Korupcija ir Latvijas kultūras sastāvdaļa 8

Ko mums dod nosodīšana un publiska spriedelēšana par kārtējo kukuļdošanu, kārtējo korupcijas skandālu un citām lietām, ja sabiedrība “aploksnes” pieņem kā normu. Kā kultūras sastāvdaļu.

Iesaki citiem:

Korupcijas jautājums sabiedrībā regulāri aktualizējas saistībā ar ikgadējā Korupcijas uztveres indeksa publikāciju un nodošanu sabiedrības izvērtēšanai. Par šī indeksa korektumu un ticamību ir izteikušies vairāki neapmierinātie un kā pēdējais - laikraksta “Dienas Bizness” galvenais redaktors Paidera kungs pilsētas kanāla TV5 diskusiju raidījumā Ideja Online šā gada 2. septembrī. Šī informācija tika saukta par melīgu un tādu, kas neatspoguļo reālo situāciju valstī. Tomēr, lai kā negribētos atzīt, šoreiz ir jāsaka, ka mūsu valstī korupcija “sit augstu vilni”. Ja ikvienam Latvijas iedzīvotājam pajautātu, kuras valsts nozares ir visvairāk korumpētas, pilnīgi nevilcinoties sekotu atbilde - ceļu policija, valsts ierēdņi, muitas sektors un daudzi citi. Par korupcijas esamību liecina sabiedrības neuzticība dažādām valsts institūcijām. To apzinoties, paliek skumji, jo šādā gadījumā vismazāk korumpētās vai pilnībā tīras no korupcijas ir baznīcas un radio. Tieši šīm grupām sabiedrības uzticības koeficients visos laikos ir bijis viens no augstākajiem.

Manuprāt, Latvijas lielākā problēma ir tā, ka valsts mērogā nav oficiāli ar likumu pieņemta korupcijas definīcija kā tas ir, piemēram, mūsu kaimiņvalstī Igaunijā. Neskatoties uz to, ka NVO “Sabiedrības par atklātību – Delna” mājas lapā ir atrodama korupcijas definīcija, to nevar piemērot visas valsts mērogā, jo tai nav likuma spēka. Situācijā, kad nav šādas korupcijas definīcijas, var rasties tādi dati, kā korupcijas indeksa publikācijā, kad Latvija atrodas līdzās Āfrikas valstīm. Tas nav diez cik pagodinoši NATO un ES kandidātvalstij. Daļu vainas var novelt uz zemajām algām attiecīgajos sektoros, bet tad ir tāds jautājums - kāpēc korumpēti ir ceļu policisti, nevis pastnieki, jo arī viņiem algas ir zemas.

Korupciju valstī var uzskatīt kā sava veida sērgu, kas izplatās neierobežotā platībā, ietverot sevī dažādu institūciju, rasu, tautību un dzimuma pārstāvjus. Vislielāko postījumu korupcija, protams, nodara valsts ekonomikai. Padomāsim vien par to, cik liels varētu būt Latvijas valsts budžets, iespējams, bez deficīta, ja ikviens samaksātu obligātos nodokļus, nedotu kukuļus un ievērotu paredzētās procedūras, nevis censtos tās apiet.

Valsts tēla veidošanai laikā pirms plānotajiem pasākumiem arī šāds korupcijas indekss nenāk par labu. Ir tik daudz darba ieguldīts, lai popularizētu Latvijas vārdu pasaulē saistībā ar Eirovīzija 2003 pasākumu, tomēr tādas lietas kā šī visus labos centienus vienā mirklī sagrauj.

