Raksts

Kas spēs uzraudzīt partijas?


Datums:
24. oktobris, 2001


Autori

Rūdolfs Kalniņš


Foto: © AFI

Projekts "Atklātība politisko partiju finansēšanā" pierāda līdzšinējās partiju finansu kontroles institūciju neefektivitāti. Latvijas valdība par Pasaules bankas līdzekļiem noalgojusi ASV ekspertu, kam drīzumā jāiesaka atbildīgās institūcijas izvēle un valdībai par to jālemj.

Sorosa fonda – Latvija un Sabiedrības par atklātību Delna veiktais projekts “Atklātība politisko partiju finansēšanā” ir pirmais pētījums Latvijā, ko veikušas nevalstiskās organizācijas ar mērķi pievērst uzmanību atklātības aspektam politisko organizāciju finansēšanā un priekšvēlēšanu kampaņu sagatavošanā. Projekts ir ļoti noderīgs turpmākās partiju finansēšanas sistēmas sakārtošanā un šādu pētījumu veikšana būtu jāturpina.

Projekta gaitā atklātais un secinātais pierāda līdzšinējās politisko organizāciju finansiālās darbības kontroles institūciju neefektivitāti. Ir jāatzīst, ka Latvijā šobrīd nav efektīvas institūcijas, kuras tiešais uzdevums būtu kontrolēt politisko organizāciju finansiālo darbību. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums nosaka, ka politiskajai organizācijai tās finansiālās darbības deklarācija ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam un Tieslietu ministrijai. Tomēr, likumā nekas nav teikts par to, ka šīm institūcijām iesniegtās deklarācijas būtu jāpārbauda! Arī vienota un detalizēta finansiālās darbības deklarācijas forma nemaz nav izstrādāta. 1995.gada vasarā pieņemtais likums sastāv tikai no 12 pantiem un ne reizi nav ticis grozīts, kas dotajā gadījumā pierāda nevis tā stabilitāti un normu atbilstību dzīves prasībām, bet gan neefektivitāti.

Lai papildinātu likumprojektu, ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kuras mērķis sākotnēji bija tikai noteikt valsts budžeta finansējumu politiskajām organizācijām, kā to paredzēja valdības deklarācija. Tomēr darba gaitā atklājās, ka ir nepieciešams jauns likumprojekts, kas ietvertu ne tikai vispārējus ierobežojumus politisko organizāciju ziedotājiem un ieviestu valsts budžeta finansējumu partijām, bet arī nosauktu atbildīgo institūciju par politisko organizāciju finansiālās darbības kontroli. Par kontrolējošās institūcijas izveides nepieciešamību liecina arī minētais projekts, kas norāda uz atsevišķu politisko organizāciju deklarēto izdevumu neatbilstību faktiskajiem izdevumiem. Lai noteiktu šo institūciju, kas būs atbildīga par partiju finansiālās darbības uzraudzību, par Pasaules bankas līdzekļiem Latvijas valdība algo ASV ekspertu. Tuvākajā laikā, iespējams šonedēļ, eksperta ziņojums tiks iesniegts Ministru kabinetā kopā ar konceptuālo jautājumu par politisko organizāciju finansiālas darbības kontroles institūciju. Pēc šī ziņojuma saņemšanas likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai valdībā.

Pētījums pievērš uzmanību vēl vienai svarīgai tēmai, kas jau tiek risināta jaunajā likumprojektā – bezprocentu aizdevumiem partijām un vai tie ir uzskatāmi par ziedojumiem. Jaunajā likumprojektā ir iestrādāta norma, kas dod tiesības politiskajai organizācijai saņemt kredītus vispārējā kārtībā tikai no Latvijas Republikā reģistrētām un Finansu un kapitāla tirgus komisijas licenci saņēmušajām kredītiestādēm.


Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums

Politisko organizāciju un to apvienību finansēšanas likumprojekts


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!