Korupcijas prezumpcijas: sekas un cēloņi 2

Kukuļņēmēju ķeršana ir cīņa ar sekām, bet cēloņu novēršanai jābūt galvenajam politiķu vērtēšanas kritērijam. Kontroli varētu papildināt nulles deklarācijas, bet to projekts paredz amnestiju par mežonīgā kapitālisma 90-tajos gados iegūto īpašumu, neprasot pierādīt tā izcelsmi.

Iesaki citiem:
Maja 255x203
Foto:AFI

Divu amatpersonu - Vides valsts inspekcijas direktores un Ekonomiskās policijas priekšnieka vietnieces aizturēšana par kukuļņemšanu vienas nedēļas laikā novembrī izraisīja komentārus par cīņu pret koruciju Latvijā kopumā. Vai augsto amatpersonu pieķeršana ir sabiedrības aktivitātes, labāka policijas darba vai politisko pasūtījumu rezultāts? Tomēr centieni par katru cenu izdarīt secinājumus par sistēmu, vērtējot pāris konkrētus notikumus, draud ar bezjēdzīgi kategoriskiem apgalvojumiem, kas patiesībā nav nekas vairāk kā pieņēmumi.

Nav nopietni vērtēt laikaposmu nedēļas garumā, ja nu vienīgi vienu pēc otra nearestētu, piemēram, divus ministrus vai deputātus. Gan operatīvais, gan izmeklēšanas darbs pat puslīdz nopietnās lietās ir mērāms mēnešos, tāpēc rezultātus un tendences var vērtēt vien vairāku gadu garumā, turklāt - uzskaitot līdz iztiesāšanai novestās lietas. Turklāt, būtiski vēl un vēlreiz atcerēties, ka kukuļņemšana ir viens no grūtāk atklājamiem nodarījumiem, jo prātīgākie korumpanti pat uz provokācijām neķersies.

Korupcijas kontekstā jārunā par plašāku noziegumu loku, kas faktiski atklāj korupciju, par tā saucamajiem amatnoziegumiem - dienesta stāvokļa izmantošana, nolaidība vai bezdarbība, utt. Tieši šajās kategorijās izmeklēšanā vai tiesā jau ilgu laiku ir krimināllietas attiecībā uz vēl augstākām amatpersonām nekā iepriekšminētās - Lata International lietā Lauksaimniecības ministrijā, Valsts nekustamā īpašuma aģentūrā, valsts un pašvaldību līmenī SwemBalt lietā.

Ja piesaucam sabiedrības aktivitāti kukuļņēmēju atmaskošanā, tā var izpausties zemākā vai, maksimums, vidējā ranga amatpersonu līmenī. Turklāt, nez vai, ja tiešām sabiedrība būtu kļuvusi daudz apzinīgāka, "nostučītajiem" nebūtu jābūt daudz lielākā skaitā. Ar augstākā līmeņa darboņiem politiskā vai izpildvaras līmenī "parastais mirstīgais" nesaskaras. Turklāt, te nav runa tikai par prastu kukuļošanu no rokas rokā, bet rafinētākām labumu došanām vai ņemšanām.

Runājot par iespējamiem politiskiem pasūtījumiem, protams, nekādi nevar izslēgt, ka viens vai otrs gadījums saistāms ar attiecīgā resora vadības prasību pēc darba rezultātiem. Tomēr tikpat lielā mērā var prezumēt arī pretējo, tas ir - policijas pašiniciatīvu vai pat nejaušības faktoru, bet, jebkurā gadījumā, stāsts jau nav par to.

Kukuļņēmēju ķeršana faktiski jau ir cīņa ar sekām, kamēr cēloņu novēršana un kontroles sistēmas radīšana, gan zemākajā un vidējā, gan augstākā līmenī, - tas būtu galvenais politiķu vērtēšanas kritērijs. Viena no aktualitātēm šobrīd ir daudzinātās nulles deklarācijas, par ko likumprojekts tiek virzīts izskatīšanai valdībā. Lai gan šī nulles deklarācija tieši neattiektos uz amatpersonām, kas savas deklarācijas jau iesniedz vairākus gadus, tomēr nulles deklarācija varētu būt viens no instrumentiem, kas papildinātu vai varētu papildināt līdzšinējo amatpersonu iespējamās korupcijas kontroli. Pirmkārt, visu fizisko personu deklarēšana mazinātu iespējas slēpt īpašumus uz citu personu vārda. Otrkārt, ja deklarēšanai sekotu arī legālās prezumpcijas norma, būtu iespējams sodīt tos, kuru izdevumi pārsniedz ienākumus, arī nepieķerot pie rokas kukulņemšanā.