Līdz ar korupcijas ieviešanu ikdienas dzīvē tiek degradēta sabiedrības kultūra un izpratne par morāli. Ko mums dod nosodīšana un publiska spriedelēšana par kārtējo kukuļdošanu, kārtējo korupcijas skandālu un citām lietām, ja sabiedrība “aploksnes” pieņem kā normu. Kā kultūras sastāvdaļu. Pasaules banka savā novērtējumā un atzinumā par korupcijas līmeni Latvijā ir atzinusi, ka “Latvija ir milzīgas korupcijas krīzes priekšā”. Šo krīzi var uzskatīt par tik lielu, ka korupcija šajā pašā ziņojumā tiek minēta kā latviešu kultūras sastāvdaļa. Vai tas nozīmē, ka termins “korupcija” turpmāk gulsies vienā plauktiņā ar latviešu tautas dziesmām, Dziesmu svētkiem un pārējām tradīcijām, kas ir daļa no mūsu kultūras? Protams, šeit var runāt par mantojumu no Padomju Savienības un īpašām korupcijas teorijām postsociālisma valstīs, tomēr es nekādā gadījumā nevēlos pieļaut, ka šis apgalvojums kļūst par mūsu ikdienu.
Izmantoju radušos situāciju un devos uz starptautisko antikorupcijas semināru, kas notika no 26.- 30. septembrī Lietuvā. Šajā seminārā piedalījās jaunieši (vidusskolas un universitātes vecumā) no piecām valstīm - Vācijas, Polijas un trim Baltijas valstīm. Semināra galvenā nozīme bija veicināt jauniešus domāt un rīkoties, lai mazinātu korupcijas izplatību. Iespējamie pasākumi iekļauj izglītības programmas, kurās detalizēti tiek izskaidrota korupcijas un kukuļdošanas būtība, kādas briesmas tā rada sabiedrības un valsts nākotnei. Korupcijas novēršana nav iespējama vienas nedēļas vai pat gada laikā. Tautas paruna saka, ka “zivs pūst no galvas”. Šo parunu var attiecināt uz Latvijas situāciju. Sabiedrības augstākās amatpersonas nerāda atbilstošu piemēru citiem. Ikdienā vidusmēra iedzīvotājs to vien tik dzird, kā kārtējais deputāts pārkāpis satiksmes noteikumus, bet Saeima to nav izdevusi sodīšanai, tur un tur atkal noticis interešu konflikts, pastāv aizdomas, ka... Šādi un līdzīgi izteikumi nonāk arī līdz bērniem. Šīs mazās nevainīgās būtnītes tiek samaitātas ar tā jau skarbo dzīves ikdienu, bet tagad vēl klāt nāk tas, ka korupcija ir kultūras sastāvdaļa! Vai Latvijai ir izredzes kļūt par korupcijas Meku? Vai tā tāda ir jau šobrīd? Atbildi mēs varam meklēt katrs sevī, bet lai nākotnē samazinātu korupcijas skandālus un korupciju valstī, ir jāpievērš uzmanība jaunāko klašu skolnieku izglītošanai, likumu pilnveidošanai, kā arī jauniešu iesaistīšanai problēmas risināšanā. Par to, ka Latvijas jaunatne ir entuziasma un gribasspēka pilna, šaubām nevajadzētu būt. Ir jādod mums iespēja izstrādāt projektus, jārod atbalsts un kopīgiem spēkiem jādara viss, lai nākamās paaudzes apzinātos vārdu “korupcija ir slikta” patieso jēgu. Un patiesībā mazināt korupciju kaut vienā no sabiedrības sfērām ir pavisam vienkārši. Medicīna. Ja jau tā ir norma, ka cilvēks maksā “pateicību” ārstam, tad to visu vajag noteikt ar likumu un pēc definīcijas šāda maksāšana vairs nebūs korupcija vai kukuļdošana... Vajag tikai vēlēties, bet reizēm šķiet, ka valsts amatpersonas apzināti kavē korupcijas novēršanu...


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (8) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hilarija 17.09.2002 14:05
Martini -- nu gan Tu pats pinies savos argumentos, vienlaicīgi apgalvojot, ka (1) informācija ir par daudz (2) informācija ir par maz un (3) informācijai jābūt sadalītai mistiskās grupās.

Ja informāciju par ceļu policijas korupciju piegādātu tikai šoferiem, kas Tavuprāt mainītos? VIena lieta, kas reāli mainās sabiedrības un mediju spiediena rezultātā (ko Tu dēvē par informāciajs pārbagātību) ir, ka amatpersonas tam sāk pievērst uzmanību un risina problēmu kopumā. Ja ceļu policijas korumpētību atstātu ceļu policijas un šoferu rokās, ka'Tev liekas, kas notiktu? Kukuļu tirgus zeltu un plauktu, jo indivīds ir ieinteresēts maksāt iespējami mazāk naudas bet policists -- naudu iebāzt savā kabatā. Un kamēr šajā shēmā neiejaucas izpildvara un piemēram, nesoda policistus/nepalielina viņiem algas, nekas nemainīsies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


