Atslēgvārdi:

Ko mums mācīties no minoritāšu konvencijas pielietošanas prakses citur Eiropā? 14

Latvijai būtu labāk nenosaukt konkrētas grupas, uz kurām attiecināt nacionālās minoritātes statusu – tā vietā jāmin minoritāšu kritēriji, kas Latvijai vispiemērotākajā veidā formulēti Vācijā. Nopietni jāizskata arī konvencijas piemērošanas teritoriālais princips.

Iesaki citiem:

Pēdējo mēnešu diskusijās par nacionālo minoritāšu konvencijas ratifikāciju Latvijā ļoti pietrūkst precīzas informācijas par šīs konvencijas pielietošanas praksi citās Eiropas valstīs. Visbiežāk nekritiski tiek pieņemti jebkuri ieteikumi vai īpatnēji viedokļi, un pat apzināti sagrozīta informācija par konvenciju. Jebkurš interesents internetā var atrast konvencijas ziņojumus un pats pārliecināties par to, kā katra Eiropas valsts ir īstenojusi konvenciju, uz kādām minoritāšu grupām to attiecinājusi, un kā pamatojusi savu rīcību.

Atklājas pavisam cita aina nekā tā, ko Latvijas sabiedrība ir iedomājusies! Pirmkārt, turpat vai visas valstis ir konvenciju attiecinājušas tikai uz saviem pilsoņiem. Šveice un Vācija savos konvencijas izpildes ziņojumos paskaidro sīkāk, ka nepilsoņi nevar prasīt konvencijas aizsardzību, jo tā nav vispārējs cilvēktiesību dokuments, kas būtu attiecināms uz visām iedzīvotāju grupām, kuras jebkādi atšķiras no vairākuma. Turklāt Dānija pat izsaka bažas par dažās valstīs pārāk plašo konvencijas interpretāciju, attiecinot to uz pārāk daudzām minoritāšu grupām, kuras neatbilst nacionālo minoritāšu statusam, kas savukārt apdraud konvencijas būtību un tādējādi vājinātu tās iecerēto aizsardzību.

Otrkārt, lielākā daļa valstu konvenciju attiecina tikai uz nelielām vēsturiskajām minoritātēm, kuras tajās dzīvojušas gadsimtiem, bet pēdējā gadsimta imigranti netiek par tādām uzskatīti. Zviedrija, Norvēģija un Ungārija ir konkrēti minējušas 100 gadus kā starptautisku kritēriju minimālajam periodam, kas kādai minoritātei būtu jānodzīvo attiecīgā valstī, lai tā varētu tikt atzīta par nacionālo minoritāti. Daudzas citas valstis (Dānija, Vācija, Somija, Luksemburga, Čehija, Austrija) nemin noteiktu gadu skaitu, bet tāpat uzsver vēsturisku, paaudzēm ilgu un ciešu saišu nepieciešamību ar attiecīgo valsti, tālab nesenie imigranti un to pēcteči nevar tikt uzskatīti par nacionālo minoritāti. Raksturīgs ir Slovēnijas skaidrojums, ka “skaitliski mazāku reliģisko un lingvistisko kopienu (ebreji un vācieši) locekļiem un imigrantiem no citām bijušās Dienvidslāvijas republikām, kuri apmetās lielākajos rūpniecības centros pārsvarā pēc II Pasaules kara, nav nacionālās minoritātes statusa.”.

Vēl citas valstis konvenciju īsteno visai savdabīgi – piemēram, Spānija to neattiecina uz savām autonomiju tautām (katalāņi, baski), bet tikai uz čigāniem. Apvienotā Karaliste, savukārt, piemēro konvenciju, balstoties uz likumu par Rasu grupām, un lai taptu aizsargāti konvencijas izpratnē, katras kopienas indivīdiem ir caur tiesu jāpierāda, ka viņi tiek diskriminēti tieši saistībā ar viņu ādas krāsu, rasi, vai etnisko izcelsmi. Lieki piebilst, ka vairākas Eiropas valstis vēl nemaz nav konvenciju ratificējušas (Beļģija, Nīderlande un Grieķija), vai pat vispār parakstījušas (Francija).

Tātad, par atkāpi no Eiropas pieņemtās prakses varētu uzskatīt Latvijas varbūtējo gatavību par nacionālajām minoritātēm atzīt gan šeit dzīvojošos nepilsoņus, vai tās etniskās grupas, kuras pārsvarā iebraukušas Latvijā pēc II Pasaules kara, līdz ar ko Latvija varētu radīt Eiropai nevēlamu precedentu.

Iespējams, kāds iebildīs, ka neesot jau iespējams nodalīt gadsimtos dzīvojošu krievu vecticībnieku pēcteci no vakar naturalizēta padomju laika krievu iebraucēja. Tomēr Eiropā ir atrodami ļoti labi piemēri, kā tiek risinātas arī šādas situācijas. Piemēram, Somijā ir nodalīti divi atšķirīgi krievu grupējumi – konvenciju attiecinot tikai uz tā sauktiem “vec-krieviem”, kuru pēcteči ir iebraukuši Somijā, vēlākais, pirms tās neatkarības pasludināšanas, un to neattiecinot uz tiem 35 000 krieviski runājošiem nesenajiem imigrantiem, kuru skaits pēdējos gados strauji pieaug. Savukārt Zviedrijā par vienu no piecām nacionālajām minoritātēm ir atzīti somi, kuru kopskaits ir ap 450 000, tomēr konvencijas aizsardzība attiecībā uz somiem tiek īstenota tikai piecās nelielās pašvaldībās pašā ziemeļu pierobežā, kur dzīvo tikai nedaudzi tūkstoši somu. Kaut arī tūkstošiem somu ir dzīvojuši Stokholmā jau gadsimtiem ilgi, tur joprojām darbojas vairākas somu biedrības, kuras dibinātas pat XIX gadsimtā, un jau pirms simts gadiem galvaspilsētā un tās apkārtnē dzīvojuši Zviedrijas somu vairākums, tomēr Zviedrijas valdība ļoti cieši aizstāv savu viedokli, ka tradicionālās vēsturiskās minoritātes tiesības somiem ir tikai minētajos piecos pagastos.

Līdzīgi arī Dānija par nacionālo minoritāti ir atzinusi vāciešus tikai vienā no valsts provincēm – Dienvidjutlandē. Pārējā valsts teritorijā vāciešiem nav paredzētas nekādas tiesības šīs konvencijas izpratnē, nemaz nerunājot par tiem 8% valsts iedzīvotāju, kas statistikā tiek atzīmēti kā imigranti un to pēcteči, vai pat čigāni un ebreji.

