Atslēgvārdi:

Kas un kā sadala informatīvo telpu? 28

Regulāri uzrodas sazvērestības teorijas, kāpēc krievu un latviešu lasītājs saņem atšķirīgu informāciju. Patiesība ir gana vienkārša - “integrējošu” mediju trūkumam Latvijā ir galvenokārt ekonomiski iemesli. Integrāciju, atšķirībā no krustvārdu mīklām un augstāko aprindu hronikas, nevar pārdot.

Iesaki citiem:
Rozesliede 255x203
Foto:AFI

Latvijas sabiedrības integrācijas politika pagaidām nav devusi jūtamus rezultātus, un kā viens no galvenajiem iemesliem bieži tiek minēts atšķirīgs informatīvais lauks: krievu lasītājam tiek piedāvāta viena informācija, latviešu - cita. Bez šaubām, masu saziņas līdzekļiem jāuzņemas daļa vainas sabiedrības sašķeltībā. Tomēr aiz masu mediju kritikas nav dzirdami konkrēti priekšlikumi, kā uzlabot situāciju. Raksturīgi, ka pret informatīvo telpu pretenzijas ir gan politiķiem, gan politologiem, gan mediju kritiķiem, gan vienkāršiem lasītājiem. Profesionāļi praktiķi – žurnālisti un redaktori, klusē. Kāpēc?

Tulkojums, hibrīds vai neatkarība?

Man ir darba pieredze divvalodu plašsaziņas līdzekļos. Savulaik dažus gadus nostrādāju krievu “Dienā”, bet pašlaik vadu interneta portāla DELFI krievu redakciju. Visu šo laiku lasītāji, komentētāji, politiķi, mediju eksperti uzdod man vienu un to pašu jautājumu: kāpēc viena laikraksta (portāla) krievu un latviešu versijas ir tik atšķirīgas? Kam ir izdevīgi dalīt Latvijas informatīvo telpu divās praktiski nekomunicējošās daļās? Un kas mums par to maksā?

Jāsāk ar to, ka demokrātiskā valstī miera laikos nav iespējams piespiest žurnālistus izvēlēties vienas un tās pašas prioritātes. To, ko un kā raksta krievu un latviešu prese, vienmēr noteiks dažādu faktoru kopums – sociālais, politiskais un ekonomiskais pasūtījums, priekšstats par auditoriju, žurnālistu kvalifikācija, redaktora pašsajūta, reklāmas daudzums un vēl Dievs zina kas. Tādēļ liksim mierā šodien pastāvošos plašsaziņas līdzekļus un mēģināsim iedomāties, vai ir iespējams radīt divus laikrakstus, krievu un latviešu, kuros notikumi tiktu atspoguļoti vienādā gaismā, nodrošinot lasītājiem vienu informāciju, nevis dalot to pēc tautības? Pusprofesionālus eksperimentus no sērijas “divi vienā” (divas valodas vienā laikrakstā) šeit nepieminēšu – tie nekad nav baudījuši lasītāju uzmanību un vienmēr ātri nomiruši.


Kā top divvalodīgie mediji

Daudzi tikai ar grūtībām var iedomāties laikraksta tapšanas procesu vai elektroniskā medija funkcionēšanu, tāpēc regulāri uzrodas visvisādas sazvērestības teorijas, kas skaidro, kāpēc krievu un latviešu lasītājs (skatītājs) saņem atšķirīgu informāciju. Patiesībā viss ir gana vienkārši. Atstāsim ārpusē auditorijas pieprasījumu, mentalitāti, žurnālistikas tradīcijas utt. Paraudzīsimies no tīri tehnoloģiskās puses.

Tehniski izveidot divvalodīgu masu saziņas līdzekli, kas strādātu vienā informatīvajā telpā, nemaz nav tik grūti. Šim nolūkam vajadzīga vien izdevēja karsta vēlēšanās un zināms daudzums brīvu līdzekļu, ko nebūs žēl zaudēt. Tagadējos Latvijas apstākļos varbūt vēlēšanās kādam arī ir, bet liekas naudas summas ar piecām sešām nullēm gan nav. Komerciāli veiksmīgos divvalodu projektus 13 neatkarības gadu laikā var saskaitīt uz pirkstiem. Tas ir dārgs prieks, un izdevniecību īpašnieki to lieliski saprot. Tādēļ gribētāji riskēt uzrodas ārkārtīgi reti.

Tik un tā – pieņemsim, ka jūs tomēr esat nolēmis izdot divvalodīgu laikrakstu pēc shēmas Diena/Диена. Momentā rodas dilemma: kura redakcija būs vadošā – latviešu vai krievu? Izvēlēties jums nāksies, jo, ja abas redakcijas būs patstāvīgas, tad par katru tēmu rakstīs divi žurnālisti (kas, starp citu, jau ir ekonomiski neizdevīgi), katru tekstu labos divi redaktori, bet laikrakstu slejās tie parādīsies ar dažādiem nosaukumiem. Rezultātā sanāks divi dažādi laikraksti (līdzīgs piemērs – krievu un latviešu portāli DELFI, kuri izmanto vienus un tos pašus informācijas avotus). Organizatorisko bardaku un neizbēgamos konfliktus darba procesā nav vērts pat pieminēt: jums strādās cilvēki, kas ir radoši, ambiciozi, ar raksturu.

Pieņemsim, ka jūs jau esat noteicis vadošo redakciju (parasti Latvijā par tādu kļūst latviešu – lielāka auditorija, arī gandrīz visa sākotnējā informācija ir latviski). Tas nozīmē, ka lielākā daļa rakstu tiks uzrakstīta latviešu valodā un pārtulkoti krieviski. Skaidrs, ka tulkošana prasa laiku, bez tam nenāk par ļaunu iztulkoto tekstu padarīt kaut cik lasāmu. Redaktors var neapzināti sagrozīt jēgu, citādi izvietot intonācijas, un gala rezultātā arī izgriezt kādus 20% teksta. Ko padarīsi, krieviskais tulkojums jebkurā gadījumā ir garāks par latvisko oriģinālu, kaut arī laikraksta lappuses ir viena izmēra.

Taču jūs esat apgājis arī šo zemūdens akmeni – jūsu redaktors ir tik profesionāls, ka nav iemesla viņam pārmest pārāk brīvu apiešanos ar raksta oriģinālu. Šeit sāk iejaukties laika faktors. Katrs preses izdevums noteiktā laikā ir jānodod tipogrāfijā, aizkavēšanās tiek bargi sodīta. Pieņemsim, ka vēlu vakarā, stundu pirms laikraksta nodošanas tipogrāfijā, Einārs Repše demisionē. Kā jūs rīkosieties? Gaidīsiet, kamēr latviešu žurnālists par to uzrakstīs, tad liksiet rakstu pārtulkot, pēc tam pienāks kārta korektūrai un redaktora labojumiem, tad maketētājs ievietos rakstu pirmajā lapā un nosūtīs uz krāsu dalīšanu, un tikai pēc tam jūs to nogādāsiet tipogrāfijā? Ja tā, tad jūs esat nokavējies kā minimums par stundu, izjaucis citu izdevumu iespiešanas grafikus un par to cietis materiālus zaudējumus. Ja nē, tad rīt visos laikrakstos, izņemot jūsējo, būs izlasāma galvenā dienas ziņa. Jūs būsiet zaudētājs cīņā par lasītāju: viņš izvēlēsies operativitāti, nevis hipotētisku “integrētību”.

Pieredze rāda, ka jebkuram tulkotam laikrakstam ir mikroskopiskas izredzes uz panākumiem. Tas ir, laikraksta izdošana citas valodas versijā no malas izskatās ekonomiski izdevīga. Precīzāk, salīdzinoši lēta. Krievu “Dienu” vairāku gadu garumā veidoja komanda redaktora, divu žurnālistu un piecu tulkotāju (neskaitot tehnisko personālu) sastāvā. Tiesa gan, pat atrodoties līdzās tik vareniem resursiem, kādi bija latviešu “Dienai” ( ieskaitot pašiem savu tipogrāfiju), krievu laikraksts lielus tirgus panākumus neguva. Tas nodzīvoja diezgan garu, kaut arī no pārējās krievu preses izolētu mūžu, un beigu beigās tika slēgts. Oficiālais iemesls – laikraksts bija izpildījis savu politisko misiju, kaut gan patiesībā ir skaidri redzams, ka kādam vienkārši apnika velti tērēt naudu.


Kas izdzīvo?

Ir pilnīgi skaidrs, ka “integrējošu” mediju trūkumam Latvijā ir galvenokārt ekonomiski iemesli. Integrāciju atšķirībā no krustvārdu mīklām un augstāko aprindu hronikas nevar pārdot. Un tikai pēc tam nāk viss pārējais: veco žurnālistu inertums un jauno neprofesionalitāte; pazemojošie honorāri, kas neļauj nesteidzīgi izanalizēt problēmu; neprecīzs auditorijas pieprasījuma novērtējums; politiskā angažētība; “džinsa”[1]; iespēja ietaupīt, pārdrukājot rakstus no Krievijas plašsaziņas līdzekļiem (tie ir ne tikai lētāki, bet arī kvalitatīvāki par pašmāju žurnālistu garadarbiem) un vēl daudz, daudz citu iemeslu.

