Korupcijas nojausma bez pierādījumiem 6

Pieļauju, ka ir cilvēki, kuri apzināti to dara, lai sistēma nebūtu efektīva. Varbūt šajā politiski ekonomiskajā situācijā nemaz nav vajadzīga spēcīga tiesu vara. Varbūt ar to arī pietiek, lai netraucē.

Iesaki citiem:
Gulans 255x203
Foto:AFI

Intervija ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu

Kurš no minētajiem faktoriem ir tiesu varas neatkarību visvairāk apdraudošs - tiesnešu atalgojums, tiesnešu iecelšanas kārtība vai kandidātu kvalifikācija?

Uzskatu, ka tā ir tiesnešu atlases kārtība. Pašreiz tā ir vāja un formāla, un nesekmē profesionālāko juristu kļūšanu par tiesnešiem. Tikai pēc apstiprināšanas darbā mēs varam pārliecināties vai viņš ir spējīgs strādāt tiesneša darbu vai nē, bet tad jau ir par vēlu.

Vai jūs varat teikt, ka tiesnešu apstiprināšanas kārtība, kad visus tiesnešus ieceļ Saeima, ir politisko ietekmi veicinošs faktors?

Es nedomāju, ka tiesu varas neatkarības kontekstā šī būtu lielākā problēma.
Lielākā problēma ir tā, ka mēs pārāk maz uzmanības veltām tiesnešu kandidātu atlasei. Nav mums tagad tādas vērtēšanas sistēmas. Par tiesnešiem ieceļ daudz gados jaunu cilvēku, kuri nesen kā beiguši mācību iestādi, un par kuriem mēs zinām tikai to, ka viņi tikko kā beiguši universitāti un raksturojums ir pozitīvs. Mēs nezinām viņu personiskās īpašības un uz ko viņi ir profesionāli spējīgi. Vienotu novērtējuma principu nav. Šobrīd ir tā, ka mēs apstiprinām cilvēkus, kuru tālākā sagatavošanā ir jāiegulda ļoti lieli līdzekļi un laiks. Šobrīd tiesnesim nav šī stimula, kas viņam pašam liktu to darīt - ne materiāli, ne amata prestiža ziņā.

Vai tiesnešu materiālais nodrošinājums būtiski ietekmē korupcijas risku?

Materiālais nodrošinājums rajona tiesu līmenī ir ļoti niecīgs. Arī rajona tiesās izskata ļoti sarežģītas lietas, kurās runa ir par ļoti lielām summām. Un tiesnesim tiešām var rasties jautājums - es te izskatu tādas lietas, bet kāpēc man tik maz maksā? Rajonu tiesnesim tas ir 300 - 400 latu pirms nodokļu nomaksas.
Es uzņemos sacīt, ka tiesu vara arī šobrīd salīdzinājumā ar pārējām varām tiek nobīdīta kaut kādā otrā plāksnē. Teorētiski visi piekrīt tam, ka jābūt stingram varas dalījumam, bet faktiski tā šķiet nelīdzvērtīga vara, kas tiek pakļauta administrēšanai.

Kāpēc?

Tas izklausīsies vecmodīgi, bet es domāju, ka tā ir domāšana, kas nāk no sociālisma laikiem. Proti, tas ir jautājums par varas izpratni vispār. 10 gadi priekš demokrātijas nav daudz. Demokrātiju joprojām izprot kā administrēšanu. Man nav optimisma, ka tuvākajā laikā kaut kas būtiski mainīsies.

Vai politiķi var ietekmēt tiesnešus tā, lai panāktu sev vēlamos spriedumus?

Mēs jau vairākus gadus secinām, ka tiesu vara ir vāja. Nu tad mums kaut kas jādara, lai šo vājumu likvidētu! Bet kur tad ir šī politiskā griba, šie risinājumi, lai to varētu izdarīt? Patreiz nav izdarīts viss, lai būtu spēcīga, neatkarīga tiesa. Tā ir pašu politiķu radīta sistēma. Tiesu finansēšana, tiesnešu atlase un profesionālā sagatavošana joprojām ir tiesu varas neatkarības pamats. Šeit nav nekā īpaši principiāli jauna. Visa pamatā ir vajadzīgi līdzekļi un politiskā griba.
Nevar būt tā, ka tiesnesis saņem mazāk nekā augstas kvalifikācijas ierēdnis. Ja gribam neatkarīgu tiesu, tad jādomā kā piesaistīt augsti kvalificētus, godīgus juristus. Tā lai uz tiesneša vietu kandidētu 5-6 cilvēki.
Ir vajadzīgs konkurss un ir vajadzīga sistēma, pēc kuras mēs atlasām cilvēkus. Līdz ar to ir vajadzīgi neatkarīgi eksperti, kuri pārbauda kandidātus gan profesionāli, gan viņu psiholoģisko atbilstību.

