rūp bērni un narkomāni


Datums:
04. jūnijs, 2002


Autori

Inta Lase


Foto: B. Koļesņikovs © AFI

Gada laikā Rīgas domei izdevies atjaunot solīto prāmju satiksmi ar Stokholmu, turpināt par prioritāru atzīto izglītības iestāžu savešanu kārtībā, palielināt līdzekļus narkomānijas apkarošanai. Pilsētas vēsturiskā centra apbūves plāns gan vēl gaida savu kārtu.

Pērnā gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā vislielāko atbalstu saņēma Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), iegūstot 14 deputātu vietas. Tikai par vienu deputātu mazāk galvaspilsētas domē ieguva apvienība Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL). Savukārt tradicionāli pilsētas domē pozīcijā esošais Latvijas Ceļš ieguva tikai 5 deputātu vietas, bet viņu sabiedrotie — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK — 11 vietas. Šo partiju valdības koalīcijas partneri, agrāk pilsētas domē nestrādājusī Tautas partija un jaunā Kristīgā partija, ieguva attiecīgi sešas un vienu vietu. Bez lielajām partijām, kuras ir pārstāvētas arī Saeimā, Rīgas domē deputātu mandātus ieguva arī septiņas mazās partijas – pa diviem mandātiem tika zaļajiem, Labklājības partijai un Latvijas Demokrātiskajai partijai (LDP), savukārt pa vienam deputātam – Krievu partijai, Latvijas Zemnieku savienībai, Kristīgi demokrātiskajai savienībai un Darba partijai (DP).

Ja iepriekšējā domes koalīcija būtībā tika veidota līdzīgi valdības koalīcijai, tad pēc pērnā gada vēlēšanām Rīgas domē tika izveidota atšķirīga koalīcija, kuras mugurkaulu veidoja LSDSP un PCTVL deputāti, kā arī politikā pieredzējušo LDP un DP vadītāju Andra Amerika un Aivara Kreitusa kopā saturēta mazo partiju apvienība Centrs. No mazajām partijām viennozīmīgu atbalstu galvaspilsētas koalīcijai visos jautājumos nav paudusi tikai Latvijas Zaļā partija. Par Rīgas mēru ar nelielu balsu pārsvaru tika ievēlēts Gundars Bojārs (LSDSP).

Tā kā reālas iespējas ietekmēt lēmuma pieņemšanu domē ir četrām partijām — LSDSP, PCTVL, LDP un DP – raksta tapšanā izmantoti šo četru partiju dotie solījumi vēlētājiem. Visas partijas savos priekšvēlēšanu solījumos izvirzījušas divas līdzīgas prioritātes — rīdzinieku drošības uzlabošana un izglītības sistēmas sakārtošana. Īpašs bijis vienīgi LSDSP solījums nodrošināt prāmju satiksmi no Rīgas uz citām Baltijas jūras pilsētām.

Skolas remontē, bet mācību līdzekļi noveco

Salīdzinot 2001. un 2002.gada Rīgas pilsētas budžeta izdevumu daļas, redzams, ka par prioritāti pasludinātā izglītības sfēra, lai arī piedzīvojusi līdzekļu pieaugumu, tomēr šis kāpums (par 2%) procentuāli ir krietni mazāks nekā, piemēram, budžeta pieaugums Narkomānijas profilakses centram (par 34%) vai pilsētas Īpašuma departamentam (27%).

Izglītības sfērā partijas pirms vēlēšanām deva arī vairākus konkrētus solījumus, piemēram, uzlabot skolu apgādi ar mācību līdzekļiem, nodrošināt piemaksas skolotājiem, kā arī rūpēties par izglītības iestāžu remontu. Apkopojot gada laikā izglītības sfērā paveikto, var secināt, ka vispilnīgāk uzsākta skolu remontēšanas solījuma izpilde. Proti, tiek turpināts atbalstīt iepriekšējās domes aizsāktos izglītības iestāžu remonta projektus Āgenskalna ģimnāzijā, Rīgas 49.vidusskolā, Mežciema pamatskolā un citās mācību iestādēs. Jāatgādina, ka pērnā gada vasarā laikraksts Diena atklāja, ka, rīkojot konkursus par šo skolu rekonstrukciju un remontu, ne reizi neuzvarēja pilsētai finansiāli un kvalitatīvi izdevīgākais piedāvājums.

