Kas Brocēnus baltus dara 12

Šis ir tas retais gadījums, kad sabiedriska organizācija ir spējusi ietekmēt vides iestāžu darbu pozitīvā virzienā.

Iesaki citiem:
Cements 255x203
Foto:Ira

Var diezgan droši teikt, ka Brocēnos un Saldū tagad būs mazāk putekļu, bet toties par vienu lielu mūsdienīgu uzņēmumu Kurzemē — vairāk. Šādam apgalvojumam pamatu dod administratīvās apgabaltiesas lēmums, kas paredz, ka turpmāk Brocēnu cementa fabrikai būs noteikti konkrēti emisiju limiti, cik daudz cieto daļiņu drīkst nonākt atmosfērā. Tas ir liels solis sabiedrības veselības aizsardzībā pret rūpniecisko piesārņojumu un vides iestāžu līdzšinējo diezgan duļķaino praksi, nosakot emisiju līmeņus gaisā, lai putekļi mūs pārāk neindē.


Ierobežos izmešu daudzumu

Prasību tiesā Vides aizsardzības klubs (VAK) iesniedza jau 2006.gada vasarā, taču spriedumu sagaidīja tikai pēc trim gadiem. Atbildētājpuse bija Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB), bet trešā puse — SIA Cemex — milzu korporācija, kas Brocēnos ražo cementu. VAK apstrīdēja VPVB pakļautības iestādes Liepājas reģionālās vides pārvaldes izsniegto atļauju uzņēmumam Cemex veikt A kategorijas piesārņojošu darbību[1]. Un te nu uzreiz jānošķir divas Cemex ražotnes: jaunā un vecā. Jaunā, kuru ekspluatācijā paredzēts nodot šogad, būs modernākā cementa fabrika Eiropā, un tai piesārņojošās darbības atļauja jau ir izdota. VAK prasību tiesā iesniedza par veco ražotni, kas Brocēnu iedzīvotājus jo ilgi ir baltus darījusi. VAK tiesai lūdza būtiski pārskatīt vai atcelt vecās cementa ražotnes atļauju. Prasības mērķis — panākt Cemex ražošanas procesā radīto cieto daļiņu jeb putekļu emisiju normu būtisku samazinājumu — vismaz par 40%.

Tiesa daļēji apmierināja VAK prasību un uzdeva par pienākumu Vides pārraudzības valsts birojam izdot lēmumu, kurā ietverti nosacījumi cieto daļiņu emisijas limitam no 2008.gada 1.janvāra. Faktiski tiesa ir norādījusi, ka emisijas limitiem izsniegtajā atļaujā ir jābūt norādītiem nevis vispārīgi, bet gan ar pietiekošu noteiktību un konkretizāciju. Tas nepieciešams, lai personām būtu skaidrs, kāds tad konkrēti emisiju līmenis ir noteikts un atļauts. Tāpat tas nepieciešams, lai būtu iespējams kontrolēt un izdarīt secinājumus, vai operators — cementa ražotājs — nepārsniedz atļaujā noteikto emisijas limitu. Turklāt galvenais nosacījums ir, ka piesārņojošās darbības atļaujā noteiktais emisijas limits nedrīkst pārsniegt konkrētai vielai noteikto emisijas robežvērtību. Tas gan nenozīmē, ka emisiju limiti visiem operatoriem nosakāmi maksimāli pieļaujamā apjomā, tāpēc tiesa uzskata, ka katrā konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē operatora iespējas un piesārņojošās darbības raksturiezīmes, proti, emisiju limiti iespēju robežās ir nosakāmi mazākā iespējamā apmērā, ievērojot arī operatora iespējas emisijas samazināt.

Tie, kas ir saskārušies ar praktisku piesārņojošu darbību atļauju sagatavošanas un izsniegšanas procesu, un tie, kas dzīvo Brocēnu cementa rūpnīcas tuvumā, laikam visvairāk novērtēs faktu, ka līdz ar tiesas lēmumu ir noraidīta Latvijas vides iestāžu prakse teju automātiski piemērot operatoriem labvēlīgāko — lielāko iespējamo — emisiju limitu. Protams, tas vēl nenozīmē, ka praksē Valsts vides dienesta daudzās reģionālās vides pārvaldes apstiprinās un spēs arī nodrošināt sabiedrības tiesības jēgpilni piedalīties emisiju projektu apspriešanā, lai tiešām turpmāk dzīvē nodrošinātu, ka Latvija beidzot sasniedz Gaisa struktūrdirektīvā noteikto.


