Rīgā, 2013.gada 21.martā

Komentāri Ministru kabineta noteikumu projektam par Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2013.gada programmas aktivitāšu īstenošanu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, “Patvērums “Drošā māja”, Latvijas Cilvēktiesību centrs, nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences”, Rīgas Latviešu biedrība, nodibinājums “Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja atbalsta fonds” un Rīgas Aktīvo Senioru Alianse novērtē Kultūras ministrijas doto iespēju pirmo reizi nevalstiskajām organizācijām izteikt savu viedokli par Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda (ETVVIF) īstenošanas noteikumu projektu. Mēs esam izskatījuši Ministru kabineta noteikumu projektu par ETVVIF 2013.gada programmas aktivitāšu īstenošanu, un vēlamies sniegt kopīgus komentārus.

1. Aktivitāšu īstenošanas laiks

Viena no būtiskākajām problēmām ar ETVVIF īstenošanu Latvijā ir ikgadējo fonda programmu ieviešanas aktivitāšu sagatavošanai un īstenošanai atvēlētais laiks, īpaši attiecībā uz atklātā projektu iesniegumu atlasē atbalstītajām iniciatīvām. ETVVIF 2010.gada programmas īstenošanai NVO iniciatīvu sagatavošanas un ieviešanas laiks bija ne ilgāk par 10 nedēļām, 2011.gada programmas īstenošanai tie bija no 4 līdz 7 mēnešiem, 2012.gada programmas uzsākto projektu īstenošanai – no 18 nedēļām līdz 6 mēnešiem, un papildus konkursā 2012.gada programmas īstenošanai – aptuveni 8 nedēļas. Šāda atšķirība īstenošanas laikos, kas ir atkarīga no Kultūras ministrijas projektu izvērtēšanas darba, ir nekorekta pret projektu ieviesējiem un neatbilst vienlīdzīgu iespēju principam.

Lai pagarinātu aktivitāšu sagatavošanas un īstenošanas laiku atklātā projektu iesniegumu atlasē atbalstītajām iniciatīvām, aicinām MK noteikumos noteikt maksimālo projektu vērtēšanas, precizējumu iesniegšanas un atbildes sniegšanas termiņus. Konkrēti:

• sadaļā „Projektu iesniegumu vērtēšanas kārtība” iekļaut maksimālo termiņu pieteikumu izskatīšanai – 1 mēnesis pēc projektu pieteikumu saņemšanas.
• 44.punktā noteikt maksimālo termiņu, cik dienu laikā vadošajai iestādei ir jāinformē projekta iesnieguma iesniedzēji par granta līguma slēgšanu pēc nosacījumu izpildes, lai izvairītos no atkārtotiem gadījumiem, kad informācijas novēlotas saņemšanas dēļ vēl vairāk saīsinās projekta ieviešanai atvēlētais laiks vai arī projekta neapstiprināšanas gadījumā ir kavēta iespēja piedalīties citos projektu konkursos. 
• 48.punktā noteikt prasību noslēgt granta līgumu nevis mēneša, bet 10 darba dienu laikā pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas vai pēc atzinuma pieņemšanas par nosacījumu izpildi.

Tāpat rosinām Kultūras ministriju nodrošināt vienlīdzīgu pieeju attiecībā uz projektu iesniegumu izskatīšanu un iesniedzēju informēšanu par vērtēšanas rezultātiem, nevis vienā konkursa aktivitātē iesniegtajiem projektiem vērtēšanas rezultātus paziņot ar vairāku nedēļu un pat mēnešu atšķirību. Tā kā visiem projektu iesniedzējiem ir vienādas rezultātu prasības, tad visiem projektu iesniedzējiem ir arī jānodrošina vienlīdzīgas iespējas strādāt.

Tā kā katru gadu Kultūras ministrijai ir piešķirti apjomīgi līdzekļi tehniskajai palīdzībai ar fonda īstenošanu (2013.gada programmas ietvaros – 107 000 EUR), uzskatām, ka šīs investīcijas kapacitātes celšanā ir jāattaisno, tai skaitā nodrošinot kvalitatīvu un efektīvu projektu pieteikumu izskatīšanu un (standarta) grantu līgumu noslēgšanu.

