Kontekstā ar diskusiju 'Puika vēlas būt meitene. Meitene – puika. Kādēļ gan ne?', kas vakar notika kinoteātrī Bize, vēlējos pievērsties vienai no bērnu audzināšanas pieejām - dzimumneitrālai audzināšanai. Ko tā nozīmē, kāds tai ir zinātniskais pamatojums un sekas?
Manā skatījumā dzimums ir loma, kuru spēlējam sabiedrībā. Vecāki un sabiedrība apzināti vai neapzināti mums iemāca pareizos lomas spēles noteikumus un mēs dzīves laikā tiem sekojam. Tomēr diemžēl tas mums neļauj attīstīties pilnībā, jo jebkuri ierobežojumi ierobežo to, ko mēs iedomājamies par iespējamu esam vai to, kādas izvēles mēs dzīves laikā izdarām. Piemēram, tas varētu būt puika, kurš vēlas būt baletdejotājs vai pavārs un kuram ir gan talants, gan interese, tomēr vecāki izvēlas futbolu kā nodarbi, kas ir vairāk atbilstoša zēnam. Tā var būt meitene, kura ikdienā nevēlas staigāt svārkos un grib nogriezt zēngalviņu, jo tā ir ērtāk ar puikām doties piedzīvojumu meklējumos, bet kurai tiek izstāstīts, ka kārtīgas meitenes netīras nestaigā un spēlējas ar lellēm mājās. Meitenes lielu daļu savas dzīves pavada, pucējoties, krāsojoties, uztraucoties par savu izskatu laikā, kad patiesībā varētu šo enerģiju veltīt akadēmiskajiem un profesionālajiem sasniegumiem, jo meitenei ir jābūt skaistai un koptai (jo citādi viņu neviens neprecēs). Protams, vēl sarežģītāk ir tad, ja bērns strikti neietilpst šajos ‘dzimumnormalitātes’ rāmjos.
Jāatzīst, ka vienlīdz grūti ir realizēt gan emocionālo, gan arī ārējās vides komponenti. Emocionāli tas nozīmē, ka bērns dzīvo ģimenē, kur, piemēram, nav tādas lietas kā vīriešu vai sieviešu darbi un uzdevumi. Tas nozīmē, ka bērns dzīvo vidē, kurā kā vērtība tiek pieņemta iekļaujoša un liberāla attieksme, kas nevērtē cilvēkus pēc vispārpieņemtiem stereotipiem. Tas nozīmē, ka ne bērns, ne apkārtējie cilvēki netiek vērtēti pēc viņu atbilstības iedomātām dzimumu normām. Arī ārējo vidi nebūs viegli iekārtot atbilstoši dzimumneitralitātes principiem, jo bērnu preces vairumā tiek ražotas, pakļaujoties rozā/zilo preču sadalījumam.
Rietumu pasaulē, kurā dzimumu līdztiesība it kā ir sasniegta, sievietes vēl joprojām daudz retāk darbojas zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu jomās un daudz retāk ieņem vadošus amatus biznesa vidē. Vīriešiem savukārt ir problēmas veidot emocionāli pilnvērtīgas attiecības ģimenē un ar bērniem, kas cita starpā problēmu gadījumā noved pie depresijas un pašnāvībām (jo puikas neraud[ 5 ]). Un tagad padomājiet, cik bieži Jūs meitenēm sakiet “cik tev smuka kleita”, bet puikām vaicājiet, par ko viņš nākotnē grib būt. Vai arī pavērojiet, kā atšķiras puiku un meiteņu rotaļlietas. Puikas ceļ, konstruē un pēta, kamēr meitenes krāsojas, rotājas un baro bēbīšus.
Vai dzimumneitrāla audzināšana ir radikāla, jauna pieeja un sociālais eksperiments?
Ideja par dzimumneitrālu bērnu audzināšanu tiek saistīta ar liberālo feminismu.
Tas ir laiks, kad 70-80 gados tika izaicināti ierobežojumi, ar kuriem meitenes ikdienā saskaras. Īsi mati, ērtas drēbes, rotaļas ar mašīnām, sports, džinsas un izaicinot idejas, kas izdara vislielākos ierobežojumus sievietes dzīvē- kosmētika, princešu pasaku lasīšana, mājas darbu darīšana. Iznāca vairākas grāmatas par bērnu audzināšanu, no kurām vispopulārākā bija 1974.gadā iznākusī Marlo Tomasa (Marlo Thomas) grāmata ”Free to be you and me”. Lielākā daļa ideju nāca no sociālās mācīšanās (social learning[ 3 ]) teorijām, kuras kritiski izturas pret bioloģiskiem un psihoanalītiskiem skaidrojumiem un uzsver sociāli konstruēta dzimuma aspektus. Realitātē tas nozīmēja, ka vecāki mainīja vidi, kurā bērns aug – savas uzvedības modeļus un to, ko bērni ģērbj, skatās pa TV, lasa grāmatās.