Līdzīgi arī Vācija ir noteikusi piecus savus nacionālās minoritātes kritērijus: 1)Vācijas pilsonība; 2) atšķirīga identitāte; 3) vēlme saglabāt savu identitāti; 4) tā ir tradicionāli dzīvojusi Vācijā; un 5) tā dzīvo savos tradicionālās apdzīvotības rajonos. Ja kādai citai etniskai grupai trūkst kaut viens no šiem pieciem kritērijiem, uz to nevar attiecināt nacionālās minoritātes statusu. Vācijā par nacionālajām minoritātēm tiek uzskatītas tikai 4 nelielas grupas – sorbi, dāņi, frīzi un čigāni, kuras kopā sastāda 0,3% no iedzīvotāju kopskaita, atstājot vairāk nekā 7 miljonus pēckara iebraucēju ārpus konvencijas loka. Līdzīga statistika ir arī daudzās citās valstīs, kurās konvencija tiek attiecināta uz nelielu iedzīvotāju grupu (0,3%-2%), atstājot 10% vai pat 20% no valsts iedzīvotājiem bez šīs konvencijas aizsardzības. Luksemburga ir deklarējusi, ka tās teritorijā nav nacionālo minoritāšu, neskatoties uz to ka tās nepilsoņu īpatsvars ir divas reizes lielāks nekā Latvijā.

Kā būtu jārīkojas Latvijai? Latvijas nepilsoņi taču nav vairāk integrēti, salīdzinot ar Vācijas turkiem vai Skandināvijas arābiem. Šī konvencija ir paredzēta, lai pasargātu vēsturisko minoritāšu valodas no pilnīgas izzušanas, bet tā nav domāta kā neseno imigrantu politisks instruments, lai attaisnotu savu nevēlēšanos integrēties attiecīgās valsts vairākumā.

Balstoties uz Eiropas valstu praksi, Latvijai būtu labāk nenosaukt kādas konkrētas grupas, uz kurām attiecināt nacionālās minoritātes statusu – tā vietā prātīgāk būtu minēt nacionālo minoritāšu kritērijus. Daudzas no Eiropas valstīm tos ir noteikušas samērā līdzīgus, tomēr Latvijai vispiemērotākais šķiet Vācijas nacionālo minoritāšu kritēriju paraugs (skatīt augstāk). Turklāt nopietni izskatāms būtu arī konvencijas piemērošanas teritoriālais princips, kas Latvijai būtu tikpat piemērots kā Zviedrijai, Vācijai un Dānijai. Šajā gadījumā nacionālo minoritāšu tiesības atsevišķas grupas varētu baudīt tikai to tradicionālās apdzīvotības apvidos – kas krievu gadījumā varētu būt kādās 10-20 Latgales pašvaldībās.


Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (14) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 01.03.2005 09:42
AK

"Pašreizējā sistēmā noteikums tam ir savu tautiešu taisnīgo interešu nodošana - krievs var tikt pie kāda amata LPP rindās (tiesa gan, visi tās ministri līdz šim ir tikai latvieši), bet - atsakoties no tādiem pricipiem kā tiesības uz izglītību dzimtajā valodā, saziņa krievu valodā ar Daugavpils un Rīgas varu, balsstiesības visiem Latvijas Republikas atjaunotājiem (1990. g. vēlētāji) un viņu senčiem... Bijušiem Krievu Partijas, kas prasīja divas valsts valodas, biedriem Brandavam un Starostinam tas izrādījās iespējams."

Biedri AK ,vai tik nebuus mazliet paarspiileets?Ko tad shie biedri taadu izdariija,lai Jus izdariitu tik striktus secinaajumus?Iestaajaas LPP?:)

Jeb varbuut b.Brandavs slikti izdariijaas,ka iesniedza Droshiibas policijaa to iesniegumu? Zinu,zinu,b.Putins&co par shaadu riiciibu ir staavaa sashutumaa!Ka taa driikst?!? Atrodas labi cilveeki Latvijaa,kas publicee ljoti sirsniigus un dveseliskus aprakstus par dazhaadaam nacionalitaateem:
http://www.latvians.lv/nmln/ddd/ddd.html

bet viens ,nu es nezinu kaa pareizi nosaukt,njem un stuchhii policijai!Latvijaa valda beztiesiskums,nacisms,fashisms un revanshistiskas noskanjas kopaa njemti!Nost ar krievu tautas intereshu nodeveejiem,kas pardevushies vieteejam burzhuaaziski-nacionaalistiskajam rezhiimam!

Un galvenais,pats galvenais,ir aizdomas,ka aiz taa staav amerikaanju imperiaalisti! 2004.g.17.novembrii(skiet) laikrakstaa NRA viens taads,saukts Polu Goublu,deva visaadas ljaunpraatiigas pamaciibas kaa uzbrukt maamuljai Krievijai.Cik ilgi mees veel cietiisim?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 01.03.2005 07:42
A.Kalme.

Kapec tavupraat tas ir drosmes truukums ,ja izveelas sev niku?Varbuut nejuut cilveki nepiecieshamiibu saukt sevi vaardaa un uzvardaa. Un ko tas dotu?

Es piemeram justos sasaistiitaks ,ja man visu laiku butu jadiskutee ar savu vaardu ,uzvardu.Man patiik shitaa:))

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Staļins 01.03.2005 06:14
pardomaats raksts,liidzsvarots.

Kaut gan man ir viena piebilde.Lielaakie nervozeetaaji par minoritaashu konvenciju liidz shim bija TB/LNNK politikji.Ja jau vinji ir profesionaali politikji un lielu uzmaniibu pieveersa tieshi shai konvencijai,vai vinji to vareeja nezinaat,ka minoritaashu konvencija ir domaata valsts ieksheejas demokratijas pilniigaakai attistiibai,nevis lai kaiminju valstiim buutu iespeejas manipuleet citas valsts teritorijaa?Bez tam,ja valstiim ir tiesiibas izveeleeties cik plashi tiek interpretets minoritaates jeedziens.