Varbūt es maldos, bet man prātā nāk tikai divi komerciāli veiksmīgi un gan latviešu, gan krievu auditorijas atzīti divvalodu mediji. Tie ir radio SWH/SWH+ un portāls DELFI. Panākumu iemesli varbūt atšķiras, tomēr ir viena acīmredzama līdzība: gan radio, gan portālam ir divas pilnīgi autonomas redakcijas, kuras veiksmīgi atbalsta kopīgas reklāmas nodaļas. Pie tam ne SWH, ne DELFI apzināti nav adaptējuši savu brendu citvalodu auditorijai (pretējs un neveiksmīgs piemērs ir Vakara Ziņas/Вечерняя Рига, Диена/Новый День).

Interesanti, ka krievu DELFI sākotnēji pozicionējās kā vienīgais medijs, kas spēj apvienot krievu un latviešu informatīvās telpas, tādējādi veicinot sabiedrības integrāciju. Priekšnoteikumi (interaktīvā vide) šim nolūkam bija, tomēr reāli shēma nedarbojās. Tāda nu ir komunikācijas specifika Internetā: anonimitātes ilūzija nereti provocē cilvēkus uz neētisku uzvedību. Kompleksi un aizvainojumi ņem virsroku pār veselo saprātu, un rezultātā šajā strīdā nedzimst patiesība.

Ir jauki pasapņot par ideālu presi, TV kanāliem, radiostacijām un interneta portāliem. Tomēr, raugoties no sistēmas iekšpuses, es skaidri redzu, ka Latviju tuvākajā nākotnē neapdraud informatīvs pamiers. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka “klonētie” divvalodu komerciālie masu mediji Latvijā nav dzīvotspējīgi. Pēc savas būtības politiskā uzdevuma – informatīvo telpu tuvināšanas – atrisinājums ir acīm redzamā pretrunā ar preses izdevēju, TV kanālu un radiostaciju īpašnieku mērķiem. Teorētiski ar Latvijas “infosfēru” būtu mērķtiecīgi jānodarbojas valdības iestādēm un sabiedriskajām organizācijām, kurām nav nepieciešamības lauzīt galvas, kā atgūt ieguldītās investīcijas. Praksē mēs visi zinām, kā tiek kārtotas lietas kantoros, kuriem nav jācīnās par izdzīvošanu. Pagaidām visas cerības tiek liktas uz katra konkrētā žurnālista un redaktora sirdsapziņu un profesionalitāti. Bet perspektīvā – uz to, ka ar laiku visi Latvijas iedzīvotāji spēs brīvi lasīt divās valodās un paši noteiks, kam ticēt, un kam nē.

_____________

[1]raksts, kas satur apmaksātu slēpto reklāmu (žargonisms).

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (28) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 14.01.2004 18:01
Arvidam Kalmem.Jūs neesot nacionālists, bet diemžēl pazīstat Satversmi sliktāk, nekā dažs labs naturalizants. Jo lai naturalizētos, jāzina Satversme. Un tajā skaidri melns uz balta uzrakstīts, ka lai pievienotu Latviju kaut kam, mainītu tās dem. iekārtu, karogu, latviešu valodu kā vienīgu valsts valoduutt., ir vajadzīga tautas nobalsošana. Vai tā nav garāntija?.. Atcerieties, ka pilnīgu garantiju šajā dzīvē jums dos vienīgi apdrošināšanas polise, kā ir teicis sociālisma klasiķis, bet dzīvojot kapitālisma apstākļos, mēs pat to varam apšaubīt, jo apdr. AO arī bankrotē.Lasiet Satversmi un pieklausieties pie vesela saprata. Tumšākajos dzīves brīžos tas paglābs jūs, ļaudis, krievi un latvieši, bagātie un nabagie, no depresijas un izmisuma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Arvids Kalme 12.01.2004 17:44
Pēc savas pārliecības esmu demokrātiski, pat visai kosmopolitiski noskaņots. Man nav nekādu iebildumu pret tā saucamo "krievu", kā pret jebkuru godīgu un kārtīgu cilvēku. Man nav jāmīl un jāaizstāv jebkurš blēdis, zaglis vai citāds draņķis tikai tādēļ vien, ka viņš skaitās latvietis ! Diemžēl okupācijas laikos pie mums ieplūda ne jau tā labākā Krievzemes tautu daļa. Pārsvarā tie bija ar laimes un labākas dzīves meklētāju un klaidoņu psiholoģiju. (Tādi pat kā kādreizēji "jaunās pasaules iekarotāji un kolonizatori). Otra daļa ir t.s. militārie pensionāri, kas pēc diensesta armijā Latviju izvēlējās kā "labu guberņu" Šis kontingents, tā ģimenes kocekļi un jaunā paaudze ir visagresīvākais un Latvijai naidīgi noskaņotais, jo vēl cer atgūt savu kādreizējo kundzību. Vairums viņu ir pat svēti pārliecināti, ka mūs ir "atbrīvojuši", mums atnesuši kultūtu un labklājību !...

Palasot krievu presi, neskatoties uz manām draudzīgām attieksmēm un nostāju, mani tomēr pārņem svēts sašutums par nekaunīgi ņirgāšanaos gan par Latviju, gan latviešiem. Tā vien liekas, ka Krievijas impēriskās aprindas ar saviem pakalpiņiem vēlas Latvijā izprovocēt sadursmes, lai ar militāru spēku varētu iejaukties "savu tautiešu aizstāvībai un kārtības nodibināšanai"!

Manuprāt pašnāvnieciski turpinot mums uzspiesto masveida naturalizāciju, Latvija savu 90 gadi visticamāk sagaidīs kā Krievijas guberņa. Un tas būs noticis pilnīgi likumīgi ar Saeimas vairākuma balsojumu. Atkārtosies 1940 gads ! Un nekāda ES vai NATO mūs neglābs, jo nevēlēsies kašķēties ar savu varenību atguvušo un tik vajadzīgos energoresursus piegādājošo Krieviju.

Manuprāt naturalizāciju vajadzētu piebremzēt. (Kas par protestiem būs ! Eiropa mūs nesapratīs !...) Piemēram, pieņemt lēmumu, ka lūgumus pilsonībai pieņems vēl, teiksim, divus gadus. Pēc tam tikai no pilngadību sasniegušajiem, Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, par sevišķiem nopelniem vai izņēmuma gadījumos. Visi godīgie un Latvijai lojālie, kas jau ni ir gribējuši, jau ir naturalizējušies. Atlikušie ir vai nu būtībā piektā kolona, vai šoviniskās propagandas apmuļķotie.

Beidzot jāpanāk Latvijas okupācijas fakta starptautiska atzīšana un jāuzsāk civilizēta dekolonizācija, repatriantus pat finansiāli atbalstot.

Angļi no Indijas, franči no Alžiŗas, beļģi no Kongo un daudzas citas tautas no savām kolonijām izvācās. Pat vācieši, kas Latvijā valdīja 700 gadus, aizbrauca. Vai krievu kolonistiem būtu kādas lielākas tiesības ? Manuprāt tikai ar dekolonizāciju, atbrīvojoties no naidīgi noskaņotajiem, varētu izveidot demokrātisku un civilizētu sabiedrību.

Jāpieņem likums, ka par pretvalstisku rīcību un kūdīšanu uz to var atņemt pilsonību un izraidīt no valsts ! Katrai valstij ir tiesības sevi aizstāvēt !

Vēlreiz atkārtoju - es neesmu karojošs nacionālists, kas zooloģiski neieredz cittautiešus, esmu par demokratisku un pilsonisku sabiedrību savstarpējas cieņas un sadarbības gaisotnē ! Diemžēl krievu šovinisko kolonistu nekaunīgā izturēšanās (palasiet kaut vai krievu DELFU komentārus! Tīri vai jābrīnās par portāla adminstrācijas bezatbildīgo un pat provocējošo nostāju !), mani gribot negribot virza uz nacionālistiskām pozicijām... . Ja Latvija turpinās klanīties un būs bez mugurkaula, tad arī tajā ES ar mums neviens nerēķināsies un mūsu intereses ignorēs !

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 30.12.2003 14:55
Verneram.Tiešām, laimīgu Jauno gadu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 28.12.2003 23:43
Aleksandram.

Vispirms par vēsturi, kā jēdzienu.