martini 16.09.2002 19:26
Šī degun raukšanai nav nekāda sakara ar "korupcijas" nosodīšanu, bet reakcija uz informācijas nevēlēšanos iegut vai vienkārši tā pārbagātību noteiktu cilvēku apziņas līmenim un uztveres spējām. Tādēļ arī salīdzinājums ar "ES", kuras informācija ir nonākusi līdzīgā statusā mūsu valstī. Es pat domāju, ka tās nav pietiekami un diezvai katrs sabiedrības slānis zin tieši viņam visvajadzīgāko informāciju. Lidzīgi arī ar šīiem "korupcijas skandāliem", ar kuriem ir pilnas avīzes lai tikai meiģinātu izmes kādu kompromātu vai kompromāta aizmetn pretējiem, bet visbēdīgākais un pašsaprotamākais, līdzīgiem politiskajiem spēkiem. Jautājums ir vai lielākai sabiedrības daļai ir katru dienu jāklausās nevajadzīga informācija par "korupciju" ? Vai nebūtu lietderīgāk šo informāciju nodot "pareizajai auditorijai". Piemēram par "ceļu policiju" - "šoferiem un tamlīdzīgi. Veikt izglītošanas neviss degradēšanas procesu. Un šie indeksi mainīsies līdzi mūsu sabiedrības izglītības līmenim .... .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hilarija 16.09.2002 17:28
Martini -- vai Tev liekas, ka tas ir slikti, ka vārds "korupcija" liek saraukt degunu? Manuprāt, tas ir normāli un loģiski, jo korupcija taču nav nekas labs (un es to noteikti nesalīdzinātu ar ES!). Es piekrītu gan raksta autorei gan TI indeksiem, gan starptautiskiem ziņojumiem par "valsts sagrābšanu", ka korupcija Latvijā ir milzu problēma. Un pirmais solis korupcijas novēršanā ir problēmas atzīšana.

Korupcijas problēmu ir atzinuši un par to runā nu jau teju visi vērā ņemamie politiskie spēki. Tas protams ir labi, cits jautājums ir, vai viņi beidzot lietas labā sāks kaut ko darīt (piemēram, apstiprinās amatā KNAB vadītāju). Pretējā gadījumā neizbēgams secinājums ir tāds, ka viņi paši barojas no šīs sērgas.

Protams, ne jau tikai politiķiem ir kaut kas jādara. Arī katram cilvēkam ir spēkos nedot naudu aploksnē ārstam vai atpirkties pa lēto no ceļu policista. Personiski, tiešām tā arī daru un aicinu visus citus darīt tāpat.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


martini 15.09.2002 14:33
Latvijas lielākai daļai "karupcijas'' vārds, tāpat kā "ES" liek nepatikā sarauk degunu. Es sev bieži vaicāju - KĀPĒC ? Vai tā ir informācijas pārbagātība, bet varbūt ikdiena un šī informācija ir divas dažādas lietas, divi dažādi uzveres un dzīves līmeņi - vienā "korupcija" ir neizbēgama un tuva jo tuv, otrā tāla un nesaprotama. Tāpat "ES" "vieniem" tas ir pašmērķis un sevis parādīšana, otriem tukši solijumi, saukļi, ideāli.

Bet ja mēs pieņemam, ka nav šādu divu sabiedrību, ka visus intresē viss - ideāli - vai tomēr nē? Latvijā ir tiklies korupcijas līmenis cik lielu mēs to pieļaujam, vai vienkārši iztēlojamies.

Katrā ziņā "korupcija" nav un ceru ka nekad nebūs Latvijas kultūras sastāvdaļa, taču mēs To par tādu varam padarīt izmantojot masu medijus, veidojot zināmu tēlu un visiem to iestāstot - JĀ TĀ IR. Un kartējās sociologu aptaujās un indeksos tas parādīsies, jo tā mēs sevi attaisnosim. Mentalitāte, kulūtra, .. reliģija.