Smakas un jēgpilna līdzdalība

Tiesa VAK prasību gan neapmierināja pilnībā. Tā noraidīja VAK argumentus, piemēram, pieteikuma daļā par sabiedrības jēgpilnu iesaisti tādu plānošanas dokumentu sagatavošanā un lēmumu pieņemšanā, kas var ietekmēt vidi, kā arī par smaku emisijas limitu, ja uzsāk dedzināt kaulu miltus.

Piesārņojošas darbības atļaujā ir noteikts, ka „uzņēmuma darbība nedrīkst izraisīt būtisku smakas izplatību apkārtnē.” Taču kopā ar turpat atrodamo secinājumu, ka „emisiju limita projektu sastāda tikai tādā gadījumā, ja reģionālā vides pārvalde konstatē smaku mērķlielumu pārsniegumus”, nākas secināt, ka iedzīvotājiem, kas sūdzas par smakām, ir tikai viens veids, kā pret tām cīnīties, — fiksēt laiku, vēja virzienu un rakstīt vēstules savai reģionālajai vides pārvaldei un plašsaziņas līdzekļiem. Vēstule, ticams, palīdzēs, ja iedzīvotāji lūgs uzskaitīt pasākumus, ko vides iestādes ir veikušas, lai fiksētu un novērtētu apstākļus, kad deguns saka, ka smird, bet vides iestādes nekonstatē smaku mērķlielumu pārsniegumu. Protams, tas, ka smird no cūku fermas vai no cita nāsīm netīkama piesārņojoša darbības veicēja, ir zināms, tomēr autors var tikai ieteikt "elpot dziļi" un spēlēt līdzi mūsu valsts vides varas nesējiem un lūgt rakstiski un, ja vajadzīgs, atkārtoti, izvērtēt, vai smaka ir līdz mērķlielumam, vai tam pāri. Ja kļūst pavisam grūti, iedzīvotāji var vērsties vides sabiedriskajās organizācijās, kas iespēju robežās lūkos palīdzēt. Stāsti par noģībušiem smaku mērītājiem diemžēl ir ne tikai anekdote, bet reāla patiesība "no prakses". Galvenais ir uzsākt saraksti ar reģionālo vides pārvaldi un šo saraksti akurāti iegrāmatot, kā arī informēt citus vides lēmumu līdzdalībniekus — pašvaldību, plašsaziņas līdzekļus un kaimiņus.

Un visbeidzot — par sabiedrības jēgpilnu iesaisti. VAK lūdza divas lietas: pirmkārt — piesārņojošas darbības atļaujai pievienot Eiropas Komisijas „cementa kopsavilkumu”, kurš ir tikai dažas lapas garš un saprotams arī nespeciālistiem, un otrkārt — veikt sabiedrisko apspriešanu, kas saprotami paskaidro terminus, piemēram, „būtiskākās emisijas”, „emisiju limitu projekts”, „labākie pieejamie tehniskie paņēmieni”, „tehnikas līmenis”, „cieto daļiņu veselībai nodarītais kaitējums”, „monitorings”, „rezultātu pieejamība sabiedrībai”. Lieta tāda, ka Eiropas Komisijas Perspektīvo pētījumu institūta izstrādātais uzziņas dokuments par labākajiem tehniskajiem paņēmieniem cementa rūpniecībā ir vairāku simtu lapaspušu biezs dokuments angļu valodā un faktiski atspoguļo informācijas apmaiņu starp ekspertiem 1996.gada direktīvas par integrētu piesārņojuma novēršanu un kontroli kontekstā. Šie dokumenti tiek atjaunoti reizi 5—7 gados, taču iedzīvotājiem būtiskākais ir atrodams viegli uztveramajā pāris lapaspušu garajā kopsavilkumā.

Šādā situācijā sabiedrības līdzdalības jēgpilna nodrošināšana ir interpretācijas un arī attieksmes jautājums. Satversmes 115. pants[2] noteic ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, savukārt Vides aizsardzības likums vispārīgi paredz sabiedrības tiesības piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā. Proti, ja likumu grozījumi, plānošanas dokumenti, lēmumi var ietekmēt vidi, tad sabiedrībai ir jāvar izteikt savus priekšlikumus un viedokli konkrētajos jautājumos. Turklāt, sabiedrības līdzdalība taču nevar traucēt, bet tikai palīdzēt kopienai atrast veidu, kā visiem kopā labāk dzīvot. Tomēr ir viens "bet" — sabiedrībai ir jāgrib viedokli izteikt un ir arī pašai jāpiedalās viedokļa paušanā. Ja, piemēram, Liepājā dažu augstu skursteņu emisijas varot sacensties ar varavīksni un, runā, tiekot pat plānoti jauni augsti skursteņi, tad tikai paši liepājnieki pirmām kārtām var un viņiem arī vajadzētu painteresēties par putekļu normatīviem pilsētā un svarīgākajiem emisiju avotiem. Ja ne sevis, tad bērnu un īpaši jūtīgu cilvēku dēļ. Un, protams, rakstiski un iesaistot citus līdzīgi domājošus cilvēkus un arī plašsaziņas līdzekļus.