Manupraat,TB/LNNK pauda nevis bazhas ,bet gan nodarbojaas ar politikaanismu.Protams,var buut arii citi viedokli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AKA 28.02.2005 01:35
AK

"Es neatziistu "nacionālās valstis" - centienu dot kādai grupai sevišķo statusu"

Ja šis apgalvojums ir principiāls, t.i., attiecas uz visām mūsdienu pasaules politisko karti veidojošām nacionālajām valstīm, vai iepazīstināsiet foruma lasītājus ar savu alternatīvo skatījumu uz šo globālo jautājumu?

Ja, savukārt, varat pieņemt jebkuru citu, tikai ne Latviju kā nacionālu valsti, tad, lūdzu, komentējiet, kālabad tieši latviešiem būtu liedzama vieta citu pasaules nāciju vidū?

"Centienus dot kādai grupai sevišķo statusu" nekomentēšu. Lai spriestu par kādas parādības, šajā gadījumā nacionālisma, būtību (un Jūs to darāt ar apbrīnojamu neatlaidību un ilgstoši), būtu vērts ne vien sekot savām emocijām, bet sākt ar savu zināšanu/nezināšanu revīziju. Daudz kas ir iztulkots un pieejams krieviski, ja nelasāt svešvalodās. Tad aiztaupītos arī pilnīgi nejēdzīgie ekskursi Latvijas senvēsturē.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 27.02.2005 23:59
Pilnīgi piekrītu Meža kunga viedoklim ! Bet krievu kolonistu intereses cenšas aizstāvēt aiz visādien "nikiem" paslēpušies kangariņi, kuriem trūkst drosmes saukties sav'ā īstenā vārdā

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Rex 27.02.2005 21:50
Jā, Ilmāra Meža viedoklis ir ļoti pamatots un saprātīgs. Cepuri nost.

Latvija, līdzīgi Dānijai, varētu skaļāk runāt par konvencijas būtību. Kaut arī Latvijai šī konvencija neko īpaši nevar sniegt (mums tikpat kā nav vairs lībiešu, arī kuršu, sēļu un zemgaļu sen vairs nav), bet šī konvencija patiešām varētu kaut ko labu dot apdraudētajām mazākumtautībām citās valstīs.

Bieži vien vienā jautājumā tiek pieņemtas vairākas konvencijas. Pirmā tiek pieņemta "uz tukšas vietas", bet nākošajās jau tiek ņemta vērā uzkrāta pieredze. Tāpēc arī šī konvencija nākotnē varētu tikt uzlabota, lai tās mērķis būtu nepārprotams: nevis auklēties un spēlēties ar imigrantiem, bet gan saglabāt apdraudētās mazākumtautības, kā arī skaidrāk tiktu noteikti šīs aizsardzības mehānismi. Iespējams, ka šai konvencijai būtu jābūt pieskaņotai tautu pašnoteikšanās tiesībām

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 27.02.2005 18:57
AK: Jūsu minētie piemēri ir nedraudzīgā attieksme pret Latvijas režīmu, nevis sabiedrību (robežlīgums), faktu konstatēšana (lielai daļai iedzīvotāju liegtas iespējas lietot dzimto valodu izglītībā u.c. - kā bija Maķedonijā).

Nezinu, kas ir domāts ar "Latvijas režīmu"? Vai AK varbūt domā, ka V.Putinam bija tikai virspusējas domstarpības ar Latvijā valdošajiem ministriem, deputātiem vai prezidenti, bet viņš ir allaž labprāt sadarbojies visai Latvijas tautai būtisku jautājumu atrisināšanā? Robežlīgums Latvijai nozīmēja labvēlīgāku investīciju klimatu; vēl pirms dažiem gadiem tas varēja kļūt par šķērsli iestājai Eiropas Savienībā. Turklāt robežlīgums ir būtisks žests, veidojot attiecības ar kaimiņvalsts tautu, neatkarīgi no tā, kas tur ir pie varas. Putina Krievija tātad mēģināja sariebt nevis konkrētiem ministriem, bet pārsvarā visai Latvijas tautai, neatkarīgi no tautības.

Oficiālā Krievija, šķiet, bija robežlīguma slēgšanu saistījusi ar kaut kādām prasībām par krievvalodīgo un nepilsoņu stāvokli Latvijā. Varbūt varam noticēt, ka viņam ļoti rūp šejienes krievvalodīgie? Nez kādas uzvaras Latvijas krievvalodīgie, pateicoties V.Putina aizstāvībai, ir izcīnījuši? Un tagad Krievija laikam ir gatava slēgt robežlīgumu ar Latviju bez jebkādiem noteikumiem. Nezinu, vai Latvijas krievvalodīgos apmierina, ka viņi kā peškas ir upurēti kārtējam Krievijas ārpolitikas manevram?! Bet nav jau gluži līdz galam upurēti - viņu mīlestība uz Krieviju tik lēti nebeigsies, un štābisti atkal aktīvi piebalsos, kad V.Putins nākamreiz viņus metīsies "aizstāvēt" :))) Un vai pēc Ukrainas nesenajām vēlēšanām vēl nav visiem kļuvis skaidrs, ka Krievijas atbalsts vienai no pusēm (teiksim, V.Janukovičam&co.) parasti neveicina notikumu attīstību šai pusei vēlamajā virzienā? Ir taču paruna par šādām situācijām, kas tieši tā arī saucas - "lāča pakalpojums" ("медвежья услуга").

AK: Es uzskatu, ka Latvijai jāmācās no Maķedonijas piemēra un nevajag noliegt mazākumtautību tiesības lietot savu valodu, balsot... Tad mēs neriskēsim ar Maķedonijas traģiskā varianta (militārs konflikts) atkārtošanos.

Nu nav taču šīs situācijas salīdzināmas. Te ir pavisam citas problēmas - un visiem cilvēkiem daudz lielāka pārliecība, ka visu var risināt mierīgā ceļā. Maķedonijā notika pilsoņu karš ar ieročiem rokās - tātad viss bija daudz sliktāk. Skaidrs, ka Maķedonijas etiskajām problēmām vajadzēja citu risinājumu.

AK: Protams, latviešiem izdevīgāk ir dzīvot vienkopienas vai (pašreizējā) "oficiāli vienkopienas" valstī - bet man ir svarīgākas mazākuma saglabāšanās jautājums.

