Atslēgvārdi:

Ko es šodien uzzināju laikrakstā 13

Labrīt, lasītāji!

Piecēlos šorīt, ielēju sev glāzi apelsīna sulas, pagatavoju tēju, paņēmu rokās Dienu un uzzināju lūk, ko.

Pirmkārt, Dienai ir vajadzīgi rūpīgāki lapu redaktori. Pašā pirmajā lappusē ir Parex bankas vadītāja Melngaiļa fotoattēls, zem kura ir lasāms, ka viņš saucas Niks. Nē, viņš saucas Nils.

Iesaki citiem:


Bet tālāk lasīju informāciju, kas apliecina, ka nekas mūsu valstī nemainās. Žurnāliste Ieva Mārtiņa raksta par būvcelteniecības konkursu, kādu rīkojusi Austrumu klīniskā universitātes slimnīca. Izvēlēts piedāvājums, kurš finansiālā izdevīguma ziņā bijis tikai piektā vietā no astoņiem iesniegumiem. Speciālisti turklāt atzinuši, ka izvēlētā firma Merks piedāvāja nereālu darba grafiku. Ko par to teicis iepirkumu komisijas vadītājs Jānis Skvarnovičs, kuram ir saites ar "Tautas" partiju? "Ekonomēt es atbalstu, bet katram darbam ir objektīva cena, un Latvijas tautas paruna saka -- skopais maksā divas reizes." Veidojam jaunu sakāmvārdu: Politiski iesaistītai firmai ne par ko nav jāuztraucas.

Bet vēl trakāk ir ar eksperimentu, kādu veikusi kolēģe Anita Āboliņa. Viņa kopā ar kolēģiem sāka veidot fiktīvu kafejnīcu. Un viss sākās. Gandrīz vai katrs cilvēks, kuram kolēģi it kā piedāvāja darbu, bija gatavs noformēt oficiālu minimālo algu un atlikušo summu ņemt zem galda. "Vai tad citādi arī mēdz būt?" -- tā jautājis viens no potenciālajiem pavāriem. Kāda grāmatvede A. Āboliņai atklātā tekstā stāstījusi, ka naudu var ietaupīt, izsitot čeku par mazāku summu, nekā klients patērējis, lai arī esot jāuzmanās "neuzrauties" uz Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēm. Kādas maiznīcas pārstāve pēc mazlietējas tielēšanās piekritusi 20 procentus piegādātās preces noformēt "neoficiāli." Galdnieks "pēc īsas pieklājības pauzes" apliecinājis, ka arī bāra leti un citu aprīkojumu varot iegādāties tā pa pusei neoficiāli. Savukārt lūkojot pēc telpām, kolēģi saskārušies ar pārvaldnieku, kurš apliecinājis lūk, ko: "Es tikai priecāšos apmānīt mūsu mīļo valsti."

Krīzes laikā, protams, katrs peras, kā var. Cilvēks, kurš ilgstoši bijis bezdarbnieks, diez vai īpaši raizējas par sociālajām iemaksām, ka tikai ir darbs. Rīga un citas pilsētas ir pilnas ar tukšām telpām, īrnieks, ar kuru visu var sarunāt, ir labāks par nekādu īrnieku. Taču tas nav aizbildinājums. Krīze daļēji rodas tāpēc, ka valsts ienākumi sarūk, un izvairīšanās no nodokļiem ir galvenais iemesls, kāpēc tas tā ir. Patlaban, kā zināms, valdība nolēmusi pacelt visus nodokļus pēc kārtas, un varam būt visnotaļ droši, ka cilvēki meklēs veidus, kā no tiem izvairīties. Piedevām uzņēmumi, kuriem nodokļu slogs kļūs pārāk smags, bez īpašām rebēm pārcelsies citur, piemēram, uz Igauniju, tā veicinot bezdarba paplašināšanos mūsu valstī. Sods par darījumu apjomu un norēķinu slēpšanu var būt 3000 latu, par čeka neizsišanu -- 150 latu. Jācer, ka Valsts ieņēmumu dienests aktīvi medī tos, kuri pārkāpj likuma prasības. Žēl cilvēku, protams, bet, ja visi nodokļiem pateiks "nē," tad varēsim atteikties no visām tām funkcijām, kādas valsts nodrošina, tajā skaitā arī jādomā par pensijām un subsīdijām, nemaz nerunājot par veselības aizsardzību, izglītību un valsts drošības pasargāšanu.