Šobrīd skatās pēc pazīstamām sejām?

... var skatīties pēc tā, bet nav jau tas rezervistu sols tik plašs, lai tā varētu darīt. Jāpanāk, lai pirmkārt uz šo konkursu nāktu.
Es gan esmu dzirdējis, ka Rīgā ir pietiekoši daudz kandidātu. Bet es nevaru pateikt vai tas ir politikas rezultāts, vai arī tās ir citas intereses.

Kādas citas intereses?

Par to tik publiski es negribētu runāt.

Jūs domājat savtīgas intereses, kukuļņemšanu?

Varbūt. Bet es nevaru nevienu apvainot, ka cilvēks, kurš tikko sācis tiesneša karjeru, atnācis savtīgu interešu dēļ.
Es tikai gribu teikt, ka pašreizējā sistēma nesekmē profesionālu un godīgu tiesnešu atlasi. To var izdarīt tikai tad, ja ir politiskā griba. Tas nav atkarīgs no Augstākās tiesas priekšsēdētāja. Es neesmu politiķis. Kurš politiskais spēks šodien ir atbildīgs par tiesu sistēmu? Kurš? Kāds politiskais spēks stāv aiz tieslietu ministres? Kolīdz ir runa par lielu naudu, privatizāciju, kuģniecību, tā politiskie spēki skraida apkārt un notiek milzīga darbība. Bet tiesas - šis lauks nevienu īpaši neinteresē. Diemžēl. Man ir tāds secinājums. Kad vajadzēs, tad panievās, pagaudīsies par vājo tiesu varu.

Ko tad jūs varat izdarīt?

Es vienīgi varu aiziet ar konkrētu politiķi parunāties. Viss. Bet es varu iesaistīties tikai tad, ja tieku tur pieaicināts.

Tātad neatkarīga tiesu vara nav mūsu politiķu interesēs?

Protams, ka tā tas nav, bet daļa taisnības tajā ir. Es pieļauju, ka ir cilvēki, kuri apzināti to dara, lai šī sistēma nebūtu pietiekoši efektīva. Varbūt šajā politiski ekonomiskajā situācijā nemaz nav vajadzīga spēcīga tiesu vara. Varbūt ar to arī pietiek, lai netraucē.

Kam pietiek?

Uz šādiem jautājumiem es nemēģināšu atbildēt, jo es nevaru nevienu nosaukt. Tās ir tikai manas pārdomas par pašreizējo situāciju. Piemēram, situāciju rajonu tiesās sarežģī tas, ka tiesnesis ir ietekmējams pirms pilnvaru apstiprināšanas.
Viņam šķiet, ja nelems tā, kā par konkrēto lietu runā politiķi, tad varbūt viņu neapstiprinās.

Vai jūs personīgi esat kādu tiesnesi turējis aizdomās par korupciju?

Arī tiesnešu vidū, tāpat kā jebkurā nozarē, protams, ka par kolēģiem izveidojas kāds noteikts priekšstats. Ja man būtu tādas aizdomas, tad es tādu cilvēku nevirzītu par Augstākās tiesas kandidātu.

Vai citi tiesneši jums ir stāstījuši par šādiem aizdomīgiem gadījumiem?

Protams, arī tiesneši runā par tādām lietām. Mēs jau izskatot lietas varam redzēt aizdomīgas nianses, bet uz tā pamata jau nevar cilvēku saukt pie kriminālatbildības.

Bet kā tad jūs ietekmējat situāciju?

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai tad jāizdara kāds secinājums.

Šobrīd par kukuļņemšanu ir notiesāts viens tiesnesis. Vai viena tiesneša notiesāšana nozīmē, ka tas bija izņēmums?

