Kas ir politikas analīze?

Kā atšķirt politikas analīzi no zinātniskās pētniecības? Deviņi soļi ceļā uz sistemātisku politikas analīzi

Pēc semināra "Kas ir sabiedriskā politika" (2000.g. janvārī, Rīgā, mācībspēki Stephen Heynemann un Thomas Timar) materiāliem

Iesaki citiem:

Kā politikas analīze atšķiras no zinātniskiem pētījumiem?

Zinātniskie pētījumi ir orientēti uz speciālistiem ekspertiem, kuriem ir pašiem sava saziņas valoda. Politikas analīzes mērķauditorija ir plaša sabiedrība. Tamdēļ politikas analīzes dokumentiem jābūt uzrakstītiem vienkāršā, ikdienas valodā, tiem jābūt visiem saprotamiem.

Politikas analīzes nolūks ir informēt gan sabiedrību, gan lēmumu pieņēmējus. Zinātniskie pētījumi bieži vien beidzas ar secinājumu publicēšanu, politikas dokumenti, izmantojot avīzes un masu medijus, tiek padarīti pieejami plašākai sabiedrībai. Politikas dokumenti bieži vien tiek izmantoti informēšanai un valdības pieņemto lēmumu ietekmēšanai ar tādiem līdzekļiem kā sabiedrības iesaistīšanos, lobēšanu, NVO kustībām, utt.

Kāpēc ir nepieciešama politikas analīze?


  • Valdības izdara sarežģītas un savstarpēji saistītas izvēles;

  • Izvēļu menedžments (pieaugoša kompetence lēmumu pieņemšanā);

  • Valdības lēmu pieņemšanas leģitimitāte (kolektīva rīcība un sabiedrības iesaistīšanās palīdzēs nostiprināt leģitimitāti);

  • Piederības izjūta (sabiedriska politika ir tad, kad plašs iedzīvotāju spektrs ir to jau iepriekš sapratis un pieņēmis).



Ko dara politikas analītiķi?

Politikas analītiķi var iesaistīties kādā no sekojošajām aktivitātēm:


  • Teorētiskie pētījumi: statistika un kvantitatīvā modelēšana (piemēram, sakarība starp studentu sekmēm, mācību maksu un ģimenes sociāli ekonomisko stāvokli);

  • Apkārtējās vides monitorings, tendenču analīze un prognozes;

  • Politikas analīze un konsultācijas: konsultāciju un attiecību menedžments;

  • Komunikācijas: programmu izstrāde, ieviešana, uzraudzība un novērtēšana.



Deviņi soļi ceļā uz sistemātisku politikas analīzi

1. Identificēt problēmu
Kāpēc šī problēma pastāv? (finansējuma trūkums; slikts atbildības sadalījums; pilnvarojuma trūkums; kapacitātes trūkums; gribas trūkums) Kādi ir tās cēloņi? Kam šī problēma rūp? Kurus indivīdus vai grupas šī problēma skar? Kāpēc tā ir problēma? Cik izmaksās šīs problēmas ignorēšana?

2. Pierādījumu vākšana
Kas ir zināms par šīs problēmas nozīmību? Kādi dati ir nepieciešami, lai izprastu problēmas mērogu un būtību? Kādas hipotēzes iespējams izvirzīt attiecībā uz šo problēmu?

3. Pētījumu datu apkopošana un informācijas analīze
Kāda veida dati ir nepieciešami? Datu savākšanas stratēģijas izstrādāšana (izmantojot pieejamos datus vai lauka pētījumus) un datu apkopošana. Ko šie dati liecina par pašreizējo situāciju? Kādā veidā, balstoties uz analīzi, varam aktualizēt politikas problēmas?

4. Definēt alternatīvas un saskaņā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem uzrādīt labāko iespēju
Jāiesaka tehniski un teorētiski pamatoti, politiski iespējami, administratīvi iespējami, efektīvi un taisnīgi alternatīvie risinājumi.

5. Argumenti par un pret
Ar dažādajām izvēlēm saistīto risku un labumu uzskaitīšana. Skaidri apzinieties, ka neviena no izvēlēm nedos ideālo atrisinājumu.

6. Rekomendāciju formulēšana
Salīdziniet katras izvēlētās iespējas kompromisus.

7. Politikas ieviešana

8. Politikas ieviešanas uzraudzība

9. Rezultātu novērtēšana

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!