Tam, kādēļ, neskatoties uz šo vēsturi, dzimumneitrāla audzināšana ir uzskatāma par radikālu audzināšanas pieeju, ir vairāki iemesli. Pats galvenais ir tas, ka neviens nespēja vecākiem pierādīt, ka tāda audzināšana nerada homoseksuālus bērnus, jo homoseksualitāte šīs teorijas ietvaros netiek uzskatīta par ko tādu, ko var radīt vai kā problēma, kas ir jānovērš. Pastāvēja arī pretējs uzskats – ka dzimumneitrāla audzināšana tieši nodrošinās, ka bērns nekļūs homoseksuāls. Interesants ir jautājums par to, kāpēc mēs ar tādām bailēm skatāmies uz iespēju, ka, bērnam kaut kādā vecumā nepakļaujoties normām, viņš vai viņa varētu kļūt homoseksuāls? Homoseksualitāte nav problēma, problēma ir tajā, ka sabiedrība mums kā vecākiem ir iemācījusi to tā uztvert.
Šajā laikā savu popularitāti ieguva Bendžamina Spoka[ 4 ] grāmata par bērnu audzināšanu, kurā tika uzsvērtas ‘pareizās’ dzimumu lomas un uzsvērts, ka tas ir veids, kā pareizi audzināt meitenes un zēnus. Te ir jāatzīmē, ka 1998.gadā iznāca jaunākais Spoka grāmatas Baby and Child Care izdevums, tas vairs nerealizēja seksismu un uzsvēra dzimumneitrālu audzināšanu.
Ja skatāmies uz grāmatām par bērnu audzināšanu, tad redzam, ka ir liela atšķirība starp to, vai autori ir bioloģisko, psihoanalītisko vai sociālās mācīšanās teoriju piekritēji. No tā arī izriet attieksme par vai pret dzimumneitrālu audzināšanu. Tomēr šķiet interesanti, ka autori, kuri pieņem, ka dzimumu atšķirības nosaka bioloģiskie procesi, uzsver, ka dzimumneitrāla audzināšana var ietekmēt dzimumu lomas vai seksualitāti. Man tomēr šķiet, ka, ja pieņemam, ka bioloģiskie procesi ir tie, kas nosaka cilvēka dzimumu, ir pilnīgi vienalga, kādā vidē viņš vai viņa izaug.
Parunāsim par dažiem mītiem par dzimumneitrālu audzināšanu, kurus publiskajā telpā esmu manījusi.
Mīts: Dzimumneitrāla audzināšana nozīmē androgīnu audzināšanu
NĒ! Visa dzimumneitrālās audzināšanas ideja ir bērnam neuzspiest iedomātas normas, cerot, ka viņš pats varēs atrast savu komforta zonu tajā telpā, kuru mēs saucam par dzimumu. Tas nenozīmē to, ka ģimenē tiek audzināti bērni, kuru dzimumu vizuāli nevar noteikt kā no 1960.to gadu futūristiskajiem romāniem. Tas nozīmē, ka bērniem ir pilna brīvība izvēlēties to apģērbu un atribūtus, kuri viņiem šķiet interesanti un aizraujoši.
Mīts: Dzimumneitrāla audzināšana izaudzina homoseksuālus bērnus
NĒ! Ir daudz pētījumu, kuri pierāda, ka homoseksualitāte ir sasitīta ar gēniem, nevis audzināšanu. Vecāki nevar apmācīt bērnu, kā būt homoseksuālam. Pētījumi liecina, ka pat bērni, kuru vecāki ir homoseksuāli, nekļūst par homoseksuāļiem biežāk kā bērni no heteroseksuālām ģimenēm. Bērns vai nu ir, vai nav homoseksuāls. Dzimumneitrāla audzināšana neietekmēs viņu seksuālās preferences, tomēr var izdarīt ievērojamu ietekmi uz to, cik laimīgs šis bērns jūtas. Bērns, kuram būs tiesības izvēlēties savu komforta līmeni attiecībā uz dzimumu un seksualitātes spektru, netiks traumēts tādēļ, ka viņa iekšējā dzīve nesaskan ar standartiem, kurus ir uzstādījuši vecāki.
Visa dzimumneitrālās audzināšanas ideja slēpjas tajā, ka dzimumam nebūtu jādiktē tas, kā mēs drīkstam vai nedrīkstam uzvesties. Ja tev patīk rozā svārki, tev uz to ir tiesības neatkarīgi no tava dzimuma.
Mīts: Dzimumneitrālā audzināšana ir pretsievišķīga vai pretvīrišķīga
NĒ! Dzimumneitrālā audzināšana nav neitrāla, tā ir audzināšana, kas pieņem dažādību un noņem dzimumu izpausmes robežas. Ja meitenei patīk rozā svārki ar rišām, tas ir pieņemami, ja tā ir viņas izvēle, jo vecāki to neuzspiež. Tas pats attiecas uz rotaļlietām – tas nenozīmē Bārbiju vai Action kaujinieku aizliegšanu – tas nozīmē, ka mājās būs gan vienas rotaļlietas, gan citas, ļaujot bērniem izvēlēties to, kas viņiem labāk patīk attiecīgajā brīdī.
