Raksts

Katru gad’ no jauna?


Datums:
31. jūlijs, 2007


Autori

Līga Stafecka


Foto: Vivi Loob

Svarīgi, lai prēmiju saņemšanas kārtība nebalstītos uz neatkarīgo valsts iestāžu vadītāju godaprātu un radošo izdomu mēģinājumos izvairīties no interešu konflikta, bet gan uz objektīvu un likumā skaidri noteiktu kārtību, kādā viņi ir tiesīgi saņemt piemaksu par darbu.

Līdzīgi kā dziesmā katru gadu no jauna atnāk ne tikai Ziemassvētki, bet arī prēmijas valsts iestāžu darbiniekiem un ne tikai ziemas, bet arī vasaras un pavasara saulgriežos un citos svētkos. Tā saukto neatkarīgo institūciju vadītājiem likuma burts atļauj parakstīt rīkojumus par prēmiju izmaksāšanu saviem vietniekiem, pašiem paliekot bešā. Problēmas risinājums attiecībā uz neatkarīgo iestāžu vadītāju prēmēšanu gaida savu kārtu. Ja šis jautājums netiks atrisināts, tad atgriezties pie tā patiešām varēsim katru gadu no jauna.

Divi pēdējā laikā skaļākie notikumi uzplaiksnīja pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas atzinumiem par Satversmes tiesas (ST) nu jau bijušā priekšsēdētāja Aivara Endziņa un pašreizējā Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Andra Guļāna prēmijām. Pirms tam līdzīga liksta skāra arī Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju. VK uzskata, ka prēmiju piešķiršanā minētās amatpersonas pārkāpušas interešu konflikta likumu.

Ko saka likums

Likums „Par tiesu varu” paredz, ka tiesneša darba samaksa ietver mēneša amatalgu, piemaksu par kvalifikācijas klasi un prēmijas[1]. Tāpat tiesnesi atbilstoši darba ieguldījumam var prēmēt, izmantojot šim nolūkam finanšu līdzekļus līdz 15 procentiem no plānotā darba samaksas fonda[2]. Tātad likums skaidri un gaiši pieļauj prēmiju piešķiršanu tiesnešiem.

Konstitucionāli tiesu vara ir neatkarīga un vienīgi likumam padota[3]. Atšķirībā no tā saukto neatkarīgo iestāžu vadītājiem prēmiju tiešās padotības iestādes vadītājam var piešķirt augstāka amatpersona. Līdz ar to šī kārtība nav iespējama AT vai ST, kur šo institūciju vadītājiem nav augstākstāvošas amatpersonas, kura varētu pieņemt lēmumu par prēmijas piešķiršanu viņiem, jo pretējā gadījumā nopietni būtu apdraudēta tiesu varas neatkarība.

Vienlaikus tiesības parakstīt finanšu dokumentus ir iestādes vadītājam (saskaņā ar likumu „Par budžeta un finanšu vadību” un Satversmes tiesas likumu). Tātad prēmiju piešķiršanas gadījumā persona, kas var parakstīt šādu rīkojumu, ir iestādes vadītājs. Savukārt Interešu konflikta likums skaidri liedz to darīt iestādes vadītājam attiecībā uz sevi. Šajā gadījumā likums nosaka „A” — tiesnešiem ir tiesības saņemt prēmijas, taču nenosaka „B” — kādā veidā minēto iestāžu vadītāji un vienlaikus tiesneši var pie likumā atļautajām prēmijas tikt. Tādējādi izveidojusies situācija, ka šo iestāžu vadītāju (atšķirībā no viņu vietniekiem) prēmijas faktiski nav iespējamas.

Endziņa un Guļāna prēmijas

Satversmes tiesas priekšsēdētāja prēmēšanas gadījumā lēmumu par prēmijas piešķiršanu pieņēma ST izveidotā Prēmiju un piemaksu komisija. Lēmuma pieņemšanā jautājumā par piemaksu piešķiršanu sev A.Endziņš atturējās, taču parakstīja komisijas pieņemto lēmumu. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 13.pantu neviena cita persona nebija tiesīga parakstīt šo dokumentu[4].

