Atslēgvārdi:

Ko maksā dalība NATO? 4

Dalība NATO nozīmē Latvijas neatkarības un suverenitātes neatgriezeniskumu. Tā ir vispamatīgākā investīcija Latvijas nākotnē. Paturēsim to prātā, kad naudas izteiksmē vērtējam Latvijas kā NATO dalībvalsts pienākumus un ieguldījumu kopīgajā Eiropas drošībā.

Iesaki citiem:

Tuvojas NATO Prāgas samits, kurā tiks pieņemts lēmums par kandidātvalstu uzaicināšanu iestāties Aliansē, un Latvijas sabiedrību arvien vairāk interesē tie nosacījumi, uz kuriem pozitīva lēmuma gadījumā notiks Latvijas iesaistīšanās NATO.

Resursu ziņā dalība NATO Latvijai vispirms nozīmē savu bruņoto spēku attīstību. NATO ir starpvaldību organizācija, tās militārās iespējas atkarīgas no visu dalībvalstu spējām piedalīties kopīgās operācijās, savukārt bruņoto spēku attīstība un nodrošinājums ir katras dalībvalsts atbildība. Lai samērotu atbildību, ko katra dalībvalsts uzņemas par aizsardzību un drošību, tiek salīdzināts, kādu daļu no iekšzemes kopprodukta valsts velta aizsardzības vajadzībām. Vidējais NATO Eiropas valstu aizsardzības budžetu lielums ir 2% no IKP, kas arī kalpo par neformālu orientieri kandidātvalstīm. Tērējot aizsardzībai vienādu procentu no IKP, valstu atbildības un izdevumu sadalījums būtu taisnīgs, jo bagātākajām valstīm tas nozīmē absolūtos skaitļos tērēt vairāk, ne tik pārtikušām – mazāk. 2% no IKP nav nedz pašmērķis, nedz tikai un vienīgi politisks pierādījums, ka Latvija ir gatava segt savas līdzdalības NATO izmaksas. Noteikts finansējuma apjoms sniedz nozīmīgu pamatu aizsardzības sistēmas ilgtermiņa attīstības plānošanai - ir skaidrs, ar kādiem resursiem var rēķināties un attiecīgi plānot noteiktu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju attīstību. Jāatceras, ka pamatots finansējums aizsardzības jomai katrai valstij nepieciešams neatkarīgi no tās dalības NATO. Līdzdalība Aliansē nozīmē tikai aizsardzības attīstības prioritāšu saskaņošanu ar sabiedrotajiem.

Latvija un pārējās Baltijas valstis deviņdesmito gadu sākumā principiāli atšķīrās no citām NATO kandidātvalstīm, nemaz nerunājot par NATO dalībvalstīm. Latvijas aizsardzības sistēma un tās bruņotie spēki tika veidoti no nulles. Tas ir ļāvis uzreiz aizsardzības sistēmu veidot savietojamu ar NATO, izvairoties no bijušā Varšavas pakta valstīm nepieciešamām smagām reformām aizsardzības jomā. Tomēr vienlaicīgi tas ir prasījis ievērojamus izdevumus nacionālās infrastruktūras izveidošanai, personālsastāva izveidošanai un ekipējuma iegādei. Mums aktuāli jautājumi bija un ir virsnieku un instruktoru korpusa izveide, Latvijas armijas vajadzībām atbilstošas infrastruktūras izveide, ekipējuma un bruņojuma iegāde praktiski no nulles. Ir jāatceras, ka daudzas lietas, ko NATO dalībvalstis ir risinājušas gadu desmitiem, atjaunotās Latvijas bruņotajiem spēkiem ir jāpaveic dažu mēnešu un gadu laikā.