Mīts: Dzimumneitrālā audzināšana ir sociālais eksperiments
Viss, ko mēs bērniem sakām un viss, ko mēs ar viņiem darām, ir mūsu centieni iemācīt viņiem to, kā darbojas pasaule. Es vēlos saviem bērniem iemācīt būt labiem cilvēkiem. Manā skatījumā tas nenozīmē iemācīt, kā pakļauties. Tas nozīmē to, ka viņi zinās, kas ir vienlīdzība un sociālais taisnīgums. Tradicionālā ‘dzimumpareizā’ audzināšana ir indoktrinācija, jo dzimumu normas veido bērnu, kas iederas tradicionālajā sabiedrības definīcijā par to, kādi ir dzimumi. Meitenes mīl rozā, viņām patīk rūpēties par citiem un viņas ir emocionālas. Puikas neraud, nodarbojas ar sportu un taisa naudu.
Mīts: bērns neiemācīsies savu dzimumu, ja vecāki viņam to neiemācīs
Dzimums nav tik vārīga cilvēka īpašība, ka ikviens mēģinājums to neuzsvērt iedomāti pareizajā veidā var radīt novirzes. Dažādos laikmetos un dažādās kultūrās ir bijusi dažāda attieksme pret to, ko nozīmē dažādi dzimumi. Neskatoties uz dzimumneitrālu audzināšanu, bērns no vecākiem un apkārtējās vides iemācīsies, kas ir dzimums un realizēs to, atbilstoši redzētajam un savām izjūtām. Dzimumneitrālas audzināšanas mērķis ir iemācīt bērnam vairāk paļauties uz savām izjūtām un dot brīvību. Tas ir kā ar staigāšanu – mēs bērniem to mācam, tomēr ļaujam iemācīties staigāt tad, kad viņi ir tam gatavi.
Mīts: bērni tādā veidā tiek traumēti vai apjūk
Fakts ir tāds, ka ‘tradicionālajās’ ģimenēs ar garantiju 1-5% bērnu būs ‘apjukuši par savu dzimumu’. Un tas notiks, neskatoties uz audzināšanu, vecāku seksuālo orientāciju vai ticību pareizajam Dievam. Tie ir bērni, kuru iekšējā sajūta par dzimumu neatbilst bioloģiskajai, kuri neiederas perfektajā priekšstatā par zēnu vai meiteni.[ 5 ] Dzīvot vidē, kura cenšas šos bērnus ielikt ‘pareizajos’ rāmīšos, ir mokoši un traumējoši. Tai pat laikā, nav pierādījumu, ka dzimumneitrāla audzināšana rada bērnus, kas ir apjukuši vai traumēti. Tā gan radīs bērnus, kas izturēsies daudz iecietīgāk pret tiem bērniem, kuri ideāli neietilpst ‘pareizajos’ rāmīšos.
Mīts: dzimums un seksualitāte ir viens un tas pats
Tipisks jautājums – kā viņa zinās, ka ir meitene, ja ģērbsies kā puika? Ir jāatdala cilvēka iekšējā sajūta par savu dzimumu, cilvēka ārējais uzvedības modelis kontekstā ar dzimumu un cilvēka seksualitāte. Var būt sievišķīgi heteroseksuāli vīrieši un sievišķīgi homoseksuāli vīrieši, sievišķīgas homoseksuālas sievietes vai vīrieši, kuri dažreiz ģērbjas kā sievietes, bet jūt seksuālu interesi par abiem dzimumiem. Cilvēki nepakļaujas stereotipiem. Dzimumneitrālas audzināšanas pamatā ir vecāku apzināšanās, ka viņi pieņem tādu kombināciju, kas viņu bērnam liksies pareiza un padarīs viņu laimīgu.
Pats galvenais, kas vecākiem ir jāsaprot, ir, ka šodienas pasaulē nebūs iespējams realizēt 100% dzimumneitrālu audzināšanu. Šajā kontekstā nepastāv visu vai neko princips – patiesībā, lielākā daļa šodienas ģimeņu visdrīzāk ikdienā realizē daļu no iepriekšminētajiem principiem. Turklāt, dažādiem vecākiem ir dažādi komforta līmeņi attiecībā uz ‘pareizo’ uzvedību, nonkomformismu vai bērna (un citu bērnu) seksualitāti un uzvedību. Lielākajai daļai vecāku arī nekad nebūs jāsaskaras ar to, ka viņu bērni ir apmaldījušies vai apjukuši par savu dzimumu, tādēļ dzimumneitrāla audzināšana vienkārši ļaus bērniem attīstīt savas spējas, neatkarīgi no stereotipiem un izaudzinās bērnus, kas ir atvērtāki pret citādo un ir iejūtīgāki pret draugiem, kas var būt citādāki.
Far From The Tree - par bērniem un vecākiem ar dažādu identitāti