Jeb kuros laikos sākot no senajiem grieķiem, kad tie savu vēsturi meklēja Olimpā, līdz pat mūsu dienām cilvēce ne mirkli nav iztikusi bez atsauces uz vēsturi. Vēsture kā līdzeklis ir gan argumentācijai, gan politiskas prostitūcijas avots un Jums pilnīgi taisnība, ka šodien ir ne mazums politiķu ar “nacionālu prievīti” kaklā, kuri, parazitējot tautas vēsturisko atmiņu, cenšas noturēties pie siles un tādi manā uztverē ir vislielākie nelieši, kādi vien ir dzīvojuši Latvijā, gluži tādi paši nelieši, kā tie, kuri savu laik balstīja savus argumentus uz oktobra revolūcijas patiesību. Bet vēsture ir arī pamats, uz kuru jau no bērnības katrs mēs būvējam savu dzīves uztveri, arī politisko pārliecību. Skolas laikā man bija “kolekcija” –trīs Latvijas vēstures mācību grāmatas. Latvijas laikā izdotā, vācu okupācijas laikā izdotā un PSRS laikā izdotā, tā kā man bija iespēja izdarīt daudzmaz objektīvu izvēli jau bērnībā. Arī mūsu sarunas pamats gribot negribot balstās uz vēsturiskiem faktiem un to interpretācijas, jo ir ļoti būtiski vai mēs runājam, piemēram, par atjaunotu Latviju, vai arī par gluži jaunu Latviju, kura ir atmodas loģisks noslēgums. Svarīgi tas ir kaut vai no juridiskā viedokļa, jo automātiski pārtop jēdzienā – pilsonis, nepilsonis, denacionalizācija, valsts starptautiskā situācija utt



Par drosmi. Lai šinī gadījumā distancētos no jeb kuru nacionālo jautājumu pārspriešanas, bet runātu tikai par jēdzienu kā tādu, atsaukšos uz Montēņu, kurš pārstāsta gadījumu, kādā no daudzajiem viduslaiku sīkajiem kariem, kur tika ieņemta pilsēta. Pilsēta tika ieņemta un kā jau tādos gadījumos ar visām sekām – laupīšana, slepkavošana, bet uzvarētāju vadonis pēkšņi tādā situācijā ievēro kādu nelielu karavīru grupu, kura varonīgi aizstāvējās milzīgā pārspēka priekšā tikai ar vienu mērķi – krist ar godu kaujā. Sajūsmināts par šādu drosmi vadonis ne tikai dāvāja kareivjiem dzīvību, bet pārtrauca arī visus varas darbus ieņemtajā pilsētā.

Tāds ļoti romantisks piemērs, taču tā es izprotu jēdzienu drosme, bet Amerikas iekarotāji neizskatās mūsu acīs pēc bandītiem, tikai tās pašas vēsturiskās izpratnes dēļ, jo šinī gadījumā runa iet par divu civilizāciju sadursmi, šādā cīņā vairs nestrādā ne kādi mūsu sabiedrībā pieņemti likumi un ētikas normas,jo runa jau iet par "mazattīstītu rasi" un tas vairs neattiecas uz mums, tas atrodas kaut kur ārpusē, bet cīņu ar šauteni pret loku un bultām diez vai var saukt par varonīgu un tāpēc tos Amerikas pionierus mierīgi var salīdzināt ar bandītiem uz ielas.



Uzņēmība un veiksme nav iespējama bez riska visu zaudēt, bet tā kā lielāka daļa cilveces ir tiešām neuzņēmīga (gļēvulīga), tiem, kas riskē, ir labākas izredzes, nekā tiem, kas neriskē.

Te nav ko iebilst, ja, protams, runa neiet par kontrabandu, nodokļu nemaksāšanu un citām cūcībām, kura tiek organizēta, izmantojot senus sakarus, kriminālus “jumtus”utt, jo robinu hudu laiks ir pagājis (ja vispār tāds ir bijis) un vienkārši ir jāatceras, ko tad šie varoņi tādā gadījumā aplaupa – zemniekus, pensionārus, un tos, kas maksā nodokļus un uztur skolotājus, kuri māca šo pašu simpātisko noziedznieku bērnus un, kas no tā visa iznāk var redzēt tajā pašā Dienvidamerikā. Tas, ka pietiekoši daudz jau šo simpātisko noziedznieku ir pie mums saradies pierāda fakts, ka Repšem tā arī neizdodas panākt, lai Saeima apstiprinātu Strīķi par KNAB priekšnieci.

Iznāca tāda briesmīga moralizēšana, bet tāda nu ir tā patiesība ‑ bez romantikas. Laimīgu Jauno gadu!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 26.12.2003 15:14
Mana vaina, ka nosūtīju trīs vai cik tur vēstules kopiju. Domāju, ka pazuda kā vienmēr, kamēr neapjēdzu šķirkļa "21-28" nozīmi.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 26.12.2003 15:13
Verneram.Cēlonis tam, ka uzrakstītais dažreiz zūst, ir Netscape un Explorer nesavienojamība: pirmais ir mana kantora bāzes programmatūra, otrajā tiek viedota politika.lv. Tie amerikāņu kolonizātori varēja palikt kaut kur Vakareiropā, bet viņi gan devušies prom. Vakareiropā bija lielākas izredzes nomirt ar dabisku mierīgu nāvi, bet viņu dzena uz priekšu uzņēmība, kaut indiāņi nebija jau tik labvēlīgi pret gūstekņiem. Amerikāņu filmas var nievāt par primitivismu, bet Amerikas will power ir vienīgā recepte uzvarai (tirgus ekonomikā labklājībai) -- kaut tik pat arī nāvei, slimībai, sajukumam prātā. Uzņēmība un veiksme nav iespējama bez riska visu zaudēt, bet tā kā lielāka daļa cilveces ir tiešām neuzņēmīga (gļēvulīga), tiem, kas riskē, ir labākas izredzes, nekā tiem, kas neriskē. Šie varoņi, kuri tepat uz ielām aptīra vientuļus garāmgājējus, ir likuma pārkāpēji. Protams, morāles robežas dažreiz ir relatīvas: Latvijā vieni prihvatizātori iesēdināti cietumā, otrie ir sabiedrības krējums. Tagad Baltik Cinemas tiek rādīta filma Italian job jeb Itālijas variants par simpātiskajiem noziedzniekiem, kas pēc veiksmīgas laupīšanas kļūst kārtīgi un cienījami Amerikas pilsoņi. Šīs Amerikas un Latvijas lietas ir grūti definējamas morāles kategoriju teorijā: tās ir drīzāk praktiskas spēles ar likteni. Moralizēt par šīm lietām manuprāt nav produktīvi. Tāpat kā par okupāciju un vēsturi. Kā šī filma, "okupācija un vēsture" kādam sniedz labas dividendes -- tam, kas uzņem vai balotējas Saeimā, vai, piemēram, tirgo alu vai narkotikas. Patērētāji arvien atradīsies. Kaut neredzu iemesla piedalīties spekulācijās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 26.12.2003 15:11
Verneram.Cēlonis tam, ka uzrakstītais dažreiz zūst, ir Netscape un Explorer nesavienojamība: pirmais ir mana kantora bāzes programmatūra, otrajā tiek viedota politika.lv. Tie amerikāņu kolonizātori varēja palikt kaut kur Vakareiropā, bet viņi gan devušies prom. Vakareiropā bija lielākas izredzes nomirt ar dabisku mierīgu nāvi, bet viņu dzena uz priekšu uzņēmība, kaut indiāņi nebija jau tik labvēlīgi pret gūstekņiem. Amerikāņu filmas var nievāt par primitivismu, bet Amerikas will power ir vienīgārecepte uzvarai (tirgus ekonomikā labklājībai) -- kaut tik pat arī nāvei, slimībai, sajukumam prātā. Uzņēmība un veiksme nav iespējama bez riska visu zaudēt, bet tā kā lielāka daļa cilveces ir tiešām neuzņēmīga (gļēvulīga), tiem, kas riskē, ir labākas izredzes, nekā tiem, kas neriskē. Šie varoņi, kuri tepat uz ielām aptīra vientuļus garāmgājējus, ir likuma pārkāpēji. Protams, morāles robežas dažreiz ir relatīvas: Latvijā vieni prihvatizātori iesēdināti cietumā, otrie ir sabiedrības krējums. Tagad Baltik Cinemās tiek rādīta filma Italian job jeb Itālijas variants par simpātiskajiem noziedzniekiem, kas pēc veiksmīgas laupīšanas kļūst kārtīgi un cienījami Amerikas pilsoņi. Šīs Amerikas un Latvijas lietas ir grūti definējamas morāles kategoriju teorijā: tās ir drīzāk praktiskas spēles ar likteni. Moralizēt par šīm lietām manuprāt nav produktīvi. Tāpat kā par okupāciju un vēsturi. Kā šī filma, "okupācija un vēsture" kādam sniedz labas dividendes -- tam, kas uzņem vai balotējas Saeimā, vai, piemēram, tirgo alu vai narkotikas. Patērētāji arvien atradīsies. Kaut neredzu iemesla piedalīties spekulācijās.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 26.12.2003 15:04
Verneram.

