Kas ir "undfallenhet"? 6

Vakardienas „Svenska Dagbladet” debašu nodaļā bija publicēts Anderša Bjornsona raksts „Salīgstiet mieru ar Putina Krieviju”. Tajā autors pielīdzināja Vladimiru Putinu krievu caram Aleksandram II, kurš savulaik veica liberālas reformas un tuvinājās Rietumiem. Mums vajadzētu radīt jaunu mentālo Krievijas un krievu tēlu, Bjornsons dimdināja, jo Putins jau tāds pats reformators kā Aleksandrs vien ir. Minot Krievijas lielumu kā iemeslu, viņš spļāva zilas ugunis un brīnījās, kāpēc komentētāji un īpaši jau valdība ir tik akla un nesaprot, ka Krievijas demokratizācija prasot laiku. Rietumu skepse, vienaldzība vai naidīgā attieksme jau nepalīdzēšot Krievijai demokratizēties. Un vēl kas, piecirta kāju Bjornsons, mums vienreiz jābeidz jaukties krievu iekšējās lietās, jo viņi redz nejaucas zviedru. Fui, fui, fui!

Iesaki citiem:

Jā, jā, protams, ka mēs esam visi „krievu baiļu” varā. Ņemot vērā Eiropas vēsturisko pieredzi, būtu mazākais dīvaini, ja mēs nebūtu. Savulaik britu rakstnieks Litons Streičijs aprakstot karalienes Viktorijas iespaidus par krievu caru Nikolaju I citēja viņas dienasgrāmatu, kurā viņa aprakstīja savas bailes un bijāšanu Nikolaja priekšā. Tomēr pat atstatoties no tāda „aizvēsturisku” baiļu refleksa, man šķiet, ka rūpes par Krievijā notiekošo ir pamatotas. Viss sākās ar Čečenijas karu un Annas Poļitkovskajas slepkavību – vai viņa krieviete būdama arī piemēroja „dubultos standartus”, kritizējot Krievijas demokrātiju un Putina varas metodes? To, protams, var ignorēt – sak, bija Anna tāda bļaustīga meiča un mazums ienaidnieku viņa iemantoja, strīdoties ar sadistiskajiem krievu militāristiem Čečenijā. Tomēr vai var pievērt acis uz diktatūriskās pārvaldības attīstību, kas tika attaisnota, vāvuļojot par „vadāmo demokrātiju”? Uz Putina plāniem kļūt par premjeru un troņmantinieka atrašanas procesam, kurš tika izcīnīts Kremļa iekšienē valdošo kliķu starpā?

"Undfallenhet" – tā zviedriski sauc pakļāvību; varat ticēt man, to zviedri nav pārmantojuši no vikingiem. Pakļāvības demonstrācija, tā es dēvēju Bjornsona un viņam līdzīgos rakstus. Tas, ka to dara daži vāja rakstura un vēsturiskas amnēzijas piemeklēti žurnālisti, ir piedodami. Galu galā, cilvēki vienmēr ir attaisnojušies, ka gars esot stiprs, bet miesa – vāja, un kaut kā tamlīdzīgi. Žēl, protams. Bet žēlumu nomaina bailes, kad lasu, ka Zviedrijas Aizsardzības komisijas ziņojumā par vislielāko draudu tiek nosaukta „vides ietekme un klimata pārmaiņas”, kamēr situācija Krievijā raisot tikai „bažas”. Bailes nomaina panika, kad lasu, ka Zviedrijas aizsardzībai jau gada sākumā ir „dziļa ekonomiskā krīze”, jo dažādām rutīnas operācijām pietrūkst vairāk kā 1 miljards kronu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (6) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pēteris 21.01.2008 14:20
Marijai.
Un jā, pavisam piemirsu. Cik nu esmu pamanījis, tagad vairs nav modē kāda spriedumus deleģitimizēt ar norādi, ka autors bijis pro-padomisks. Esmu pamanījis dažu komentētāju tieksmi deleģitimizēt jebkuru, kuram ir vismazākā saistība ar Zviedriju, Sorosa fondu, izglītību ārvalstīs vai vienkārši, kurš ir liberāli noskaņots. Interesanti laiki, interesanti tikumi!

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Pēteris 21.01.2008 14:14
Es savukārt atceros Hansa Bliksa publisko lekciju 2005. gadā, kad otrajā rindā sēdēja Kalnietes kundze un uzdeva liktenīgo jautājumu - "Bet kā mēs varējām zināt, ka Irākai nav ieroču, mūsu sabiedrotie taču mums demonstrēja pierādījumus no izlūkošanas materiāliem!?" Principā loģisks jautājums. Ja vien Bliksa kungs nebūtu skaļi iepriekš runājis par to, ka viņa rīcībā nav pierādījumu par kodolieroču programmas eksistenci Irākā. Uz ko viņš arī norādīja: "Jums toreiz vajadzēja klausīties manī."

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Marija 21.01.2008 13:35
Tam zurnalistam noteikti bagata iztele, ja Putina valdisanaa vins saskata demokratizacijas turpinajumu. Tomer nevieta ir ari Austrumeiropas politologu un komentetaju paniskas bailes no rietumnieku (ipasi zviedru) it ka parlieka pacifisma (skat. Aleksa komentarus). Miers un izvairisanas no speka pielietosanas ir Eiropas pamatvertibas.

Un vel. Dazreiz, lai kadu diskreditetu Austrumeiropa, loti veiksmigi tiek izmantots vienkarss panemiens - pateikt, ka sis cilveks kadreiz simpatizeja sovjetiem. So panemienu izmantoja Diena, rakstot par Hansu Bliksu laika, kad Dienas vienigais virsuzdevums bija izsmiet visus, kas bija pret Irakas karu. Vienmer atceresos kadu rakstinu Sestdiena par Hansu Bliksu ar nosaukumu "Piemulkojamais diplomats". Pec tam, kad atklajas, ka Iraka tomer nebija milzigu krajumu masu iznicinasanas ierocu, Diena nez kapec nepubliceja rakstu par Busu ar virsrakstu "Piemulkojamais prezidents".

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


stalins 17.01.2008 10:20
Bet man domaat ,A.Bjornsons atgaadina tos propadomju rakstiitaajus par kuriem peec PSRS sabrukshanas izraadijaas ,ka shie barojushies no muusu "braaliigaas" galjas katliem.Bez iluuzijaam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


stalins 17.01.2008 10:20
Bet man domaat ,A.Bjornsons atgaadina tos propadomju rakstiitaajus par kuriem peec PSRS sabrukshanas izraadijaas ,ka shie barojushies no muusu "braaliigaas" galjas katliem.Bez iluuzijaam.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


Aleksis 16.01.2008 22:52
Vai galvenais drauds Zviedrijas pašaizsardzības spējām būtu tas, ka armijai trūkst finansējuma, vai tomēr galvenie ir kādi psihologjiski momenti - rakstā minētās pakļāvības un nekonfliktēšanas idejas, utml.?

Vai arī ir kādi citi iemesli? Norvēgjijā, šķiet darbojas tāds "International Peace Research Institute Oslo" (PRIO), ko esot dibinājis kāds Krievijai simpatizējošs profesors Johan Galtung. Vai "miera studijas" un galējs pacifisms būtu vērā ņemama problēma arī zviedru izglītības sistēmā? (Par šo bija satraucies kāds kanādiešu publicists - sk. "Peace Racket" by Bruce Bawer: http://www.city-journal.org/html/17_3_peace_racket.html .)

Citi autora darbi