Cik tālu mēs sevi mānīsim?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


lora_fem 13.09.2002 11:56
Sveika, Inga! Ja nemaldos, bijaam kopaa seminaaraa. Par definiiciju ir pilniiga taisniiba. Turklaat ar taas radiishanu tiesaam buus veel vairaak darba lietu izskatiishanai jau tagad lielajaa juceklii tiesu sisteemaa. Reizeem vispaar shkjiet, ka shij valstij ir nepiecieshamas ilgterminja reformas, kas jaauzsaak tuuliit pat. Varbuut ieteikums politiskajaam partijaam un deputaatiem- pienjemiet taadu principu, ka ar katras jaunas valdiibas naakshanu pie varas netiek mainiitas galvenaas politiskaas darbiibas valstii (reformas), bet vienkaarshi ieviesiet "paarmantojamiibas principu"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


inga.liepa 13.09.2002 11:36
Es pilniibaa piekriitu LAurai, par to, ka korupcija ir muusu kultuuras probleema, ka patiesiibaa lielaakaa dalja cilveeku ir samierinaajusies ar taas esamiibu. Publiski par to runaa mediji, kuriem skandaali un aktualitaates ljauj labi nopelniit!

Kas attiecas uz definiiciju, tad, protams, vareetu jau izmantot kau vai to, kas publiceeta Britanicaaa, bet, kur tad paliek juridiskais speeks?! Taapeec jau arii "Delnas" web-page definiicija ir tikai skaists teikums, jo LR likumdeveejs to neuzskata par gana labu. Droshi vien taa ir paaraak skaidra un preciiza prieksh deputaatu intereseem. Kaadam vienkaarshi ir izdeviigi, ka shobriid normatiivajos dokumentos valda taads juceklis, ka katrs likumu var interpreteet ka vien ienaak praataa! un tas patiesiibaa ir baigi skumji - noraudziities uz varas iestaazhu nolaidiibu un lobiju intereseem...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


lora_fem 12.09.2002 19:34
Raksta autore.

Paldies Pēterim par jauko atsauksmi. Diemžēl valstī nekas nemainīsies un kontrabanda, prostitūtu pakalpojumi, kā arī ēnu ekonomika turpinās plaukt un zelt, kamēr vien sabiedrībā tas viss tiks uzskatīts par normu. Aizbildināšanās ar to, ka nodokļos ir jāsamaksā pārāk liela summa, ok, ir attaisnojama, jo ne visiem ir pieņemami šķirties no sūri grūti pelnītajiem latiem, bet... šeit atkal var teikt, ka tā ir valsts neizdarība. Vai nebūtu laiks kaut nedaudz samazināt nodokļus un ieviest reformas nodokļu politikā? Par dažiem procentiem mazāki nodokļi veicinātu uzņēmējus un darbiniekus nomaksāt nodokļus daudz aktīvāk. Un tie nav tikai vārdi. Daudzviet pasaulē tiek pielietota šāda nodokļu politika tad, kad valsts kasē ir nepieciešams palielināt ienākumus.

Jaunieši par korupciju nedomā tikai šobrīd. Mums vienkārši nav atbalsta visām idejām, kuras varētu realizēt skolu, bērnudārzu un universitāšu līmenī. Kā man viens paziņa teica : "tos kas cīnās pret korupciju no augšas, nošauj" vai tā ir norma? Korupciju var pieskaitīt Latvijas kultūrai tieši tādēļ, ka visi to pieņem kā normu. Mēs zinām, ka tā eksistē, bet neko nedarām, lai to novērstu. Paskatieties, cik "ātri" virzās KNAB darbības (direktora iecelšana) uzsākšana! Pie šādiem tempiem mēs ātri vien atmodīsimies valstī, kur būs tikai viens likums- NAUDA!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pēteris 12.09.2002 14:54
Protams, var tikai apsveikt, ka studenti sāk domāt par šo tēmu. Bet korupcija nav tikai aploksnes. Korupcija nav kultūra. Definīcija? Tās var izlasīt zinātniskajās enciklopēdijās. Arī universālajās, piem.. Britanika. Es šo koruciju formulētu literāri saprotamā valodā: tā ir erozija, kas saēd visu orgabimu. Latvijā tā ir sasniegusi tādus apmērus, ka apdraudēti jau tiek demokrātiskas valsts pastāvēšanas pamati.. Tāda ir reālā šīdiena. Bet paskatoties nedaudz dziļāl, tad korupcija, kontrabanda, prostitūcija ir tikai sekas. Cēlonis visam ir ēnu ekonomika, kas pasūta koruciju, kontrabandu, prostitūciju, un realizē to dzīvē. Lai risinātu kādu, turklāt sarežģītu problēmi, jāatklāj tās cēloņi. Visa zinātniskā analīze ir jāsak ar cēloņu analīzi, tikai tad varēs izprast cīņu ar sekām. Vēlu panākumus!

Pēteris, 6333555