Cēlonis tam, ka uzrakstītais dažreiz zūst, ir Netscape un Explorer nesavienojamība: pirmais ir mana kantora bāzes programmatūra, otrajā tiek viedota politika.lv. Tie amerikāņu kolonizātori varēja palikt kaut kur Vakareiropā, bet viņi gan devušies prom. Vakareiropā bija lielākas izredzes nomirt ar dabisku mierīgu nāvi, bet viņu dzena uz priekšu uzņēmība, kaut indiāņi nebija jau tik labvēlīgi pret gūstekņiem. Amerikāņu filmas var nievāt par primitivismu, bet Amerikas will power ir vienīgā recepte uzvarai (tirgus ekonomikā labklājībai) -- kaut tik pat arī nāvei, slimībai, sajukumam prātā. Uzņēmība un veiksme nav iespējama bez riska visu zaudēt, bet tā kā lielāka daļa cilveces ir tiešām neuzņēmīga (gļēvulīga), tiem, kas riskē, ir labākas izredzes, nekā tiem, kas neriskē. Šie varoņi, kuri tepat uz ielām aptīra vientuļus garāmgājējus, ir likuma pārkāpēji. Protams, morāles robežas dažreiz ir relatīvas: Latvijā vieni prihvatizātori iesēdināti cietumā, otrie ir sabiedrības krējums. Tagad Baltik Cinemas tiek rādīta filma Italian job jeb Itālijas variants par simpatiskajiem noziedzniekiem, kas pēc veiksmīgas laupīšanas kļūst kārtīgi un cienījami Amerikas pilsoņi. Šīs Amerikas un Latvijas lietas ir grūti definējamas morāles kategoriju teorijā: tās ir drīzāk praktiskas spēles ar likteni. Moralizēt par šīm lietām manuprāt nav produktīvi. Tāpat kā par okupāciju un vēsturi. Kā šī filma, "okupācija un vēsture" kādam sniedz labas dividendes -- tam, kas uzņem vai balotējas Saeimā, vai, piemēram, tirgo alu vai narkotikas. Patērētāji arvien atradīsies.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 24.12.2003 17:33
Edim.

Pārāk daudz neskaidrību – kas ir “demokrātiski iznīcināta nākotne”, pret ko ir ieaudzināts gļēvums un kalpiskums? Viss tas pašlaik izklausās pēc bļaušanas tirgus laukumā. Priecīgus svētkus

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

edis 24.12.2003 13:54
Verneram- diemžēl tādu kā Jūs latviešu starpā ir vairums kas apjūsmojot pagātni, “demokrātiski” iznīcināt latviešu nākotni, citi dēļ gļēvuma, citi dēļ iedzimtā(ieaudzinātā) kalpiskuma.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 20.12.2003 17:28
Aleksandram

Tad jau galvenais droši vien ir pateikts :), tikai te vēl varētu piebilst, ka drosmīgie ieceļotāji Amerikā izmētāja ap indiāņu apmetnēm segas, kurās pirms tam bija miruši ar bakām saslimuši cilvēki un visādi Bifeļu Bili iznīcināja visu, kas tiem gadījās pa šāvienam un tādā gadījumā jājautā, kas ir drosme. Es to drīzāk sauktu par gļēvulību un pielīdzinātu tiem varoņiem, kuri tepat uz ielām aptīra vientuļus garāmgājējus.

Jūsu pārliecībā par lielo tautu, tātad stiprākā tiesībām, visu vērtību pārvērtēšanu un pakļaušanu nav nekas jauns. Viss skaidrāk šādu ideju izvirza Nīče – “Tā runāja Zaratustra”, kas literāri ir spožs darbs, taču kā dzīves filozofija – strupceļš, ko vēlāk arī atzina pats autors.

Īstais persiešu Zaratusra (zaratustriešu mācība) skaidroja pasaules norises kā divu spēku ļaunā un labā cīņu un to, ka šī cīņa notiek vairākos līmeņos un viens no tiem ir katra cilvēka iekšēja cīņa ar sevi. Un tad, ja atceramies, ka morālās vērtības, kuras satur sevī sirdsapziņa visā pasaulē ir vienādi formulētas, un ja cilvēks uz notiekošo sāk skatīties no šī skata punkta, tad pavisam vienkāršas lietas, piemēram , jēdziens par drosmi sāk izskatīties daudz savādāk un ir tuvāks patiesībai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 19.12.2003 14:16
Verneram.

Vēstule kaut kur pazudusi, no jauna rakstīt nevēlos. Tikai pēdējais teikums no tās: Es Jums par drosmīgajiem amerikāņu ieceļotājiem, Jūs man par cietušajiem Austrālijas aborigēniem.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 19.12.2003 01:37
Aleksandram

Jebkuras tiesības balstītas arī uz spēku. Tāpēc pieminēju vācu krustnešus Latvijā un amerikāņus Irākā. Un arī lai Jūs labāk saprastu, ka vietējie krievi arī ir spēks, un ka uz viņiem niknuma cēlonis ir Jūsu un Jūsu domubiedru nespēks piespiest šos krievus dzīvot pēc Jūsu standartiem.

Droši vien es kaut ko nesapratu, bet no šīs tēzes izriet, ka krievu niknuma iemesls slēpjas apstāklī, ka visas pārmaiņas valstī notiek mierīgi, bez asins izliešanas. Bet tieši šeit parādās tautas gribasspēks – nepakļauties provokācijām, bet mierīgi iet uz savu mērķi, kuru drīz būsim sasnieguši – ES un NATO. Savs laiks ir bruņotai cīņai, kāds bija pilsoņu karš, kur Latvijas armija bezcerīgā situācijā uzveica sarkano un arī fon der Golca armiju, tā ieliekot politiskas tiesības pretenzijām uz neatkarīgu valsti, savs laiks ir tiesiskam ceļam, pa kuru ejot izdevās atjaunot neatkarību. Ja Atmodas laikā tiktu zaudēta kontrole pār notiekošiem procesiem un tā rezultātā izceltos bruņots konflikts, tā būtu bijusi sakāve. Kas attiecas uz nespēku piespiest krievus dzīvot pēc standartiem, tad visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāievēro viena likumdošana, bet pārējais ir gaumes jautājums.

Jūsu pieminētajam franču policistam ir ļoti daudz kopīga ar Latvijas krievu, kas nerunā ar Jums latviski Abi ir lielu tautu pārstāvji, ar attiecīgo psiholoģiju. Tādas pašas spēka tiesības, tikai citādi formulētas.

Šis franču policists savus pienākumus veica Francijā un tieksme savā zemē runāt dzimtajā valodā piemīt visām tautām, bet lielo tautu psiholoģiju Latvijā ierobežo valodas likums, kurš attiecas ne tikai uz krieviem, bet nākotnē arī uz angļiem, frančiem un arābiem ar kuriem mūs te visus baida, un šī likuma spēks pavisam drīz balstīsies arī uz ES kopējo likumdošanu, tā kā ES politikai nacionālo problēmu risināšanā nav tikai izkārtnes vērtība un tas ir jāpieņem pavisam mierīgi, bez dejošanas, bet augļus, ko nes vardarbība šo jautājumu risināšanā šobrīd pilnībā izbauda Krievija, cīnoties ar čečenu tautu, kuru rezultātā iet bojā mierīgi iedzīvotāji, bet īstie vainīgie nekad tiesāti netiks, jo, kā Jūs pats sakāt ‑ viņi iebruka, kur viņiem sagribējās un iebruka tikai tādēļ, ka tiem Viņiem zem lodēm pašiem nav jāiet.

…Latvijas krievu, kas nerunā ar Jums latviski.

Man ir labs krievu paziņa. Ja viņš peizvana man, mēs runājam latviski, ja es viņam -krieviski, to prasa elementāra pieklājība un krieviski es sarunājos tikai uz šādiem noteikumiem , bet tie , kas nerunā ar Jums latviski man ir vienaldzīgi. Viņi var būt, var arī nebūt. Protams, ir izņēmumi – pavisam veci cilvēki, iebraucēji utt.,

Atkal nesapratu jēgu pieminēt par okupācijā zaudētajiem gadiem. Vai tajā nav kaut kā līdzīga mazohismam?

Zem šī jautājuma vēl salikšu visu to, kas manu prāt no Jūsu teiktā te piederas un tad centīšos atbildēt.

…Upura psiholoģijai; Somijā ir Nokia, bet Latvijā nav. Un neviens ne soms, ne amerikānis Latvijas iedzīvotāju vietā neko līdzīgu te tik pat ienesīgu neizgudros.

Ar savu ieskatu 39. gada statistikā es nedomāju pārspriest okupācijā zaudētos gadus laika izteiksmē. Es centos pretstatīt vienas tautas divas paaudzes – tā, kura nobrieda nepazīstot komunisma ideoloģija un tā, kura izauga šīs ideoloģijas ietekmē un vēlējos salīdzināt šo paaudžu rīcības spēju. Šī paša iemesla dēļ es pieminēju un salīdzināju papildus latviešiem šoreiz arī pēckara rietumvāciešu un austrumvāciešu paaudzes mūsu sarakstes sākumā. Viena izauga rietumu demokrātijas apstākļos, otra komunisma režīmā. Es apzināti izvēlējos piemērus, kur šie procesi ir iedarbojušies uz vienu un to pašu tautu,(lai aizstāvētu domu par to, ka ideja par attīstītām un neattīstītām tautām ir slidena) un vēlreiz cenšos pasvītrot, ka runa ir, piemēram, par to latviešu rīcības spēju, kas nav pazinuši komunismu un to latviešu rīcības spēju, kuru apziņu kopš bērnības ir kropļojuši “komunistiskie ideāli” un tad ir arī atbilde, kādēļ Latviju 1939. gadā labklājības ziņā varēja mierīgi salīdzināt ar jeb kuru Eiropas valsti un kādēļ šobrīd mums nav un tik drīz nebūs NOKIA un pie reizes arī kļūst skaidrs kāpēc beigu beigās sabruka PSRS . Te ar mazohismu, vai upuru psiholoģiju nav nekāda sakara. Te ir darīšana ar noziedzīgu parādību, par kuru pasaulei vēl nav īsti patiesas izpratnes.