Arī kā NATO dalībvalsts Latvija pamatā pati noteiks, kādas NBS spējas un kādas aizsardzības sistēmas jomas tā vēlas attīstīt, un tas arī veido pamatojumu aizsardzības budžeta lielumam. Atbilstoši starptautiskās drošības situācijai NATO var ierosināt dalībvalstīm attīstīt noteiktas spējas, kas savukārt automātiski nenozīmē budžeta palielinājumu, bet var tikt risināts, arī pārskatot esošās prioritātes. Latvijai tāpat kā citām suverēnām valstīm ir jānodrošina savas valsts gaisa telpas kontrole un pretgaisa aizsardzības spējas, tāpēc nepieciešami līdzekļi jaunu un modernu radaru iegādei un pretgaisa aizsardzības vienības ekipējumam. Tāpat arī jūras novērošanas sistēmas attīstīšana prasa ieguldīt līdzekļus sakaru sistēmu modernizācijai. Lai nodrošinātu pašaizsardzības spējas un dalību NATO operācijās, Latvijai ir jāiegulda resursi tādos projektos kā: ekipējums, munīcija, infrastruktūras, sakaru sistēmas u.c. Tā kā Baltijas jūrā ir saglabājies ievērojams daudzums sprādzienbīstamu priekšmetu, nepieciešams iegādāties jaunu pretmīnu un apgādes kuģi. Lai pilnveidotu glābšanas un meklēšanas spējas, plānots iegādāties divus Mi-8 helikopterus. Tiek investēts tajās aizsardzības sfērās un tajā tehnikā, kas vitāli svarīga Latvijai un tās iedzīvotāju drošībai un kuru varam atļauties iegādāties.

Alianses kolektīvās aizsardzības princips sniedz papildus iespējas mērķtiecīgāk un efektīvāk izmantot resursus aizsardzības sistēmā. Esot Aliansē, nav nepieciešams, lai katra valsts aptvertu visu militāro spēju spektru – NATO ietvaros notiek zināma darba dalīšana. Dalībvalstis atrod savas “nišas” kopējā NATO aizsardzības sistēmā. Pašreiz Latvija jau ir izvēlējusies un darbojās tādās jomās kā militārā policija, nesprāgušās munīcijas neitralizēšana, jūras mīnu atmīnēšana, militārā medicīna, ūdenslīdēji-atmīnētāji. Alianses operācijām varam piedāvāt arī kājnieku bataljonu. Tiek izskatīta iespēja attīstīt Latvijas līdzdalību tādās jomās kā radioloģiskā, bioloģiskā un ķīmiskā aizsardzība un speciālo uzdevumu vienības. Efektīvāku resursu izmantošanu nodrošina arī iespēja Alianses ietvaros īstenot daudznacionālus projektus. Jau tagad Baltijas valstīm ir kopēji projekti, kas tiks turpināti, tādējādi sniedzot vislielāko atdevi gan finansu, gan militāro spēju paaugstināšanas jomā.

Tikai nelielu procentu no izdevumiem, ko dalībvalstis velta aizsardzības vajadzībām, sastāda NATO kopīgie budžeti. Kopīgie budžeti nodrošina NATO Galvenās mītnes uzturēšanu, tajā strādājošā Starptautiskā civilā sekretariāta un Starptautiskā militārā sekretariāta darbību, kā arī NATO Drošības investīciju (jeb infrastruktūras) programmas ietvaros realizētos kolektīvos projektus. NATO kopīgo budžetu summa gadā ir aptuveni 1 500 miljoni USD, kas tiek samērīgi sadalīts dalībvalstu starpā saskaņā ar valsts maksātspēju, tātad, ekonomiskās attīstības līmeni.

Precīzs Latvijas iemaksu lielums NATO kopīgajos budžetos kļūs skaidrs tikai pievienošanās sarunu gaitā un pašas iemaksas vajadzēs uzsākt līdz ar pilntiesīgas iestāšanās brīdi, proti, kad pievienošanās ratifikācija būs pabeigta. Šobrīd labākais orientieris attiecībā uz plānojamajām iemaksām ir iepriekšējās paplašināšanās laikā panāktās vienošanās par Polijas, Čehijas un Ungārijas iemaksu daļu, kas sastāda attiecīgi 2.48, 0.9 un 0.65% no NATO kopīgajiem budžetiem. Šīm valstīm gadā nākas iemaksāt attiecīgi 38, 13.5 un 10 miljonus USD NATO kopīgajos budžetos. Lielākā šo iemaksu daļa tiek segta no valsts aizsardzības budžeta. Vērtējot Latvijas iespējamo iemaksu līmeni, jāņem vērā tas, ka Polijas, Čehijas un Ungārijas iedzīvotāju skaits ir attiecīgi 16, 4 un 4 reizes lielāks nekā Latvijas, kamēr IKP uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 1.5-2 reizes lielāks nekā Latvijai.