Diez vai tik optimistiski ir... Bet es par to nevaru runāt, ja nav pierādījumu. Ja jau mums ir šī kukuļošana, tad kur ir rezultāts, kāpēc nav aizturēto? Dzirdēts jau ir viss kas, bet kur ir pierādījumi? Pieņemsim, es varbūt vairākos gadījumos izskatāmās lietas vērtētu savādāk, bet konkrētajam tiesnesim konkrētajā lietā ir tūkstoš un viena nianse zināma. Tas jau nenozīmē, ka spriedums tapis korupcijas rezultātā! Protams, ka tiesneši par tādām aizdomām neziņo, jo tas nav pat tiesneša cienīgi. Grūti iedomāties situāciju, ka pēc sprieduma varētu teikt, ka tiesnesis ir piekukuļots. Mēs tikai varam izdarīt kaut kādu secinājumu, ka tā tas varētu būt.

Tātad tas paliek tikai tādā nojausmu līmenī?

Tā tas paliek, bet tās ir tikai nojausmas, nevis pierādījumi.

Kāpēc tiesneša amats nav prestižs?

Šis darbs ir ļoti atbildīgs, maz atalgots, arī darba apstākļi nav tie labākie. Turklāt jebkurā brīdī kāds var pateikt, ka tu esi korumpēts, ka spried pārāk lielus vai pārāk mazus sodus un tā tālāk. Kaut vai Kaparšmita piemērs. Viņš būvē māju un visas sabiedrības acīs prese viņu pataisīja par kukuļņēmēju. Lai gan ieņēmumu dienests pārbaudīja un neko neatrada. Bet es personīgi šo māju labi zinu, jo bieži esmu tur braucis garām un 10 gadus šī māja ir celta. Tas nevienu neinteresēja līdz brīdim, kad izskatīja lietu, kura nepatika presei.

Jūs pats esat kādreiz pārbaudījis AT tiesnešu deklarācijas?

Vai tas man būtu jādara? Tamdēļ ir speciāla iestāde, kas to dara. Tas neietilpst manos pienākumos. Es varu kā kolēģim pajautāt - kā tev veicas, kā iet ar to, ko tu būvē. Katram jādara savu darbu.

Kur ir lielāka korupcijas iespējamība - krimināllietu vai civillietu izskatīšanā?

Es uz šo jautājumu neatbildēšu. Tad man ir jāatzīst, ka vispār ir kukuļošana. Tā ir tāda prātošana vai spriedelēšana.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

anita 25.09.2001 16:27
Jūs pats esat kādreiz pārbaudījis AT tiesnešu deklarācijas?

Vai tas man būtu jādara? Tamdēļ ir speciāla iestāde, kas to dara. Tas neietilpst manos pienākumos. Es varu kā kolēģim pajautāt - kā tev veicas, kā iet ar to, ko tu būvē. Katram jādara savu darbu.

Nu labrīt! Korupcijas novēršanas likuma 22.panta 3.daļa nosaka: «Lai valsts un pašvaldības iestādes vai uzņēmuma vadītājs, organizējot valsts amatpersonas darbu, nepieļautu tās atrašanos interešu konflikta situācijā, šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto deklarāciju (valsts amatpersonas deklarāciju, kuru iesniedz, stājoties amatā, un ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju - autora paskaidrojums) kopijas šajā likumā noteiktos termiņos un kārtībā valsts amatpersonai ir pienākums iesniegt arī attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vai uzņēmuma vadītājam.»

Šā likuma izpratnē tiesnesis ir valsts amatpersona. Guļānam nav jāizmeklē, par kādiem līdzekļiem tiesneši būvē mājas, bet vai AT vadītājam nav jāpārbauda deklarācijas tiktāl, lai nodrošinātu, ka tiesneši neizskata lietas, kur materiāli vai kā citādi paši iesaistīti?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

klasters 20.09.2001 11:56
Redakcijai. Atvainojos un izsaku nozheelu par dazhiem maniem veltiijumiem mazcien. A.Guljaana kungam.Diemzheel lasot shaadas intervijas rodas paarlieciiba ,ka shii valsts ir varas aneemijas paarnjemta zemiite un t.s. treshais varas zars ir vienkaarshi degradeejies.

Ar cienju,

klasters.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


redakcija 20.09.2001 11:39
Labdien, Klaster un citi diskusijas dalibnieki!