Valsts kontroles revīzijas atzinumā norādīts, ka „Satversmes tiesas priekšsēdētājs, parakstot rīkojumus par vienreizējo piemaksu piešķiršanu darbiniekiem, kur iekļauto darbinieku sarakstā ir pats priekšsēdētājs, rīkojies pretrunā ar likumā noteikto aizliegumu valsts amatpersonām izdot tādus normatīvos aktus, kuros valsts amatpersona var būt personīgi vai mantiski ieinteresēta”[5]. Arī pēc VK revīzijas atzinuma sekojošajā KNAB veiktajā pārbaudē atzīts, ka 2006.gadā, piešķirot sev vienreizējo piemaksu, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs ir pārkāpis likumu[6].

Savukārt Augstākās tiesas gadījumā rīkojumu par prēmijas piešķiršanu priekšsēdētājam parakstīja viņa vietnieks. Likums nosaka, ka AT priekšsēdētāju pagaidu prombūtnes laikā pēc viņa rīkojuma aizstāj viens no vietniekiem[7]. VK revīzijas atzinumā norādīts, ka 2006.gadā AT priekšsēdētāja vietnieki ir parakstījuši rīkojumus par priekšsēdētāja prēmēšanu laikā, kad AT priekšsēdētājs nav bijis prombūtnē un nav izdevis rīkojumus par viņa aizstāšanu. Līdz ar to vietnieki ir pieņēmuši lēmumu, atrodoties situācijā, kad šī lēmuma pieņemšana vai nepieņemšana var ietekmēt viņu personīgās intereses. VK secinājusi, ka „Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ļaujot saviem vietniekiem pieņemt lēmumu attiecībā uz savu prēmēšanu, ir pieļāvis situāciju, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieki var nonākt interešu konfliktā”[8]. Tas faktiski varētu nozīmēt, ka pēc analoģijas Valsts kontrolei par interešu konfliktu būtu jāuzskata arī, piemēram, rīkojuma parakstīšana par komandējuma naudas piešķiršanu priekšniekam. Līdzīgi kā Satversmes tiesa, Augstākā tiesa nepiekrīt VK interpretējumam un uzskata, ka likums nav pārkāpts, jo VK nepareizi interpretējusi vārdu “prombūtne”, sašaurinot to līdz fiziskai prombūtnei, savukārt AT izpratnē tā ir arī juridiska prombūtne[9].

Abos gadījumos likumā neatrisināto jautājumu par prēmiju piešķiršanu neatkarīgo iestāžu vadītājiem priekšsēdētāji ir centušies atrisināt iespējami korekti, mēģinot izvairīties no interešu konflikta. Kā atzīst tiesību zinātņu doktors Jānis Neimanis, „abi priekšsēdētāji bija atstatījuši sevi no lēmuma pieņemšanas un parakstītie rīkojumi ir tikai lēmuma izpildījumus”[10]. Tādēļ kontrolējošo iestāžu atzinums par minēto amatpersonu nonākšanu interešu konfliktā varētu tikt arī apšaubīts, ja pašreizējos normatīvos aktus interpretē nedaudz plašāk, nekā to šajā gadījumā darījusi VK.