Nav grūti aplēst, ka šīs dalības maksas, daļa no kurām ar investīciju programmas starpniecību atgriežas dalībvalstī, arī Latvijas gadījumā sastādīs tikai nelielu daļu, salīdzinot ar valsts aizsardzības budžetu. Galvenais ieguldījums Aliansē būs mūsu bruņoto spēku sagatavotība. Līdzekļu izlietojums šai ziņā tāpat kā citās NATO dalībvalstīs būs Aizsardzības ministrijas un valdības ziņā un tiks veikts, ņemot vērā mūsu nacionālās intereses un sabiedroto saistības. Jāatceras, ka lielākā daļa aizsardzībai izmantoto līdzekļu tā vai citādi atgriežas Latvijas ekonomikā – kontraktos par bruņoto spēku apgādi ar pārtiku, apģērbu, apaviem vai kaut vai virsnieku vai kareivju algām.

Skaitot naudu un plānojot budžetus, svarīgi atcerēties, ka, iestājoties NATO, Latvijai izveidojas stratēģiski jauna situācija – Latvija iegūst pastāvīgus sabiedrotos. Tas nozīmē, ka Latvijas drošības un aizsardzības jautājumi tiks risināti kopā ar mūsu Alianses partneriem. Nepievienošanās aliansēm un pilnīgi patstāvīgas nacionālās aizsardzības veidošana nebūt nav lēta izvēle. Mūsu reģiona valstu – Somijas un Zviedrijas – aizsardzības budžeti attiecīgi 20 un 65 reizes pārsniedz Latvijas aizsardzības budžetu (2001. gada dati). Būdama NATO, Latvija varēs rēķināties ar sabiedroto valstu militārajiem resursiem Latvijas aizsardzības nodrošināšanai.

Dalība NATO nozīmē Latvijas neatkarības un suverenitātes neatgriezeniskumu. Tā ir vispamatīgākā investīcija Latvijas nākotnē. Dalība NATO nozīmē arī drošību ārvalstu investīcijām Latvijas ekonomikā, jo starptautisko investoru acīs NATO dalībvalsts statuss rada pārliecību, ka darīšana ir ar tiesisku valsti, ar brīvā tirgus ekonomiku.

Pirms II Pasaules kara Latvijai nebija iespējams piedalīties tādā liberālo demokrātiju savienībā, kāda šobrīd ir NATO alianse. Mēs visi atceramies, ko Latvijas tautai maksāja toreiz zaudētā neatkarība. Paturēsim to prātā, kad naudas izteiksmē vērtējam Latvijas kā NATO dalībvalsts pienākumus un ieguldījumu kopīgajā Eiropas drošībā!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (4) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Busted! 18.09.2010 11:14

Tikai nelielu procentu no izdevumiem, ko dalībvalstis velta aizsardzības vajadzībām, sastāda NATO kopīgie budžeti. Kopīgie budžeti nodrošina NATO Galvenās mītnes uzturēšanu, tajā strādājošā Starptautiskā civilā sekretariāta un Starptautiskā militārā sekretariāta darbību, kā arī NATO Drošības investīciju (jeb infrastruktūras) programmas ietvaros realizētos kolektīvos projektus. NATO kopīgo budžetu summa gadā ir aptuveni 1 500 miljoni USD, kas tiek samērīgi sadalīts dalībvalstu starpā saskaņā ar valsts maksātspēju, tātad, ekonomiskās attīstības līmeni.

Nekad es nenoticēšu, ka tadam mērķim ir paredzeti tikai 1.5 miljoni.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

dina 24.11.2002 15:27

manuprāt uz šiem valsts sekretāru paviršajiem tekstiņiem ir labi atbildēts www.nato.lv. Iesaku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Janis2 21.11.2002 11:42

Rakstā taču skaidri un gaiši teikts, ka nodrošināt patstāvīgu aizsardzību Latvijas neatkarībai - neiestājoties NATO mums izmaksātu 10 reizes dārgāk - tātad mēs katru gadu iegūstam 720 milj. Latu.

Izsaku pateicību Riekstiņa kungam par izsmeļošo un apgaismojošo rakstu.

Jānis

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Hilarija 13.11.2002 14:38

Žēl, ka cienījamie autori tomērt nespēj atbildēt uz virsrakstā uzdoto jautājumu :(

Personīgi, atbalstu NATO, jo drošība un visas tās lietas bla bla, bet mani kā nodokļu maksātāju interesē precīza atbilde uz jautājumu, cik galu galā no maniem nodokļiem tur aiziet?