Tomēr var rezumēt, ka ilgais tiesas process nav bijis veltīgs, jo ir sasniegts tā galvenais mērķis — tiesiskā ceļā panākt spēkā esošās vides likumdošanas vismaz formālu ievērošanu lielā industriālā objektā Latvijā. Tiesa, svarīgais jautājums par sabiedrības jēgpilnu iesaistīšanu ir palicis atklāts. Līdzīgi atklāts ir arī jautājums par to, kas un kā atlīdzinās videi un sabiedrības veselībai nodarītos zaudējumus, kas varētu būt saistīti ar iespējamo virsnormas putekļu emisiju. Tā, kā lēmusi tiesa, bija jāsamazina, sākot no 2008.gada 1.janvāra. Sabiedrības veselības aģentūra savā mājas lapā paskaidro, kādus kaitējumus iedzīvotāju veselībai izraisa cietās daļiņas jeb putekļi, un nekas patīkams tas nav. Un tomēr — šis ir tas retais gadījums, kad sabiedriska organizācija ir spējusi ietekmēt vides iestāžu darbu pozitīvā virzienā. Vides tiesības ir svarīga joma un, tikai cienot vidi, manuprāt, ir iespējama ilgtspējīga mūsdienu sabiedrības attīstība.

_____________________

[1] Tā ir augstas pakāpes piesārņojoša darbība, kuru veicot, operators lieto labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.

[2] Satversmes 115. pants — Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.

Iesaki citiem:
Creative commons c6ae3e51884b139b45a669ce829ac99646bf0ceb328fc95963f1703a58a032d0 CREATIVE COMMONS LICENCE ĻAUJ RAKSTU PĀRPUBLICĒT BEZ MAKSAS, ATSAUCOTIES UZ AUTORU UN PORTĀLU PROVIDUS.LV, TAČU PUBLIKĀCIJU NEDRĪKST LABOT VAI PAPILDINĀT. AICINĀM ATBALSTĪT PROVIDUS.LV AR ZIEDOJUMU!

Komentāri (12) secība: augoša / dilstoša

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

No Jelgavas VVD - LETAs ziņas fragments 24.09.2009 11:06
Jelgava, 27.aug., LETA. Šodien Jelgavas domes sēdē deputātu diskusijas izraisīja kandidātu izvirzīšana darbam akciju sabiedrības (AS) "Jelgavas siltumtīklu uzņēmums" padomē un valdē, kur attiecībā uz Jelgavas reģionālās vides pārvaldes direktora kandidatūru izskanēja aizdomas par interešu konfliktu.

Aģentūra LETA domes sēdē uzzināja, ka deputātu vairākums nobalsoja, ka Jelgavas pilsētas dome nolemj izvirzīt darbam akciju sabiedrības "Jelgavas siltumtīklu uzņēmums" padomē uzņēmēju Modri Jansonu un Valsts vides dienesta (VVD) Jelgavas reģionālās vides pārvaldes direktoru Hardiju Verbeli.

Savukārt darbam AS "Jelgavas siltumtīklu uzņēmums" valdē izvirzīts bijušais "Jelgavas cukurfabrikas" direktors Harijs Veģeris un Jelgavas un Bauskas pašvaldību aģentūras "Zemgales EKO" direktora vietas izpildītāja Zane Ķince.

Opozīcijas deputāti saskatīja interešu konfliktu attiecībā uz Jelgavas reģionālās vides pārvaldes direktora kandidatūru, jo viņš ir valsts amatpersona.

Turklāt Verbelis vada valsts iestādi, kura izsniedz atļaujas piesārņojošai darbībai un cita veida atļaujas, kuras nepieciešamas visiem siltumtīklu biznesa dalībniekiem, piemēram, "Jelgavas siltumtīklu uzņēmuma" infrastruktūra uz 30 gadiem iznomāta uzņēmumam SIA "Fortum Jelgava", kas kopš 2008.gada Jelgavā nodrošina apkuri un kam Vides pārvalde izsniedz darbībai nepieciešamās atļaujas.