Portals politika.lv ir iecerets un jau klust par nopietnu diskusiju vietu, kura ieintereseti cilveki izsaka savas idejas un komente citu izteiktas, tapec mums nav pienemami klastera pedeja komentara teikumi, kuros aizskarosa veida komenteta Augstakas tiesas priekssedetaja personiba, un mes ar nozelu esam spiesti izmantot savas tiesibas rediget komentara saturu. Mes ludzam attureties no netaktiskiem personiskiem uzbrukumiem un diskutet par problemu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Janis D. 19.09.2001 22:54
Laikam cilvekam, kas ir Gulana pozicija nav citas izveles, bet but korektam, nevienu neapvainot, meginat pasniegt tikai faktus un nespekulet. Tas visas ir labas lietas un korupcijas apsprieshana nemaz nedrikst but kada citada veida- gluzhi ka citas problemas musu sabiedriba. Vienmer ir jauzmanas, ka kads netiek nepareizi apvainots.

No otras puses, skiet, ka nebutu slikti, ja butu ari tadi cilveki, kas kaut ko daritu lietas laba un vienmer neteiktu, ka ta nav vinju jurisdikcija vai kompetence. Ja Gulana kungs nav atbildigs par tiesneshu atlases procesu, tad kas ir? Varbut mums vajadzetu kaut ko vairak uzzinat no tiem cilvekiem, kas ir par to atbildigi un tad pajautat kapec vinji pienjem idiotiskus lemumus pienjemt darba tiesneshus bez pieredzes un nezinot cik atbilstoshi darbam tie ir.

Pienemot, ka problema ir slikts tiesneshu atlases process (Gulans pats to atzist), kapec vins neko nedara saja joma? Kaut kada teiksana un kaut kads iemesls ko darit tacu vinjam noteikti ir saja lieta. Un, ja tas nav vinja kompetence, tad kapec tie cilveki, kuru kompetence tas ir, nedara savu darbu kartigi? Ir tacu jabut vienam cilvekam, kas beigas pasaka: "Jaa, sis cilveks atbilst priekshzimiga tiesnesha idealam, jo vinjsh ir... " un tad seko virkne ipashibu, kas vinjam piemit, kas sho cilveku padara par lielisku kandidatu. Ja nav vienas personas, kas izdara shadu lemumu, tad ir kada grupa, kas to izdara, un kapec vinji to nedara sakarigi ir nakamais jautajums.

Ludzu piedodiet par manu ignoranci, jo es patiesam nezinu daudz par to procesu, kas tiek izmantots tiesneshu atlasei (Saeima?). Bet, lai kads tas ari nebutu, izskatas, ka Gulana kugnam taja nav parak daudz teiksanas. Butu loti interesanti uzzinat ko vairak no cilvekiem, kuru pienakumos ietilpst kaut ko darit lietas laba un kam ir kaut kada teiksana saja sakara. Demokratiska sabiedriba, juridiskajai sistemai ir milziga nozime un ir vienkarsi shaushaligi lasit to, ko Gulans saka par tiesnesiem, kam ir jasniedz galveno piemeru visai sabiedribai.

Nav brinums, ka Latvija ir tadas problemas ka korupcija, jo pat tiesnesi nav uzticami... Ja but godigam nevar gaidit no tiesnesha, tad no ka var?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


DaceK 19.09.2001 15:49
Bet varbut verts atcereties ari vienu no lietu izskatisanas pamatprincipiem? - nevainiguma prezumpcija. Politiksi korektas atbildes, bet daudzam lietam es tiesam piekritu.

Zel tomer, ka Latvijas sabiedriba valda uzskats, ka visi un visur ir korumpeti. Bet manuprat, ielieku aptuveno citatu no otra raksta- "korupcija nav attaisnojama, bet saprotams, ja nakas operet ar (lielam) naudas summam, var rasties kardinajums"- tas pats par sevi ir korupcijas attaisnojums. Un tada galu gala ir sabiedribas attieksme.

Izskatas ari, ka petijums ir daudz maz labi atklajis iespejamos korupcijas celonus tiesaas, tad varbut Gulana kungam tagad butu lielaks atbalsts sakt cinities par savu tiesnesu nodrosinajumu. Lai nav taa, ka cilveki aru augstako juridisko izglitibu stradajot par tiesnesu paligiem sanem 80LVL menesi un nes no majam diegus, lai varetu sasut lietas, jo Tieslietu Ministrijai nav paredzeti lidzekli tik elemntaram lietam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Marta 19.09.2001 15:35
Guļāna teikto varētu rezumēt tā: es zinu, ka tiesu vara ir korumpēta, bet neteikšu! un vispār -- ko jūs man te uzmācaties ar jautājumiem, par kuriem publiski nav pieņemts izteikties!

Jā, šķielē Temīda no acu auta apakšas.

Saistītie raksti