Bet paldies Dienai arī par jautrību. SestDienas joku lappusē ir šāds, manuprāt, pagalam pamatots jautājums: "Kāpēc mobilajos telefonos iemotē kameras un citas muļķības, bet neiemontē pašu galveno -- šķiltavas un pudeļu attaisāmo?"

Jauku visiem dienu!

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (13) secība: augoša / dilstoša

Tmp author bdd174d29c18893f8040d1ca0cd30c40b76ac587432bcc3f16557adc2b366733
5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Māris 09.12.2009 19:00
Es arī neesmu ar mieru izšķiest naudu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aivars 08.12.2009 10:30
Es jau sākumā labprāt maksāju gan sociālo, gan IIN, bet:
1.Kalvītis prettiesiski izņēma 1 mlrd Ls no sociālā budžeta.
2.Godmanis, pārkāpjot Likumu par 2008.g. valsts budžetu, 1 mlrd Ls sadalīja ar 2 parex baņķieriem.
Neesmu ar mieru izšķiest savu naudu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 06.12.2009 18:38
Un man patika viena komentētāja doma, kas, šķiet, bija par šo rakstu db.lv -, proti, Diena varēja paturpināt savu eksperimentu un atvērt kafejnīcu pa īstam un tad izbaudīt uz savas ādas, par ko ir jāmaksā nodokļi - par neskaitāmām muļķīgām kontrolēm.

Gribas arī cerēt, ka Diena vismaz samaksāja kompensāciju tiem nabaga cilvēkiem, kas uz labu cerēdami bija tērējuši savu laiku un pieteikušies uz darbu un gājuši uz intervijām. Cik saprotu, tad šie cilvēki noteikti var pieprasīt kompensāciju par šādu izmuļķošanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 06.12.2009 18:34
Un tā dēvēto trekno gadu negatīvā tendence arī NĪ cenām diemžēl tagad turpināsies. Nav jau grūti redzē kā - tagad ārzemēs sāk iet labāk (piem. ASV, pateicoties sociāldemokrātiskās Obamas valdības ekonomikas atbalsta planam novembrī darbavietu zudums ir bijis tikai 11.000, kas varētu būt mazāk nekā Latvijā!) un ārzemju uzņēmumu pārstāvniecības Latvijā var sākt uzskatīt par drošām darbavietām. Bankas būs gatavas dot kredītus to darbiniekiem un tad jau atkal sāksies NĪ cenu kāpums. To pastriprinās arī tas, ka pēdējos krīzes gados celtniecības bija apstājusies un pieprasījums tika mākslīgi bremzēts. Skumji, bet viss tas atkārtosies atkal. Valsts varēja krīzes laiku izmantot, lai būvētu pieejamus mājokļus, taču tas netika darīts.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

meinhardt 06.12.2009 18:30
to agd.

Mani tas neizbrīna, jo treknie gadi ir viens no mītiem, kurus pastāvīgi reproducē labējie politiķi. Treknie gadi bija saujiņai ierēdņu un kādiem pāris desmit tūkstošiem privāto, kas barojās no burbuļbiznesa, pārējiem tā bija nebeidzama cīņa ar inflācija. Un to ļoti labi pieradīja arī fakts, ka emigrācija jau notika tieši treknajos gados - ko gan darbs varēja dot cilvēkam, ja par to nevarēja nopirkt normāli mājokli. Cenas gāja par 1-3% mēnesī uz augšu un tas nozīmēja, ka ienākumiem bija jāaug 3-8% mēneši, lai tie varētu turēties līdzi banku noteiktajai kredīta maksājumu - ienākumu attiecībai. Protams, ka tas nebija iespējams. Transporta un citas cenas arī kāpa augšup. Treknie gadi ir mīts, lai paglābtu labējo politiku. Bet atrodas cilvēki, kas uz to uzķeras.