Tādējādi veidojas situācija, ka Verbelis izsniegs atļaujas tās AS interesēs, kuras padomē būs pats.

Jelgavas reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis aģentūrai LETA skaidroja, ka pirms savas piekrišanas, ka viņa kandidatūru virza "Jelgavas siltumtīklu uzņēmuma" padomei, viņš sazinājies ar savu vadību un šo soli saskaņojis. VVD ģenerāldirektors Vilis Avotiņš informējis Verbeli, ka neiebilst šim lēmumam un nesaskata tajā interešu konfliktu, jo padomē veicamie pienākumi nav tiešā saistībā ar VVD interesēm. VVD vadība plāno iesniegt pašvaldībā savu atbalsta vēstuli.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Zumm 23.09.2009 14:12
Ievērojot pēdējos jaunumus,kad kamēr dzīvnieku aizsargi protestēja pret košeru Latvijā, Vides ministrija diezgan jau nu cinski, "pa burzmu" Cemex interesēs gandrīz slepeni pieņēma grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā un tādējādi pavēra ceļu nekontrolētai atkritumu ievešanai Latvijā sadedzināšanai. Tas notika nupat.

Būtu ļoti interesanti atgādināt, ka nepārtrauktu monitoringu putekļiem ieviesa tieši šīs prāvas rezultātā un arī fabriku sakārtoja, Zeļenski padzina, vienu otru no paša fabrīķa izlika tieši šīs lietas rezultātā.

Nenovērtēsim par zemu korupcijas risku (lai neteiktu praksi) valsts vides aizsardzības iestādēs.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


uvis sargam 15.09.2009 13:19
Ļoti precīzs komentārs! Es ar visām četrām par vidi, bet VAK rosīšanās minētās lietas sakarā izraisa smaidu, jo tai nav absolūti nekādas vērtības. Reālas lietas vajag darīt vides labā...

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Autors - Sargam 08.09.2009 15:22
Tiesa sākās 2006.gadā. Tagad ir 2009.

Epohālās izmaiņas notika pa šiem gadiem, t.sk. monitoringa ieviešana, emisiju līmeņa sasniegšana, god.pilsoņu pavadīšana prom no atbildīgiem amatiem, utml. Hallo, nepārtraukta monitoringa nebija vispār. Pat vairāk kā mēnesi izmeta visus PM pēc kārtas kas tika saražots krāsnī. Sods laikam bija simbolisks. Pateikt, ka 2009.g viss ir kārtībā un tāpat bija 2006. ir aplami IMHO.

Prasība par PM bija jau no sākta gala. Tāpat par sabiedrības līdzdalību (to otrās instances tiesa noraidīja). Nu neko darīt, būs vien pilsoņiem jāraksta RVP, jo izrādās, ka tikai rakstiska sūdzība izraisa RVP rīcībspēju un smaku emisijas limita nepieciešamību valstī. Citu prasību 2006.nebija. Pārējās ir gadiem ilgušās tiesvedības, 4 grozījumu un reālas darbības izmaiņu tiešas sekas. :)

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

sargs 08.09.2009 12:30
Ļoti rūpīgi izlasīju spriedumu. Un nudien nesaskatu tur iemeslu tām gavilēm un personīgo spalvu spodrināšanai, ar ko nodarbojas raksta autors. Faktiski no vides aizstāvju izvirzītajām 8 epohālajām prasībām, tiesa ir par pamatotu atzinusi vienu. Pretēji vides aizstāvju revolucionārajai pārliecībai, tiesa ir atzinusi, ka atļauja ir tiesiska, piesārņojošā darbība ir kvalificēta pareizi, novērtēta atbilstoši, labākie pieejamie tehniskie paņēmieni ir izvērtēti un ieviesti (pie tam jau IR ieviesti!) pareizi, sabiedrības informēšana ir notikusi atbilstoši, prasības atļaujā ir noteiktas pietiekami konkrēti un normatīvajiem aktiem atbilstoši. Vienīgā tiesas atzītā pamatotā prasība - par jaunu, mazāku PM emisiju robežvērtību pēc 2008.gada. Tiesa ir konstatējusi, ka uzņēmums šo samazināto robežvērtību JAU IEVĒRO. Tā kā labojums atļaujā sanāk tīri formāls. Secinājums - atļauja ir izdota pēc likuma, un izdota pareizi. Savukārt vides aizstāvji ir "uzbraukuši" pēc revolucionārās pārliecības, un ak vai! viņu revolucionārā pārliecība izrādījās nesaskanīga ar likumu... Kādu mācību no tā izvilks vides aizstāvji?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


30-1 04.09.2009 15:14
Kā ir iegūts 30? Vai tam ir vai nav sakara ar IPPC direktīvu, nu Liepājas RVP izpildījumā?