2. Mērķa grupa

Atzinīgi vērtējam to, ka noteikumos vairs nav iekļauta prasība par pieļaujamo maksimālo aktivitātēs iesaistīto nepilsoņu skaitu. Taču, tā kā būtiska problēma ETVVIF īstenošanā ir arī mainīgās prasības attiecībā uz fonda mērķa grupām un pieļaujamo fonda aktivitātēs iesaistīto cilvēku raksturojumu, aicinām MK noteikumu 6.punktā skaidri pateikt, ka fonda mērķa grupa ir arī Latvijas nepilsoņi.

68.punkts rada neskaidrības par „projekta tiešās mērķa grupas dalībnieka” definīciju – vai tie ir tikai trešo valstu pilsoņi, vai arī Latvijas pilsoņi, kuri ir iesaistīti integrācijas aktivitātēs, sadarbībā un pilsoniskās līdzdalības pasākumos, kas arī ir fonda mērķis? Rosinām 68.punktā iekļaut definīciju „tiešā labuma guvēji” – gan Latvijas pilsoņi, gan trešo valstu pilsoņi, un paskaidrot, ka minētais punkts neattiecas uz Latvijas pilsoņiem 1.a. aktivitātes valodas kursu apguvē. ,

3. Aktivitāšu saturs

Neredzam pamatojumu 2.aktivitāti īstenot kā ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, jo Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) nav pētniecības iestāde. Turklāt, ja pētījumu SIF plāno veikt ar piesaistītu apakšuzņēmēju (noslēgtu apakšlīgumu) palīdzību, būtiski samazināsies pētniecībai paredzētais finansējums, pateicoties ierobežojumam apakšlīgumos īstenot ne vairāk kā 40% no projekta budžeta. Aicinām 2.aktivitāti pārveidot par atklātu projektu iesniegumu konkursu, lai iespējas pieteikties pētījuma veikšanai dotu institūcijām ar pētniecības kapacitāti, tādējādi arī veicinot pēctecību ar jau veiktiem pētījumiem, paaugstinātu pētījumu kvalitāti un ticamību. Tāpat arī norādām uz neatbilstību starp 84.un 85.punktā minēto aktivitātē pieejamo finansējumu.

Rosinām 4.aktivitāti pievienot kā papildus uzdevumu 1.b aktivitātei, tādējādi dodot Nacionālajam integrācijas centram uzdevumu koordinēt labās prakses piemēru apmācības braucienus, kas pilnībā saskan un loģiski papildina 1.b aktivitāti.

Attiecībā uz fonda trešo valstu pilsoņiem, kas ieguvuši likumīgas tiesības ieceļot Latvijā, lai pirms ieceļošanas tiem nodrošinātu integrācijas pakalpojumus (6.3.punktā definētā auditorija), rosinām ierobežot aktivitāšu loku, kam paredzēts piešķirt fonda atbalstu. Aicinām noteikumu VII.daļā noteikt, ka atbalstīta tiek vienīgi informācijas sniegšana par viņu tiesībām un iespējām, pieejamajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, u.c. caur interneta resursiem un citiem materiāliem, nevis klātienes pasākumiem vai kursiem ārpus Latvijas. Ierosinājums balstās faktā, ka likumīgās tiesības ieceļot Latvijā nozīmē, ka persona ir saņēmusi pozitīvu lēmumu par uzturēšanās atļaujas iegūšanu, ko viņš/ viņa var iegūt, iebraucot Latvijā 3 mēnešu laikā pēc šī lēmuma, kas būtiski samazina iespējas sasniegt šo mērķa grupu ar klātienes pasākumiem ārpus Latvijas.

Aicinām 59.1.punktā ieļaut ne tikai valodas un integrācijas kursus, bet arī integrācijas pasākumus (piemēram, kultūras aktivitātes), pretējā gadījumā rodas iespaids, ka šīs aktivitātes netiek atbalstītas, lai gan 2013.gada programmā tās ir paredzēts atbalstīt (kas arī atbilst Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.-2018.gadam, kā arī ar Nacionālajam attīstības plānam (politikas plānošanas prioritātes „Cilvēka drošumspēja” rīcības virziena „Cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā līdzdalība, kā piederības Latvijai pamats” 4. uzdevums)). Tāpat aicinām papildināt 59.punkta apakšpunktus, lai projektu iesniedzējiem radītu skaidrāku priekšstatu par atbalstāmajām aktivitātēm, lai „nodrošinātu sabiedrības spēju pieņemt citādo”, jo šobrīd minēto aktivitāšu fokuss ir uz latviešu valodas apmācībām.