Savukārt šīs domes sasaukuma laikā ir veikta ārdurvju un logu nomaiņa 20 izglītības iestādēs, 11 pirmsskolas iestādēs ir nomainīta kanalizācijas sistēma, kā arī sākta divu skolu peldbaseinu rekonstrukcija. Tāpat atbalstīti remonta un celtniecības darbi vairākās Rīgas skolās, pavisam šiem mērķiem 2002.gadā piešķirot 6,5 miljonus latu.

Līdzīgi kā iepriekšēja dome, arī šī ir atbalstījusi piemaksas skolotājiem, kā arī piešķīrusi prēmijas labākajiem skolniekiem.

Savukārt no konkrētajiem solījumiem izglītības jomā vēl nav pildīta apņemšanās uzlabot skolu apgādi ar mācību līdzekļiem. Vairāku skolu skolotāji uzskata, ka šī problēma tuvākajā laikā būtu jārisina vai nu pašvaldībai, vai Izglītības ministrijai, jo eksaktajos priekšmetos un bioloģijā aprīkojums skolām esot krietni novecojis un nolietojies. Tāpat domei nav izdevies pildīt solīto un izveidot īpašu struktūrvienību darbam ar jauniešiem. Dome gan informē, ka izveidota darba grupa, kurai jau esot konkrēti priekšlikumi skolu valdes reformēšanai un jaunas struktūrvienības izveidošanai tieši darbam ar jauniešiem.

PCTVL, kā arī valdošo koalīciju atbalstošā Labklājības partija, savukārt, pirms vēlēšanām solīja īpaši atbalstīt mazākumtautību izglītību, minoritāšu kultūru, kā arī radīt programmu mazākumtautību bērniem latviešu valodas apguvei. Šos solījumus, esot valdošajā koalīcijā, šīm divām partijām izpildīt nav izdevies.

Narkomānijas apkarošanai neknapinās

Otra sfēra, kurā politiķi solīja naudas pieaugumu, bija drošība — gan fiziskā, gan sociālā.

2002.gada budžets liecina, ka patiesi uzsākta šo solījumu izpilde. Rūpējoties par sabiedrisko drošību un kārtību, īpaši uzsākta cīņa ar narkomāniju. Šogad Narkomānijas profilakses centram ir viens no vislielākajiem budžeta pieaugumiem pilsētā, piešķirts arī finansējums speciāla narkomānu rehabilitācijas centra izveidei pilsētā. Jāpiebilst gan, ka šī ideja sastapusies ar apkārtnes iedzīvotāju protestu. Tāpēc domei, pirms uzsākt šī pilsētai svarīgā projekta īstenošanu, būtu nepieciešams uzklausīt iedzīvotāju un speciālistu viedokli.

Rīgas dome arī informē, ka pašvaldības policija sadarbībā ar Valsts policiju veic regulārus reidus pilsētas kriminogēnajos rajonos. Pēc rīdzinieku domām, šī cīņa tomēr ir nepietiekama, jo pilsētniekiem ir labi zināmas gan nelegālās alkohola tirdzniecības vietas, gan narkotiku tirdzniecības vietas, kuras nav izskaustas. Jautājumā, kas vainīgs situācijā – municipālā vai valsts policija, domas dalās. Kopumā var uzskatīt, ka abas institūcijas nav izdarījušas maksimāli iespējamo, lai mazinātu narkotiku izplatību pilsētā.

Savukārt pozitīvi tiek vērtēta Rīgas domes iecere pie pilsētas skolām izvietot videonovērošanas kameras un apsardzi. Šobrīd pilotprojekta ietvaros 10 skolas jau apsargā pašvaldības policijas darbinieki, bet vasarā tikšot rīkots konkurss par videonovērošanas iekārtu izvietošanu pie skolām.