Pie reizes šeit vienā teikumā var skaidrot ASV rīcību Irākā. Irākā tika iznīcināts komunistiskās ideoloģijas paveids un to nevar attiecināt uz tautas pašnoteikšanās centienu apspiešanu. To pašu gribēja izdarīt Čerčils ar PSRS tūlīt pēc otrā kara beigām, bet diemžēl nespēja vienoties ar Ruzveltu un tā šobrīd ir Krievijas traģēdija.

….vispirms šie cilvēki (vai viņu senči) bijuši tik nespēcīgi un infantili, ka pieļāvuši, lai komunisms ietu viņu mājās; …

Tā gluži neliekas, ja palasa Solžeņīcinu, Ribakovu, Suvorovu, vai Jūs esat par sevi tik pārliecināts, ka varat apgalvot – es savā mājā komunismu neielaistu. Man pietiktu drosmes turēties pretī! Kaujas spējīgi virsnieki nespēja turēties pretī Staļina represijām. Viņi mierīgi ļāva sevi nošaut. Viņi nerīkoja bruņotu sacelšanos pret diktatūru. Acīm redzot nejutās spējīgi.

Manuprāt, šis (Jūsu) sentimentālisms ir interesants, bet nederīgs.Plastmasas kultūrā nav ne vainas. Tas ir eiropiešu izgudrotais stereotips, ka amerikāņu filmas ir bezgaumīgas.

Viss pirms jau neiet runa par visām amerikāņu filmām, bet par tiem lētajiem mēsliem un ziepju operām ar kuru tiek piegānīts ēteris, bet plastmasas kultūra tas atkal ir gaumes jautājums. Es labprātāk klausos, piemēram, autentisku irāņu, arābu, vai Ziemeļamerikas folkloru, nevis salkanus kosmopolītiskus šlāgerus, kurus kādreiz dziedāja itāliski, tad vāciski, bet tagad angliski, taču pēc būtības viņi visi ir vienādi. tāpat , būdams Francijā es labprātāk sēdēju vienkāršā franču krodziņā, kur spēlēja akordeons un nevis bez sejainā standarta restorānā. Apsalūts kosmopolītisms noslaucīs no Zemes visu atšķirīgo gan literatūrā, tai pašā kino, vai to vajadzētu pieņem, kā jau teicu – tas ir gaumes jautājums.



Daudzie cilvēki publiski atzina sevi par kosmopolītiem, un neviens pratīgs cilvēks par to viņus nav paļājis.

Tikai viens piemērs, kurš man nu pat kā ienāca prātā. Austrālijā trīsdesmitajos gados misionāri atņēma bērnus aborigēniem, sāka izglītot tos misijas skolās tādējādi izraujot tos no ierastās vides un rezultāts bija tāds, ka viņi vairs nespēja dzīvot tuksnesī, bet nevarēja iedzīvoties arī pilsētās un iznākums bija traģisks – viņi vienkārši aizgāja bojā, kaut kur žogmalēs.

Migrācija, tādā izpratnē, kāds tas bija PSRS nav kosmopolitisms, bet tā ir pārāk plaša tēma, tas vienai reizei būtu par daudz.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 18.12.2003 13:23
Verneram

Jebkuras tiesības balstītas arī uz spēku. Tāpēc pieminēju vācu krustnešus Latvijā un amerikāņus Irākā. Un arī lai Jūs labāk saprastu, ka vietējie krievi arī ir spēks, un ka uz viņiem niknuma cēlonis ir Jūsu un Jūsu domubiedru nespēks piespiest šos krievus dzīvot pēc Jūsu standartiem. Krustniešiem, amerikāņiem un krieviem ir tas kopīgs, ka viņi iebruka, kur viņiem sagribējās. Amerika tika iekarota un atbrīvota no iezemiešiem.

Jūsu pieminētajam franču policistam ir ļoti daudz kopīga ar Latvijas krievu, kas nerunā ar Jums latviski. Abi ir lielu tautu pārstāvji, ar attiecīgo psiholoģiju. Tādas pašas spēka tiesības, tikai citādi formulētas.

Atkal nesapratu jēgu pieminēt par okupācijā zaudētajiem gadiem. Vai tajā nav kaut kā līdzīga mazohismam? Upura psiholoģijai un skatam uz dzīvi droši vien ir savas priekšrocības, bet man tas nesaprotamas.

"Komunistu režīms ir izveidojis dzīvot nespējīgu cilvēku paaudzi.." Vispirms šie cilvēki (vai viņu senči) bijuši tik nespēcīgi un infantili, ka pieļāvuši, lai komunisms ietu viņu mājās. Par to mēs jau apmainījāmies ar domām, un diez vai viens otru pārliecinās.


Par Šveices kantona patriarhalām prasībām saņemt kaimiņa ieteikumu man arī neškiet pie vietas. Vai Jūs vēlaties ko līdzīgu ieviest Latvijā?.. Droši vien, ka ne, jo tas nav iespējams. Manuprāt, šis (Jūsu) sentimentālisms ir interesants, bet nederīgs. Par "tautu tiesībām" varbūt nevajadzētu, jo tās visas ir atkarīgas no tautas (gribas)spēka, bet valodu atzīšana ES ir formāla izkārtne. Starp citu, krievu, arābu un japāņu valoda ir oficiāli ES atzīta un arī tiek lietota ES sarunās. Nu, un ko? Jālīksmo un jādej?

Par "vienoto ekonomisko vidi" un civilizētu valstu savastarpējo labvēlību mēs varam ilgi bla-bla-bla, bet Somijā ir Nokia, bet Latvijā nav. Un neviens ne soms, ne amerikānis Latvijas iedzīvotāju vietā neko līdzīgu te tik pat ienesīgu neizgudros.

Plastmasas kultūrā nav ne vainas. Tas ir eiropiešu izgudrotais stereotips, ka amerikāņu filmas ir bezgaumīgas. Daudzie cilvēki publiski atzina sevi par kosmopolītiem, un neviens pratīgs cilvēks par to viņus nav paļājis. Neko sliktu nevaru sacīt par Tomasu Mannu vai Albertu Einšteinu.

"Norvēģijā tu esi gaidīts viesis, kamēr esi tūrists, bet pēc tam tevi laipni palūdz braukt mājās.. " Protams, tas pats Norvēģijas labklājības, attīstības līmenis tam ir par iemeslu, ko Jūs iepriekš, starp citu, saucāt par kaut ko "slidenu". Savas norvēģu (vai latviešu) kultūras saglabāšana te ir ne pie kā, bet labklājības līmenis tika sasniegts pateicoties neatlaidībai un pielietotām pūlēm.

Un nu nevajadzētu taču tik vērsties pret vējriteņiem, ko Jūs saucat par perekati-pole. Tas ir cienījams, skaists augs. Pārnesamā nozīmē šādi ir visi amerikāņi. Šādās steretipiskās refleksijās par migrantiem man arī klausās daļas latviešu nespēks un mazohisms. Tas pats manuprāt attiecināms uz: "Krievijas pilsoņi mani neuztrauc, bet man ir pamats domāt, ka šāda politiska pārliecība ir vislielākai krievu kopienas daļai, arī Latvijas pilsoņiem un patstāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem nav Krievijas pilsonība un tad tas vislielākā mērā skar Latviju, kā valsti un mani personīgi, bet pārdomas par cariem pieder Krievijas žurnālistiem un politiķiem, es tikai tās atstāstīju."

Šie krievi nav spējīgi mainīt Satversmi, un ja jau refleksēt par viņiem, tad tikai mazohisma pēc. Jo valsts valoda, karogs, ģerbonis, suverenitāte un robežas ir maināmi tikai tautas nobalsošanā, un tātad nav maināmi, pat ja visi 40 % nelatviešu nobalsotu par maiņu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 18.12.2003 00:31
Aleksandram

Attīstītas un neattīstītas tautu temats nemaz, manuprāt, nav slidens. Vajadzētu tikai paskatīties, piemēram, uz algu līmeni Latvijā un ASV. Kas tajā ir slidenā?.. Lieta pat ļoti taustāma.

Atkal man jāņem palīgā vēsture, jo bez tās nevar ieraudzīt kopsakarības un minēšu tikai Latvijas piemēru.