Norādām, ka 59.4.punktā minētais uzraudzības rādītājs ir daudz šaurāks nekā aktivitātē atļautie pasākumi (60.5.punkts), un aicinām atbilstoši pielāgot uzraudzības rādītāju.

60.punkta redakcija rada priekšstatu, ka fonds atbalsta latviešu valodas apguvi vienīgi nodarbinātības veicināšanas dēļ un jau augstākos (nevis pamata) valodas zināšanas līmeņos, jo ir uzsvērta valodas zināšanu iegūšanas „atbilstoši amatam vai profesijā nepieciešamajam valsts valodas prasmes līmenim”. Tas ir pretrunā ar fonda mērķi – sniegt iespējas latviešu valodu apgūt dažādu iemeslu dēļ un dažādu profesiju, sociālo un vecuma grupu mērķgrupas pārstāvjiem, t.sk. mājsaimniecēm un bērniem. Rosinām labot 60.punkta redakciju, uzsverot valodas apguves iespējas dažādu zināšanas līmeņu, dažādu iemeslu un dažādu mērķgrupas pārstāvju vidū, tāpat kā tas paredzēts 1.b. aktivitātē (zināšanu apguves nodrošināšana gan pieaugušajiem, gan bērniem).

Uzskatām, ka 60.4.punkts paredz pārāk ierobežotus pasākumus, lai veicinātu trešo valstu pilsoņu un Latvijas pilsoņu aktīvu sadarbību un pilsonisko līdzdalību (semināri, iesaistīšanās NVO darbā). Rosinām precizēt, ka runa ir par „dažādiem pasākumiem”, un iekavās minēto tekstu minēt kā piemērus, nevis vienīgās atbalstāmās aktivitātes.

4. Prasības pretendentiem

Norādām uz nozīmīgu pretrunu noteikumu 7.7.punktā, kas liedz projektu iesniegt tādiem pretendentiem, kuri līdz projekta iesniegšanas dienai nav atmaksājuši neatbilstoši veiktos izdevumus un neizlietoto projekta finansējumu pēc vadošās iestādes pieprasījuma citā fonda gada programmā īstenotajās iniciatīvās. Ja Kultūras ministrija plāno nodrošināt fonda īstenošanu ar minimālu pārrāvumu starp 2012.gada un 2013.gada programmas ieviešanu, un 2013.gada programmas konkursu izsludināt ar mērķi aktivitātes sākt īstenot jau 2014.gada vasarā, šis punkts faktiski nozīmē, ka no pieteikumu iesniegšanas tiek izslēgti visi tie pretendenti, kuri īsteno 2012.gada programmas aktivitāti. Tāda

situācija rodas tāpēc, ka 2012.gada programmas īstenošanas aktivitātēm gala ziņojumu iesniegšanas termiņš ir 2014.gada 15.augusts, pēc kā vadošajai iestādei ir nepieciešams laiks dot slēdzienu par projektos izlietoto finansējumu. Aicinām šo pretrunu novērst, un 7.7.punktā noteikt, ka runa ir par 2007.-2011.gada programmās īstenoto iniciatīvu izdevumiem.

Rosinām novērst absurdo projektu iesniegumu administratīvo vērtēšanas kritēriju 22.punktu, kas projekta iesniedzējam neļauj precizēt projekta iesniegumu un faktiski dod iemeslu pārtraukt iesnieguma tālāku izvērtēšanu, ja projekta ietvaros izdevumi nav plānoti „laika posmā no dienas, kad pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai apstiprināts atzinums par nosacījumu izpildi”, ko projekta iesniedzējam nav iespējas zināt, gatavojot pieteikumu.