Vai varētu precizēt, kāds mazākums ir domāts? Un kas īsti būtu no šī mazākuma jāsaglabā? Varbūt nevajag vairs domāt cilšu laikmeta jēdzienos - par to, kā saglabāt un izcīnīt mūžīgas privilēģijas tai vai citai grupai; domāt par to, ka katrs ieguvums latviešu valodai ir automātiski zaudējums krievu valodai. Latviju apdzīvo cilvēki, kuriem katram ir sava identitāte (nacionāla, reliģiska, politiska utml.) Protams, viņi biedrojas grupās un aizstāv savas intereses, bet tas vairs nav nekas ļoti ilglaicīgs un stabils. Cilvēku identitāte mainās, viņi maina dzīvesvietas, pārvietojas pa visu Eiropu, prot 4-5 valodas (nevis 1-2 valodas, kā bija tipiski senāk). Tāpēc ir labi jāsaprot, kādā līmenī un ko ir domāts saglabāt. Tātad jautājums AK: Kas šai gadījumā ir domāts ar 'mazākuma saglabāšanu'?

Vai AK ideāls ir mūžīga divkopienu valsts, kur pastāvīgi notiek cīniņi par to, kurai grupai ir vairāk "privilēģiju", par to, kurā valodā ir lielāki burti uz ielu plāksnītēm? :)) Vai nav labāk mēģināt veidot tādu sabiedrību, kur neviens īpaši daudz nedomā par to, vai tā ir vien- vai div- vai trīs- kopienu. Kur cilvēki runā ar valsts un pašvaldību iestādēm latviski, un principā var sazināties vēl arī angļu, vācu, krievu un varbūt vēl citās valodās?

Vai arī būtu tā, ka pasaulē šobrīd draudētu izzust krievu kultūra, un tāpēc tā būtu visiem spēkiem jāpalīdz saglabāt arī ar Latvijas valsts pūlēm? Manuprāt vairākās no septiņām Latvijas lielajām pilsētām krievvalodīgie veido vairākumu. Un ja mums Latvijā kāda iemesla dēļ ļoti vajadzēs atjaunot krievu kultūru, to bez problēmām varēs paņemt no kaimiņos esošās Krievijas. Ievest viņu avīzes un grāmatas, veikt tulkojumus, doties pieredzes apmaiņas braucienos, utml. Ar angļu, vācu, franču valodu tā taču Latvijā jau labu laiku sekmīgi dara.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 27.02.2005 18:02
AK: Es neatziistu "nacionālās valstis" - centienu dot kādai grupai sevišķo statusu.

Arī manuprāt sevišķs statuss nav vajadzīgs nevienai grupai. Pret visiem diskriminācijas gadījumiem (saistībā ar piederību nacionālai, rases, reliģiskām utml. grupām) ir jācīnās, turklāt ES pretdiskriminācijas ziņā ir daudz stingrāka nostāja nekā jautājumos par minoritāšu konvencijām. Es domāju arī, ka par stingri definētām "grupām" runāt Latvijā nav pamata. Šeit nav cilšu vai klanu sabiedrība. Piemēram, es jūtos kā latvietis, bet mana tautība nav fiksēta pasē vai citos nesen izdotos dokumentos. Katrs, kurš apskatījis www.draugiem.lv zinās teikt, ka cilvēku biedrošanās un draudzēšanās ļoti bieži iet pāri nacionālajām robežām. Ar vairumu krievu, kas ir šajā portālā, mani saista maksimums 3 cilvēku (savstarpēju draugu) ķēdīte.

Nacionāla valsts nozīmē vienkārši to, ka noteikta valoda un kultūra ir valsts identitātes pamatā. Piemēram, ja cilvēks ir iebraucis Latvijā, tad viņam ir jārēķinās ar to, ka noteiktās situācijās būs jālieto latviešu valoda. Un nevienam nav svarīgi, pie kāda grupējuma pieder kāds cilvēks.

AK: Baltu senči šurp arii ienāca briivprātiigi... Vai atjaunosim "vēstures taisniigumu", slēdzot latviešu un leišu skolas?

Nesapratu šo spriedumu. Vispirms, ne par kādu "vēstures taisnīgumu" neesmu runājis un man nerūp, ka šādu "vēsturisko taisnīgumu" var viegli novest līdz absurdam. Vienkārši atzīstu empīrisko faktu, ka Latvija ir valsts, kurā oficiālā saziņā lietojama latviešu valoda. Otrkārt, nezinu, kas ir domāts ar skolu slēgšanu? Joprojām Latvijā ir dažādas - arī mazākumtautību skolas, vienīgi tajās tiek īstenota ne visai saprātīga bilingvisma reforma. Pret šo reformu var un vajag cīnīties visiem tiem, kuri uzskata, ka viņu izglītības kvalitāte līdz ar to tiek apdraudēta.

Lībiešu valodu oficiālā līmenī nemaz nevar tik viegli reanimēt, jo praktiski jau nav pašu lībiešu - bet, protams, labprāt dzirdētu idejas par lībiešu tautas un arī latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu un nostiprināšanu Latvijā.

AK: Ja tur, kur dziivo X % vai Y simti baltkrievu valodas nesēju, baltkrievu valoda būt tajā statusā, kas krievu valodai būs tur, kur krievvalodiigo ir tikpat - nē, nebūs.

Ļoti priecātos dzirdēt reālus ierosinājumus, kā AK piedāvā nostiprināt baltkrievu valodas statusu. Kurš to darīs un kā. Citādi tā ir tikai tukša runāšana. No procentiem vai iedzīvotāju simtiem vien tas taču nav atkarīgs. Minskā vairums iedzīvotāju ir baltkrievi, bet ilgu laiku tur nebija nevienas baltkrievu skolas.

AK: Ir atsevišķi cilvēki, kas var būt par, pret vai vienaldziigi noskaņoti pret uzvarējušo pusi, Var saprast, ja arii ne attaisnot, represijas vai privilēģijas viņiem uz šā pamata, bet pret viņu bērniem?