Beidzoties 1. pasaules karam un Atbrīvošanās cīņām Latvija bija saimnieciski tik izpostīta, ka viss bija jāsāk celt no nulles(posts bija stipri lielāks nekā pēc 2. kara), bet pēc statistikas jau 1939. gadā Latvija ieņēma Eiropā 1. vietu studentu skaita ziņā uz 10. 000 cilvēkiem; 2. vietu iespiesto grāmatu ziņā uz 100.000 iedzīvotājiem; nemainīgu vietu pirmajā desmitniekā lauksaimniecības rādītājos utt. Savelkot kopā visus rādītājus, arī tos, kurus šeit nepieminu, var droši apgatavot, ka Latvija varēja sevi uzskatīt par valsti, kur dzīves līmenis stabili turējās vidējos Eiropas valstu rādītājos. Pirmā Latvija pastāvēja 20 gadus. Ņemot vērā šo mērauklu, tad mūsdienu Latvijai ir jau pāri pusmūžam, bet, kurā vietā mēs sevi redzam Eiropā šodien? Kādēļ tāda atšķirība dzīves līmeņa ziņā starp šīm divām Latvijām? It kā tie paši ģeogrāfiskie platuma grādi, tā pati tauta, kur ir problēma? Domāju, ka problēma slēpjas tur, ka tas posts, kuru šeit ienesa komunistiskais režīms ir daudz smagāks par postu, kuru nodarīja 1. pasaules karš. Komunistu režīms deformēja cilvēkos spēju patstāvīgi domāt, strādāt, pieņemt patstāvīgus lēmumus. Komunistu režīms ir izveidojis dzīvot nespējīgu cilvēku paaudzi, bet šeit iet runa tikai par pāris paaudzēm, bet ne par veselu tautu kopumā.

Tūkstošiem vāciešu mainīja savu dzīves vietu viduslaikos, pārceļoties uz Latviju, nemaz savu dzīves stilu nemainot

Krustneši, kas iebruka pašreizējā Latvijas teritorijā un vēlāk izveidoja vācu muižniecību ienāca šeit kā iekarotāji. Domāju, ka par šādām kategorijām mēs nerunājam.

Man pat šķiet, ka šādu tautu vispār nav -- kas "var " -- jebkurai tautai jāpielāgojas pie apstākļiem, samērojot ar savām iespējām. Un Jūs runājat par kolektīvām tautas tiesībām, bet civilizēta pasaule attīstās individuālisma ceļā.

“ Tautu tiesības” šobrīd ir viena no ES pamatvērtībām. Ne jau liekas birokrātijas uzturēšanas un līdzekļu šķērdēšanas dēļ katras dalībvalsts valoda ir arī ES oficiālā valoda, tas notiek tādēļ, ka pasaulē katra tauta aizvien vairāk sāk apzināties un novērtēt savas nacionālās vērtības un aiz vien vairāk sāk tās aizstāvēt. Ne velti Eiropa vēršas, piemēram, pret amerikāņu pseido kultūru (kino TV) Esmu bijis Francijā un redzēju, kā vietējie policisti atsakās saprast gan angliski, gan vāciski. Kādā no Alpu valstīm (aizmirsu, kura), lai iegūtu pilsonību ir ne tik vien jānodzīvo, cik tur tie gadi, jāapgūst valoda, bet pat jāsaņem no tuvākā kaimiņa rekomendācija J Norvēģijā tu esi gaidīts viesis, kamēr esi tūrists, bet pēc tam tevi laipni palūdz braukt mājās utt, pat ASV cilvēki sāk meklēt savas vēsturiskās saknes un iespējas robežās tās kopt un tas nav stulbs nacionālisms, tā ir vēlme “attīstīties tieši tā, kā tās uztver savu pasauli” , jo individuālists vispirms ir personība, bet personība nekad nepārstāvēs kaut kādu plastmasas multikultūru, jo tādā gadījumā viņš atteiktos pats no sevis un iekļūtu bezpersonisku ļautiņu barā, kurš veļas pāri pasaulei, kā tāds “perikathi polhe”. Nezinu, kā šo augu sauc latviski. Situācijā, kad pasaule pamazām sāk aizmirst jēdzienu – karš tā vispārpieņemtajā izpratnē, kad Eiropai vairs nav jābaidās no savstarpējās agresijas un tās vietā sāk veidoties vienota ekonomiskā vide, šī nacionālās apziņas kopšana kļūs aiz vien stiprāka, tikai būvēta tā būs uz citiem pamatiem – bez agresijas. Un ieguvēji no šī procesa būs visa sabiedrība, jo tādējādi tiks saglabāta tā savdabība, kas ir raksturīga tikai tādam un tādam reģionam vai tautai.

daudzums tautu, kurām ir etniskā dzimtene, bet tajā šīs tautas nevar attīstīties tieši tā, kā uztver savu pasauli. Kurdu ir 20 milj, bet viņiem nav savas valsts. Vai Jūs domājat, viņi savu valsti nemaz nevēlas?..

Diemžēl tādas situācijas vēl jo projām nav retums mūsdienu pasaulē un es to pielīdzinātu noziegumam pret cilvēci un ar to nebūtu jāsamierinās un jāpieņem tāds fakts kā aksioma.

Tāpat mani neuztrauc, ka "no cik tur tūkstošiem Latvijas krievu tikai daži desmiti nobalsoja par demokrātiem." Un nesaprotu, kāpēc Jūs tik niecīgs Krievijas pilsoņu skaits Latvijā uztrauc, jo racionālu iemeslu šim uztraukumam es nesaredzu.

Krievijas pilsoņi, mani neuztrauc, bet man ir pamats domāt, ka šāda politiska pārliecība ir vislielākai krievu kopienas daļai, arī Latvijas pilsoņiem un patstāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem nav Krievijas pilsonība un tad tas vislielākā mērā skar Latviju, kā valsti un mani personīgi, bet pārdomas par cariem pieder Krievijas žurnālistiem un politiķiem, es tikai tās atstāstīju.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 16.12.2003 20:32
Verneram.

Attīstītas un neattīstītas tautu temats nemaz, manuprāt, nav slidens. Vajadzētu tikai paskatīties, piemēram, uz algu līmeni Latvijā un ASV. Kas tajā ir slidenā?.. Lieta pat ļoti taustāma.

"Ja cilvēks maina savu dzīves vietu, tad viņam bez ierunām ir jāpārņem tās zemes dzīves veids." Ļoti strīdīgi. Īpaši "bez ierunām", izklausās pēc autoritārisma. No kā Jūs to paņēmāt? Tūkstošiem vāciešu mainīja savu dzīves vietu viduslaikos, pārceļoties uz Latviju, nemaz savu dzīves stilu nemainot.

"Tādēļ jau katrai tautai ir sava etniskā dzimtene, kur viņa var attīstīties tieši tā, kā tā uztver savu pasauli." Ja Jūs to pateiktu tiem pašiem viduslaiku vāciešiem vai mūsdienu amerikāņiem Irākā, viņi droši vien sāktu smieties. Acīmredzami Jūs runājat par morālām tiesībām, kuras ne vienmēr dzīvē taču īstenojamas. Jo ir zināms daudzums tautu, kurām ir etniskā dzimtene, bet tajā šīs tautas nevar attīstīties tieši tā, kā uztver savu pasauli. Kurdu ir 20 milj, bet viņiem nav savas valsts. Vai Jūs domājat, viņi savu valsti nemaz nevēlas?..

Man pat šķiet, ka šādu tautu vispār nav -- kas "var attīstīties tieši tā, kā tās uztver savu pasauli" -- jebkurai tautai jāpielāgojas pie apstākļiem, samērojot ar savām iespējām. Un Jūs runājat par kolektīvām tautas tiesībām, bet civilizēta pasaule attīstās individuālisma ceļā.

"Skatījos NTV līdz vēlajai naktij , kur starp komentāriem studijā izskristalizējas atziņa par īpašu krievu mentalitāti, kas vēlas pelnīt kā Rietumos, bet dzīvot, tā kā dzīvo Krievijā un vēl, ka Krievijā ir vajadzīgs cars, diktators utt. " Tas ir vispār zināmais fakts, ka nacionālisms uzskata savu tautu par labāku, nekā citas. Jūsu rindās man liekas jūtama pārākuma sajuta pāri krievu tautai. Bet nacionālisms ir kā narkotika, nekā laba tajā nav, tikai veltīga laika tērēšana.

Man, godīgi sakot, nav ne vēlēšanās, ne laika šādiem salīdzinājumiem par caru, diktatoru utt, tas pats ir sakāms par Krievijas televīzijas skatīšanos vispār, jo daudz kas ir darāma savas labklājības celšanai. Tāpat mani neuztrauc, ka "no cik tur tūkstošiem Latvijas krievu tikai daži desmiti nobalsoja par demokrātiem." Un nesaprotu, kāpēc Jūs tik niecīgs Krievijas pilsoņu skaits Latvijā uztrauc, jo racionālu iemeslu šim uztraukumam es nesaredzu.

"Piedodiet, bet es tikai priecājos, ka mūsu vēlēšanās latvieši pagaidām vēl ir vairākumā, jo nonākot šīs dienas Krievijas ietekmē, mēs smagi zaudētu visās jomās, kas beigu beigās atspoguļotos vienā kopējā, kuru sauc par valsts ekonomiku un tāpēc es arī jautāju pašā sākumā, ko šeit Latvijā vēlas krievu lasītājs un šinī gadījumā krievu vēlētājs." Nav ko piedot, jo nekā apvainojoša es Jūsu teiktajā arī nesaredzu. Kaut arī nesaprotu, kāpēc Jūs domājat par Krievijas ietekmē Latvijas nonākšanas varbūtību, jo racionālus pamatus šādām domām atkal nesaredzu. Kāpēc par to vispār jādomā? Vai vairs nav ko darīt, atvainojiet?..