Uzskatām par nepamatotu prasību projektu iesniegumā iekļaut detalizētu rakstisku pamatojumu virsstundu darba nepieciešamībai (18.9.punkts un 110.punkts), jo līdzšinējā fonda īstenošanas pieredze rāda – nezinot skaidru aktivitātes plānošanai un ieviešanai paredzēto laiku, nav iespējams paredzēt, vai un kādā apmērā projektā būs nepieciešamas virsstundas, kas var gadīties, piemēram, ja projekta rezultātus bija plānots sasniegt 7 mēnešu aktivitātēs, bet reāli darbam – ilgās iesnieguma izvērtēšanas un sarakstes ar vadošo iestādi par nosacījumu izpildi dēļ – paliek 4 mēneši.

Ierosinām prasību par VID iesniegtā aktuālā gada pārskata vai tā daļas iesniegšanu (39.2.8.punkts) neattiecināt tikai uz papildus nosacījumu, bet uz pamata prasībām projektu iesniedzējiem.

Uzskatām, ka nav pamatoti dot 0 vērtēšanas punktus 1.a aktivitātē iesniegtajiem pieteikumiem, kuros plānots iesaistīt līdz 50 vai līdz 100 cilvēku (tiešā labuma guvēju). Rosinām par minimāli iesaistīto cilvēku skaitu pieteikumiem piešķirt 1 punktu. Tāpat aicinām šos vērtēšanas kritērijus salāgot ar noteikumu 59.punkta apakšpunktos minētajiem minimālajiem iesaistīto tiešā labuma guvēju skaitiem, piemēram:

• šobrīd vērtēšanas kritēriji prasa vismaz 51 cilvēku iesaisti, lai pieteikumam tiktu piešķirti vairāk par 0 punktiem, taču uzraudzības rādītājos pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs ir prasība iesaistīt vismaz 30 tiešā labuma guvējus, par ko šobrīd noteikumi paredz 0 punktu piešķiršanu vērtēšanā,
• šobrīd vērtēšanas kritēriji prasa vismaz 51 cilvēka iesaisti, lai pieteikumam tiktu piešķirti vairāk par 0 punktiem, taču uzraudzības rādītājos valodas kursu aktivitātēs ir prasība „katra individuālā projekta ietvaros paredzot latviešu valodas apmācības vismaz 2 līmeņos un katrā valodas apmācību līmenī nodrošinot apmācības vismaz 50 trešo valstu pilsoņiem”, kas kopā veido 100 cilvēkus.

Norādām arī, ka 59.2.punktā minētā prasība nodrošināt „katra individuālā projekta ietvaros vismaz 50 trešo valstu pilsoņu līdzdalību” apgrūtina iespējas nelielām nevalstiskajām organizācijām pieteikt savas iniciatīvas.

Uzskatām par neadekvātu 1.a aktivitātes projektu iesniegumu kvalitātes vērtēšanas kritērija 15.punktu, kas prasa no projektu iesniedzējiem valodas kursu dalībnieku „reģistrēšanu Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra valsts valodas prasmes pārbaudei”. Reģistrēšanās minētajai pārbaudei var būt vienīgi paša dalībnieka izvēle un rīcība, un kursu organizatoriem nav tiesību viņiem izvirzīt reģistrēšanās prasību, līdz ar to projekta iesniedzējam arī nevar prasīt šī rezultatīvā rādītāja novērtēšanu (kursu dalībnieka kontrolēšanu, vai viņš/ viņa ir reģistrējies pārbaudei). Tāpēc ierosinām dzēst šo rezultatīvo rādītāju, un tā vietā no projektu iesniedzējiem pieprasīt informāciju par vienošanos starp kursu organizatoriem un kursa dalībnieku par reģistrēšanos pārbaudei, par ko atbildību uzņemas pats dalībnieks.

Uzskatām par neadekvātu 1.a aktivitātes projektu iesniegumu kvalitātes vērtēšanas kritērija 9.punktu, kas pretendentiem bez pietiekamas materiāltehniskās bāzes dod 0 punktus, kamēr otrs iespējamais vērtējums ir 5 punkti par pilnībā nodrošinātu materiāltehnisko bāzi (nav paredzēta 2-3 punktu piešķiršana par daļēji nodrošinātu materiāltehnisko bāzi). Rosinām šo kritēriju labot, vērtējot nevis materiāltehniskās bāzes esamību, bet gan projekta iesniegumā aprakstīto plānu nodrošināt aktivitātei nepieciešamo materiāltehnisko bāzi (piemēram, īrēt telpas pasākumiem vai kursiem, īrēt datortehniku vai transportu, u.c.). Rosinām piešķirt projektu pieteikumiem 0 punktus par neesošu plānu, 3 punktus par daļēju plānu un 5 punktus par pilnībā aprakstītu plānu, kā aktivitātēm tiks nodrošināta nepieciešamā materiāltehniskā bāze.