Nesapratu ne par represijām ne par privilēģijām. Atgādinu AK vēlreiz - ja kaut kur Jūs saskatāt diskrimināciju, tad ES ir tiesu sistēma, kuras ietvaros var risināt šādas lietas - līdz pat Strasbūrai. Bet es runāju par pavisam ko citu - par to, ka latvieši savulaik (1918.gadā) ir bijuši aktīvākie valsts veidotāji, salīdzinot, teiksim, ar vāciešiem vai krieviem. Tāpēc latviešu valoda gluži pašsaprotami kļuva par oficiālo valodu Latvijā. Ar šo valodu nevienu nevajag represēt un nevienam nevajag radīt privilēģijas. Vienkārši šī valoda ir jālieto visās pienācīgajās vietās. Latviešu valoda vienkārši ir saistīta ar Latvijas valsts identitāti un Latvijas valstī oficiālā saziņa notiek latviski. Ja kāds ir atbraucic uz Latviju, tad viņam tas ir jārespektē. Tāpat kā tam, kurš brauc uz Franciju, būs jārunā franciski. Savukārt, tas, kurš ir pieņēmis musulmaņu reliģiju, un uzturas Mekā vai Medinā, tas mācās Korānu un skaita obligātās lūgšanas arābu valodā, neatkarīgi no savas nacionalitātes. Citādi rīkoties nevienam parasti nenāk prātā. (Par skolām - tas ir atsevišķs jautājums. Apmācības valoda, protams, var arī nebūt oficiālā valoda.)

AK: Bet lai 37% valsts iedzvotājiem ir tiesiibas māciities dzimtajā valodā, tur, kur to ir daudz - sazināties krieviski, lai pilsoniibu nepiešķir automātiski pēc tautiibas.

Kurš tad traucē krieviem sazināties krieviski? Latvijā notiek krievu radio un televīzijas pārraides un tiek izdotas avīzes. (Agrāk radio un televīzijā bija ierobežojumi, bet tagad taču nav.) Arī dzimtajā valodā viņi var mācīties, lai gan reforma šīs tiesības ir būtiski ierobežojusi. Tātad, ir jāoponē pret izglītības reformu. Bet citur es nekādu problēmu neredzu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 25.02.2005 19:40
Aleksis: etniskajiem krieviem nekas cits neatliek, kā pašiem pievienoties Latvijā valdošajai elitei

Pašreizējā sistēmā noteikums tam ir savu tautiešu taisnīgo interešu nodošana - krievs var tikt pie kāda amata LPP rindās (tiesa gan, visi tās ministri līdz šim ir tikai latvieši), bet - atsakoties no tādiem pricipiem kā tiesības uz izglītību dzimtajā valodā, saziņa krievu valodā ar Daugavpils un Rīgas varu, balsstiesības visiem Latvijas Republikas atjaunotājiem (1990. g. vēlētāji) un viņu senčiem... Bijušiem Krievu Partijas, kas prasīja divas valsts valodas, biedriem Brandavam un Starostinam tas izrādījās iespējams.

Vai AK nepiekrīt, ka oficiālā Krievija reizēm izturas Latvijai ļoti nedraudzīgi? Piemēram, ilgstošā nevēlēšanās parakstīt robežlīgumu, Putina izteiktie salīdzinājumi ar Maķedoniju un aicinājumi arī Latvijai uzspiest līdzīgu etnisko politiku...

Jūsu minētie piemēri ir nedraudzīgā attieksme pret Latvijas režīmu, nevis sabiedrību (robežlīgums), faktu konstatēšana (lielai daļai iedzīvotāju liegtas iespējas lietot dzimto valodu izglītībā u.c. - kā bija Maķedonijā), un pārlieku emocionālais vērtējums (uzspiest var ar karu, ekonomiskās sankcijas - jau drīzāk brīvās gribas "ar ko gribu, ar to draudzējos" izpausme, bet Putins ir tikai aicinājis Latviju uz noteiktu politiku). Putinismam ir savi grēki - arī mazākumtautību tiesību ievērošanā, bet attiecībās ar Latviju tas ir drīzāk pragmatisks.

Ja štābisti savās Eiropas institūcijām adresētajās lapelēs atkārto šos salīdzinājumus ar Maķedoniju, tad es tur neko apsveicamu nesaskatu. Es, teiksim, nevēlos dzīvot Maķedonijas stila divkopienu valstī vai to kaut kā pietuvināt. Varbūt AK uzskata, ka etniskā konflikta balkanizācija ir mums īstais ceļš un gaišā nākotne?

Es uzskatu, ka Latvijai jāmācās no Maķedonijas piemēra un nevajag noliegt mazākumtautību tiesības lietot savu valodu, balsot... Tad mēs neriskēsim ar Maķedonijas traģiskā varianta (militārs konflikts) atkārtošanos. Protams, latviešiem izdevīgāk ir dzīvot vienkopienas vai (pašreizējā) "oficiāli vienkopienas" valstī - bet man ir svarīgākas mazākuma saglabāšanās jautājums, nevis vairākuma komforts (turklāt diezgan relatīvs - latvju internacionālistiem tā būtu traģēdija, iespējamsw, ka būtu provocēts arī etniskais konflikts).

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 25.02.2005 15:36
Aleksis tie krievvalodīgie cilvēki, kuri brauc uz Izraēlu taču nepretendē, ka viņiem būs atsevišķa skolu sistēma, vai uzraksti uz ielām būs krieviski. Tam nav nekāda sakara ar iebraukušo cilvēku kopskaitu: vienkārši viņi ir izdarījuši savu izvēli - pārcēlušies no vienas nacionālas valsts - Krievijas uz citu nacionālu valsti - Izraēlu

Es neatziistu "nacionālās valstis" - centienu dot kādai grupai sevišķo statusu. Un skaitam ir saikne ar pieprasijumu - nevar izveidot suahili valodas skolu Latvijā 4 (nosaciiti) cilvēkiem (bet ja tie vēlas studēt attiecgajā valodā, viņiem jāpaliidz). Poliem, krieviem - var. Tāpēc man nav vajadziigs piedāvāt lēmumu "vēsturisko" un citu krievu nošķiršanai.

"kā etniskai grupai - viņiem vienkārši jāpielāgojas Latvijā esošajai situācijai, jo viņi (AK - biežāk viņu senči) Latviju savulaik ir brīvprātīgi izvēlējušies kā savu dzīvesvietu"

Baltu senči šurp arii ienāca briivprātiigi... Vai atjaunosim "vēstures taisniigumu", slēdzot latviešu un leišu skolas? Vai jābūt vardarbiigi ievestu vergu pēctecim, lai briivi lemtu par savam tiesiibām privātajā dziivē (pielāgoties netaisniigumam - netaisniigi!) ?

"Ja krievu valodai būs valsts iestādēs kaut kāda loma, bet, teiksim, baltkrievu valodai nebūs, tad ir runa par krievu valodas īpašajām tiesībām"

Ja tur, kur dziivo X % vai Y simti baltkrievu valodas nesēju, baltkrievu valoda būt tajā statusā, kas krievu valodai būs tur, kur krievvalodiigo ir tikpat - nē, nebūs.