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 13.12.2003 22:10
Aleksandram.

Vēlēšanas Krievijā visu salika pa plauktiem. Skatījos NTV līdz vēlaij naktij , kur starp komentāriem studijā izskristalizējās atziņa par īpašu krievu mentalitāti, kas vēlas pelnīt kā Rietumos, bet dzīvot, tā kā dzīvo Krievijā un vēl, ka Krievijā ir vajadzīgs cars, diktators utt. Bet tā ir Krievijas iekšējā problēma, un ne man par to spriest. Daudz svarīgāk ir tas, ka no cik tur tūkstošiem Latvijas krievu, tikai daži desmiti nobalsoja par demokrātiem. Pēc tāda rezultāta, piedodiet, bet es tikai priecājos, ka mūsu vēlēšanās latvieši pagaidām vēl ir vairākumā, jo nonākot šīs dienas Krievijas ietekmē, mēs smagi zaudētu visās jomās, kas beigu beigās atspoguļotos vienā kopējā, kuru sauc par valsts ekonomiku un tāpēc es arī jautāju pašā sākumā, ko šeit Latvijā vēlas krievu lasītājs un šinī gadījumā krievu vēlētājs.

Attīstītas, neattīstītas tautas, tas ir slidens temats. Drīzāk jautājumu gribētu formulēt, kā dažādu tautu atšķirīgas mentalitātes. Tādēļ jau katrai tautai ir sava etniskā dzimtene, kur viņa var attīstīties tieši tā, kā tā uztver savu pasauli. Ja cilvēks maina savu dzīves vietu, tad viņam bez ierunām ir jāpārņem tās zemes dzīves veids, kurā viņš dzīvo un visbiežāk tas arī tā notiek. Piemēram, man bieži iznāca PSRS laikos ceļot pa Kaukāzu un Vidusāziju un es patiešām centos ievērot vietējās parašas, lai kādu neaizvainotu, šobrīd šeit Latvijā jau notiek pavisam citas lietas un neizbēgami tādēļ arī rodas problēmas.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 10.12.2003 13:57
Verneram.

Tur ir tā lieta, ka arvien vieglāk atrast attasnojumus neizdarībai, nekā atzīt vainu. Argumenti, lai pašattaisnotos, varētu būt jebkādas. Tikai atzīstot kļūdas, ir iespēja virzīties uz priekšu, kaut tas ir arvien risks -- atteikties no daļas savas identitātes, kuras dēļ šīs kļūdas tika pieļautas. Zinu to no savas pieredzes.

Kāds cits vēsturnieks Jūsu izklāstītajam viedoklim pieminētu tūksoti un vienu pretargumenu. Taču runa manuprāt ne par to. Lielāka daļa cilvēku nav vēsturnieki, bet tieši viņi veido vēsturi katru mirkļi un arī šobrīd. Runa ir par nacionālo raksturu, tā man gribētos formulēt. Dažas tautas ir attīstītākas, citas ne. Kāpēc? Vai šis fakts nav stimuls attīstībai atpalikušiem?.. Cerams, ka jā, nevis skaudībai. Ar to nedomāju personiski latviešus un Latviju, bet visus.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

edis 09.12.2003 14:19
Kad pēc trīs četriem gadiem sāks iznākt “vietējā prese” arābu valodā tur par Latviju ( ES Latvijas reģionu ) un latviešiem būs vēl mazāk pamatiedzīvotājiem (arī krievvalodīgiem) tīkamu rakstu, kā tad būs ar “integrācijas politiku”?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 06.12.2003 01:06
Aleksandram. Bet: līdzīgajā situācijā somi aizstāvējuši savu neatkarību Baltijas okupāciju salīdzināt ar Somijas karu liekas nebūs īsti pareizi, jo vispirms jau Somijas – Krievijas karš risinājās pirms Otrā pasaules kara sākuma un , ja es pareizi atceros, tad vislielāko lomu šajā karā nospēlēja tieši lielā pasaules diplomātija, tik pat svarīgi no militāri taktiskā viedokļa ir apvidus, kurā notiek kaujas darbība un , kuru nevar salīdzināt ar Latvijas apstākļiem, bet, protams, somu kareivju varonība ir nenoliedzama, tāpat , kā krievu, protams, tikai motivācija atšķiras.

Baltijas okupācija notiek laikā, kad Francijā jau ir vācieši un puse Eiropas ir Hitlera rokās. Pie tam , saskaņā ar1939. gadā noslēgto neuzbrukšanas līgumu starp PSRS un Latviju, Latvijas teritorijā jau tad tika ievests PSRS karaspēks un jau tajā laikā Latvija praktiski bija zaudējusi savu neatkarību. Varbūt Baltiju no okupācijas varēja glābt visu trīs valstu iesaistīšanās karā jau 1939. gadā, reizē ar Angliju, nostājoties Polijas pusē. Tad pēc kara rietumu demokrātijas valstīm būtu bijis pienākums garantēt Baltijas neatkarību, taču tā var spriedelēt tikai no šī brīža skata punkta. Tajā laikā tāda rīcība liktos absurda, ņemot vērā vēl to apstākli, ka Baltijai tolaik nebija kopējas ārpolitikas, taču no kļūdām mācās un tieši šī vēstures mācība (pirmām kārtām) spieda Baltijai stāties gan NATO, gan ES.

Tas, ka Latvijai, vajadzēja aizstāvēties 1940. gadā un tā saglabāt savu stāju un godu, kā tas neatkarīgai valstij piederas, piekrītu. Armija tam bija gatava, bet nesaņēma attiecīgo pavēli.

Visās trīs valstīs pirms PSRS iebrukuma valdīja diktatūras.

Trīsdesmitie gadi Eiropā vispār bija diktatūru laiks, taču tas neattaisno Ulmaņa apvērsumu, lai gan tādas diktatūras pazīmes, kā terors un viss pārējais Latvijā toreiz neeksistēja.

Ar to es vēlos teikt, ka [vēsturiskie] apvainojumi nav labāka stratēģija veiksmīgai dzīvei.

Vēsturiskiem apvainojumiem vispār nav nekādas jēgas. Svarīga ir vēsturiskā patiesība, uz kuras Latvijas gadījumā tiek būvētas divu kopienu savstarpējās attiecības, bet šeit diemžēl noteicošā loma nepieder mums – vietējiem iedzīvotājiem. Noteicošā loma pieder politiskām norisēm Krievijā. Attiecības normalizēsies tikko Krievija būs spējīga objektīvi izvērtēt pati savu vēsturi un nosaukt visas lietas īstajos vārdos, bet ņemot vērā prognozējamos vēlēšanu rezultātus kaimiņzemē, šis laiks tik drīz nepienāks.

Bet kuras valsts ekonomika tagad ir priekšā, sūtot otrajai pat humano palīdzību, nav vērts atgādināt.

Te tad arī parādās starpība starp brīvo tirgu un komandekonomiku. Pie tam komunisma sekas visskarbāk izpaužas tādā kā īpašā sociālismā augušu cilvēku mentalitātē, kuru vislabāk var ieraudzīt starpībā starp rietumu un austrumu Vāciju. Katru gadu dzīves līmeņa celšanai austrumos tiek izlietotas milzu naudas summas, bet tās kaut kur pazūd un dzīves līmenis paliek iepriekšējais. No austrumiem uz rietumiem aizbrauc visi, kam vien ir izdevība. Mazas pilsētiņas ir gandrīz tukšas, tur radinieki precas savā starpā un dzīvo asinsgrēkā. Mana meita ir šobrīd tur, tāpēc es to zinu, un tādēļ ļoti vietā šeit ir citēt Hemingveju, kurš runā par “zudušo paaudzi” ar izkropļotu domāšanu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 05.12.2003 14:20
Atvainojiet, pirmajā rindkopā nevis pārdzīvotu, bet piedzīvotu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 05.12.2003 13:20
Verneram

Ar kritiku par «latviešu pretenzijām uz savas tautas kaut kādu īpašu vēsturisku likteni » es saprotu tikai to, ka šajā pasaulē nekā cita ar latviešiem nevarēja būt: ja kāda cita tauta būtu viņu vietā, tā visdrīzāk pārdzīvotu līdzīgu likteni. Bet: līdzīgajā situācijā somi aizstāvējuši savu neatkarību. (Par japāņiem un vāciešiem citā līdzīgajā situācijā es vēl teikšu tālāk).

Uzreiz parādās iebildums, ka Lietuva un Igaunija arī tika okupētas, un kā pretoties PSRS bija bezjēdzīgi. Protams, ka nav viennozīmīgas receptes, kā būtu bijis jārīkojas, lai neatkarību saglabāt. Bet Igaunijas un Lietuvas piemērs neko nepierāda: ja man abi kaimiņi ir narkomani, man tas vēl nav aicinājums sekot viņu pēdām. Visās trīs valstīs pirms PSRS iebrukuma valdīja diktatūras. Un tās nav ieviesis ne Staļins, ne Hitlers.