Aicinām dzēst Fonda izmaksu noteikumu 10.1.punktu, kas neļauj projekta iesniedzējam segt izmaksas par aprīkojuma iegādi, aicinot tā vietā ļaut aprīkojuma iegādi pamatot un to iegādāties pirmo 3 mēnešu laikā kopš projekta īstenošanas uzsākšanas.

Apšaubām, vai fonda izmaksu noteikumu 5.5.punktā iekļautā prasība par analītisku datorizēto grāmatvedības uzskaiti ir pamatota, īpaši nelielām NVO.

5. Papildus konkurss

Aicinām noteikumu 13.(un tam identiskajā 14.punktā) noteikt, ka finansējuma neapgūšanas gadījumā attiecīgajā kārtā papildus konkursu var rīkot tikai tad, ja aktivitāšu īstenošanai atvēlētais laiks nav mazāks par 3 mēnešiem. Tādējādi mēs rosinām neatkārtot 2012.gada programmas īstenošanā pieļauto praksi, kad papildus konkursā sagaidīto iniciatīvu īstenošanai atvēlētais laiks ir aptuveni 8 nedēļas, kas būtiski apdraud īstenoto aktivitāšu kvalitāti un liek apšaubīt papildus konkursa lietderību. Tāpat aicinām papildus konkursa izsludināšanas gadījumā ne tikai samazināt maksimālo vienam projektam pieejamo finansējuma apjomu, bet arī mainīt piedāvātos finansēšanas noteikumus, nosakot, ka projektu īstenotājs sākumā saņem priekšfinansējumu 80% apjomā no projekta budžeta, atlikušos 20% saņemot pēc gala atskaišu iesniegšanas. Šī ir plaši izplatīta prakse ES finansētos projektos, un nodrošinātu, ka projektu iesniedzēju vidū būtu arī mazas nevalstiskās organizācijas, kurām būtisks apgrūtinājums ir patreizējā prasība ieguldīt 50% projekta budžeta līdz gala pārskaitījumam pēc noslēguma atskaišu apstiprināšanas.

6. Neatbilstības un neprecizitātes

Norādām uz neatbilstību starp noteikumu 18.8.punktu un sadaļu „3.aktivitātes īstenošana un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji”, jo tiek prasīts iesniegt mācību programmas saturu un programmas mācību plānu arī 3.aktivitātes īstenošanā, bet (atšķirībā no 1.a.aktivitātēm) projektu iesniedzējiem nav prasība strādāt ar jau iepriekš izstrādātām un īstenotām programmām, kuras iespējams aktualizēt. Rosinām 18.8.punktu neattiecināt uz 3.aktivitātes projektu iesniegumiem.

Rosinām precizēt 110.punktā minēto maksimālo darba samaksas mērvienību – astronomisko stundu.

111.punkts un 112.punkts ir pretrunā ar MK noteikumu Nr.299 „Par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” 14.punktu (spēkā kopš 2013.gada 1.septembra), kas minēto interešu konflikta gadījumu neattiecina uz biedrībām, kurās ir vairāk nekā 10 biedri.

Fonda izmaksu noteikumu 8.2. punktā nepieciešams paskaidrot, kādi projektā iesaistītie darbinieki ir tie, kuri „īsteno nozīmīgas projekta funkcijas vai uzdevumus, jo arī tehniskais darbinieks var veikt projekta kvalitātei nozīmīgus uzdevumus. Tāpat ierosinām punktu papildināt, nosakot, ka iesnieguma veidlapā jānorāda projektā iesaistīto cilvēku vārdus un uzvārdus (ne tikai vārdus).

Fondu izmaksu noteikumu 9.3.punktā nepieciešams atsaukties uz MK noteikumiem Nr.969. „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi“, vai arī atstāt spēkā esošo redakciju, ja tas pamatojams ar nepieciešamību atcelt maksimālos pieļautā finansējuma apjoma grieztus. Tādā gadījumā gan sarakstu būtu jāpapildina arī ar apdrošināšanu, transporta izdevumiem no/ uz gala punktu, u.c.