"konkrētas etniskās grupas lomu valstiskuma veidošanā"

Vai tāda pastāv? Ir atsevišķi cilvēki, kas var būt par, pret vai vienaldziigi noskaņoti pret uzvarējušo pusi, Var saprast, ja arii ne attaisnot, represijas vai privilēģijas viņiem uz šā pamata, bet pret viņu bērniem?

"Latvijā ir viena, bet Somijā - divas valsts valodas. Vienkārši vēsturiski tā ir izveidojies un es neredzu iemesla, kāpēc tā nevarētu turpināties arī uz priekšu"

Lai turpinās! Bet lai 37% valsts iedzvotājiem ir tiesiibas māciities dzimtajā valodā, tur, kur to ir daudz - sazināties krieviski, lai pilsoniibu nepiešķir automātiski pēc tautiibas.

"1918.gada Latvijas republikas dibināšanā etniskie krievi, šķiet, neieņēma īpaši aktīvu pozīciju. Tas pats sakāms arī par 1991.gadu"

Es nepieņēmu principu - atziit vai neatziit tiesiibas visiem krieviem par dažu darbiem vai nedarbiem. Ja tas jūs interesē - es nerakņājos pa LTF darboņu senču ierakstiem dzimtsarakstu nodallās, bet vai M. Kosķenecka, V. Dozorcevs nav krievi? Par 1918. g. neriskēšu spriest - pārak maz zinu.

"tie krievi, kuri necenšas iegūt Latvijas pilsonību? Vairāki simttūkstoši cilvēku, manuprāt, sanāk pilnīgi acīmredzami nihilisti"

Manuprāt tie (vairākums) pamatoti jutas aizskarti un nepamatoti iennem poziiciju "Nepazemošos, lai ar tas man traucēs panākt taisngumu" vai "Vienalga nekas nemainiisies"

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 25.02.2005 13:05
AK: ... konvencija paredz tiesības lietot mazākumvalodas izglītībā, vietvārdos, publiskā saskarsmē... Integrēties vairākumā - tā jau nav intregrācija, ja jāieiet vairākumā, tā ir asimilācija. Protmas, tam ir arī politiskā nozīme - bet ko grib Mežs, atņemt citiem politiskās tiesības, aizbildinoties ar "neseniem imigrantiem" (cenšos iedomāties lībiešu demonstrāciju - nekādu politisku tiesību nesenajiem baltu imigrantiem!)?

Vai tomēr nepastāv būtiska atšķirība starp neseniem imigrantiem un tām tautām, kurām dotajā teritorijā ir notikusi viņu etnoģenēze (latvieši un līvi)? Tie krievi, kuri atbrauca uz Latviju pēc 2.pasaules kara taču zināja, ka viņi brauc uz Latviju. Daudzi no viņiem saprata, ka jau no paša sākuma vajadzētu pielāgoties vietējai kārtībai. Šie cilvēki iemācījās latviešu valodu un viņiem jau 7 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas (vai pat agrāk - t.s. "naturalizācijas logu" laikos) radās iespēja iegūt Latvijas pilsonību. Gluži tāpat arī tie krievvalodīgie cilvēki, kuri brauc uz Izraēlu taču nepretendē, ka viņiem būs atsevišķa skolu sistēma, vai uzraksti uz ielām būs krieviski. Tam nav nekāda sakara ar iebraukušo cilvēku kopskaitu: vienkārši viņi ir izdarījuši savu izvēli - pārcēlušies no vienas nacionālas valsts - Krievijas uz citu nacionālu valsti - Izraēlu. Tas pats ir sakāms par Vācijas turkiem utml.

Krievi Latvijā, protams, ir dažādi. Ir tādi, kuru senči te dzīvo jau vairākus simtus gadu - pirms vispār tika dibināta Latvijas valsts. Ja ir runa, teiksim, par Latgales vecticībnieku sādžām, tad tur ir pamats runāt par tradicionālu minoritāti un mehānismiem šīs minoritātes kultūras saglabāšanu. Savukārt lielajās pilsētās es pat nezinu, kā nošķirt "seno krievu" kultūru no pēckara imigrantu kultūras? Vai runa ir par baznīcām, vai par teātri, vai par to dažu krievu skolu paturēšanu, kuras pastāvēja pirms kara? Ja AK ir ierosinājumi šajā ziņā, būtu interesanti uzzināt.

Kā jau I.Mežs raksta, uz pēckara imigrantiem nav nekādas vajadzības attiecināt minoritāšu konvenciju. Kā indivīdiem, viņiem, protams, ir visas cilvēktiesības. Bet kā etniskai grupai - viņiem vienkārši jāpielāgojas Latvijā esošajai situācijai, jo viņi Latviju savulaik ir brīvprātīgi izvēlējušies kā savu dzīvesvietu.

AK: Īpašajām - nē, vienkārši līdztiesībai. Vai tad kāds LR aicina piešķirt krievu valodai izglītībā un valsts iestādēs lielāku lomu nekā latviešu valodai???

Ja krievu valodai būs valsts iestādēs kaut kāda loma, bet, teiksim, baltkrievu valodai nebūs, tad ir runa par krievu valodas īpašajām tiesībām.

AK: Mannerheima nopelniem Somijas priekšā (kas attiecas uz pilsoņu karu - tas nav nekāds nopelns tās tautas daļas priekšā, kas bija citā pusē) nav nozīmes attiecībā uz citiem zviedriem... Un pretēji - var atrast daudzus latviešus, kas manuprāt kaitēja Latvijai, bet tas vēl nav pamats ierobežot visu latviešu tiesības.

Precizēju - es te nedomāju par atsevišķo indivīdu nopelniem vai nodarījumiem, bet gan par konkrētas etniskās grupas lomu valstiskuma veidošanā. Vienkārši tā sanāca, ka Somijas valstiskuma dibināšanā iesaistījās ar būtiskiem spēkiem gan somi, gan zviedri, bet Latvijas valsti veidoja K.Ulmaņa pagaidu valdība un galvenais politiskais un militārais atbalsts jaunajai valstij bija latvieši paši kā arī daži epizodiski palīgi, teiksim, igauņi, britu karakuģi, utml. Protams, starp dibinātājiem ir arī ebrejs Zigfrīds Meierovics un daži citi cittautieši, bet kopumā tas bija latviešu pasākums. Es nedomāju, ka ir svarīgi kaut kā "pierādīt" vai "pamatot", kāpēc Latvijā ir viena, bet Somijā - divas valsts valodas. Vienkārši vēsturiski tā ir izveidojies un es neredzu iemesla, kāpēc tā nevarētu turpināties arī uz priekšu.