Neskaidra kārtība

Var piekrist VK viedoklim, ka prēmiju izmaksa nav atbilstošākais līdzeklis darbinieku noturēšanai darbā valsts pārvaldē un korektāk būtu izstrādāt adekvātu atalgojuma skalu atbilstoši darba pienākumiem un ieņemamajam amatam. Atbilstošs atalgojums ir zināma finansiāla motivācija neiesaistīties koruptīvos darījumos un kalpo par vienu no priekšnosacījumiem tiesnešu darbības neatkarībai. Diemžēl vairumā valsts pārvaldes iestāžu patiešām pastāv ačgārna prakse, ka papildus samaksai par darbu darbiniekiem tiek izmaksātas prēmijas par veiksmīgu Ziemassvētku, Lieldienu un Jāņu, varbūt arī Miķeļu, Jurģu, Mārtiņu vai vēl nez kādu svētku sagaidīšanu, par to, ka darbinieks nostrādājis jau ceturksni gada utml. Šādas prēmijas ar adekvāta atalgojuma ieviešanu būtu izskaužamas, manuprāt, arī Saeimas ievēlētajām amatpersonām neatkarīgajās iestādes. Jo darbinieku atalgojumu sistēma, kas balstīta uz prēmiju izmaksāšanu, var novest pie situācijas, kad prēmija no motivēšanas instrumenta var kļūt par tiesnešu neatkarības apdraudējumu.

Saeimas deputāti saņem atalgojumu, ko veido amata alga, piemaksa par piedalīšanos komisiju sēdēs, reprezentācijas nauda, dzīvojamās telpas īres vai viesnīcas izdevumi, transporta izdevumi, komandējumu izdevumi[11]. Tātad prēmijas nav paredzētas. Ministru kabineta locekļiem atalgojumu veido amata alga, reprezentācijas un transporta izdevumi, un likums nepieļauj piešķirt prēmijas[12]. Līdzīgi ir arī ar valsts prezidentu[13]. Tā saukto neatkarīgo iestāžu vadītājiem vairumā gadījumu likums pieļauj prēmiju saņemšanu, taču nav atrunāta precīza un skaidra kārtība, kādā šīs prēmijas saņemamas. Ja pēc analoģijas attiecina VK interpretāciju Augstākās tiesas priekšsēdētāja prēmēšanas gadījumā uz citām neatkarīgajām iestādēm, tad tiesībsarga vai Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja prēmēšana būtu iespējama, ja viņi atrastos prombūtnē no amata pienākumu pildīšanas. Jo likums nosaka, ka šādā gadījumā priekšsēdētāja pienākumus pilda viņa vietnieki[14]. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) gadījumā kārtība ir neskaidrāka. Komisijas darbību regulējošajos normatīvajos aktos nav atrodama norma, kas ļautu piešķirt prēmijas, bet atalgojuma apjomu tiesīga noteikt tikai FKTK padome, kas apstiprina arī FKTK gada budžetu[15].

Ja par prēmiju izmaksāšanas nepieciešamību varētu vēl nopietni diskutēt, tad, manuprāt, citādāk ir ar piemaksām, kas balstītas uz rezultatīviem rādītājiem vai papildu pienākumu pildīšanu. Tas arī tika norādīts par pamatojumu abu tiesnešu prēmēšanai, kuriem piemaksas tika piešķirtas, tiesnešu trūkuma dēļ veicot papildu pienākumus. Tiesu pārslodzes gadījumā objektīva un skaidra piemaksu kārtība ir īpaši nepieciešama.

Vajadzīgi objektīvi nosacījumi

Skaidrs, ka risinājums nedrīkst apdraudēt tiesu darbības neatkarību, kas līdz ar to izslēdz jebkādu iespēju ministru kabinetam vai parlamentam iesaistīties lēmuma pieņemšanā par neatkarīgo tiesu varas institūciju priekšsēdētāju prēmēšanu. Problēmu varētu atrisināt vismaz divos veidos. Viens no tiem ir ieviest nosacījumu, ka neatkarīgās iestādes vadītāja prēmēšanai nepieciešams koleģiāls lēmumus. Otrs, ka likumā tiek iestrādāti konkrēti prēmēšanas nosacījumi, kurus izpildot automātiski ir iespējams saņemt noteikta apjoma prēmiju.