Fondu izmaksu noteikumu 13.3.1. punktā nav saprotams pamatojums aizliegumam noteiktiem projektā iesaistītajiem darbiniekiem strādāt ar apakšuzņēmumu līgumu, nevis kā pastāvīgā darbā esošam. Tas apgrūtina nelielu NVO iespējas pieteikties projektu konkursā.

Fondu izmaksu noteikumu 13.3.2. punktā nepieciešams paskaidrot, ka runa nav tikai par akadēmiskajiem pasniedzējiem un lektoriem, bet arī, piemēram, amatnieku vai meistardarbnīcu vadītāju.

Fondu izmaksu noteikumu 16.2.punktā nepieciešams precizēt „nelielas naudas prēmijas” apmēru un izmaksāšanas iemeslu (piemēram, palīdzību, lai segtu transporta izdevumus līdz pasākuma vietai).

Norādām arī uz nepieciešamību labot sekojošas sīkākas neprecizitātes:

• MK noteikumu 2.punktā minēti 30.jūlijs un 31.jūlijs kā projekta gala pārskata iesniegšanas termiņi,
• MK noteikumu 39.6.2. punktu nepieciešams attiecināt arī uz 3.aktivitāti,
• MK noteikumu 92.un 93.punktā minētie finansējumi neatbilst 9.pielikumā minētajiem,
• Fonda izmaksu noteikumu 1.1.4.punkta tekstā „atbilstoši pareizas finansu pārvaldības principiem” nepieciešams svītrot vārdu „pareizas”.
• Fonda izmaksu noteikumu 5.1.punktā terminu „finansu transakciju” nepieciešams aizstāt ar „pārskaitījumu” veidā.
• Fonda izmaksu noteikumu 5.2.punktā nepieciešams aizstāt „Latvijas Republikas likumdošanai atbilstošiem attaisnojuma dokumentiem” ar „Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktiem attaisnojuma dokumentiem”
• Fonda izmaksu noteikumu 5.6.punktā tekstu „no projekta norēķinu konta” nepieciešams aizstāt ar „no projekta darbības nodrošināšanai atvērtā norēķinu konta”,
• Fonda izmaksu noteikumu 8.1. punktā nepieciešams papildināt projekta personāla izmaksas, iekļaujot arī iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu,
• Fonda izmaksu noteikumu 8.3.punktā nepieciešams iekļaut arī atvaļinājuma kompensāciju,
• Fondu izmaksu noteikumu 9.2.punktā nepieciešams precizēt terminu „Latvijas Republikas oficiālie noteikumi”.

Tā kā Ministru kabineta noteikumu projektu par ETVVIF 2013.gada programmas aktivitāšu īstenošanu plānots virzīt pieņemšanai steidzamības kārtā, aicinām Kultūras ministriju atbildēt uz mūsu sniegtajiem komentāriem (rakstiski vai tikšanās), lai mums ir iespējas uzzināt, kuri no tiem un kādā mērā tiek ņemti vērā un iestrādāti MK noteikumu projektā pirms tas tiek virzīts apstiprināšanai.

Mēs arī ierosinām Kultūras ministriju šogad rīkot plašu konsultēšanos ar NVO pārstāvjiem par 2007.-2013.gada programmas īstenošanu Latvijā, lai izvērtētu aktivitāšu kvalitāti un apzinātu iegūtās mācības, uz kā pamata (pārdomātā un nesasteigtā procesā) meklētu labākos risinājumus darbam ar ES patvēruma un migrācijas fonda ieviešanu nākamajos 7 gados. Īpaši aicinām rūpīgi izvērtēt Nacionālā integrācijas centra darbību, lai meklētu labāko sadarbības modeli ar NVO un samazinātu dublēšanos tajās sfērās, kurās kvalitatīvi strādā nevalstiskās organizācijas.

Sagatavoja:

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS

“Patvērums “Drošā māja”

Latvijas Cilvēktiesību centrs

Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences”

Rīgas Latviešu biedrība

Nodibinājums “Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja atbalsta fonds”

Rīgas Aktīvo Senioru Alianse