AK: Vai kāds spieda Ulmani slēgt mazākumtautību skolas un avīzes, bet parlamentārās republikas posmā - simtiem tukstošu vēlētāju balsot par zemsaviešiem un vēl ekstrēmākiem nacionālistiem?? Par krievu ieguldījumu - kur parādījās "Pēterburgas avīzes"? Kur tika izdotas Latvju dainas?? A.Pumpurs interesanto dzejoli uzrakstīja http://rodina.lv/html/pumpurs.html - vai "Lāčplēša" autors nav latviešu patriots?

Es nesapratu, par ko ir šī argumentācija. Vienīgais, ko es sapratu ir tas, ka K.Ulmanis un parlamentārā republika pirms viņa reizēm pieļāva kļūdas mazākumtautību politikas jomā - tam es varētu piekrist. Un piekrītu arī tam, ka Kr.Valdemārs, A.Pumpurs un citi jaunlatvieši 19.gadsimtā bija rusofili. Bet 1918.gada Latvijas republikas dibināšanā etniskie krievi, šķiet, neieņēma īpaši aktīvu pozīciju. Tas pats sakāms arī par 1991.gadu.

AK: Vai jūs nejaucat lojalitāti pret valdošo eliti, kas ierobežo krievu pārstāvību varā, un mīlestību pret Latvijas sabiedrību? "Valstij" šeit ir divas visai atšķirīgās nozīmes.

Nu nezinu, kādai valdošai elitei grib iespītēt tie krievi, kuri necenšas iegūt Latvijas pilsonību? Vairāki simttūkstoši cilvēku, manuprāt, sanāk pilnīgi acīmredzami nihilisti. Tās, protams, ir viņu tiesības. Bet tad uz kādu - vienalga Latvijas sabiedrības vai arī tās valdošās elites atsaucību viņi var cerēt?

AK: "Latvijas politika" ir Latvijā valdošās elites politika - nevajag saukt tās noliegšanu par nihilismu pret Latvijas (rodas asociācijas ar visu sabiedrību, kurai vienotas politikas nav) politiku.

Lai nu tā būtu. Bet, lai likumīgā ceļā panāktu kaut vai šīs daudz apspriestās minoritāšu konvencijas pieņemšanu sev vēlamā veidā, etniskajiem krieviem nekas cits neatliek, kā pašiem pievienoties Latvijā valdošajai elitei. Vai arī ilgi un grūši pukstēt un cerēt, ka ES vai Krievija te beidzot ieviesīs kārtību ;))

AK: P.S. Ja kāda valsts nosoda citā valstī notiekošo diskrimināciju, "piebalsošana" šādām pretenzijām (ne pret Latviju, bet pret Latvijas režīmu!) ir apsveicama.

Vai AK nepiekrīt, ka oficiālā Krievija reizēm izturas Latvijai ļoti nedraudzīgi? Piemēram, ilgstošā nevēlēšanās parakstīt robežlīgumu, Putina izteiktie salīdzinājumi ar Maķedoniju un aicinājumi arī Latvijai uzspiest līdzīgu etnisko politiku... Ja štābisti savās Eiropas institūcijām adresētajās lapelēs atkārto šos salīdzinājumus ar Maķedoniju, tad es tur neko apsveicamu nesaskatu. Es, teiksim, nevēlos dzīvot Maķedonijas stila divkopienu valstī vai to kaut kā pietuvināt. Varbūt AK uzskata, ka etniskā konflikta balkanizācija ir mums īstais ceļš un gaišā nākotne?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 25.02.2005 11:35
I. Mežs Šī konvencija ir paredzēta, lai pasargātu vēsturisko minoritāšu valodas no pilnīgas izzušanas, bet tā nav domāta kā neseno imigrantu politisks instruments, lai attaisnotu savu nevēlēšanos integrēties attiecīgās valsts vairākumā.Pret pilnīgu izzušanu? Nē, tad būtu vienkārši atļauja lietot valodas privātā saskarsmē - bet konvencija paredz tiesības lietot mazākumvalodas izglītībā, vietvārdos, publiskā saskarsmē... Integrēties vairākumā - tā jau nav intregrācija, ja jāieiet vairākumā, tā ir asimilācija. Protmas, tam ir arī politiskā nozīme - bet ko grib Mežs, atņemt citiem politiskās tiesības, aizbildinoties ar "neseniem imigrantiem" (cenšos iedomāties lībiešu demonstrāciju - nekādu politisku tiesību nesenajiem baltu imigrantiem!)?

Aleksis. Tāpat kā I.Mežs, domāju, ka šīs konvencijas mērķis NAV pēc iespējas vairāk naudas virzīt visvisādu grupu īpašajām interesēm. Tādēļ ir gluži loģiski ņemt vērā starptautisko pieredzi.

Īpašajām - nē, vienkārši līdztiesībai. Vai tad kāds LR aicina piešķirt krievu valodai izglītībā un valsts iestādēs lielāku lomu nekā latviešu valodai???

Par zviedriem Somijā - domāju, ka viņi savas tiesības lielā mērā nodrošināja ar savu nelokāmo atbalstu Somijas valstiskumam. Piemēram, Kārlis Gustavs Emīls fon Mannerheims bija Somijas zviedrs, kurš uzņēmās valsts militāro vadību divos izšķirošos brīžos - pilsoņu kara laikā un cīņās pret sarkanarmiešiem (1917.-1919.g.), un arī vēlāk - 1939.-1940.g. aizstāvot Somijas neatkarību pret staļiniskās PSRS agresiju. Un viņš nebija vienīgais. Faktiski pirmskara Somijā daudzi redzami politiķi un valsts veidotāji bija etniskie zviedri. Zviedri 18.-19.gs. ir arī devuši savu ieguldījumu somu kultūras pirmsākumos.

Mannerheima nopelniem Somijas priekšā (kas attiecas uz pilsoņu karu - tas nav nekāds nopelns tās tautas daļas priekšā, kas bija citā pusē) nav nozīmes attiecībā uz citiem zviedriem... Un pretēji - var atrast daudzus latviešus, kas manuprāt kaitēja Latvijai, bet tas vēl nav pamats ierobežot visu latviešu tiesības.