Pirmajā gadījumā nepieciešams likumā noteikt gadījumus, kuros iestādes vadītājs var deleģēt koleģiālu institūciju pieņemt lēmumu par piemaksu iestādes vadītājam, piemēram, palielinātas darba slodzes gadījumā. Līdz ar to ST gadījumā, kad lēmumu faktiski pieņēma Prēmēšanas un piemaksu komisija, trūka deleģējuma šai komisijai pieņemt to attiecībā uz iestādes vadītāju.

Otrajā gadījumā, kad likumā tiek iestrādāti nosacījumi, pie kuriem tiesnesis saņem noteikta apjoma piemaksu automātiski, līdzīgi kā jau pašlaik ir noteikts atalgojuma apmērs. Tas padarītu tiesnešu atalgojuma kārtību objektīvāku un caurskatāmāku, un tādējādi varētu izvairīties no situācijas, kad darbinieki pieņem lēmumu attiecībā uz priekšnieku. Pie šī risinājuma sarežģītākais varētu būt vienoties par prēmijas piešķiršanas kritērijiem, lai kritēriji neapdraudētu tiesas darba kvalitāti. Piemēram, ja par kritēriju nosaka izskatīto lietu skaitu vai tempu, tas varētu apdraudēt tiesu darba kvalitāti.

Attiecībā uz ierēdņiem Ministru Kabineta noteikumi regulē kārtību, kādā ierēdņi un amatpersonas saņem piemaksu (līdz 20% no viņiem noteiktās mēnešalgas) par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, ja paredzams, ka turpmākā laikposmā būs jāveic ārkārtēji un neparedzēti uzdevumi īsā termiņā, kas rada papildu slodzi, plānotie izdevumi saīsinātā termiņā, citas iestādes vadītāja noteiktas funkcijas vai uzdevumi papildus amata aprakstā noteiktajam. Ierēdnis, darbinieks un amatpersona saņem piemaksu līdz 40 % no viņam noteiktās mēnešalgas par prombūtnē esoša kolēģa vai vakanta amata pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem[16].

Jebkurā gadījumā svarīgi, lai piemaksu saņemšanas kārtība nebalstītos uz neatkarīgo iestāžu vadītāju godaprātu un radošu izdomu mēģinājumos izvairīties no interešu konflikta situācijas, bet gan uz likumā noteiktu kārtību. Līdz ar to jāvienojas par objektīviem un caurskatāmiem nosacījumiem, kādā neatkarīgo tiesu varas institūciju un citu neatkarīgo iestāžu vadītājiem piešķiramas piemaksas. Svarīgi, lai VK revīzijas ziņojuma izraisītā diskusija par šo problēmu nenorimst, bet atspoguļojas konkrētā rīcībā, kas vērsta uz šī cauruma aizlāpīšanu likumos.

_______________________________________

[1] Likums „Par tiesu varu”,119.pants.

[2] Likums „Par tiesu varu”, 121.pants.

[3] Satversmes 83. pants.

[4] Satversmes tiesas likuma 13.pants.

[5] Revīzijas ziņojums par LR Satversmes tiesas 2006.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību.

[6] KNAB pabeidz pārbaudi par ST bijušā priekšsēdētāja A.Endziņa darbību. http://www.knab.gov.lv/news/press/article.php?id=104947 Pēdējo reizi skatīts 28.07.2007.

[7] Likums “Par tiesu varu”. 78. pants.

[8] Revīzijas ziņojums par LR Augstākās tiesas 2006.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību.

[9] Dreijere V. VK: AT pārkāpums izgaismo nepilnības atalgojumu sistēmā. Diena, 20.06.2007.

[10] Dreijere V. Jebkurā gadījumā – slikti. Diena, 22.06.2007.

[11] Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 12.-14.pantam.

[12] Ministru kabineta iekārtas likuma 28.pants un MK noteikumi.

[13] Likums “Par valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”.

[14] Atbilstoši Tiesībsarga likuma 17.pantam, Valsts Civildienesta likuma 23.pantam, Radio un televīzijas likuma 51.panta piektajai daļai.

[15] Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 17.pants.

[16] MK noteikumi Nr.995.Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieki un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!