Ar to es vēlos teikt, ka [vēsturiskie] apvainojumi nav labāka stratēģija veiksmīgai dzīvei. Galu galā, Amerīka nometa atombumbu uz Japānu. Arī varētu stāties pozā, jo cietuši pilnīgi nevainīgie civiliedzīvotāji. Japāna nav apvainojusies. Un nav zināms, kura valsts zinātnē, elektronikā un automašīnu ražošanā ir priekšā. PSRS kareivji izvarojuši tik daudz vācu sieviešu, ka paliek tikai uzlikt daudzpunktu. Bet kuras valsts ekonomika tagad ir priekšā, sūtot otrajai pat humano palīdzību, nav vērts atgādināt.

Par asimilāciju, Latvijas valsts un krievu skolām. Vispār domāju, ka abas puses nav racionālas, bet ir tik bezjēdzīgi noslogotas ar saviem psihiskiem kompleksiem, ka nav jēgas ņemties par šo lietu diskutēt. Tā ka piekrītu Jūsu liberālajai nostādnei šajā jautājumā.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 04.12.2003 23:29
Aleksandram.

Varu Jums piekrist gandrīz visos punktos, ja nu vienīgi dažas pārdomas par “latviešu pretenzijas uz savas tautas kaut kādu īpašu vēsturisku likteni”.

1.Vispirms jau šis vēsturiskais liktenis mums ir stipri līdzīgs. Oktobra apvērsuma sekas skāra visas tautas, kas dzīvo bijušās cariskās impērijas robežās - arī krievus tai skaitā un tāpēc, lasot Solžeņicinu vai Suvorovu, es varu tikai pabrīnīties par tiem krieviem, kuri vēl jo projām staigā ar sarkanajiem karogiem un komunistu svētbildēm un tā ir viņu pārliecība, neņemot vērā to, ka starp Gulaga upuriem noteikti ir arī viņu tuvinieki, kuri gāja bojā tagadējās, atjaunotās Krievijas himnas pavadījumā. Latvieši šajā ziņā savu vēsturi ir izvērtējuši un skaidri definējuši arī savu attieksmi pret tādiem saviem komunistu līdzskrējējiem kā Vilis Lācis, Stučka uc., bet par Krieviju runājot, var tikai sapņot par to laiku, kad pie varas nāks Jevlinskis, Ņemcovs un citi viņu domubiedri. Tad arī Latvijā valdīs lielāks miers un saticība.

2. Mēģiniet Ribentropa –Molotova paktu un vēlāko PSRS okupācijas laiku Latvijā izvērtēt caur savas tautas vēsturisko pieredzi, caur savām cīņām pret iebrucējiem un tad jūs labāk sapratīsit latviešu attieksmi pret savu vēsturi. Un ne jau tikai latviešu. Ari ņenci, tatāri, čečeni, baski – jeb kuras tautas asinīs ir ieliktas ilgas pēc brīvības un tādas ir viņu tiesības un mazām tautām nekas nebija pazemojošāks par PSRS “tautas draudzības” recepti, to jūs varat ticēt un to jau arī pierāda tālākie notikumi pēc PSRS sabrukuma.

3.Par asimilāciju un integrāciju. Par to, ka viena sabiedrības daļa var asimilēt otru tikpat lielu sabiedrības daļu, piekritīsit, tās ir muļķības. Ja iet runa par Izglītības likumu, varēja arī tādu nepieņemt, pie nosacījuma, ka valsts valoda ir latviešu valoda un ierobežojumi paliek iepriekšējie. Tikai vai tas krieviem būs izdevīgi? Savā laikā es jūrskolā mācījos gan matemātiku, gan visu pārējo krieviski bez problēmām un ar manu psihi, liekas, viss ir kārtībāJ. Ar integrāciju viss kļūs kārtībā tajā brīdī, kad abas sabiedrības daļas pieņems savas valsts objektīvo vēsturi, bet tas ir “ilgs ceļš kāpās J” un tiešām šīs lietas nav jāsteidzina.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

aleksandrs 04.12.2003 17:11
Verneram.

Kāpēc naidīga attieksme?..

Šis raksts tiešām ir vispār, aprakstot problēmu kopumā, neatbildot uz galvenu: kā panākt integrāciju. Bet vēlos pretī pajautāt: "Vai integrācija vispār ir vajadzīga?" Varbūt, vienīgi, ko raksts pasaka, ka nevar būt divas līdzvērtīgas avīzes zem viena jumta. Bet tā nav problēma: lai būtu krievu avīze zem sava jumta, bet lai tā nebūtu tik pretīgi nihilistiskā!. Ideja par divvalodīgu integrējošu mediju radusies kā pretpols vairāk vai mazāk Latvijai naidīgiem krievu medijiem.

Un kāpēc krievi naidīgi? Tam iemesls ir gan vēsturiska nostaļģija pēc sabrukušas imperijas, gan Krievijas Federācijas valsts intereses uzturēt apkārt savām robēžām "sanitāro zonu" no valstīm, kurās ir liels KF līdzjūtēju īpatsvars, gan Latvijas baņķieru intereses uzturēt te bardaku, lai varētu turpināt KF mafiozu naudas atmazgāšanu. Starp citu, latviešu pretenzijas uz savas tautas kaut kādu īpašu vēsturisku likteni ir otrais (pēc krievu destruktīvisma) desintegrācijas iemesls. Šīs pretenzijas saglabā pārāk lielu prasību līmeni vietējiem krieviem pēc lojalitātes, tā ka zem vārda integrācija arī bieži vien slēpjas vārds asimilācija. Tā īstenībā nav mana personīgā problēma: ja viņu politiskā ēlite tā grib, lai uztur, ja latviešiem tas patīk, -- man no tā nekā sliktā nav. Es arī zinu gana daudz cilvēku, kas savas problēmas attiecībā uz nacionalitāti un uz savu dzīvošanu sašķeltajā valstī veiksmīgi atrisinājuši. Šī sabiedrības integrācijas lieta manuprāt ir uzpūsta. Problēma ir, kad nav ko ēst. Vai kad tu nezini, kas būs rīt un parīt ar tavu darbu.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 03.12.2003 20:50
"...Objektivi - naids nav Delfi problema, tas ir sabiedribas problema. Delfi ir tikai publikacijas instruments."

Protams, ka tā ir sabiedrības problēma. Delfus pieminēju tikai piemēra pēc, tepat blakus internetā. Pieņemot,ka izdzīvošanas dēļ krievu prese rakst to, ko vēlas redzēt viņu lasītājs, rakstā cerēju atrast atbildi uz jautājumu, ko tad īsti vēlas šis lasītājs, jo krievu kopienas attieksmi pret mūsu valsti varot salīdzināt ar Izraēlas palestīniešu attieksmi pret Izraēlu (kaut kur lasīju un piekrītu) - dzīvo labāk par saviem tautas brāļiem Palestīnā, tomēr simpatizē tautiešiem -palestīnas kaujiniekiem. Mūsu gadījumā Latvijas lielais vairums krievvalodīgo simpatizē visam un visiem, kas pret Latviju ir noskaņoti naidīgi, taču materiāli dzīvo šeit Latvijā labāk par saviem tautas brāļiem Krievijā un Baltkrievijā, bet tieši par šo (vienīgo patieso:)) problēmu rakstā nav ne viena vārda.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

latvis 03.12.2003 12:46
Ja arī atzīstam, ka mūsu bezizmēru demokrātijas apstākļos ikvienam latviešu nedraugam ir svētas un neaizskaramas tiesības taisīt "savai" valstij uz galvas, tad kāpēc gan par varītēm jācenšas apvienot šos pretpolus? Kāpēc Latvijas apmēdītājiem obligāti jālien zem Delfu brenda? Nu izveidojiet taču paši savu brendu un zākājieties par Latviju kauču vai 25 stundas diennaktī, ja nu reiz demokrātija bez šādas zākāšanas nav iedomājama! Varbūt integrācijas labad katrā veģetāriešu restorānā ierīkosim steiku un šašliku nodaļu, bet kristiešu draudzēs liksim uzņemt zināmu skaitu sātānistu? Kādiem brangiem ziediem gan tad uzziedēs Latvijas demokrātija!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

chef 03.12.2003 09:05
to Verners

Tas jau ir cits jautajums. Auditojia ir pietiekami liela, lai atspogulot sabiedribas problemas. Plus web-ekstremisms, bet tas ir raksturigs ari delfi.lv - pret krieviem. Da vispar var palasit jebkuru brivu diskusiju, (kur vismaz nevajag registreties), un atradisies idioti, shovinisti, antisemiti un sionisti un velns zin kas vel... Objektivi - naids nav Delfi problema, tas ir sabiedribas problema. Delfi ir tikai publikacijas instruments.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Verners 02.12.2003 22:47
Šeit nav ne viena vārda par pašu galveno - par iemeslu, kādēļ krievu auditorijai ir tik naidīga attieksme pret to, kas notiek Latvijā (lasīt tos pašus rus Delfus). Tehniskās žurnālistu problēmas lasītāju var neinteresēt.

Saistītie raksti
Laci kep 255x203

Divas vienpusības 6 Autors:Providus.lv