Arī Latvijā ir minoritāte ar līdzīgu izcilu ieguldījumu latviešu tautas konsolidācijā un latviešu valodas attīstībā - tie ir vācieši. Daži politiķi, piemēram, Andrievs Niedra 1917.-1918.g. uzskatīja ka ir jāveido divkopienu valsts ar latviešu un vācu valodām. Diemžēl, vācu imperiālisms un atmiņas par 1905.g. revolūcijas apspiešanu noveda pie savstarpējas neuzticības un latvieši galu galā bija spiesti savu valsti veidot pārsvarā vieni paši.

Vai kāds spieda Ulmani slēgt mazākumtautību skolas un avīzes, bet parlamentārās republikas posmā - simtiem tukstošu vēlētāju balsot par zemsaviešiem un vēl ekstrēmākiem nacionālistiem?? Par krievu ieguldījumu - kur parādījās "Pēterburgas avīzes"? Kur tika izdotas Latvju dainas?? A.Pumpurs interesanto dzejoli uzrakstīja http://rodina.lv/html/pumpurs.html - vai "Lāčplēša" autors nav latviešu patriots?

Mīlestība (vai mīlestības trūkums) starp etnisku grupu un valsti vienmēr ir abpusēja lieta. Latvijas krieviem ir grūtāk būt nelokāmiem Latvijas patriotiem, jo viņi šobrīd ir ļoti maz pārstāvēti daudzos valsts varas līmeņos.

Vai jūs nejaucat lojalitāti pret valdošo eliti, kas ierobežo krievu pārstāvību varā, un mīlestību pret Latvijas sabiedrību? "Valstij" šeit ir divas visai atšķirīgās nozīmes.

daudzu etnisko krievu paustais nihilisms pret Latvijas politiku (vai vēl ļaunāk - piebalsošana Krievijas dažādajām pretenzijām pret Latviju) traucē krievu politisko interešu pārstāvniecībai Latvijā.

"Latvijas politika" ir Latvijā valdošās elites politika - nevajag saukt tās noliegšanu par nihilismu pret Latvijas (rodas asociācijas ar visu sabiedrību, kurai vienotas politikas nav) politiku.

P.S. Ja kāda valsts nosoda citā valstī notiekošo diskrimināciju, "piebalsošana" šādām pretenzijām (ne pret Latviju, bet pret Latvijas režīmu!) ir apsveicama.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aleksis 24.02.2005 13:25
I.Mežs: Šī konvencija ir paredzēta, lai pasargātu vēsturisko minoritāšu valodas no pilnīgas izzušanas, bet tā nav domāta kā neseno imigrantu politisks instruments, lai attaisnotu savu nevēlēšanos integrēties attiecīgās valsts vairākumā.

Ja varam pieņemt šo I.M. tēzi, tad, domāju, varētu arī viegli atbildēt uz AK iebildumiem. Tāpat kā I.Mežs, domāju, ka šīs konvencijas mērķis NAV pēc iespējas vairāk naudas virzīt visvisādu grupu īpašajām interesēm. Tādēļ ir gluži loģiski ņemt vērā starptautisko pieredzi.

Par zviedriem Somijā - domāju, ka viņi savas tiesības lielā mērā nodrošināja ar savu nelokāmo atbalstu Somijas valstiskumam. Piemēram, Kārlis Gustavs Emīls fon Mannerheims bija Somijas zviedrs, kurš uzņēmās valsts militāro vadību divos izšķirošos brīžos - pilsoņu kara laikā un cīņās pret sarkanarmiešiem (1917.-1919.g.), un arī vēlāk - 1939.-1940.g. aizstāvot Somijas neatkarību pret staļiniskās PSRS agresiju. Un viņš nebija vienīgais. Faktiski pirmskara Somijā daudzi redzami politiķi un valsts veidotāji bija etniskie zviedri. Zviedri 18.-19.gs. ir arī devuši savu ieguldījumu somu kultūras pirmsākumos.

Arī Latvijā ir minoritāte ar līdzīgu izcilu ieguldījumu latviešu tautas konsolidācijā un latviešu valodas attīstībā - tie ir vācieši. Daži politiķi, piemēram, Andrievs Niedra 1917.-1918.g. uzskatīja ka ir jāveido divkopienu valsts ar latviešu un vācu valodām. Diemžēl, vācu imperiālisms un atmiņas par 1905.g. revolūcijas apspiešanu noveda pie savstarpējas neuzticības un latvieši galu galā bija spiesti savu valsti veidot pārsvarā vieni paši. Bet iespēja, ka vācu valodai un minoritātei varētu būt kāds īpašs statuss mūsdienu Latvijā (teiksim, mācoties visās Latvijas skolās arī vācu valodu kā otro svešvalodu) ir interesanta un apspriešanas vērta doma.

Mīlestība (vai mīlestības trūkums) starp etnisku grupu un valsti vienmēr ir abpusēja lieta. Latvijas krieviem ir grūtāk būt nelokāmiem Latvijas patriotiem, jo viņi šobrīd ir ļoti maz pārstāvēti daudzos valsts varas līmeņos. Un arī otrādi - daudzu etnisko krievu paustais nihilisms pret Latvijas politiku (vai vēl ļaunāk - piebalsošana Krievijas dažādajām pretenzijām pret Latviju) traucē krievu politisko interešu pārstāvniecībai Latvijā. Tātad - ir vēl garš ceļš ejams, iekams Latvijas krievi var kaut kādos aspektos pietuvoties Somijas zviedru stāvoklim. Un viss te nav atkarīgs no Latvijas valsts. Latvijas valsts interesēm var pašaizliedzīgi kalpot jebkuras tautības cilvēks, negaidot uz īpašu uzaicinājumu, konvenciju vai atļauju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

AK 23.02.2005 22:45
"Latvijai būtu labāk" - izskatās, ka Mežs vadās ne no visas Latvijas daudznacionālās tautas interesēm - kā lai katram dot pēc iespējas vienādas tiesības... Drīzāk no vairākumtautības egoistiskām interesēm - kā lai mazāk līdzekļu virzīt mazākumtautību interesēm. Citādi viņš pieminētu zviedrus Somijā - kā piemēru, kur tiesības tiek nodrošinātas pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam, nevis rūpētos par to, kā lai mazāk cilvēkiem dotu konvencijas aizsardzību. "Integrācija" dzīvē...

Saistītie raksti