Varbūt ir fona dati un emisijas limita projekts un sabiedrības iesaistīšana, kur tas viss ticis apspriests. Jo varbūt jau nav nemaz 30 bet ir cits cipars?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

uvis - Autoram 02.09.2009 12:40
CEMEX jau ievero 30. Tapec ari spriedumam nav nekadu seku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

par kurināmo 15.08.2009 16:58
Tiem kas nebija uz jaunās rūpnīcas sabiedrisko apspriedi varbūt nav zināms, ka alternatīvais kurināmais jaunajā fabrikā (to ko tagad laidīs ekspluatācijā) būs atjaunojamais kurināmais - salmi, no Zemgales. Līdzīgi kā Polijā, līdz 15% no siltumjaudas, ja pareizi sapratu.

Ja nebūtu šī procesa, diez vai Brocēnu putekļu baltums būtu pārtapis mūsdienīgākajā fabrikā un Zeļenska-Bērsona laiku beigām.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs


broceni 14.08.2009 10:09
Zel, ka kaisligie vides aizstavji tik skalji neraujas par realam lietam, piemeram, ka tam pasam Cemexam var rasties nopietnas problemas Latvija ievest alternativo kurinamo dedzinasanai, jo Latvija tads nav pieejams, seit jau atkritumus norok, un beigta balle. Bet ne, jakliedz par kaut kadu vecu atlauju, kurai vairs tapat nav nekadas jegas, jo jauna rupnica ir gandriz gatava, bet vecajai bus B kategorijas atlauja. Drosi vien tiesi tapec tereze ari rakstija, ka spriedumam nav nekadu realu seku.

Bet, kas attiecas uz zaudejumu atlidzibu, ir tada lieta, ka pedeja laika biezi pieminetais tiesiskas palavibas princips. Ja valsts kaut ko ir izdarijusi nepareizi, tad par to nav jamaksa personai, kura no sada valsts nepareiza lemuma ir atkariga, tas ta ka butu skaidrs. Un busim godigi, lai nu kurs, bet Cemex jau nu tiesam ir speletajs, kurs vides jautajumiem pievers arkartigi lielu uzmanibu. Ka jau autors mineja, jauna rupnica ir mega moderna, ar sobrid vismazako iespejamo kaitejumu videi. Iedomajieties, kadu kaitejumu videi veca Brocenu rupnica videi ir nodarijusi visu tas pastavesanas laiku.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

Autors 13.08.2009 22:45
Nu PM ir jāsamazina Atļaujā no 50 zem 30. Es īsti nezinu kur tereze tur saskata "nekādas sekas".

Ja kāds maksās tad tas nemaz vairs nav triviāli, jo ja noķer maluzvejnieku ar lasi, tad zinām kas darāms, bet ja ir mazais HES vai valsts pēc fakta samazina (precizē) emisijas līmeni, tad jau īstas skaidrības vairs nav. Es domāju, ka valsts diez vai vērstos ar regresa prasību pret operatoru, pat ja teorētiski pastāv iespēja novērtēt un tiesā pierādīt nodarīto zaudējumu videi un iedzīvotāju veselībai.

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

es - tereze 12.08.2009 12:12
Un kā ar to, ka jāpārskata atļauja no 2008.gada 1.janvāra? Vai tad tas Cemex nevarētu nozīmēt to emisijas līmeņa samazinājumu un gala rezultātā - par visu papildus, kas izlaists gaisā pēc 2008.gada 1.janvāra, maksāt sodu?

5278633172 71b63f7fe4
Komentētājs

tereze 12.08.2009 10:41
Man kā cilvēkam, kas spriedumu ir lasījis, šis raksts šķiet ļoti īpatnējs. Autoram acīmredzami gribas spriedumā atrast to, kā tur nav. Uz trešo personu lietā šis spriedums neatstāj absolūti nekādas sekas.

Saistītie raksti
Kimija 255x203

INN+PCB+DDT=es 8 Autors:Jānis Brizga

Lēmums politika.lv

Citi autora darbi
Article research 1e4ac20bb63aee5492853c84556a2de54571efc0425d62b84a0cec8d841f82ac

Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un caurspīdīgu enerģētikas sektoru Autors:Andris Sprūds, Ojārs Balcers, Daina Eberšteina, Juris Ozoliņš, Aiga Grišāne