Un par nodokļiem turpinot. Skumjas pārdomas raisa arī fakts, ka no valsts saņemamo pakalpojumu skaits ir gājis tikai mazumā visus pēdējos gadus. Ja agrāk bija bezmaksas medicīna, kurā bija niecīgi līdzmaksājumi, tad tagad jau ir maksas medicīņa, kur dažiem pakalpojumiem ir atlaides. Maksas studijas jau ir norma lielākājā skaitā studiju programmas. Sabiedriskā transporta biļešu cenas aug. Bet tajā pašā laikā valsts nodokļu un nodevu sistēmā vien ir vairāk par 10 nodokļiem un gandrīz 100 nodevas, neskaitot pašvaldību nodokļus un nodevas. Tas, ko varēja pamanīt šajās dienās ziņu portālos un avīzēs, liekas, ka ir sākusies kampaņa pret nodokļu nemaksāšanu. Protams, tāda kampaņa šad un tad var noderēt un tā pati par sevi ir ļoti politkorekta un daudzi žurnālisti un rakstnieki var uzvārīties, izpildot valsts pasūtījumus šādu kampaņu ietvaros. Bet tā atkal ir uzmanības novēršana no sabiedrībai visbūtiskākajiem jautājumiem - un tie ir par nodokļu maksājumu izmanotšānu. Hrestomātiskais piemērs ir: ja no minimālās algas IIN tiek maksāts līz pat 30LVL mēnesī, tad Latvijā tikai 33 cilvēkie vien katru mēnesi maksā nodokļus tikai pat to, lai nodrošinātu papilsu 1000 LVL Krūmanas vai Rimšēviča algai. Es neiebilstu pret lielām algām, ja šis nosaukti cilvēki strādātu radoši un Latvijai ir nepieciešams radošs darbs šājās pozīcijās. Piem., Latvijas Banka pilnībā varēja noslāpēt inflāciju un NĪ bubuli, ja tā būtu ieviesusti rezervju normas, kas būtu balstītas uz banku aktīviem (nevis saisībām, kā tas ir parasti). Bet tas netika darīts, un galvenokārt laikam tādēļ, ka Rimšēviča lielākais akadēmiskais sasniegums ir maģistra grāds, ar kuru var lepties mūsdiens gandrīz vai katra prastākā bankas darbiniece. Un tādu piemēru diemžēl ir vairāk nekā vajag.

Strādājošo žēlošanos lielā mērā var attaisnot, bet attiecībā uz uzņēmejie ir sarežģītāk. Jo ja viņi nemaksā savus nodokļus, tad galvenokārt tāpēc, lai sakasītu naudu džipam un nevis tas ir izdzīvošanas jautājums. Šajā ziņā iezīmējas skumaja tendence Latvijas politikā - Šlesers, Šķēle un citi labējie politiķi lielu nodokļus uzņēmējiem nostāda kā šausmīgu ļaunumu, pret kuru būtu jāprotestē arī vienkāršiem strādājošiem. Un šo klaji vienpusīgo viedokli nereti propogandē arī žurnālisti un rezultātā daudzi no tautas to arī pieņem. Bet tie ir meli - lai uzņēmēji aizstāv savas tiesība un strādājošiem ir jāaizstāv savas tiesības. Ja Latvijas valsts spētu piedāvāt sakārtotu infrastruktūru, efektīvu un prasīmgu darbaspēku un skaidri likumdošanu, tad atrastos arī pietiekoši daudz uzņēmēju, kas būtu gatavi maksātu arī lielus nodokļus, lai izmantotu šīs valsts piedāvātās iespējas. Tas ir tāds skatījums - vai Latvija ražo lupatas un pārdod to par kapeikām, vai arī piedāvā labus ražojumus. Un tas attiecas gan uz privātajiem, gan arī sabiedriskā sektora pakalpojumiem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