Diemžēl pagaidām nulles deklarāciju projekts ietver citu problēmu - tas paredz amnestiju par līdz šim, mežonīgā kapitālisma deviņdesmitajos gados iegūto kapitālu vai īpašumu, jo neprasa pierādīt to izcelsmi. Kamēr daža partija pat jau nonākusi līdz politiskām deklarācijām, piesaucot šo nulles deklarēšanas projektu un legālo prezumpciju, amnestijas fakts tiek noklusēts, lai gan tas ir principiāls jautājums, radot iespējas līdzšinējiem korumpantiem neapdraudētiem saglabāt savu statusu. Pat ja Bušmanes vai Durovas aizturēšanas ir kādu politiķu aktivitāšu sekas, pašreizējais nulles deklarāciju projekts liek apšaubīt šībrīža antikorupcijas politiku attiecībā uz cēloņiem.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (2) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Marta 05.12.2001 13:27
Amnestijas izpalikšana nulles deklarāciju likproj jēgu var kritiski samazināt. Tad visi politiķi un muitnieki varēs droši izstādīt visus savus autiņus vispārējai apskatei un vēl parādīt tautai mēli: redzēt var, bet klāt netiek! Žurnālistiem šeit būtu vietā pirms vēlēšanām uzdot virkni nepatīkamu jautājumu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


klasters 05.12.2001 01:12
Lakonisks un rosinoshs teksts.Buut vai nebuut iipashuma nulles deklaraacijaam.Labs ir arii jautaajums par amnestiju tiem ,kas savu iipashumu ir ieguvushi/piesavinaajushies tiesiskaa vakuuma apstaakljos XX gs. 90 gadu pirmajaa pusee.Shkjiet ,ka shobriid Latvijas politikji nav gatavi pienjemt leemumu par iipashuma nulles deklaraacijaam,nedz arii tam neizbeegami sekojosho amnestiju. Ja shiis bazhas buutu saistiitas tikai ar valdoshaas politiskaas elites baileem no sabiedriibas iespeejamaas reakcijas,tad lieta buutu risinaama vienkaarshi.Pietiktu kaadai partijai vai partijaam ierakstiit shos leemumus savas priekshveeleeshanu kampanjas karogaa un aiziet.Veeleeshanu rezultaati paraadiitu kaadu vietu shiis probleemas ienjem Latvija elektoraata vertiibu cibinjaa.Baidos ,ka neviens politikjis nav paarliecinaats ,ka shaads kampanjas uzstaadiijums garanteetu kaadas partijas triumfa gaajienu.Paliek vien jautaajiens,kur maajo taa buutiiba, elpo taa suutiiba...Viena ,manupraat,banaala atbilde mudinaatu spriedeleet par Latvijas veeleetaaja mazizgliitotiibu un nespeeju tvert smalkaas juridiskaas mateerijas,kas mitinaas vaardos nulles deklaraacija un amnestija.Sava nieciiga taisniibas dalja piedereetu arii shiis atbildes aizstaavjiem.

Tomeer shkjiet ,ka probleemas sakne maajo nedaudz iesaanjus.Nulles deklaraacijas un amnestijas pienjemshana liktu buutiski paarkaartot attieciibas starp taadaam lietaam kaa politika un tiesiskums no vienas puses un moraale no otras. Latvijas sabiedriibaa joprojaam dziivs ir sentiments par politikas un moraales gjeneetisko radnieciibu.Tas ir gluzhi kaa maldiishanaas starp politisko moraali un moraalo politiku. Iipashuma sagraabshanas laikaa politika gandriiz nepiedalijaas ekonomisko leemumu pienjemshanas telpaa un taas vietu bija jaaaizpilda moraalei,bet tai cik zinaams pashai ir gruuti sevi aizstaaveet.Nu esam tur kur esam.Taa nu sanaak ,ka nulles deklaraacijas pienjemshana un amnestijas pasludinaashana buutu smags trieciens moraalei.Kas uzdriiksteesies konsekventi un godiigi spert sho soli,apzinoties taa sekas ...nezinu.Paradoksaali,bet pienjemot shaadu leemumu politika riskee veelreiz atklaat sabiedriibai savu relatiivo dabu un vaajumu.Liela dalja Latvijas sabiedriibas noteikti atbalstiitu nulles deklaraaciju tikai taapeec,lai peec tam kaadam vareetu uzdot jautaajumu-Kaadaa veidaa juus ieguvaat to ,kas jums pieder...Kas sekos peec tam..

Saistītie raksti
Zurka 255x203

Vilcināšanās audzē korupciju 8 Autors:

Citi autora darbi