Procentuāli neliels, bet latos visai nozīmīgs finansējuma pieaugums – 250 000 latu – ticis arī pašvaldības policijai, kurā šogad izveidotas divas jaunas struktūrvienības -Ceļu policijas nodaļa un Kapsētu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļa. Ceļu policijas nodaļas darbu šoferi vērtē ar divējādām jūtām — no vienas puses, ir nepieciešams cīnīties ar nevietā atstātām automašīnām, bet tajā pat laikā neesot pārliecības, ka policisti patrulēšanai izvēlas tās ielas, kurās novietotās automašīnas patiesi traucē satiksmi.

Vērtējot pilsētas sociālajā sfēra paveikto, jāatzīmē būtiskais finansējuma pieaugums Rīgas bāriņtiesai, kas nozīmē, ka pilnvērtīgāk varēs aizstāvēt bērnu tiesības pilsētā. Savukārt speciālisti norāda — ir saprotams, ka tik lielā pilsētā kā Rīga sociālajam darbiniekam strādāt ir grūtāk nekā mazpilsētā. Tomēr viņi uzskata, ka pagaidām sociālo darbinieku ir par maz, vai arī zemā ieinteresētība neļauj darbu veikt pilnvērtīgi. Savukārt kā ļoti labs sociālā dienesta piemērs tiek minēts Pašvaldības policijas dienests, kas nodrošina piespiedu sabiedrisko darbu izpildi pilsētā.

Skopāki pret kultūru

Salīdzinot 2001.un 2002.gada budžetus, redzams, ka līdzekļu samazinājums skāris visas pilsētas izpilddirekcijas, izņemot Latgales priekšpilsētu. Tāpat naudas krietni mazāk ticis arī pilsētas Sporta pārvaldei un Kultūras pārvaldei. Savukārt pirms vēlēšanām partijas solīja mikrorajonos saglabāt kultūras centru, un, protams, neviena partija nesolīja samazināt budžeta līdzekļus kultūras pasākumiem.

Rīgas dome gan informē, ka pilsēta cenšas saglabāt mikrorajonu kultūras centrus, kas, pēc domes uzskata, ir bibliotēkas. Piemēram, pašreizējā pilsētas vadība jau atbalstījusi četru pilsētas mikrorajonu bibliotēku remontdarbus. Taču kāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbiniece pastāstīja, ka šobrīd situācija rajonu bibliotēkās esot visai bēdīga — trūkst naudas jaunu un kvalitatīvu grāmatu iegādei, arī tehniskais nodrošinājums esot visai vājš. Rīgas dome gan pērn ir uzsākusi bibliotēku informatizācijas projektu, kuru pilnībā novērtēt vēl nevar.

Uzskaitot paveikto kultūrvides sakārtošanas jomā, dome atzīmē, ka izveidota darba grupa, kas strādā pie Mākslas mājas projekta jeb Mākslinieku savienības nama radošās un saimnieciskās koncepcijas. Rīdzinieki gan teic, ka pagaidām nemanot, ka kāds domātu par kultūrvides sakopšanu mikrorajonos ārpus Vecpilsētas un klusā centra – Jūgendstila māju kvartāla ap Alberta ielu.

Pirms vēlēšanām partijas solīja rūpēties arī par pilsētas vēsturiskā centra saglabāšanu un nepārdomātas būvniecības pārtraukšanu. Gada laika šai domei, līdzīgi kā priekšgājējiem, nav izdevies izstrādāt detalizētu vēsturiskā centra apbūves plānu. Spilgtākais nepārdomātas celtniecības piemērs vēl joprojām vērojams Rātslaukumā, kur līdzās Kamarina namam top neskaidra tipa būves jeb vēsturiskā Kalpu nama celtniecība.


Rīgas budžeta salīdzinājums 2001.un 2002.gadā

Rīgas domē iekļuvušo partiju priekšvēlēšanu programmas


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!