aka saka 06.12.2009 09:38
Sakārtot nodokļu iekasēšanu, to taču nevar, jo cietīs savējie.Izskatās, ka Streipa kungs ir no citas valsts, jo reti kurš privātais godīgi maksā visus nodokļus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

agd 05.12.2009 22:31
Darbinieki bija vairāk nekā gatavi strādāt ar algu "aploksnē" arī vistreknākajos gados. Manā pieredzē ir bijis tā, ka cilvēki pat paši uzprasās, ka labāk gribētu saņemt neoficiāli, nevis oficiāli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


palma 05.12.2009 16:47
Tādā stilā Kārlis rakstīs, kamēr no viņa brokastu galda nepazudīs apelsīnu sula.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


meinhardt 05.12.2009 15:32
Bet kopumā - pasākumi, kas veicina nodokļu maksāšanu ir labi - tie var piespiest vēlētājus padomāt arī racionalās kategorijās: vai mani apmierina, kā šis cilvēks rīkosies ar manu nodokļu naudu? Un atbilde var sanākt mazāk atkarīga no cilvēka izskata un runasdāvanām vai spējām kurināt etnisko naidu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Modris 05.12.2009 15:20
Kārli, sanāk ziepes. Tu raksti, es tevi vienmēr izlasu, bet naudas tad nav - un arī nevar būt.Bet ne par to ir stāsts. Jādomā, kas tagad ir darāms/

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


meinhardt 05.12.2009 15:18
Itkā jau izklausās pareizi, ka nodokļi jāmaksā, bet pieminētais raksts un Streipa nostāja tā arī nevar remdināt daudzu alkas pēc taisnības. Varētu pateikt kāpēc, bet nav vērts vēlreiz atkārtot visas tās negācijas un nav arī vēlreiz jēgas secināt, ka to novēršanas visbiežākā ne tikai nemaksātu ne santīma, bet pat dotu ieguvumu. Bet tā izlemšana lai paliek tautas ziņā.

Uz cīņu mosties darba ļaudis,
Tu višu zemju vergu bārs!
Zem bada lasta vienmēr snaudis
Pec cīnas slāpst mūms brivais gārs.
Mēs varmacības troni grausīm,
Grus netaišnība, trūkums skarbs.
Mēs jauņu pasauli sēv cēļsim,
Kur valdis taišnība un darbs.
Eižens Potjē, Internacionāle, 1870

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

eriks 05.12.2009 15:17
Patlaban, kā zināms, valdība nolēmusi pacelt visus nodokļus pēc kārtas, un varam būt visnotaļ droši, ka cilvēki meklēs veidus, kā no tiem izvairīties. Piedevām uzņēmumi, kuriem nodokļu slogs kļūs pārāk smags, bez īpašām rebēm pārcelsies citur, piemēram, uz Igauniju, tā veicinot bezdarba paplašināšanos mūsu valstī.


Te arī ir atbilde uz visu to bardaku kas notiek mūsu valstī (saucas tā ‘pilnīgi nesakārtota nodokļu sistēma’).
Arguments ka mašīnām ir labāk paaugstināt nodokļus jo ir ‘’viegli iekasējams’’ ir vienkārši nuu hmmm pīīīīīīīīī .

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Aivars V. 05.12.2009 15:14
Ķencis un Pāvuls arī pie kungiem gāja ar puscūci,lai varētu kaut ko sabīdīt.

Citi autora darbi
Streips 165x152

Skumja pašdarbība 16 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Grimstošais kuģis 3 Autors:Kārlis Streips

Streips 165x152

Privātpersona Nils 1 Autors:Kārlis Streips